Ar plašu koncertprogrammu Rojas kultūras centrs atzīmē 55 gadu jubileju

alt 29. aprīlī savu 55. gadskārtu atzīmēja Rojas kultūras centra kolektīvs. Savu jubileju kultūras centra ļaudis bija izdomājuši atzīmēt, pasniedzot dāvanu – veltījumu koncertu “Vienīgi jums”, mums – saviem skatītājiem un atbalstītājiem.


Kā atzīmēja pasākuma vadītāji Dace Broka un Jānis Kalniņš, pēdējie 5 gadi paskrējuši vēja spārniem, jo laiks kultūras centrā rit savādāk. Tās nav tikai 365 dienas katru gadu, bet gan 5 Jūras svētki, 5 Lieldienu pasākumi, 5 Senās Uguns naktis, 5 Jaungada balles, 5 novada svētki – ap 50 lielāku un mazāku svētku ik gadu, ko apmeklē tūkstošiem skatītāju. Tūdaļ arī nelielā video sižetā varējām vērot pēdējo piecu gadu acumirkļus, pēc kā sekoja veltījuma koncerts visiem tiem, kuriem pateicoties, tas ir bijis iespējams.

Koncerta pirmā dziesma izskanēja pateicībā visiem tiem bijušā z/k “Banga” darbarūķiem un viņu priekšsēdētājam Miķelim Lismentam, kas savulaik ielika pirmo pamatakmeni šī nama tapšanā. Veltījuma dziesmu izpildīja kultūras centra zelta fonds – senioru dāmu koris “Banga”. Korim “Banga” ir 52 gadu stāžs, un tā dziedātājai Drosmai Sproģei ir bijis tas gods dziedāt uz šīs pašas skatuves arī kultūras nama atklāšanas koncertā 1962. gadā 1. maijā. Kā jau jubilejas reizē, netika aizmirsti arī tie, kas kādreiz bijuši pie kultūras nama vadības stūres. Šajā vakarā kopā ar mums bija  ilggadējā kultūras nama direktore Zaiga Kilmite, kura kultūras namā nostrādājusi 13 gadus. Savukārt Ārijas Salmiņas  vadībā tapa koncerts kultūras nama atklāšanas svinībās un, kā stāsta vēsture, tās ilgušas divu dienu garumā. Bijušās vadītājas sveica jaunie tautas deju dejotāji Aigas Sīpolas vadībā. Par šo kolektīvu īpašs prieks, jo latvieši un tautas dejas ir tikpat nezūdoša vērtība kā latvieši un kora dziesma. Ar nākamo priekšnesumu paldies tika teikts Rojas novada domei, vietai, kurā tiek plānots, rēķināts un apgūts, lai kultūras centra kolektīvs varētu izpausties mums, skatītājiem par prieku. Uzstājās sieviešu koris “Kalva”. Diriģentu Jolantas Raugas, Baibas Muskares un koncertmeistares Brigitas Kvālbergas vadībā, “Kalva” ir ne tikai neiztrūkstošs Dziesmu svētku dalībnieks, bet koncertējis arī Zviedrijā, Vācijā un pat tālajā Kanādā. Visvērtīgākā kultūras centra darbībā ir sadarbība, tāpēc nākamais priekšnesums tika veltīts Rojas novada pašvaldības iestādēm un invalīdu biedrībai. Uz skatuves visiem par prieku, Jāņa Kalniņa vārdiem runājot, žiperīgākās kundzes Rojā – deju kopa “Gaspažiņas”, kuras prasmīgi vada Ārija Veide. Kultūras darbs, tas ir dzīvesveids, kurā tu pats nepiederi sev. Nākamais priekšnesums ir veltījums visiem Rojas kultūras centra darbiniekiem, pašdarbniekiem un viņu tuviniekiem, kuriem nākas pieņemt to, ka citu svētki ir viņu darbs. Dāvanā šiem ļaudīm – glāze atmiņu vīna sieviešu vokālā ansambļa “Con Vita” izpildījumā. “Con Vita” meitenes vada diriģente Aiga Kaža, koncertmeistare Brigita Kvālberga. Es personīgi ar prieku uzņēmu ziņu par “Con Vita” atdzimšanu, kurš tagad lieliski papildina ikvienu pašdarbnieku uzstāšanos. Šajā vakarā izskanējušais “Atmiņu vīns” ir viena no mīļākajām ansambļa dziesmām, kopš to radīja mūsu pašu komponists un ansambļa dibinātājs Ziedonis Linde. Kā apgalvo Dace Broka, laimīgs ir tas, kurš īstajā brīdī saņem palīdzību. Kultūras centra darbiniekiem allaž tiek sniegta palīdzīga roka brīžos, kad ziemas zaptsmaizēm vajadzīga maize vai zapte, zupai krējums, kūkas balvām, cienasti ciemiņiem, reklāmas un dekorācijas pasākumiem un tamlīdzīgi. Tad palīgā steidzas “Riesti”, “Dižmare”, “Kipītis Roja”, “Zivu namiņs”, “top!”, “Rauda”, “Krasts R”, “Otra puse”, “Gaisma AR” ,Imants Ločmels, Eduards Kleinbergs un vēl un vēl. Pateicībā par sapratni un kopīgo darīšanu, viņiem uzstājās kultūras centra vismazākie ķipari – dejotāji. Bet nākamais veltījums izskanēja pašdarbnieku ģimenes locekļiem – pacietīgajām mammām un tētiem, gādīgajiem vecvecākiem, iecietīgajiem vīriem un sievām par to, ka viņi ir tik saprotoši, atbalstoši un nav greizsirdīgi uz kultūras centru. Ja nu tikai mazlietiņ, reizēm… Šo muzikālo velti pasniedza Jāņa Kalniņa vadītie Jāņabērni.Kur dziesma, tur deja, tādēļ nākamais veltījums visu laiku muzikantiem, dīdžejiem un tiem, kuriem patīk ballēties. Vai jūs ziniet, kuri ir aktīvākie ballētāji? Nu, protams, ka pensionāri, tādēļ Evas Fricbergas modes deju studijas “Elfas” jūrnieciņi savu deju velta visiem lustīgajiem ballētājiem, bet īpaši pensionāru klubiem “Liedags” un “Rūķi”. Dace Broka pateicās arī kultūras centra labajiem gariņiem. Ko gan mēs iesāktu bez Dinas Čubas siltajām zupām, kas tiek vārītas pat brīžos, kad vēja brāzmas pagales pa gaisu mētā. Vienmēr kultūras darbinieki var paļauties arī uz Didzi Alksnīti, Modri Sproģi, Juri Viļamas, Zandu Sigai, Lauru Kļaviņu, par pasākumu iemūžināšanu gādā Normunds Indāns, Andris Zemels, Egils Mūrnieks, Guntis Martužāns. Viņus ar dziesmu sveica viens no pirmajiem “Meklējam solistu” dalībniekiem, bijušais kultūras centra darbinieks Laimonis Zemels. Ko darīt, ja pasākuma laikā pēkšņi pazūd elektrība, iestājas tumsa un šajā brīdī sekundes velkas kā stundas? Ko iesāktu, ja nebūtu transporta, ar ko kolektīviem nokļūt skatē vai uz koncertu? No šādām ķibelēm kultūras ļaudis glābj elektriķi Gatis Simanovičs un Ģirts Zanders, šoferīši Kārlis Pastors un Imants Krauze, Rojas DzKU rūķi un atbildīgie pašvaldības policisti. Un īpašs paldies arī domes izpilddirektoram Pūces kungam – par atbalstu un stiprā pleca sajūtu. Šiem kungiem par prieku dejoja “Elfas”. Visu pasākuma laiku pēc skaļajiem aplausiem zālē jūtams, ka skatītāji atbalsta visu uz skatuves notiekošo. Nākamais veltījums tieši viņiem, cilvēkiem, kas aktīvi apmeklē pasākumus. Kā piemērs tiek pieminēta Mudriņtante jeb Mudra Feifere, kura allaž ir skatītāju rindās, PII “Saulespuķe” kolektīvs, Rudīte Cietvīra ar saviem draugiem un pat kaimiņi engurnieki, kuri uz teātriem Rojā brauc pat ar veselu autobusu. Visiem kultūru atbalstošajiem ļaudīm par prieku uzstājās Rojas amatierteātris Gundegas Balodes vadībā. Kultūras centra paldies izskanēja arī radošajiem partneriem – RojaL komandai, Dzintrai Žuravskai, Dinai Veinbergai, Valteram Krauzem, Janai Duļevskai, Valmieras un Dailes teātrim un citiem. Kā apgalvo Dace Broka, tikai pa visiem kopā šis lielais akmens ir paveļams. Deju šiem ļaudīm veltīja Pasaules līnijdeju čempiones katra savā vecuma grupā – Eva Fricberga un viņas audzēkne Adrija Švēde-Grīnberga. Nākamais priekšnesums tika veltīts visiem tiem, kuri, Daces vārdiem runājot, bijuši gatavi pavilkties līdz ar viņiem uz trakām lietām, pārvarēdami paši sevi – uzstāties solistu koncertos, demonstrēt modes, atnest savus mākslas darbus un veidot izstādes, sacensties kūku cepšanā, doties ar lāpām laivās pa upi, nest sveces uz slapju ploci – bijuši atsaucīgi it visā. Viņiem uzstājas šī vakara pārsteigums – trīs tenori no Kaltenes – Oskars Jurgenbergs, Arvis Podiņš un Gabors Goldmanis. Trīs tenoru uzstāšanās izsauca neviltotu sajūsmu un neremdināmus skatītāju aplausus. Un tad beidzot ir klāt nākamais pārsteigums. Neziņa un intriga tika saglabāta līdz pat pēdējam brīdim, un te nu tā ir. Visiem, kuri kultūras centrā pavadīja neskaitāmas stundas, gatavojot koncertu, visiem tā atbalstītājiem un skatītājiem tiek pieteikts nākamais koncerta dalībnieks – maestro Raimonds Pauls! Atzīšos, pirmajā mirklī man tas šķita kā joks, ja vien pēkšņi visi skatītāji neceltos kājās, ar aplausiem un ovācijām suminot augsto viesi. Raimonds Pauls nekad nav bijis no runātājiem, tādēļ pēc īsas sasveicināšanās un pāris jokiem sev raksturīgajā manierē, viņš sēstas pie klavierēm, lai uz tām pavadītu Ivetas Akmeņlaukas izpildīto dziesmu. Par to, vai šajās minūtēs Ivetas sirsniņa pukstēja straujāk kā citkārt, varam tikai minēt. Un pēc dažām minūtēm sekoja nākamais, ne mazāk patīkams pārsteigums – skatītāju priekšā iznāca lieliskais dziedātājs, vairāku televīzijas un radio raidījumu vadītājs Zigfrīds Muktupāvels. Sveicot klātesošos svētkos, viņš Raimonda Paula klavieru pavadījumā nodziedāja dziesmu ciklu ar Jāņa Petera vārdiem. Kā atzina pasākuma vadītāja, lielāku dāvanu ne tikai kultūras centra jubilejā, bet arī Latvijas simtgades svinēšanas ieskaņai, mēs nevarētu vēlēties. Vēsturei tapa kopīgs zāles foto ar maestro un Zigfrīdu Muktupāvelu, bet pēc tam visi klātesošie vienojās kopīgā dziesmā “Kurzeme”.Un tad jau klāt laiks saņemt dāvanas  arī pašiem jubilāriem. Rojas kultūras centru sveica Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa. Tā kā šajā vakarā vairākkārt tika apspēlēta putnu tēma (tie bija izvietojušies arī uz skatuves uzziedējušajā ķirsī), viņa atzīmēja, ka, labvēlīgi sakot, tikai cilvēki ar putniem galvā, var radīt, vadīt un iepriecināt citus, jo tiem, ar standarta domāšanu un attieksmi pret lietām, nekas tāds nesanāktu. Viņa pateicās kultūras centra kolektīvam, pulciņu vadītājiem un koncertmeistarēm par ieguldīto darbu, un salīdzināja kultūras darba organizēšanu ar labas grāmatas lasīšanu, kuras laikā aizmirstas visas rūpes un mūs apņem tikai labas sajūtas.  Sveicot svētkos, Eva Kārkliņa pasniedza Latvijas Republikas Kultūras ministres Daces Melbārdes parakstītu Atzinības rakstu kultūras centra direktorei Ārijai Veidei par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu kultūras centra attīstībā un novada kultūrvides veidošanā. Domes priekšsēdētāja bija pilnvarota pasniegt Latvijas Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra apbalvojumu Dacei Brokai par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu novada kultūrvides veidošanā un Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktības nodrošināšanā. Rojas novada domes vārdā Eva Kārkliņa pateicās un pasniedza Goda rakstus arī Marekam Štālam par radošu sadarbību Rojas novada kultūras pasākumu norisēs, Aigai Kažai, Baibai Muskarei, Jolantai Raugai, Evai Fricbergai, Jānim Kalniņam, Līgai Rukkei, Inārai Cālītei. Savukārt Rojas kultūras centrs pateicās saviem līdzgaitniekiem Gundegai Balodei, Aigai Sīpolai, Arnim Enzelim, Tatjanai Ābolkalnai, Brigitai Kvālbergai, Sandrai Kārkliņai, Didzim Alksnītim.

Kultūras centra kolektīvu jubilejā sveica arī koris “Banga”, pensionāru klubi “Liedags” un “Rūķi”, invalīdu biedrība un visas pašvaldības iestādes, ar kurām jau gadiem ilgi kultūras centram izveidojusies cieša sadarbība. Kā savā apsveikumā sacīja Rojas Jūras zvejniecības muzeja vadītāja Inese Indriksone – kāds gudrais reiz teicis, ka prieks ir zāles jebkurai kaitei. Tātad kultūras centra ļaudis rūpējas par to, lai mēs būtu ne tikai priecīgi, bet arī veselīgi. Lai arī turpmāk nepietrūkst radošu domu, nezūdošas iedvesmas, nerimstoša enerģija, lai šis avots nekad neizsīkst! Paldies par to, ka jūs esat un nemitīgi domājat par to, kā ar savu darbu iekrāsot mūsu dzīvi krāšņu jebkurā gadalaikā.

Dace Klabere