Roja uz trim dienām pārvēršas par Latvijas kultūras galvaspilsētu

No 27. līdz 29. jūlijam Rojā jau septīto reizi norisinājās tradicionālais kino, mākslas un mūzikas festivāls “RojaL”, pulcējot gan ārvalstu viesus, gan augstvērtīgas mākslas cienītājus no visas Latvijas.alt

Plašajā festivāla programmā bija iekļauts latviešu kinematogrāfistu jaunākais veikums, klasikas šedevri, Eiropas Kinoakadēmijas labākās īsfilmas, koncerti, programmas bērniem, meistardarbnīcas, vairāku izstāžu atklāšana un, protams, festivāla primārais – jauno režisoru īsfilmu konkurss.

Festivāls sākās ar metālmākslinieka Ivara Miķelsona izstādes “Āķis lūpā” atklāšanu Rojas kultūras centrā. Kā jokoja pats mākslinieks, viņam ļoti patīkot makšķerēt, bet nekad nav izdevies noķert buti, tādēļ arī tapušas izstādē redzamās zivs skulptūras. Māksliniekam pirmo “RojaL” diplomu “Par nenovērtējamu ieguldījumu jēdzīgas pasaules saglabāšanā” pasniedza Rojas zvejnieku cunftes pārstāvis Viesturs Grosbahs, atzīdams zivju skulptūras par labām esam. Tālāk sekoja “RojaL” oficiālā atklāšana, kurā Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa salīdzināja “RojaL” ar Līgo nakti, kas arī notiek reizi gadā un ir ļoti gaidīta. Savukārt Jurģis Krāsons iepazīstināja klātesošos ar starptautisko žūrijas komisiju un jaunajiem konkursantiem. Jaunos režisorus šogad vērtēja – Rīgas Starptautiskā kino festivāla radošā direktore Sonora Broka (žurijas priekšsēdētāja), animācijas festivāla “Animateka”(Slovēnija) direktors Igors Prasels un kinooperators Gints Bērziņš (Latvijas Kinooperatoru ģilde). Konkursā šogad bija iekļautas filmas no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas un Polijas. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, atklāšu, ka RojaL Grand Prix – galveno balvu jeb zelta “Rojālu” saņēma Justīnes Mitnikas filma “Apokalipse” (Polija). Žūrija izcēla tās daudzslāņaino, sirreālo vizualitāti un naratīvu. Filmā patiess stāsts pārtapis klaustrofobiskā drāmā, pat bezizejas situācijā. Žurijas īpašās atzinības jeb sudraba Rojāli šogad tika piešķirti divi – filmai “Tu Es Tout”(režisore Elizabete Mežule Gricmane) “par radošuma eksploziju dokudrāmā, kas tapusi/radīta ierobežotā telpā un ikdienišķās situācijās”, un animācijas filmai “Šrēdingera suns”(režisore Natālija Kravčuka, Polija). Žurijas pamatojums – “minimālistiska, asprātīga un izsmalcināta – šī filma vēsta daudz vairāk, kā tās askētiskās zīmējumu līnijas”. Savukārt, Skatītāju balvu, kas, manuprāt, ir vissvarīgākā, saņēma Gata Ungura filma “Ludis”.

Vairāku dienu garumā rojeniekiem un viesiem bija iespēja noskatīties vislabākās, starptautisku atzinību guvušas filmas, bet šajā, festivāla atklāšanas dienā, Rojas kultūras centrā varējām noskatīties starptautisku atzinību guvušo latviešu īsfilmu “Melleņu gari”. Lai gan filma jau guvusi atzinību ārzemēs un piedalījusies vairākos festivālos, Latvijā režisores Astras Zoldneres dokumentālā īsfilma tika rādīta pirmoreiz. “Melleņu gari” ir dokumentāla īsfilma par romu ģimeni, kura vasaras pavada Kurzemes mežos, lasot un pārdodot ogas. Filmas gaitā romi dalās ar pašu mežā piedzīvotajiem spoku stāstiem. Mistiskajos un noslēpumainajos stāstos pamazām atklājas romu cīņa par viņu identitāti un izdzīvošanu. Filmas beigās uz skatuves kāpa viss tabors, kurš pateicībā par atļauju ielūkoties viņu dzīves aizkulisēs, tika sveikts ar ziediem.

Arī pārējās Rojas kinozālēs (pavisam tādas bija 6), varējām vērot gan dokumentālās, gan animācijas un  spēlfilmas, vien skatītājam pašam bija jāizvēlas savām interesēm atbilstošākā. Latviešu kino klasiku šogad pārstāvēja 1969. gadā tapusī “Līvsalas zēni”, ko savulaik uzņēmuši Ēriks Lācis un Jānis Streičs. Galvenajās lomās redzējām Juri Pļaviņu, Aivaru Leimani, Ventu Vecumnieci un citas kino leģendas. Tā kā vai puse lentas filmēta Dundagas pilī, arī dundadzniekiem bija šī lieliskā iespēja baudīt filmu turpat Dundagas pils pagalmā izveidotajā kinozālē. Bet šī gada īpašais viesis – režisors, ši gada  jubilārs Rolands Kalniņš ar savulaik nepabeigto darbu “Piejūras klimats”. Filmas uzņemšana pārtraukta 1974. gadā, bet no safilmētā materiāla režisors 1992. gadā izveidojis 34 minūtes garu īsfilmu. Tikšanās laikā, atbildot uz skatītāju uzdoto jautājumu, kā filma būtu beigusies, režisors atbildēja, ka pagājis pārāk ilgs laiks, lai varētu runāt un atcerēties par to, kas bijis iecerēts pirms vairākiem gadu desmitiem. Ar prieku kinomīļi lentā vēroja tādus leģendārus aktierus kā Ivaru Kalniņu, Helgu Dancbergu, Uldi Dumpi, Edgaru Liepiņu un citus, bet uz tikšanos ar skatītājiem kopā ar režisoru bija ieradusies galvenās lomas atveidotāja Regīna Razuma.

Tā kā šogad “RojaL” tika veidots franču zīmē, daudzveidīgajā programmā bija iekļauts arī Žaka Demē leģendārais mūzikls “Šerbūras lietussargi”, Žana Lika Godāra “Muļķa Pjero” un animācijas klasika “Karalis un lakstīgala”. Savukārt festivāla noslēgumā uz pludmales lielā ekrāna tika demonstrēta šogad sešus Oskarus ieguvušais Demjana Šazelles mūzikls “La La Land: Kalifornijas sapņi”.

Mākslas festivālā netika aizmirsts arī par labas mūzikas gardēžiem. Piektdienas vakarā pilnu skatītāju zāli pulcēja ģitāristi Aivars Hermanis un Kaspars Zemītis. Mūziķi bija patīkami pārsteigti par skatītāju pārpildīto zāli un nelika vilties nevienam no klausītājiem. Tieši otrādi – ar nebeidzamiem aplausiem un īpašas cieņas izrādīšanu, ceļoties kājās, skatītāji lūdza pēc koncerta pagarinājuma, un mākslinieki parādā nepalika, bet kā saldais ēdiens koncerta nobeigumā tika izpildīta Raimonda Paula melodija no kinofilmas “Ilgais ceļš kāpās”. Savukārt festivāla noslēguma vakarā Rojas pludmalē baudījām Latvijas talantīgā vijolnieka, rojenieka Sanda Šteinberga uzstāšanos duetā ar akordeonistu Andri Noviku.

Trīs kinofestivāla dienas aizsteidzās vēja ātrumā. Pēc festivāla tikos ar tā veidotājiem Jurģi Krāsonu, Juri Vaļamas un Undīni Rusku. Visi trīs jutās laimīgi, kaut arī noguruši. Kā atzina Undīne, cilvēku fantastiskās atsauksmes pēc festivāla izskanēšanas, dod atkal jaunus spēkus turpināt iesākto. Jurģis piebilst, ka darbs pie nākamā gada festivāla ir jau sācies. Sniega pika, kas iesākusi velties pirms septiņiem gadiem, paliek arvien lielāka, ar katru gadu “RojaL” latiņa tiek pacelta arvien augstāk un zemāk to vairs nolaist nedrīkst. Jurģis: ”Ja pirmajā gadā  bijām gatavi rādīt kino kaut pagalmā uz palaga, tad tagad, kad ir sasniegts zināms līmenis, to nevaram atļauties. Arī mūsu skatītājam iekšējā prasība aug, tātad visam jābūt arvien labākā kvalitātē”. Undīne piebilst, ka festivāla sagatavošana ir ļoti spēcīgs komandas darbs un “RojaL” komanda šo gadu laikā sevi pierādījusi kā spēcīgu un uzticamu, kurā katrs precīzi zina, kas viņam jādara Par pleca sajūtu un atbalstu “RojaL” veidotāji no sirds pateicas Rojas novada domei, Rojas kultūras centra kolektīvam, SIA “Krāsu serviss”, SIA “Dižroze”, SIA “Verbena”, Marekam Štālam, Egīlam Mūrniekam, Andrim Zemelam, Jānim Pūcem, Aivaram Brokam, Aijai Pēterhofai, Zanei un Andrim Vaivodiem, Imantam Ločmelam, Jurim Lejam, SIA “Banga Ltd”, SIA “Līcis’93”, SIA “Irbe”, SIA Kaltene”, RGU, Ērikam Pirvicam, Tomam Bērziņam, Duburu ģimenei. Juris piebilst, ka visus palīgus vienā mirklī atcerēties ir neiespējami, tādēļ viņu paldies arī visiem šeit nepieminētajiem.

Festivāla noslēgumā Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa atzina: “Katrs festivāls ir savādāks. Tik daudz sūdzību, cik esam saņēmuši šogad, nav bijis nevienā no iepriekšējiem festivāliem! Tās visas ir saistītas ar to, ka programmā bijis tik daudz ļoti labu filmu, izstāžu un koncertu, ko bija jāspēj novērtēt, noklausīties, apskatīties tik īsā laika periodā, ka visur nebija iespējams paspēt!” Viedi vārdi! Gribētos, lai tie sasniedz arī tos novada ļaudis, kuri tā arī neiznāca no savām mājām izbaudīt visu to, kas mums tika pievests klāt, turklāt bez maksas. Ne jau velti Roja masu medijos bija nodēvēta par Latvijas kultūras galvaspilsētu. Par šo lielisko iespēju vislielākais paldies visiem festivāla rīkotājiem un tā norisē iesaistītajiem! Bet patiesībā jau nekas nav beidzies – vai pamanījāt, ka Selgas ielas liepās turpina ziedēt festivāla laikā izplaukušās eiflērijas?  Kā apgalvoja viens no šī skaistuma autoriem Juris Viļamas, eiflēriju ziedēšanas laiks varētu ilgt līdz pat septembrim.

Dace Klabere