Kurzemes pašvaldību un tūrisma pārstāvji iepazīst Somijas pieredzi

No 21. – 25.augustam, Kurzemes pašvaldību un tūrisma nozares pārstāvji, kopā ar četriem projekta partneru pārstāvjiem no Lietuvas (Žemaitija, Biržu, Aukštaitija, Labanoras parki, kā arī Kretingas rajonaalt pašvaldība),devās uz Somiju iepazīt šīs Ziemeļvalsts pieredzi dabas tūrisma pieejamības veicināšanā cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem

Šo pieredzes apmaiņas braucienu organizēja Kurzemes plānošanas reģions,  LATLIT projekta Nr. LLI-010, "Dabas tūrisms visiem" (projekta akronīms "UniGreen") ietvaros.

Brauciena dalībnieki  trīs dienu laikā Somijā apmeklēja vairākus nacionālos parkus un dabas rezervātus, tikās ar parku pārstāvjiem, kas stāstīja par Somijas pieredzi dabas taku veidošanā un pielāgošanā cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Pirmajā dienā tika apmeklēts  "Laajalahti" dabas rezervāts, kur brauciena dalībniekiem bija noorganizēta tikšanās ar dabas rezervāta direktori, apmeklētāju centrā "Villa Elfvik". Šis apmeklētāju centrs ir orientējies uz dažādām skolas bērnu apmācību programmām dabā. Jo somu obligātajā mācību programmā ir iekļauta bērnu apmācība parkos un rezervātos, esošajās dabas skolās, lai veicinātu bērnu izpratni un zināšanas par dabu un tās procesiem. Pēc šī dabas rezervāta apmeklējuma, secinājām, ka arī Latvijas skolām šo pieredzi būtu vērtīgi pārņemt – mācīt par dabu dabā!

Dabas rezervātā tika apmeklēta arī dabas taka un putnu vērošanas tornis, kas bija piemērots tā, lai to varētu apmeklēt arī cilvēki ratiņkrēslos.

Pēcpusdienā apmeklējām Nuuksio nacionālo parku un Somu dabas centrs "Haltia", kas uzbūvēts no jauna 2013.gadā. Šis centrs patiesi bija iespaidīgs un ļoti mūsdienīgā un atraktīvā veidā atklāj un iepazīstina ar Somijas dabas bagātībām un vērtībām. Šajā nacionālajā parkā mūsu grupai bija lieliska iespēja doties pastaigā kopā ar sievieti ratiņkrēslā, kā arī pašiem iesēsties ratiņkrēslā un izmēģināt kā ir ar to pārvietoties.

Šī iespēja lieliski nodemonstrēja, kādas ir iespējas un šķēršļi cilvēkam ratiņkrēslā pārvietoties pa dabas takām, tas uzreiz projekta grupai deva skaidrāku priekštatu par šo cilvēku iespējām un vajadzībām, tiem pārvietojoties dabā.

Otrajā dienā brauciena dalībnieki apmeklēja Aulanko dabas rezervātu un tā dabas takas, kā arī Puurijarvi-Isosuo nacionālo parku. Šim parkam ir izveidota laba sadarbība ar apkārtnes zemniekiem, parka pļavu noganīšanai.

Pēdējā brauciena dienā apmeklējām Kurjenrahka nacionālo parku, kur bija iespējams izstaigāt dabas taku/laipu, kas izveidota speciāli cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, takas noslēgumā bija izveidota piekļuve pie ezera, kur cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ar asistenta palīdzību, ir iespējams gan nopeldēties, gan iesēsties laivā un izvizināties pa ezeru.

Kā pēdējo apmeklējām Teijo nacionālo parku, kur skaista ezera krastā bija ierīkota atpūtas vietas ar iespēju, ka atpūtnieki savu, ezerā nomakšķerēto lomu, var arī uz vietas iztīrīt un pagatavot, arī šī vieta bija pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Pamanīju, ka Somijas dabas parkos un takās nav izvietotas atkritumu urnas un pats brīnišķīgākais ir tas, ka atkritumi nebija arī dabā. Kā tas ļoti bieži, diemžēl ir pie mums Latvijā.  

Secinājām, ka mums pašiem būtu vērtīgi noskaidrot, cik tad īsti katrā pašvaldībā mums Kurzemē ir cilvēki ratiņkrēslos vai ar citām īpašām vajadzībām.

Somu pieredze rāda, ka ne vienmēr ir nepieciešams ieguldīt lielus resursus, lai uzlabotu dabas tūrisma pieejamību. Viena no iespējām, lai uzlabotu vispārējo pieejamību, ir nodrošināt pieejamību vismaz minimālā līmenī (piemēram, nodrošināt iespēju apmeklēt dabas takas un objektus ar pavadošajām personām) un tad pakāpeniski veikt uzlabojumus, pieejamības paaugstināšanai atsevišķiem objektiem vai infrastruktūras elementiem. Brauciena laikā, projekta grupa izdarīja secinājumu, ka veidojot jaunu tūrisma objektu, dabas taku vai veicot infrastruktūras uzlabojumus, vispirms ir jāpieaicina cilvēks ar īpašām vajadzībām -pārstāvis no nevalstiskās organizācijas vai kāds cits individuālais pārstāvis, kas sniegtu ieteikumus un rekomendācijas, kā plānoto objektu, taku izbūvi veikt tā, lai tie būtu pieejami pēc iespējas plašākai auditorijai, ne tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Kristīne Voldemāre

Rojas TIC vadītāja