Kā Roja kļuva par mājvietu jauktajam korim “Norise” no Rīgas

alt
Korī “Norise” dzied visdažādāko profesiju pārstāvji vecumā no 17 – 35 gadiem. Katru septembri korim pievienojas jauni dziedātāji, un sezonas sākums parasti ir laiks, kad koristi labāk iepazīstas savā starpā un kaldina nākotnes plānus. 

Pavasarī jau var spriest, kurš no koristiem uzņemsies rūpes par kora ģimeni augusta vidū, kad notiks ikgadējā kora nometne. Šogad tā notika jau devīto reizi, un šo gadu laikā koris ir apceļojis dažādas Latvijas pilsētas – Dunti, Roju, Auci, Kandavu, divreiz pabijis Valkā. Par tradīciju kļuvusi īpašā nometnes koncepcija – par tās organizatoru vienmēr kļūst kāds no koristiem un nometne tiek rīkota šī korista dzimtajā vai bērnības pilsētā. Šogad šo godu uzņēmās kora tenors Jānis Bērziņš, un, uzzinot, ka runa ir par Roju, koristu prieks bija īpaši liels – tā būs atgriešanās, jo reiz koris šeit jau nometņojis.

Jānis Bērziņš nometnes organizēšanu uzņēmās ar lielu entuziasmu, un, būdams patiesi talantīgs lietu bīdītājs, viņš kora mākslinieciskajai vadītājai Alisei Koknēvičai piedāvāja arvien trakākas idejas, kā šo nometni padarīt interesantu, neaizmirstamu un notikumiem piepildītu. Tiem, kuri jau iepazinuši kori “Norise” un tā vadītāju, nav noslēpums, ka trakas un sākotnēji pārgalvīgas idejas ir šī kora izaugsmes atslēga, tāpēc bija skaidrs, ka divi koncerti, laivu brauciens, talantu konkurss un mēģinājumi 7 stundu garumā ir lielisks plāns četrām piepildītām nometnes dienām.

Un tā ceturtdienā, 17. augustā, Rojā ieradās pirmā kora “Norise” delegācija. Pirmais uzdevums – telšu pilsētiņas izveide, tad ciema apskate un pusdienas Rojas vidusskolas ēdnīcā. Pēc tam tiek izmantotas Rojas kultūras centra laipni atvēlētās skaistās mēģinājuma telpas. Rezultātā pirmajā dienā tiek dziedāts 7 stundas – meistarība slīpēta gan visiem kopā, apgūstot jauno repertuāru, gan strādājot individuāli pie kormeistares Samantas Bernātes. Vakarā pastaiga gar jūru un pārējo koristu sagaidīšana. Tad atkal dziesmas, dziesmas, dziesmas – šoreiz Jāņa Bērziņa īpaši korim “Norise” uzprojektētajā pagalmā.

Piektdien koris mostas līdz ar pirmajiem saules stariem, jo darāmā ir daudz – jāpaspēj sagatavoties vakara noskaņu koncertam, sadalīt rindu uz dušu un izgludināt tērpus. Tam visam pa vidu nenogurstošs darbs mēģinājumos un solo nodarbībās, mazliet diendusas un pēc tam paraugstundas kokos kāpšanā jeb lampiņu virtenes uzstādīšana pļaviņā pie kultūras centra, gatavojoties vakaram. Koncerts dažkārt paskrien kā mirklis, bet citkārt šķiet, ka kurpes par šaurām, mape par smagu, kāds prožektors nepareizi acī iespīdējis. Bet vienmēr korists gaida koncertu, jo tā ir liela balva par padarīto darbu. Šoreiz iepriekš nebija iespējams nojaust, kāds saviļņojums un dziedātprieka triumfs būs skaistais, mazliet mistiskais piektdienas vakars, kad koris “Norise” dziedāja latviešu tautas mūziku koncertā zem Rojas dižkokiem. Trīspadsmit koncertā izvēlētās kompozīcijas, ko sacerējuši tādi komponisti kā Ilona Rupaine, Selga Mence, Jānis Cimze, Ēriks Ešenvalds, Andris Kontauts, Juris Karlsons, Emilis Melngailis un citi, izskanēja spoži pāri pļavai un cauri pilsētai, un, šķiet, ielauzās pa katru atvērto logu. Aizkustinājums klausītāju acīs un saviļņojums koristiem tik liels, ka pat pēc atgriešanās mītnes vietā dziesmas turpinājās, nodrošinot vēl otro koncertu Bērziņu ģimenei un kaimiņiem.

Pēc tādas enerģijas uzlādes iepriekšējā vakara koncertā, nākamās dienas rītā koristi atkal spēja mobilizēt spēkus, lai jau 9:00 būtu pie brokastu galdiem un pēc tam ar autobusu dotos uz Žoceni un tālāk mērotu ceļu caur mežu pretī Rojas upei. Tās krastos dzima apvienotā komanda “Koris Smeldze” un deviņu laivu sastāvā tā devās pa straumi Rojas upes svētku ietvaros. Laikam visas laikapstākļu burvestības bija iztērētas, lai nodrošinātu iepriekšējā vakara āra koncerta norisi, tāpēc šoreiz dalībnieki netika lutināti – tika piedzīvota spēcīga lietusgāze un sagurums lika par sevi manīt. Kārtīgam koristam jau ilgi pēc padoma kabatā nav jāmeklē – katrs pie sevis sāk dungot kādu spēka dziesmu, un tad jau redzams finiša tuvums un kora līdzjutēji brauc pretī ar plostu, lai uzmundrinātu. Pēc finiša sanākušie skatītāji un svētku dalībnieki tiek iepriecināti ar dziesmu, bet paši koristi ir laimīgi par pasniegto karsto zupu, kūku, un organizatoru sagādātajām balvām. Pēc tam nav laika atpūsties – jādodas uz mēģinājumu baznīcā, jāgatavojas talantu konkursam un nometnes noslēguma vakaram. Vakarā Bērziņu pagalms tiek pieskandināts ar dūdu un mutes ermoņiku skaņām, skan smiekli, skatoties sagatavotās prezentācijas, tiek vēroti kāršu un origami triki. Dziedāšana nav vienīgais talants, lai gan, protams, vakara pasākumā neiztikt arī bez dziesmām.

Nākamajā dienā piecelšanās izrādās diezgan liels izaicinājums, un tomēr koristi spēj mobilizēties, jo gaidāms vēl viens skaists koncerts ar sakrālās mūzikas programmu Kaltenes baznīcā. Un atkal kopā ar klausītājiem koris piedzīvo neaprakstāmas emocijas un koncerta izskaņā, skanot Lūcijas Garūtas “Mūsu Tēvs debesīs”, ir grūti valdīt aizkustinājumu. Emocijām virmojot, kādam rodas ģeniāla ideja par fotosesiju jūrā, un tā nu tiek uzlocītas bikses un piepaceltas kleitas, lai taptu neatkārtojami kadri, kādi ir iespējami tikai skaistajā Kurzemes jūrmalā. Koris fotografējas arī pie Rojas zīmes, un pamazām piezogas skumjas, jo prom braukšanas brīdis ir tuvu. Pēc pusdienām tiek nolemts vēl mazliet uzdziedāt Rojas kultūras centrā un tad jau tiek nojauktas teltis, spēlēts mantu kraušanas “teātris” mašīnu bagāžniekos, ēstas zivis un krāsotas mandalas – ikgadēja atvadīšanās tradīcija.

Vienkāršais vārds “paldies” šoreiz šķiet daudz par mazu, lai aprakstītu, cik laimīgi, radoši un emocionāli uzlādēti jūtas kora dziedātāji pēc šīm četrām dienām viesmīlīgajā Rojā un Bērziņu ģimenes mājvietā.

Un tomēr – vissirsnīgākais paldies Rojas kultūras centram, personīgi Dacei Brokai un Marekam Štālam, Kaltenes baznīcai, personīgi Litai Krūmiņai, Rojas TIC, Janai Frīdenbergai, Rojas vidusskolas ēdnīcas pavārēm un visiem klausītājiem, kuri uzmundrināja koristus ar aplausiem un laba vēlējumiem.

Alise Koknēviča

J. Upīša foto