Par darbiem, rudeni un ļaudīm

Esam veiksmīgi pārlaiduši to periodu, kad dažiem cilvēkiem reizi četros gados šķiet, ka viss ir slikti,  neviens neko nedara, visapkārt ir negodprātīgi ļaudis un visiem jādodas Laimes lāča meklējumos. Nu ir visas kaislības norimušas un varam turpināt iesāktos darbus, kā arī atskatīties uz pēdējā laikā paveikto un informēt iedzīvotājus par nākotnes plāniem.alt

Protams, ka mūsu lielākais un visilgāk gaidītais sapņa piepildījums ir Rojas stadions. Vismaz 15 gadu garumā ik pa brīdim tika aktualizētas divas rojeniekiem aktuālas tēmas: Selgas ielas braucamās daļas seguma un Rojas stadiona skrejceļa seguma atjaunošana. 2016. gadā tika saremontēta ne tikai Selgas iela, bet arī Jūras un Plūdoņa ielas, un šogad – 1. oktobrī ir termiņš, kad ekspluatācijā nododams stadions. Jau ir atjaunoti šķēpmešanas, lodes grūšanas un tāllēkšanas sektori, izbūvēta lietus ūdeņu novadīšanas sistēma, notiek pēdējie skrejceļa seguma atjaunošanas darbi, paralēli notiek teritorijas labiekārtošana. Pavisam stadiona remontam un labiekārtošanai tiks iztērēti 420 000.97 EUR (no kuriem 70 000 EUR ir mērķdotācija pašvaldību pasākumiem). Jau savlaicīgi informēju iedzīvotājus un sportistus, ka visa stadiona teritorija tiks iežogota, un gājējiem tiks izbūvēti citi celiņi, tādejādi nodalot sporta cienītāju un gājēju plūsmas. Tiek strādāts arī pie tā, lai nākošajā vasarā tiktu pārvietota un labiekārtota cita telšu vieta.

katru gadu, arī šogad, pirms jaunā mācību gada kopā ar Rojas novada domes izpilddirektoru Jāni Pūci, izglītības speciālisti Sarmīti Engīzeri, darba drošības un civilās aizsardzības speciālistu Andri Jansonu paviesojāmies visās mūsu novada izglītības iestādēs. Šovasar Rudes pirmsskolas izglītības iestāde (turpmāk – PII) “Saulespuķe” tikusi pie izremontētas zāles un noliktavas telpas; PII “Zelta zivtiņas” audzēkņi tikuši pie jauna rotaļu laukuma, kas aprīkots ar jaunām ierīcēm; Rojas vidusskolā izremontētas skolas virtuves telpas, tās kļuvušas atbilstošākas sanitāro normu prasībām un  darbiniekiem tīkamākas. Sporta skolas galvenais jaunums – pieaugušais audzēkņu skaits, kas šogad jau sasniedzis 140. Nelieli remontdarbi veikti visās izglītības iestādēs, saremontētas vai no jauna iegādātas mēbeles, kā arī veikti nelieli apkārtnes labiekārtošanas darbi. Kopējā summa, kas no pašvaldības budžeta atvēlēta šiem lielajiem un mazajiem darbiņiem, ir 81 689,00 EUR.

Rojas Mūzikas un mākslas skolas kolektīvs mūs sagaidīja ar lustīgu jaunā mācību gada ieskandināšanas koncertu, kura dalībnieki bija paši pedagogi. Melodijas tika spēlētas uz jaunajiem mūzikas instrumentiem - akordeona un skaistām, baltām digitālajām klavierēm. Tā kā jaunais mācību gads ir ieskandināts, telpas izremontētas, klases nokomplektētas, pedagogi gatavi mesties jaunajos izaicinājumos un ceru, ka šajā pārmaiņu laikā izglītības jomā, vecāki nebūs malā stāvētāji un kritizētāji, bet gan labi un atsaucīgi sadarbības partneri.

No valsts budžeta programmas 12.00.00 „Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem” 2017. gadā piešķirtā finansējuma Rojas vidusskola iegādājās digitālās klavieres, Mūzikas un mākslas skola - jaunus mūzikas instrumentus, Rojas PII „Zelta zivtiņa” - interaktīvo tāfeli, Rojas Sporta skola un Jūras zvejniecības muzejs – projektorus.

Rojas vidusskolā tiek īstenoti divi Eiropas Savienības finansēti projekti - “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” (finansējums – 4 882 EUR), ko vada Inta Plāte un otrs projekts – “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”, ko vada Anita Kurmiņa, apgūstamais finansējums - 20 874,40 EUR.

Mūsu pašvaldībā vēl tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekts  “Esi vesels – ieguldījums tavai nākotnei” uz trīs gadiem, kopējā finansējuma summa 48 629,00 EUR bez pašvaldības līdzfinansējuma. Projekta mērķis  ir  veicināt  Rojas novada iedzīvotāju pieejamību un informētību par dažādiem veselības veicināšanas pasākumiem, iesaistot viņus slimību profilaktiski informatīvos un vietējās sabiedrības veselības veicināšanas pasākumos, kā arī iesaistot  nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautos iedzīvotājus ar dažādām  īpašām mērķu grupām. Realizējot  projektu, tiks sniegti kvalitatīvi pakalpojumi ar dažādu speciālistu piedalīšanos. Svarīgi ir iesaistīt Rojas novada iedzīvotājus dažādās grupu aktivitātēs, kas saistīti ar fiziskās  un garīgās veselības veicināšanas pasākumiem, veselīgu uzturu un atkarību mazināšanas pasākumiem, kā arī veicinātu iedzīvotāju izaugsmi un informētības līmeni par veselības uzturēšanu.

Šis atkal bija tas gads, kad Rojā tika pasniegtas Pastariņa prēmijas. Projektu īstenoja Bērnu bibliotēkas vadītāja Iluta Graudiņa, kopējās izmaksas bija 1 675,00 EUR (700,00 EUR Kultūrakapitāla fonda finansējums, 975,00 EUR - pašvaldības līdzfinansējums).

Pēc 11 gadiem beidzot ir izdevies pārvarēt visus birokrātiskos šķēršļus, un šovasar bija vēsturisks brīdis, jo Rojas novada pašvaldība saņēma |Zemesgrāmatas apliecinājumu, ka savā īpašumā esam ieguvuši zemi, lai varētu sākt darbu pie jauno Rojas kapu ierīkošanas un paplašināt kapu teritoriju Melnsilā. Šeit patiešām milzu darbu ieguldīja gan Teritorijas plānotāja Ligita Šnore, gan domes jurists Jānis Pāvuliņš.

Noslēgumam tuvojas bruģēšanas un teritorijas labiekārtošanas darbi pie Rojas Jūras zvejniecības muzeja. Tur tiek bruģēts automašīnu stāvlaukums, apgaismota teritorija un uzstādīts informatīvais āra stends, kur muzeja brīvdienās interesentiem būs pieejama informācija par Rojas novada vēsturi, bet Rojas viesiem un tūristiem par vietām, kas ir apskates vērtas, kur iespējams paēst, naktsmītņu vietas un cita informācija. Otrs šāds āra stends tiks izvietots netālu no veikala Maxima. Kopējais projekta finansējums ir 78 586,97 EUR (70 728,27 EUR - Eiropas Savienības (turpmāk – ES) finansējums, 7 858,70 EUR – pašvaldības līdzfinansējums).

Pašreiz tiek īstenots Latvijas – Lietuvas pārrobežu projekts Rojas pludmalē. Šeit no jauna tiek izbūvētas laipas, jo iepriekšējās bija savu laiku godam nokalpojušas. Kopējais apgūstamais finansējums ir 62 317,10 EUR (52 969,52 EUR – ES finansējums, 9 347,58 EUR – pašvaldības).

Pludmales teritorijā plānots īstenot vēl vienu projektu -  jaunu, energoefektīvu laternu uzstādīšanu. Par laternu uzstādīšanu ir izsludināts iepirkums. Kopējās šī projekta izmaksas plānotas 136 650,72 EUR  (122 985,65 EUR - ES finansējums, 13 665,07  EUR – pašvaldības).

Ir izsludināts iepirkums Kaltenes kluba – bibliotēkas ēkas renovācijai. Plānotie remontdarbi  – izveidot jūras kultūras mantojuma ekspozīciju centra telpu ar virtuves daļu, nomainīt ēkas jumtu, siltināt fasādi un izbūvēt tualetes un dušas, ierīkot katlu māju. Šeit plānots ieguldīt 242 000,00 EUR  (180 000,00 EUR - ES finansējums, 62 000,00 EUR – pašvaldības). Pēc veiktajiem remontdarbiem Kaltenes kluba telpās tiks iekārtota jūras zvejniecības vēstures ekspozīcija un citas ar šo vietu saistītās vēstures liecību ekspozīcijas.

Uz priekšu ir pavirzījies arī mūsu veltījums Latvijas simtgadei – Rojas brīvdabas estrādes būvniecība, jo tika izsludināts pirmais konkurss uz būvniecības darbiem, bet to pārtraucām sakarā ar potenciālo būvnieku iebildēm par nolikumu. Pašreiz Rojas novada domes Attīstības nodaļa sadarbībā ar Iepirkuma komisiju strādā pie nepilnību novēršanas, un septembra vidū plānojam sludināt jaunu iepirkumu. I kārtā plānoti būvdarbi un teritorijas labiekārtošanas darbi par 2 miljoniem eiro. Plānojam, ka nākošā gada martā varēsim uzsākt būvdarbus.

kā Rojas Mazupītei nav stingri noteikta gultne vietā, kur tā ietek jūrā, tad pašreiz tiek projektēti gultnes izveidošanas un krastu stiprināšanas darbi. Konkursa kārtībā ir noskaidrots projektētājs un pašreiz, sadarbībā ar Rojas ostas pārvaldnieku Jāni Megni, notiek plānošanas un projektēšanas darbi. Kad projekts būs izstrādāts, pēc pašreizējām prognozēm septembra beigās, sludināsim iepirkumu uz plānotajiem būvdarbiem. Kopējā šī projekta tāme sastāda 200 000,00 EUR (180 000,00 EUR - ES finansējums, 20 000,00 EUR – pašvaldības).

Pašreiz posmā starp Ģipku un Melnsilu ir apgrūtināta ugunsdzēsēju – glābēju piekļuve jūrai, lai nepieciešamības gadījumā izliktu bonas vai iekļūtu un izkļūtu no jūras, tāpēc pārrobežu projekta ietvaros plānots pretī Dundagas pagrieziena ceļam izveidot iebrauktuvi jūras virzienā, kur būtu izveidots tāds segums un ceļš, lai operatīvais transports piekļūtu jūrai, kā arī varētu veikt apgriešanās manevrus. Arī šeit pašvaldības darbiniekiem nācās tērēt daudz laika, lai sakārtotu visu dokumentāciju, iesaistoties sarežģītajos birokrātijas procesos. Plānots, ka nākošajā gadā šajā objektā varētu sākties konkrēti darbi, un kopējais finansējums paredzēts 30 000,00 EUR (25 500,00 EUR - ES finansējums, 4 500,00 EUR – pašvaldības).

Jau no pagājušā gada rudens Kaltenē aktualizējusies problēmsituācija ar mežacūkām. Tā kā Talsu novada teritorijā, kas robežojas ar mūsu novada teritoriju, notiek aktīva mežistrāde un tādejādi tiek traucēti mežacūku ikdienas paradumi, tās devušās tur, kur ir mierīgāk. Kā saka mednieki, Kaltenes meži tām ir guļamistaba, bet jūra – vieta, kur padzerties, un dodoties no vienas vietas uz otru, pa ceļam ir Kaltenes mājsaimniecības, kurās iespējams tikt pie svaigu un žāvētu zivju atkritumiem, āboliem, virtuves atkritumiem un citiem, cūkuprāt, gardumiem. Esam ar informatīvā izdevuma “Banga” un mājas lapas starpniecību aicinājuši iedzīvotājus šajā laikā, kad mežacūkas apsēdušas ciemu, nemest virtuves atkritumus komposta kaudzēs, ar sentēvu metodēm sargāt savus kartupeļu laukus un piemājas teritorijas, slēgt līgumus ar mednieku kolektīviem un, ja līgumsaistības netiek pildītas, līgumus lauzt utt. Vienīgais, ko daudzi iedzīvotāji izdarījuši, uz pašvaldību un virsmežniecību uzrakstījuši iesniegumus. 24. augustā noorganizējām Kaltenes klubā tikšanos, uz kuru tika uzaicināti iesniegumu iesniedzēji un pieaicinājām gan medniekus, gan virsmežniecības pārstāvi, gan pašvaldības pārstāvjus. Arī klātesošie mednieki norādīja kalteniekiem, ka pašiem jābūt aktīvākiem, jo uz šo brīdi 32 zemju un mežu īpašnieki nav  noslēguši līgumus ar medību kolektīviem un, kā atzina daudzi klātesošie un tam piekrita arī pašvaldības policijas pārstāvis, iedzīvotāji nav aktīvi savu īpašumu sargātāji. Medību kolektīva “Vēris Z” vadītājs Jānis Zivtiņš informēja klātesošos, ka mednieki drīkst medīt tikai tajās teritorijās, par kurām noslēgti līgumi. Vietās, kur robežojas teritorija, par kuru ir noslēgts līgums, ar teritoriju, par kura līguma nav, medības nav iespējamas. Otrkārt, ar likumu ir aizliegts medīt ciema teritorijās, tajās aizliegtas arī dzinēju medības. Tā kā aizliegumu ir vairāk nekā atļauju. Sapulces beigās tika pieņemts lēmums, ka pašvaldībai jānoskaidro tās personas, kurām nav šo līgumu ar medību kolektīvu un rakstiski viņas jāmudina slēgts līgumus. Aktīvākam jābūt arī  medību kolektīvam, tādejādi kaut nedaudz palīdzot kalteniekiem. Pēc pēdējās pašvaldībā saņemtās informācijas, Kaltenē konstatēta pirmā ar cūku mēri saslimusī mežacūka un tas ir rādītājs, ka mežacūku skaits samazināsies. Savukārt mednieki informēja, ka pašreiz liela daļa mežacūku pametušas Kaltenes ciema teritoriju un atrodas Anužu apkaimē. Pašreiz strādājam ar datu bāzēm, lai noskaidrotu personas, kurām nav līgumu un gatavojam viņiem informatīvas vēstules, kurām pievienosim līguma projektu.

Strādājam ne tikai pie šīm sadzīves problēmām, bet arī plānojam darbus tuvākai un tālākai nākotnei. Veiksmīgi virzās daudzdzīvokļu māju siltināšanas projekti. Pateicoties SIA “Rojas DzKU” grāmatvedēm, kuras uzņēmās ne visai vieglo un līdz šim nezināmo jomu – projektu pieteikumu rakstīšanu māju siltināšanai, ir apstiprināts pirmais iesniegtais daudzdzīvokļu mājas projekta pieteikums “Altum”. Pašreiz viņas strādā pie pārējo 6 daudzdzīvokļu māju projektu pieteikumiem un izskatās, ka šoruden jau varēsim, sadarbībā ar māju vecākajiem, sludināt pirmos iepirkumus uz būvuzraudzību un būvniecību.

Rojas novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Agnese Veckāgane pašreiz plāno darbus, kurus īstenot, piesaistot ES vai citu institūciju finansētus līdzekļus. Tā kā tuvākajā laikā Rojas stadions būs ieguvis jaunu veidolu, tad stadiona otrā pusē atrodošies basketbola un pludmales volejbola laukumi izskatās pavisam skumīgi, tāpēc tiek meklēts finansējums šo laukumu labiekārtošanai. Protams, vēl arvien aktuāls mūsu novadā ir ielu apgaismojuma jautājums, jo šovasar tika turpināti darbi Torņa, Akas, Skuju, Priežu, Peldu un citās ielās, bet vēl nepieciešami lieli finanšu resursi, lai šo jautājumu varētu vispār noņemt no dienas kārtības. Neesam tālu nolikuši Rudes ciemata apgaismojuma projektu un apgaismojumu vietās, kur pārvietojas lielākas cilvēku plūsmas.

Arvien biežāk pašvaldību vadītāju sēdēs un masu informācijas līdzekļos tiek diskutēts par lielāku novadu izveidošanu. Valdības līmenī tiek izstrādāti jauni plāni un kartēs vilktas sadarbības teritoriju robežas, kur mūsu pašvaldība draudzīgi iekļauta kopā ar Mērsraga, Dundagas un Talsu novadu vienā kopīgā teritorijā; izglītības jomā top jauni standarti, jaunas apmācību metodes; kultūrā – gandrīz katram valstiski nozīmīgam pasākumam tiek piekarināta Latvijas simtgades birka; un tā katra diena ir kā pārsteigums, kas piedod dzīvei rudens lapu krāsu un sniega mirdzumu. Mūsu galvenais uzdevums – neapjukt visos šajos valstiska līmeņa plānojumos, un saprast, kurš ir īstermiņa plāns, kurš ilgtermiņa, un, kurš no plāniem ir vērsts uz to, lai valsts funkcijas pārliktu uz pašvaldībām. Darāmā ir daudz un izskatās, ka būs, ar ko aizpildīt garos ziemas vakarus!

Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa