Dzejai veltīta pēcpusdiena

Rojas novada bibliotēkā Dzejas dienu pasākums izskanēja 21. septembra pēcpusdienā gan ar šī rudens jubilāra Eduarda Veidenbauma dzejām un dziesmām, gan ar mūsu viešņas – Zaigasalt Kilmites dzejām.


„Kam velti dārgo laiku tērē un dzejām papīri tu smērē…”  - grupas „Pērkons” izpildījumā skan viena no viņu dziesmām ar Veidenbauma vārdiem.  Pārlūkojot laikabiedru atmiņas, jāsecina, ka autors savas dzejas laikam gan nav uzskatījis par ko īpašu un izturējies pret tām nevērīgi.  Zināms, ka, Veidenbaumam dzīvam esot, laikabiedri viņa dzejas mācījās no galvas, tās ceļoja norakstos „kā uguns, kas nozagta dieviem” /K.Skalbe/.  Daži izdzīvojušie rokraksti ir vienīgais pirmavots pēc viņa nāves publicētajiem pantiem.

Mūsdienās atsevišķas Veidenbauma dzejas rindas tik ļoti folklorizējušās, ka pat aizmirstam, ka viņš ir to autors: kuļos es kā pliks pa nātrām… ja nav naudas, spārni  īsi…. ej un dzenies tik pēc naudas…  mums, latviešiem, dzejnieku milzīgs bars… vecajiem ļaudīm kumeļa prāts… iedzer, brāli, laiki grūti… īsts filozofs nav pesimists… no putekļiem ārā no dūmiem… dzīve ir laba, kad mērķis tai labs… mosties, mosties reiz, svabadais gars…  „Tas trakais Kalāču students patiesi bija sava laika baltais zvirbulis” /K.Skujenieks/, Nevienai no varām Veidenbaums nav bijis īsti pieņemams, bet, lasot viņa dzejas, joprojām secinām:  „Gluži kā mūsdienās!”

Dzejas pēcpusdienas otrajā daļā klausījāmies mūsu novada dzejdares, kā viņa pati sevi mēdz dēvēt, Zaigas Kilmites dzejas pašas eksplozīvā temperamentā lasītas – gan emocionāli saviļņojošas, gan savu zemi, savu novadu tēlojošas, gan Zaigas ironiskā humorā sprēgājošas, gan pavasarīgas, gan rudenīgas…

Ir septembris, bet sirdī ievas zied.

Ak, neaizver, netaisi vārtus ciet!

Gribu ar ievām kopā iet.

Pamalē vakars jau riet.

 

Kā sajūtas lai savas stāstu,

Vai par maz man dzīvē glāstu?

Kāpēc šis rudens citāds šķiet?

Vasarā pietrūcis kaut kā mazliet.

 

Varam pačukstēt, ka Zaiga gatavo izdošanai savu dzejoļu krājumu. Vēlam, lai izdodas!

I.Svitiņa

Foto D.Dambīte