Rojas domē diskutē par mežu pārvaldību piekrastē

20. septembrī Rojas novada domē notika Latvijas Pašvaldību savienības rīkota diskusija par mežu, īpaši priežu, pārvaldību piekrastē. Diskusijā piedalījās piekrastes pašvaldību pārstāvji,alt mežsaimnieki un zinātnieki.

Pēc diskusijas pārdomās ar “Bangu” dalījās Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sniedze Sproģe.

Piekraste Latvijā ir īpaša zona, tāpēc diskutējām, kā labāk saimniekot piekrastē, kā atjaunot priedi, jo statistikas dati rāda, ka priede piekrastē samazinās. Uzklausījām ekspertu viedokļus, zinošus savās jomās - augšņu speciālistu, ģeogrāfu, profesoru Oļģertu Nikodemus, Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes profesoru Daņus Dubrovski, priežu ciltstēvu Latvijā Imantu Baumani. Pie galda varam saplānot visu ko, bet tikai pati daba pasaka, kas tai patīk, kas nē. Šodienas izbraukumā uz Slīteres mežiem redzējām, kā priede jūtas 15, 25 un 30 gados – 3 dažāda veida priedes. Kā tas ir, kad tai ļauj pēc izlases cirtes dabīgi atjaunoties. Tā parādās viršos, smilgās un pazūd, jo tā nespēj augt. Ja paskatāmies uz purva priedi, redzam, ka tā ir stingra, cieta, smuka.  Bet, iebraucot skaistā priežu silā, kas ir saimnieciskais mežs, no kura mums vajadzētu gūt ienākumus, un, redzot šo kroplīgo kociņu, kļūst skumji. Bet blakus kailcirtē atjaunota priede – pilnīgi cits skats! Tāpat kā pēc ugunsgrēkiem, kad mežs ir atjaunots ar kvalitatīvu materiālu, labi izkopts, ar skaistām, kvalitatīvām priedēm. Kvalitatīva priede – tas ir tas, ko mēs gribam redzēt savā teritorijā, un par to pašvaldībām ir vairāk jādomā. Visi gribam redzēt skaisto masta priedi, ar ko lepojas visa pasaule, dažviet to sauc par Baltijas priedi, dažviet par Rīgas priedi. Tā ir atlasīta no laba sēklu materiāla, jo arī padomju gados sēklu materiāla atlase, kopšana un potēšana bijusi ļoti augstā līmenī. Protams, šobrīd ir daudz labākas metodes, un sēklu plantācijas mums ir ļoti kvalitatīvas gan Rīgas mežiem, gan valsts mežiem, ir arī daudz privāto plantāciju, tā kā materiāla pietiek. Atliek vien to izmantot, ieklausīties cienījamos ekspertos, ņemt vērā viņu viedokli un neaizmirst par to runāt ar sabiedrību. Šodien izskanēja arī viedoklis, ka, izcērtot mežus, pazūd sēņu vietas. Es zinu, ka, mežus necērtot, sēņu vietas mainās ātrāk. Es, kā mežā audzis cilvēks, zinu, ka tajā vietā, kur es bērnībā gāju pēc baravikām brīdī, kad mamma lika vārīties kartupeļus, baravikas vairāk neaug. Tur nav notikusi mežizstrāde, tur ir aizaugusi, aizlaista teritorija un pamazām sēņu vietas pazudušas. Sēņu vietas mainās. Parasti baravikas auga zem eglītēm, šogad tās aug arī zem priedēm. Šogad tās neaug tur, kur auga pagājušajā gadā. Šī dabas bagātība pati izvēlas, kur augt. Staigājiet mežā vaļējām acīm, lasiet dabu! Latvijā ir ļoti labas sēņošanas un ogošanas vietas, jo mums 60% no teritorijas aizņem meži. Mežs ir daudzgadīgs, un mēs gribam, lai tie būtu skaisti ilgtermiņā. Tieši tāds bija mūsu tikšanās mērķis.

Dace Klabere