Ziņas

Mīļdieniņa PII “Zelta zivtiņa”

14. februāris PII “Zelta zivtiņa” sākās ar mīļu draugu sagaidīšanu un visapkārt daudz, daudz siržu kā draudzības un mīlestības simbolu. Kopīgi klājām svētku galdu no vecāku sarūpētajiem kārumiem un ar nepacietību gaidījām Mīļdieniņu.

Visi bija sirsnīgi gaidīti ciemos pie vecmāmiņas, kur notika mīļi draudzības svētki. Skolotājas Maija (vecmāmiņa), Iveta (vilks) un studente Inga (Sarkangalvīte) priecēja bērnus ar jautru uzvedumu, kura laikā vilks kļuva par labu draugu gan Sarkangalvītei un vecmāmiņai, gan pārējiem meža zvēriņiem, kuri ciemojās svētkos pie vecmāmiņas. Tika minētas mīklas, pildīti ļaunās pamātes atstātie darbiņi – šķirotas pogas atsevišķi no kastaņiem, līmētas sirdis, zīmēti zīmējumi uz sirdīm, krāsotas mīļbildītes, iets rotaļās ar sirdīm. Pēc kārtīgi pastrādātiem darbiņiem visi cienājās pie draudzības galda un dejoja diskotēkā disko gaismas un jautras mūzikas pavadībā. Bērnu vēlēšanās: “Kaut biežāk būtu ballītes kopā ar draugiem mīlestības un prieka gaisotnē!”

Skolotājas M. Grīnfelde un I. Rozentāle

ATVĒRSIM SAVAS MĀJAS VIRTUVES UN SIRDIS!

Domājot par tuvojošos jauno tūrisma sezonu, vēlos uzrunāt radošos un aktīvos Rojas novada iedzīvotājus iesaistīties nelielā “avantūrā”, kopā padarot krāsaināku un pieredzes bagātāku savu nākamo vasaru.

Kā jau tas ir zināms, latviešiem patīk labi un gardi paēst, un, ja vēl var nobaudīt kaut ko īpašu, ar sen aizmirstu bērnības garšu, tad diena ir izdevusies lieliska!   

Mūsu novadā ir daudzas radošas saimnieces, kuru gatavotie ēdieni un gardumi ir pazīstami ne tikai Rojā, bet atzinību ieguvuši arī ārpus novada robežām. Gandrīz katrā ģimenē ir iedibinātas savas ēst gatavošanas tradīcijas, kuras noteikti ir īpašas! Un tieši tāpēc būtu vērts ar saviem “meistarstiķiem” un tradīcijām iepazīstināt arī mūsu novada ciemiņus!

Rojas novada mājas virtuve!

Šovasar vēlamies uzsākt jaunu pasākumu, kas varētu kļūt par ikgadēju tradīciju, iesaistot vietējos novada cilvēkus un popularizējot mūsu piekrastes kulināro mantojumu un tradīcijas.

Tā būtu viena diena vasarā, kad mūsu novada viesiem būtu iespējams iegriezties dažādās mājās, sētās, objektos vai uzņēmumos, kuros tie varētu nobaudīt uz vietas gatavotus ēdienus, dzērienus, uzkodas vai citus našķus.

Šī būtu lieliska iespēja vietējiem iedzīvotājiem veidot tādus kā dārza svētkus sev, ģimenei, draugiem, kaimiņiem un ciemiņiem, izmēģinot, kā ir būt mājražotājam. Pasākuma dalībnieki aicināti padomāt par to, kādus savus īpašos ēdienus, dzērienus, našķus piedāvāt apmeklētājiem, kādas amata prasmes demonstrēt vai izklaidēt viesus ar kādiem muzikāliem priekšnesumiem. Katru vietu īpašu padara tās stāsts! Un jums noteikti ir daudz stāstu savā ģimenē gan par savu dzimtu, ģimenes tradīcijām un īpašajiem ēdieniem, ko ceļat galdā ciemiņiem!

Lai šis pasākums varētu notikt, aicinu atsaukties Rojas novada cilvēkus (privātmāju saimniekus, ģimenes, saimnieces, mājražotājus, uzņēmējus vai vienkārši aktīvus un darboties gribošus cilvēkus), kas būtu gatavi iesaistīties šajā pasākumā!

Tiks plānotas arī apmācības un semināri, kas palīdzēs dalībniekiem labāk plānot un sagatavot savas mājas virtuves piedāvājumu pasākumam.

Galvenais ir vēlme līdzdarboties, un tad jau pārējais izdosies pats par sevi!

Sīkāka informācija un pieteikšanās līdz 21. februārim pa e-pastu: tic@roja.lv vai tel.: +371 2830590.

Rojas TIC vadītāja

Kristīne Voldemāre

Informācija iedzīvotājiem!

Informējam, ka š.g. 20. februārī  no plkst. 10:00- 16:00 Rojas novada domē, Zvejnieku ielā 3, Rojā, SEB bankas darbinieki apkalpos un konsultēs privātpersonas un uzņēmējus.

Būs iespējams veikt izmaiņas internetbankas autorizācijā – atjaunot SMART-ID kontus, saņemt/apmainīt kodu kalkulatorus un veikt citas ar bankas pakalpojumiem saistītas darbības.

Laipni aicināti visi, kam nepieciešami SEB bankas pakalpojumi!

Domes sēdē vienbalsīgi apstiprināts pašvaldības budžets

21. janvārī Rojas novada domes sēdē deputāti vienbalsīgi apstiprināja šī gada Rojas novada pašvaldības budžetu. 

Kā pastāstīja novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, darbs pie jaunā budžeta sākas brīdī, kad tiek apstiprināts iepriekšējais budžets. Pie budžeta plāna sastādīšanas strādāja Attīstības nodaļas vadītāja Agnese Veckāgane. Katras iestādes/ struktūrvienības vadītājs jau februārī sāk uzkrāt informāciju par veicamajiem darbiem nākamajam gadam, plāno finansējumu, kā arī strādā pie ilgtermiņa stratēģijas. Novembrī visas ieceres prioritārā secībā tiek elektroniski ievadītas nākamā gada budžeta projektā. Tā kā visas pašvaldības iestādes un struktūrvienības strādā vienotā grāmatvedības programmā, tad tas atvieglo darbu gan administrācijai, gan informācijas sagatavotājiem.

Biedrību, nevalstisko organizāciju, iedzīvotāju un citu juridisko un privātpersonu iesniegumi par darbiem vai plāniem, kurus, viņuprāt, vajadzētu īstenot par pašvaldības budžeta līdzekļiem, arī nonāk Attīstības nodaļā, kur katrs iesniegums tiek analizēts, un, ja tas atbilst kritērijam, ka likums pieļauj to īstenot no pamatbudžeta, tiek iekļauts budžeta projektā.

Decembra beigās notiek pēdējie precizējumi, un tiek skatīts, kas pašvaldības budžeta plānā sanāk, ko, kopīgi strādājot, varam atļauties, kam pietrūkst, kuras pozīcijas jāpārceļ uz aiznākamo gadu. Protams, noteicošais faktors ir ieņēmumu un izdevumu sabalansēšana. Ar likumu ir noteikti pašvaldību aizņēmumu griesti un tie ir 20% no kopējā pašvaldības budžeta. Uz 2020. gadu Rojas novada pašvaldības aizņēmumi sastāda 8,82%.

Budžeta ieņēmumi

Rojas novada pašvaldības budžetu 2020. gadam veido pamatbudžets, ziedojumi un dāvinājumi, ko veido attiecīgas ieņēmumu un izdevumu daļas. Pašvaldība ir ņēmusi vērā visu nozaru intereses un centusies sabalansēt pieejamos finanšu līdzekļus tā, lai nodrošinātu attīstību sabiedrībai svarīgās jomās. Par budžeta prioritārajām jomām 2020. gadā ir noteikta sabiedriskās infrastruktūras uzlabošana un spēja nodrošināt pašvaldības finanšu stabilitāti ilgtermiņā.

Pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 4 548 390 eiro kopsummā un lielāko daļu - 51,68% jeb 2 350 662 eiro veido transferti (mērķdotācijas, kas tiek saņemtas no atsevišķām ministrijām un pašvaldībām, un paredzētas galvenokārt pedagogu darba samaksai, kā arī ES fondu finansēto projektu īstenošanai un pašvaldību maksājumiem par izglītības pakalpojumiem). Nākamā lielākā sadaļa ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis – 37,8% jeb 1 689 856 eiro un nekustamā īpašuma nodoklis – 6,93% (315 076 eiro). Pārējie ieņēmumi veido mazāk par 4% no kopējā pašvaldības budžeta.

Pašvaldības pamatbudžeta kontu atlikums uz 2020. gada 1. janvāri bija 111 371 eiro.

Budžeta izdevumi

Pašvaldības izdevumi 2020. gadā plānoti 5 004 389 eiro.

Vislielāko izdevumu pozīciju – 40,17% jeb 2 010 188 eiro veido viena no svarīgākajām sadaļām – izglītība. Tie palīdzēs izglītoties Rojas vidusskolas audzēkņiem, Rojas Mūzikas un mākslas skolai, sporta skolai, pirmsskolas izglītības iestādēm “Zelta zivtiņa” un “Saulespuķe”, brīvā laika pavadīšanas un jauniešu centriem un citiem projektiem.

Otra lielākā izdevumu sadaļa, kas veido 31,78% jeb 1 590 635 eiro, ir atpūta, kultūra un reliģija. Šeit paredzēta 5 lielu projektu īstenošana: “Piejūras vides labiekārtošana Rojā” (144 323 eiro), “Rekreāciju teritorijas labiekārtojuma izveide” (157 729 eiro), “Mūžībā aizsaukto zvejnieku un jūrnieku piemiņas vietas atjaunošana” (200 000 eiro), projektam  “Cilvēks pie jūras” (200 000 eiro) un projektam “Vai tu mīli jūru?” (144 477 eiro). Pārējais šīs sadaļas finansējums ieplānots sporta, kultūras, muzeja un citu ar šo jomu saistīto iestāžu uzturēšanai un attīstībai.

Trešā izdevumu sadaļa, kas veido 8,55% jeb 427 441 eiro, ir Vispārējie vadības dienesti. Šeit paredzēts finansējums domes administrācijai – 386 452 eiro, deputātu, komisiju un komiteju atlīdzībai – 24 176 eiro, klientu apkalpošanas centram, lauksaimniecības un vēlēšanu komisijai.

Ceturto izdevumu daļu - 7,07% jeb 354 049 eiro veido Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana. Šeit par 278 630 eiro ieplānoti teritorijas labiekārtošanas darbi, ielu apgaismojumam – 52 460 eiro, bet kapu teritoriju uzturēšanai – 22 959 eiro.

Pārējās izdevumu sadaļas – 5,97% jeb 298 513 eiro veido Sociālā aizsardzība, 5,14% jeb 257 424 eiro veido Ekonomiskā darbība un 1,32% jeb 66 139 eiro veido Sabiedriskā kārtība un drošība.

Pašvaldības aizņēmumi un galvojumi

Saskaņā ar noslēgtiem aizņēmumu līgumiem ar Valsts kasi, 2020. gadā paredzēts atmaksāt aizņēmumu pamatsummas 371 612 eiro apmērā.

Pašvaldība paredz veikt aizņēmumus Valsts Kasē 2020. gadā dažādu projektu realizācijai aptuveni 725 790 eiro apmērā.

Valsts kasē pašvaldības ņemto kredītu kopējā summa, kas nomaksājam līdz 2048. gadam, ir 3 304 279 eiro. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem līgumiem pašvaldībai 2020. gadā Valsts kasei jāatmaksā 371 612 eiro, t.sk. kredīts “Prioritārā investīciju projekta “Rojas stadiona pārbūve, 1. kārta” īstenošana”, “Rojas Jūras zvejniecības muzeja brīvdabas teritorijas labiekārtošana, nodrošinot novada kultūras mantojuma popularizēšanu un pieejamību”, “Kaltenes kluba pārbūve par jūras kultūras mantojuma ekspozīcijas centru”, “Apgaismotas pastaigu takas izveide Rojas pludmalē”; “Drošība piekrastē un jūras teritorijā Latvijā un Igaunijā”; “Vieta sportiskām aktivitātēm”; “Projekta “Jaunu dabas un kultūras tūrisma pakalpojumu radīšana Rīgas jūras līča rietumu piekrastē” priekšfinansēšanā”; “Mazupītes gultnes pārveidošana”; “SIA Rojas DzKU pamatkapitāla palielināšanai pašvaldības līdzfinansējuma nodrošināšanai KF projekta Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Rojā, III kārtas īstenošanai”, “Rojas novada pašvaldības autoceļa pārbūve”, “Investīciju projektu īstenošanai”.

2021. gadā Valsts kasei jāatmaksā 270 569 eiro. 2022. gadā Valsts kasei jāatmaksā 268 788 eiro.

Rojas novada dome sniegusi kredīta galvojumus, kuri saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un apmaksas grafiku tiek maksāti:

  • SIA „Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība „Piejūra”. Mērķis – „Projekta Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Piejūras reģionā Latvijā īstenošana”. Neatmaksātā summa - 48 587 eiro;
  • SIA „Rojas DzKU”. Mērķis – „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Rojā”. Neatmaksātā summa - 225 197 eiro;
  • SIA “Rojas DzKU”. Mērķis – “Katlu mājas rekonstrukcija”. Neatmaksātā summa - 42 980 eiro.

Dace Klabere

Ziņas