Ziņas

Zvejnieksvētki – tradīcija, kas iet cauri laikiem

Savdabīgas sacensības, izstādes, šovi, dažādām muzikālām gaumēm atbilstoši koncerti, svētku uguņošana un ballēšanās līdz rīta gaismai – tas viss jau 69. reizi 13. jūlija Zvejnieksvētkos Rojā piesaistīja milzum daudz gan pašmāju, gan tuvas un tālas apkārtnes ļaudis.

Zvejnieksvētki ir tradīcija, kas iet cauri laikiem. Kā lasām Rojas Jūras zvejniecības muzeja sagatavotajā materiālā, tā aizsākusies jau tālajā 1936. gadā, kad Mazirbes  zvejnieki nolēmuši svinēt svētkus. Tie vienmēr svinēti vasarā, bula laikā, kad reņģē nenāk krastā. Tad arī zvejas vīri sanākuši vienkopus, lai apliecinātu savu spēku un varēšanu, izsakot arī pateicību jūrai. Rojā šādi svētki pirmoreiz organizēti 1950. gada 29. jūlijā, laikā, kad zvejnieki jau bija apvienojušies kolhozā “Staļina ceļš”, un pēc grūtajiem kara un pēckara gadiem atkal bija atjaunojusies sporta un kultūras dzīve. Uz šiem svētkiem izpušķotās laivās, vēlāk smagajās mašīnās, sabraukuši visu apkārtējo ciemu iedzīvotāji no Upesgrīvas, Kaltenes, Kolkas, Melnsila, Talsiem un pat Ventspils. Pēc motorlaivu, peldēšanas un volejbola sacensībām sekojis plašs koncerts un zaļumballe pūtēju orķestra pavadībā.

Pieaugot labklājībai, Zvejnieksvētki guvuši arvien lielāku popularitāti un pamazām izvērtušies par vasaras grandiozāko pasākumu, un tādi ir joprojām. Tiesa, vecākās paaudzes cilvēki joprojām atceras Zvejnieksvētkus, kuros galvenais akcents ticis likts uz čaklāko zvejas vīru, sievu un kolektīvu cildināšanu, bet sacensībās piedalījušies sava aroda pratēji jūrnieka mezglu siešanā, špleisēšanā, zvejas tīklu lāpīšanā, ķilavu blīvēšanā. Bet – laiki mainās, un tiem līdzi maināmies arī mēs.

Šodienas Zvejnieksvētku centrālais notikums – Jūras valdnieka ierašanās, lai vismaz reizi gadā satiktu zemes ļaudis. Jūras valdnieks nekad pie mums neierodas tukšām rokām. Arī šogad ciemakukulī bija viņa krāšņo nāru, kurās skatītāji atpazina talantīgās “Elfu” dejotājas, sagatavotais šovs. Tradicionāli ar Jūras valdnieku Neptūnu tikās zemes valdniece, Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, kura vēlēja Zvejnieksvētku viesiem gaišus un priecīgus svētkus.

Lai ilgāk pabūtu starp zemes ļaudīm, Jūras valdnieks devās tradicionālajā apsveicināšanās braucienā pa Rojas ielām, radot Zvejnieksvētku sajūtu arī tiem ļaudīm, kuri kādu apstākļu dēļ līdz galvenajai svētku norises vietai nokļūt nevarēja.

Kāds īpašs fenomens piemīt arī ikgadējai kaķu izstādei. Katru gadu tā atkal un atkal pulcē simtiem minkānu cienītāju, un  vislielāko prieku tā izraisa mazajos izstādes apmeklētājos, kuri labprāt katru pūkaini noglaudītu un apmīļotu.

Svētku dienā sastapu jaunu cilvēku kompāniju, kura gan Rojā, gan Zvejnieksvētkos bija pirmo reizi. Visi kā viens nebeidza paust pārsteigumu par tik grandioziem svētkiem tik salīdzinoši nelielā vietā. Viņus pārsteidza Neptūna sagaidīšanas ceremonija, lieliskā izklaides programma, balle, sevišķi grupas “Labvēlīgais tips” pavadībā, kaķu izstāde, no kuras tik daudzus kaķēnus gribējies vienkārši paņemt līdzi. Zaļa, klusa, tīra un vējaina vieta – tā jaunieši raksturoja Roju, kuru viņi izstaigāja arī nākamās dienas rītā, un kurā viņiem gribas atgriezties vēl un vēl. Nebūs jau ilgi jāgaida – uz tikšanos nākamajos – jubilejas – Zvejnieksvētkos!

Dace Klabere

Novada domē

Pavisam ātrā solī aizsoļojis pavasaris un pienākusi vasara, ko tik ļoti gaida ikviens skolēns. Ir brīvlaiks, ko var izmantot gan ilgākai gulēšanai, gan atpūtai pie jūras, gan, nodarbojoties ar sporta aktivitātēm. Vasara ir arī pļaujas laiks vietējiem tūrisma uzņēmējiem, jo ikviens Rojas novada viesis pieprasa ne tikai savām vēlmēm atbilstošas naktsmītnes, bet arī iespējas baudīt kultūras un mākslas pasākumus, kā arī aktīvo atpūtu.

Lai ieinteresētu viesus paciemoties pie mums ilgāk, nozīmīga ir infrastruktūra un sakopta apkārtējā vide, tāpēc pašvaldības darbinieki turpina darbu pie finansējuma piesaistes dažādiem, gan lielākiem, gan mazākiem, projektiem. Pašreiz, tuvojoties noslēgumam Eiropas Savienības (turpmāk – ES) struktūrfondu apguves periodam, mums jāspēj noreaģēt uz jaunām iespējām, ātri un pārdomāti jāstrādā, lai pagūtu īstenot visas ieplānotās ieceres.

Protams, mūsu lielākais lepnums ir jaunā brīvdabas estrāde, kura tika uzbūvēta īsā laikā. Tās kopējais apgūtais finansējums ir 3 338 165,27 EUR (1 225 176,65 EUR – ES un valsts budžeta finansējums, 2 112 988,62 EUR – pašvaldības līdzfinansējums). Mūsu estrādes vērienīgums izskanējis tuvā un tālā apkārtnē, un izbaudīt jauko estrādes atklāšanas pasākumu bija ieradušies vairāk nekā 2500 interesentu. Par estrādes šīs vasaras pasākumiem ikvienam ir iespēja gūt informāciju pašvaldības mājas lapā, informatīvajā izdevumā “Banga” un daudzos citos mēdijos. Pašreiz arvien populārāka kļuvusi estrādes pasākumu biļešu dāvināšana dažādās jubilejās un svinīgos gadījumos, kas priecē gan dāvinātāju, gan dāvanas saņēmēju.

Pašvaldības Attīstības nodaļas darbinieces Agnese Veckāgane un Ligita Šnore sadarbībā ar projektētājiem un infrastruktūras izbūves speciālistiem, turpina darbu pie Rojas brīvdabas estrādes II kārtas, kurā plānota stāvlaukumu seguma izbūve un bruģēšana, kā arī stacionāro labierīcību izbūve. Šos darbus plānots darīt, piesaistot ES struktūrfondu finansējumu un pašvaldības līdzfinansējumu.

Vēl arvien turpinās darbs pie projekta “Esi vesels – ieguldījums tavai nākotnei!” īstenošanas. Tajā Rojas novada iedzīvotājiem tiek dota iespēja piedalīties dažādās lekcijās – nodarbībās par veselīgu uzturu un dzīvesveidu, kā veselības saglabāšanā izmantot ergonomiku, kā rūpēties par savu sirds veselību un citu ar veselīgu dzīvesveidu saistītu jautājumu izzināšanu. Kopējais finansējums – 48 629 EUR. Tajā nav pašvaldības līdzfinansējuma, bet viss ir ES struktūrfondu un valsts finansējums.

Rojas pašvaldība par 15 000,00 EUR (12 750,00 EUR – ES un valsts budžeta finansējums, 2 250,00 EUR – pašvaldības) īstenojusi Latvijas – Lietuvas pārrobežu projektu (VideoGuard), kura ietvaros tika uzstādītas video novērošanas kameras Rojā, ar mērķi uzlabot gan sabiedrisko drošību, gan ceļu satiksmes drošību, jo video kameras ir aprīkotas arī  ar nakts redzamību, tādējādi video ierakstos teicami saskatāmi automašīnu numuri arī diennakts tumšajā laikā.

Rojas pašvaldība pašlaik īsteno projektu “Rojas novada pašvaldības autoceļa pārbūve” par 182 840,79 EUR ( 159 948,23 EUR ES finansējums un 22 892,56 EUR pašvaldības līdzfinansējums), kura ietvaros tiks atjaunots Autoceļš “P126 – Kokdarbnīca – Mazroņi”.

Mūsu novadā ir vēl viens vietējos un tūristus piesaistošs faktors – jūras tuvums. Katru gadu pašvaldība pludmales teritorijas kopšanai un uzturēšanai izlieto vairāk nekā 10 000 EUR, bet, protams, ir nepieciešams turpināt darbu pie pašas pludmales teritorijas labiekārtošanas, turpinot attīstīt peldvietu Rojā. Šajā pavasarī tika atjaunotas 3 pārģērbšanās kabīnes Rojā, izbūvētas laipas un padarīti komfortablāki apstākļi sanitārajos mezglos Kaltenē. Šī projekta kopējās izmaksas ir 14 542,77 EUR (14 072 EUR – ES un valsts budžeta līdzekļi, 470,77 EUR – pašvaldības līdzfinansējums).

No 2007. gada tiek īstenota taimiņu mazuļu ataudzēšana un ielaišana Rojas upē. 2019. gadā pašvaldībai apstiprināja kārtējo projektu par 3000 EUR ( 2400 EUR Zivju fonda finansējums, 600 EUR pašvaldības līdzfinansējums).

Šovasar veiksmīgi turpinājās sadarbība ar biedrību “Latvijas Zaļā kustība”, kuras ietvaros tika izbūvēta koka laipa akmeņainajā jūrmalā Kaltenē, kā arī pielāgotas invalīdu vajadzībām divas labierīcības Kaltenes stāvlaukumos.

Otrs kopējais projekts ar biedrību “Latvijas Zaļā kustība” ir peldvietu sertifikācija, ar mērķi novērtēt iespēju nodrošināt piekļuvi cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām pludmalēs. Pie šī projekta strādājām jau 4 gadus un tikai tagad projekta virzītājam Jānim Matulim un viņa sadarbības partneriem izdevies izstrādāt kritērijus un metodiku. Rojas pašvaldība bija pirmā Latvijā, kurai bija tas gods pludmalē mastā uzvilkt zaļi balto karogu kā apliecinājumu, ka šeit tiek nodrošināta piekļuve cilvēkiem ratiņkrēslos un vājredzīgajiem.

Pašlaik notiek intensīvs darbs pie jaunā teritorijas plānojuma 1. redakcijas.

Mūsu pašvaldībai jau daudzus gadus labs sadarbības partneris ir AS “Latvijas Valsts meži”. Kopīgiem spēkiem esam iekārtojuši atpūtas vietas pie Rojas upes, organizējuši izglītojošus seminārus, sadarbojušies ar izglītības iestādēm. Pagājušajā nedēļā atklājām virtuālo skatu torni, kas arī ir pirmais Latvijā un darbojas ciešā sasaistē ar informācijas tehnoloģijām. Arī šis projekts ir ar sociālu ievirzi, jo cilvēkiem, kuri savas veselības dēļ nevar fiziski uzkāpt skatu tornī, tagad ir iespēja apkārtni vērot no putna lidojuma savā viedtālrunī. Vienīgais, kas nepieciešams, ir viedtālrunis ar interneta pieslēgumu.

Rojas pašvaldība ir veikusi Valsts nozīmes ūdens notekas Mazupītē, Rojas ciemā, būves tehniskās apsekošanas atzinumu, lai varētu nākotnē īstenot projektu par Mazupītes tālāko krastu labiekārtošanu.

Turpinās darbs pie jauno Meža kapu teritorijas izveides – izstrādāts būvprojekts “Rojas Meža kapu izbūvei”. Tajā ietverta kapličas ēka un pieguļošās teritorijas labiekārtošana.

Pašreiz, kad arvien straujāk tuvojas ES struktūrfondu šī plānošanas perioda noslēgums, ir iespējas iesniegt projektu pieteikumus ne tikai infrastruktūras attīstības virzienos, bet arī izglītībā, kultūrā, tūrismā utt. Šīs iespējas izmanto gan Rojas vidusskola, gan Tūrisma informācijas centrs, Rojas Jūras zvejniecības muzejs, brīvā laika un jauniešu centri, un citas pašvaldības iestādes un struktūrvienības. Jau ir apstiprināts Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējums – 3 344,73 EUR (no kuriem tikai 344,73 EUR ir pašvaldības līdzfinansējums, pārējais - ES un Valsts budžeta finansējums) Rojas Jūras zvejniecības muzeja projekta “Atklāta krājuma “Zvejniecība Ziemeļkurzemes piekrastē 20. gadsimtā”” īstenošanai. Jau tiek īstenots Tūrisma informācijas centra projekts “Nodarbinātības pasākums vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs”. Tā ietvaros izveidotas divu darbinieku darba vietas Tūrisma informācijas centrā. Arī šis finansējums nav liels – 1 153 EUR (637 EUR – pašvaldības līdzfinansējums), bet Tūrisma informācijas centra budžetu tas atvieglo. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru.

Ir apstiprināts Valsts Kultūrkapitāla fonda projekts – koncertstāsts “Es rakstu tavu vārdu: BRĪVĪBA”, kuru varēs vērot ikviens interesents Rojas brīvdabas estrādē 24. augustā. Šis muzikālais stāsts ir veltījums Baltijas ceļa trīsdesmitgadei. Kopējais finansējums – 10 000 EUR (3 000 EUR – Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējums, 7 000 EUR – pašvaldības, ko plānots atgūt no biļešu realizēšanas).

Pašreiz Rojas pašvaldības Attīstības nodaļa strādā pie projektu pieteikumiem, kuros plānots atjaunot pieminekli zvejniekiem pie Rojas kultūras centra un šīs teritorijas labiekārtošana; iekārtot Krišjāņa Valdemāra piemiņas istabu, kurā tiks izveidota pulcēšanās vieta novadpētniekiem un izstāžu zāle vēstures entuziastu darbu popularizēšanai; Rojas Jūras zvejniecības muzeja projekts “Cilvēks pie jūras”, kurā paredzēta Kaltenes bijušā kluba teritorijas labiekārtošana, lai šeit būtu gan velosipēdu novietne, gan laukums atpūtas un kultūras pasākumiem, un piemiņas zīme kā apliecinājums vietējai identitātei. Noslēdzies plānošanas darbs pie bijušā Kaltenes kluba, tagad Rojas Jūras zvejniecības muzeja filiāles ēkas, otrā stāva pārbūves. Vēl plānots labiekārtot Rojas upes kreiso krastu, izbūvējot promenādi gar upes krastmalu, ierīkojot apgaismojumu, izbūvējot labiekārtojuma elementus – soliņu, šūpuļtīklus, publisku peldvietu.

Pašreiz lielo izmaksu un birokrātijas dēļ esam iepauzējuši daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektus, bet brīdī, kad visi apstākļi kļūs labvēlīgāki, darbs tiks turpināts.

Darba ir daudz un viens projekts seko nākamajam, nav laika dīkstāvei, jo ieguvums, ko saņemam no ES struktūrfondiem, ir pietiekami liels, un infrastruktūras un pašvaldības teritorijas sakārtošana ir viena no pašvaldības prioritātēm. Iedzīvotāju rūpe ir visu radīto saglabāt un katram pašam strādāt pie savas dzīves kvalitātes uzlabošanas.

Mūsu dzīves kvalitāti uzlabo un pozitīvu skatījumu uz lietām vairo tieši šis – vasaras- periods, kad pie mums notiek daudz pasākumu. Pagājušajā nedēļas izskaņā Roja atkal bija ļaužu pilna, jo tika svinēti Zvejnieksvētki. Lai tik vērienīgs pasākums taptu, tiek ieguldīti gan cilvēkresursi, gan finansējums. Svētki izdevās! Paldies par paveikto saku organizatoriem – Ārijai Veidei, Dacei Brokai, Madarai Aizgrāvei, Tatjanai Kirilovai, Armandam Indriksonam, Kristīnei Voldemārei, Inesei Indriksonei, Jānim Megnim, visu pasākuma norišu vietu pārraugam Jānim Pūcem, atbildīgajiem palīgiem – Arnim Enzelam, Marekam Štālam, Aigai Gruntei, Agnesei Veckāganei, Ilzei Alikai, Inai Bramanei, Maritai Pāvuliņai, Gatim Simanovičam, Haraldam Valdemāram, Armandam Voronovam, Jānim Podniekam un viņa darbiniekiem, Alfrēdam Liepniekam, Dzintaram Vīksnem, Raivim Puntulim un apsardzes darbiniekiem, Valsts policistiem, mediķiem un ikvienam, kurš svētku laikā atbildīgi veica uzticētos darbus. Arī ārpakalpojumu sniedzēji palīdzēja mums svētkus padarīt krāsainus un daudzveidīgus!

Paldies visiem novadniekiem, kuri regulāri sakopj savus īpašumus un pie saviem īpašumiem atraduši vietu Rojas novada karogam, kas ir kā apliecinājums mūsu viesmīlībai un vēlmei pašiem dzīvot sakoptā vidē, un viesus sagaidīt sirsnīgiem smaidiem!

 

Visiem vēlot izbaudīt vasaras burvību –

Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa

Rojas Mūzikas un mākslas skola aicina darbā

Startējām Latvijas Jaunatnes Olimpiādē

Astotā Latvijas Jaunatnes Olimpiāde notika no 5. - 7. jūlijam Jelgavā un citās apkārtnes pilsētās. Kopumā Latvijas Jaunatnes Olimpiādē piedalījās ap 3000 jauno sportistu no visas Latvijas. Olimpiādes laikā tika noskaidrota sportiskākā Latvijas pašvaldība un labākie Latvijas sportisti vasaras Olimpisko spēļu sporta veidos. Sportisti vairākos sporta veidos sacentās par tiesībām pārstāvēt Latviju Eiropas Jaunatnes vasaras Olimpiādē, kas nākamā gada vasarā notiks Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku.

Pirmās sacensību dienas vakarā Zemgales Olimpiskajā centrā notika sacensību atklāšanas ceremonija. Rojas novada karogu zālē ienest tika uzticēts sporta skolas basketbola nodaļas audzēknei Tīnai Luīzai Bernānei.

No Rojas novada olimpiādē piedalījās 15 sportisti trīs sporta veidos -burāšanā, 3x3 basketbolā zēniem un meitenēm un vieglatlētikā. Uz 3x3 basketbolu bija pieteikušās 44 komandas -15 meiteņu un 29 zēnu. Rojas meitenes nospēlēja 7 spēles - 3 uzvarēja un 4 zaudēja. Diemžēl astotdaļfinālā komanda neiekļuva. Rojas zēni arī nospēlēja 7 spēles – 1 uzvarēja, bet 6 zaudēja un arī neiekļuva nākošajā kārtā. 3-punktu metienu konkursā no Rojas piedalījās Paula Fjodorova un Pēteris Alkšbirze. Tikai četri dalībnieki no zēniem un meitenēm iekļuva finālā. Par lielu prieku mums, Paula un Pēteris tika finālā. Finālā meiteņu konkurencē 2. vietu izcīnīja Paula Fjodorova, bet Pēteris Alkšbirze zēnu konkurencē - 4. vietu. Apsveicam un lepojamies!

Olimpiādē burāšanā, kura notika Engurē, piedalījās Rojas seši jaunie burātāji. Piektdien slikto laika apstākļu dēļ sacensības nenotika. Sestdien notika četri braucieni, bet svētdien tikai viens brauciens, jo atkal burāšanai bija nelabvēlīgi laika apstākļi. No Rojas komandas vislabāk veicās Miķelim Gitendorfam, kurš kopvērtējumā ”Laser 4,7” klasē izcīnīja 7. vietu.

Rojas sporta skolu Olimpiādē 3 kg lodes grūšanā pārstāvēja Egija Akmeņlauka. Egijai līdz dalībai finālā pietrūka 20 cm. Ar rezultātu 10.82 metri tika izcīnīta 10. vieta 23 dalībnieču konkurencē. 

Paldies treneriem par ieguldīto darbu, paldies vecākiem par atbalstu!

 Tatjana Kirilova,

Sporta skolas direktore

Ziņas