Ziņas

Rojas novada domes priekšsēdētāja tiekas ar novada iedzīvotājiem

18. aprīlī Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa aicināja uz tikšanos novada iedzīvotājus. Tikšanās laikā bija paredzēts izrunāt vairākas aktuālas tēmas, tai skaitā par novadā realizētajiem projektiem, daudzdzīvokļu māju renovāciju, gaidāmo teritoriālo reformu un citām aktualitātēm.

Uz tikšanos bija ieradusies aktīvākā iedzīvotāju daļa un, kā jokoja domes priekšsēdētāja, jācer, ka iedzīvotāju aktivitāte būs lielāka, kad, esot liela novada sastāvdaļai, mums vajadzēs aizstāvēt savu viedokli.

Sākotnēji Eva Kārkliņa iepazīstināja klātesošos ar situāciju Rojas novadā, kurā pašreiz deklarējušies 3717 iedzīvotāji. Pēdējos gados, mūsu novadā deklarējušos iedzīvotāju skaits ir stipri samazinājies un, kā pastāstīja domes priekšsēdētāja, tam ir vairāki iemesli. Daudzi no mūsu novada iedzīvotājiem deklarējušies Rīgā pie saviem bērniem un mazbērniem, lai saņemtu atlaižu kartes sabiedriskajā transportā. Arī, iegādājoties nekustamo īpašumu Rīgā, tajā jābūt deklarētai vismaz vienai personai, lai saņemtu nekustamā īpašuma nodokļu atlaides. Piemēram, pirms pāris gadiem divu mēnešu laikā no Rojas novada izdeklarējās 200 personas.

Prieks par mūsu vidusskolu, kurā mācās 311 audzēkņi. Pēc jaunajām kartēm par izglītības iestāžu pārdalīšanu mūsu vidusskola ir sarakstā, kura turpina pastāvēt. 145 no šiem bērniem ir arī sporta skolas audzēkņi. Proporcionāli rēķinot, sanāk, ka katrs otrais Rojas vidusskolas audzēknis mācās arī sporta skolā, tādēļ mums nav iemesla sūkstīties, ka bērni nelietderīgi izmantotu brīvo laiku. Esam Latvijā vienīgā skola, kas vairs nepārvadā skolēnus – šo pakalpojumu nodrošina sabiedriskais transports. Apmierināti ir visi – bērni, vecāki un pedagogi. Galvenais ieguvums – ne bērniem, ne pedagogiem vairs nav jāpakārto darba diena līdz 15.30, kā tas bija iepriekš. Ir izdevies arī eksperiments ar sešgadīgo bērnu apmācību skolā, kam sākotnēji bija daudz pretinieku un iebilžu. Vecāki bija uztraukušies, ka bērniem tiek atņemta bērnība, tik mazā vecumā izņemot viņus no bērnudārza vides. Tagad ir pierādījies, ka bērni šī gada laikā kļuvuši daudz drošāki, aktīvāki un pieraduši pie skolas plašumiem. Vidusskola aktīvi iesaistās arī projektu apgūšanā. Mūsu skola ir viena no pirmajām skolām Latvijā, kurā darbojas siltā smilšu kaste. Vairākas skolotājas ieguva attiecīgo sertifikātu, lai varētu tajā strādāt ar bērniem. Nav noslēpums, ka izglītības iestādēs arvien vairāk parādās bērni ar veselības problēmām, ko rada arī straujā tehnoloģiju ienākšana.

Runājot par mūsu novada kultūras iestādēm – visi ar nepacietību gaidām jauno Rojas brīvdabas estrādi, kas vēl ir celtniecības stadijā. Savukārt, pateicoties Rojas Jūras zvejniecības muzeja apstiprinātajam projektam, par muzeja filiāli tapis Kaltenes klubs. Projekts tapa ne bez grūtībām, taču tagad ieguvēji ir visi. Šī vieta ir atdzīvojusies – tajā notiek dažādi kultūras pasākumi, un novada iedzīvotājiem ir iespēja to izīrēt savu svētku svinēšanai. Ienākumi par nomas maksu tiek krāti, un tos izmantos 2. stāva telpu remontam. Reizi mēnesī jaunajās telpās notiek kulinārā mantojuma nodarbības, kuras vada Dina Čuba, un šīs nodarbības gūst arvien lielāku popularitāti.

Aktīvi darbojas arī Rojas Tūrisma informācijas centrs. Centra izstāžu zālē notiek regulāras izstādes ar izstāžu autoru piedalīšanos, bet vakaros pulcējas dažādu kursu apmeklētāji. Neatkarīgi no pašvaldības lieluma, valsts uzskata, ka tām visām ir jānodrošina vienāds pakalpojumu grozs. Mums pārmet arī, ka nav speciāla cilvēka, kas atbildētu par uzņēmējdarbību novadā. Mums šī funkcija ir uzticēta Attīstības nodaļas darbiniecēm. Gandrīz katram no mūsu pašvaldības darbiniekiem ir vairāki amati, lai nebūtu jāuztur tik daudz darbinieku, bet lai funkcijas tiktu izpildītas. Piemēram, būvvaldes pakalpojumi tiek tirgoti arī uz āru, dzimtsarakstu nodaļas darbiniece Liāna Bērziņa veic arī VID, Uzņēmumu reģistra un citas funkcijas, kopā trīs pašvaldības darbinieces elektroniski veic klientu apkalpošanas centra funkcijas.

Patīkami jaunumi arī Rudē. Divām daudzdzīvokļu mājām pilnībā mainīta apkures sistēma – nomainīti apkures katli, un par mājas apkuri atbild Rojas DzKU. Līdz šim bija daļa iedzīvotāju, kas mierīgi parazitēja uz citu rēķina, un atļāvās nemaksāt par pakalpojumu, kuru saņēma. Pēc jaunās sistēmas ieviešanas, tiek maksāta apsaimniekošanas nauda, no kuras veidojas uzkrājumi un vajadzības gadījumā, to varēs izmantot arī tiesvedībai pret ļaunprātīgajiem nemaksātājiem.

Protams, ka visus klātesošos interesēja paredzamā teritoriālā reforma. Līdz šim domes priekšsēdētāja ir piedalījusies visās tikšanās reizēs, kas tika organizētas gan Pašvaldību savienībā, gan ministrijās, un, kā mēs uzzinām, katrā tikšanās reizē viedokļi par gaidāmo reformu ir mainījušies. Skaidrs ir viens – reforma būs. Valdība ir izstrādājusi veselu mehānismu, kā piespiest pašvaldības iesaistīties teritoriālajā reformā. Varam arī neiesaistīties, bet bez tās mēs eksistēsim, nevis pilnveidosimies. Pēc Evas Kārkliņas domām, turpmāk mēs dzīvosim Talsu novadā. Uz jautājumu, ko Latvija iegūs no šīs reformas, pagaidām atbilžu nav – šobrīd ir daudz vairāk nezināmā kā zināmā. Tendence iznīdēt mazās pašvaldības bija manāma jau sen, un tagad valdība ir šim mērķim ļoti pietuvojusies. Pēc domes priekšsēdētājas domām, daudz lietderīgāk būtu bijis ieguldīt reformai paredzētos līdzekļus uzņēmējdarbības attīstīšanai. No maija līdz pat novembrim Latvijā tiks spēlēta demokrātija – ministrijas pārstāvji brauks uz pašvaldībām, lai runātu par gaidāmo reformu un uzklausītu iedzīvotāju viedokļus, bet tas nebūt nenozīmē, ka tie tiks ņemti vērā. Decembrī lēmumam jābūt pieņemtam, lai varētu sākt gatavoties nākamajām pašvaldību vēlēšanām.

Šie un daudzi citi jautājumi tika apspriesti tikšanās laikā. Uz daļu jautājumu atbildes tika saņemtas nekavējoties, bet ir daļa jautājumu, tai skaitā par daudzdzīvokļu māju renovāciju un gaidāmo teritoriālo reformu, uz kuriem skaidras atbildes varēsim saņemt tikai laika gaitā.

Dace Klabere

Biedrības „Talsu rajona partnerība” sludinājumi

Biedrība „Talsu rajona partnerība” izsludina atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanu:

  • Nepartraukto kārtu Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības  (EJZF) fonda Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020.gadam apakšpasākuma 43.02. „Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana” aktivitātēs: 43.02.3. „Vides resursu vairošana vai izmantošana, kā arī klimata pārmaiņu mazināšana” un 43.02.4. „Zvejas vai jūras kultūras mantojuma izmantošanas veicināšana zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijās”.
  • Nepārtraukto kārtu Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības  (EJZF) fonda Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020.gadam apakšpasākuma 43.02. „Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana” aktivitātēs: 43.02.1. „Pievienotās vērtības veidošana un inovācijas veicināšana visos zvejas akvakultūras produktu piegādes posmos” un 43.02.2. „Ekonomiskās izaugsmes veicināšana, darba vietu radīšanas veicināšana, kā arī  zivsaimniecības nozarē un citās jūras ekonomikas nozarēs – darbību dažādošana”.

  • 4.kārtu Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam apakšpasākuma 19.2. „Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātē: 19.2.1. „Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas”.

Vairāk informācijas zemāk.

Talko apdomīgi!

Lielā Talka ir lielākā Latvijas nevalstiskā kustība, kas balstās uz brīvprātīgu līdzdalību vides sakopšanā, atveseļošanā un labiekārtošanā, radot saliedētību, pozitīvismu un labi padarīta darba sajūtu. Šogad Lielā Talka notiks 27. aprīlī. Jauno desmitgadi šī kustība aizsāks ar jaunām vēsmām vides domāšanā. Iedzīvotāji tiek aicināti ne tikai vākt atkritumus, bet tos šķirot, atdalot plastmasu no citiem atkritumiem. Tas tiek darīts ar mēŗki, lai veicinātu izpratni par plastmasas piesārņojumu, tās kaitīgo ietekmi uz vidi un izpratni par plastmasu kā videi nedraudzīgu atkritumu, kas rada augsnes piesārņojumu un siltuma akumulāciju augsnē un ūdeņos. Talku vietām tiks piešķirti zilas un baltas krāsas maisi. Zilie maisi paredzēti plastmasas iepakojumam – PET pudelēm, maisiņiem, plēvei, sadzīves ķīmijas plastmasas pudelēm, kanniņām. Baltie maisi paredzēti citiem atkritumiem – skārda bundžām, stikla lauskām, tekstila un maza izmēra gumijas izstrādājumiem. Maisus bez maksas būs iespējams saņemt 27. aprīlī ikvienā www.talkas.lv reģistrētajā talkas norises vietā pie talkas atbildīgā vai koordinatora (https://talkas.lv/kontakti/). Vēršam uzmanību, ka Lielā Talka nav paredzēta pagrabu un citu telpu tīrīšanai un tur uzkrāto priekšmetu izmešanai.

SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” aicina talkas maisos neievietot akmeņus, smagus priekšmetus, dzelžus, lielus koka gabalus u.tml., kas var bojāt atkritumu apstrādes tehniku un traucēt tās darbību.

SIA “AAS “Piejūra””

sabiedrisko attiecību speciāliste

Justīne Ilmane

Dabas aizsardzības pārvalde vēršas PTAC par Kurzemes iedzīvotāju maldināšanu saistībā ar dabas skaitīšanas aktivitātēm

Dabas  aizsardzības pārvalde (Pārvalde) vēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, aicinot izvērtēt un atsaukt Kurzemes raidstacijās skanošo uzņēmuma SIA “Stiga RM” reklāmu, kurā tiek pausta maldinoša informācija saistībā ar dabas skaitīšanas aktivitātēm.

Patlaban Kurzemes radio skan SIA “Stiga RM”  apmaksāta reklāma, kas  maldina par dabas skaitīšanu un aicina nekavējoties uzsākt mežistrādi. Pārvalde atkārtoti uzsver, ka skaitīšanas ietvaros tiek skaitīti biotopi, lai iegūstam aktuālos datus par to stāvokli, kas jānodod Eiropas Savienībai, nevis plānoti un realizēti saimnieciskās darbības aprobežojumi.

Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks: “Esam arī iepriekš saskārušies ar mežizstrādātāju izplatītām reklāmām, ar sabiedrību maldinošu informāciju par dabas skaitīšanu nolūkā iebiedēt meža īpašniekus, mudinot pieņemt nepārdomātus un ekonomiski nepamatotus lēmumus par savu īpašumu, tādējādi vairojot reklāmas iesniedzēju peļņu. Uzskatām, ka šī ir klaji negodīga rīcība no mežu apsaimniekotāju puses. Aicinām sabiedrību neļauties maldinošām reklāmām!”

Pārvaldes uzdevumā no 2017. līdz 2020. gadam visā Latvijas teritorijā tiek veikta dabas skaitīšana. Tās laikā netiek veidoti nedz jauni mikroliegumi, nedz noteikti ierobežojumi zemju īpašnieku saimnieciskajai darbībai, taču SIA “Stiga RM” pasūtītā radio reklāma apgalvo pretējo. Dabas skaitīšana ir dabas inventarizācija, kuras laikā dabā dodas vairāki simti dabas eksperti, lai noteiktu kādi un cik daudz mūsu valstī ir ES nozīmes aizsargājami biotopi un kādā stāvoklī tie ir.

Katrai ES dalībvalstij ik pa sešiem gadiem ir jāsniedz aktuālie dabas vērtību dati, lai laikus var apzināt dabas izmaiņas un savlaicīgi reaģēt uz tām. Daudzas dalībvalstis, veicot dabas inventarizāciju, izvēlas neinformēt īpašniekus par notiekošo procesu. Plānojot Latvijas pirmo visaptverošo dabas vērtību uzskaiti, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Pārvalde un iesaistītās puses vienojās, ka svarīgi ir ne vien valstij, bet arī katram īpašniekam būt informētam par sava īpašuma vērtībām un rūpēties par tām, atbilstoši apsaimniekojot.


Par mikroliegumiem

Dabas eksperti apsekojumu laikā fiksē datus par ES nozīmes aizsargājamajiem biotopiem – viendabīgām teritorijām, kurās sastopama liela bioloģiskā daudzveidība. Piemēram, bioloģiski vērtīgi zālāji, dabiskoties sākušas mežaudzes, purvi, avoksnāji, cilvēka maz ietekmēta jūras piekraste un kāpas, upes, ezeri, alas un iežu atsegumi. Nedz putni, nedz dzīvnieki šajā procesā netiek skaitīti, tāpat netiek veidoti mikroliegumi.

Informācijas iegūšana un apkopošana par ES nozīmes aizsargājamo biotopu izplatību un kvalitāti neietekmē saskaņā ar normatīvajiem aktiem atļauto saimniecisko darbību. Tas nozīmē, ka plānveidīgi jaunas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas biotopu aizsardzībai dabas skaitīšanas laikā netiek veidotas, to nosaka Ministru kabineta 2015. gada 3.  novembra sēdes protokols Nr.57.

Saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu regulējumu mikroliegumu izveidi var rosināt ikviens sertificēts dabas eksperts. Pārvalde izskata iesniegumus un lemj par mikrolieguma izveidi tikai tajos gadījumos, ja teritorija atrodas ārpus meža zemēm vai ir nacionālā parka teritorijā. Par mikroliegumu izveidi citās meža zemēs lēmumu pieņem Valsts meža dienests.

 

Dabas skaitīšana atklāj dažādas situācijas un viedokļus, kas ne vienmēr tieši ir saistīta un vienlaikus būtiski ietekmē visu procesu: nesakārtotas īpašumtiesības, meža reģistra datu nesakritība ar to, ko eksperts konstatējis dabā, piemēram, nav reģistrēti visi valsts izcirtumi, jaunaudzes u.tml., neesošas pastkastītes, kādēļ daudzi iedzīvotāji nesaņem svarīgas ziņas no valsts iestādēm u.c. Lai rastu kopīgus risinājumus par dabas vērtību sargāšanu, pērn Pārvalde iesaistījās dialogā ar meža nozares pārstāvjiem. Lai arī Pārvalde piekrīt apgalvojumam, ka kompensāciju sistēma par mikroliegumu noteikšanu ir uzlabojama, par valsts līdzekļu piešķiršanu un izlietojumu lemj citas institūcijas. Jādomā, ka sarunas ir pirmais solis uz panākumiem un visu pušu apmierinātību, bet tas var prasīt ilgāku laiku.

Lai arī iegūto datu apstrādes un pārbaudes process ir sarežģīts un ļoti apjomīgs, jo atklājas būtiskas nepilnības un datu nesakritības dažādās datu bāzēs, jau četru biotopu grupu īpašnieki ir saņēmuši rezultātu vēstules par pirmās sezonas apsekojumiem, savukārt otrās sezonas datus saņēmuši tikai bioloģiski vērtīgo zālāju īpašnieki, kam pavasarī ir iespēja pieteikties atbalsta maksājumiem. Tuvāko gadu laikā Pārvaldes sūtītu rezultātu vēstuli saņems ikviens saimnieks, kura īpašumā ES nozīmes aizsargājams biotops ir skatīts un konstatēts. Ja biotops netiks atrasts, vēstule netiks sūtīta.

Visi aktuālie dati pakāpeniski tiks savadīti arī Pārvaldes uzturētajā dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols (https://ozols.daba.gov.lv/pub). Tas ļaus zemes īpašniekiem taupīt laika un finanšu resursus, kā arī atvieglos dažādu jautājumu risināšanu, atļauju saņemšanu, detālplānojumu izstrādi utt.

Plašāka informācija par dabas skaitīšanu, plānotajām aktivitātēm, atbildes uz populārākajiem jautājumiem, iedzīvotāju informatīvajiem bezmaksas semināriem pieejama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv vai www.daba.gov.lv.

Biotopu apzināšana norit dabas skaitīšanas jeb ES Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” ietvaros. Visu dabas skaitīšanas aktivitāšu īstenošana paredzēta līdz 2023. gadam.


Informāciju sagatavoja:

Ilze Reinika
Dabas aizsardzības pārvalde Dabas skaitīšanas vadītājas asistente
Tālr.: 27858275, ilze.reinika@daba.gov.lv

Ziņas