Ziņas

Par neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu

No 2019. gada 1. februāra būtiski ir mainījies Neatliekamās medicīniskās palīdzības Rojas punkta darbalaiks, kas satrauc novada iedzīvotājus. Novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa vērsās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā ar lūgumu paskaidrot esošo situāciju. Publicējam saņemto atbildi.

Atbildot uz Rojas novada domes priekšsēdētājas Evas Kārkliņas 2019. gada 2. februāra vēstuli Nr.3-2/90, Neatliekamās medicīniskās palīdzības (turpmāk – NMP) dienests sniedz informāciju par NMP brigāžu darba organizāciju Rojas novadā.

NMP dienesta mērķis ir nodrošināt izmaksu efektīvu un kvalitatīvu pakalpojumu esošo finanšu un cilvēkresursu ietvaros. Lai sasniegtu šo mērķi un pieņemtu uz pierādījumiem balstītus lēmumus, NMP dienests uzrauga un regulāri izvērtē brigāžu darba rādītājus, t.sk. brigāžu noslodzi, izsaukumu intensitāti un izpildes operativitāti. NMP dienesta vienotā elektronisko datu uzskaites sistēma dod iespēju datus analizēt ilgākā laika periodā, kas ļauj objektīvi izvērtēt dažādu izmaiņu un procesu ietekmi uz pakalpojuma nodrošināšanu, kā arī modulēt situācijas un izteikt prognozes, izvērtējot riskus un to iestāšanās varbūtību.

Izvērtējot iespējas pakalpojumu sniegt savlaicīgi atbilstoši Ministru kabineta 28.08.2018. noteikumu Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” (turpmāk – Noteikumi) 122. punktā noteiktajām prasībām (brigādes izvietot tā, lai izsaukuma apkalpošana līdz 75% gadījumu pēc neatliekama izsaukuma saņemšanas tiktu nodrošināta 12 minūtēs republikas nozīmes pilsētās, 15 minūtēs novadu pilsētās un 25 minūtēs lauku teritorijās), NMP dienestā ir pieņemts lēmums sabalansēt dežūrā esošo dienas un diennakts brigāžu skaitu atbilstoši izsaukumu intensitātei, kas dienā ir četras reizes lielāka, nekā naktī. Saskaņā ar Noteikumos noteikto, 2018. gadā Rojas novadā visaugstākās un augstas prioritātes izsaukumus NMP dienests apkalpoja savlaicīgi 85,5% gadījumu.

Lai pieņemtu šādu lēmumu, kopīgi ar NMP dienesta Kurzemes reģionālā centra (turpmāk – RC) vadību detalizēti izvērtēta situācija katrā NMP punktā un brigādē - saņemto izsaukumu skaits pa diennakts stundām, izsaukumā pavadītais laiks, slimnīcu tuvums, stratēģiskais nozīmīgums, brigāžu izvietojums reģionā un iespēja piesaistīt citu NMP punktu brigādes u.c. Turklāt ik gadu Latvijas iedzīvotāju skaits sarūk, īpaši reģionos. 2018. gadā tas pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ir par 8,8% (n=186125) mazāks nekā 2010. gadā, kad tika izveidots vienots NMP dienests, taču kopējais brigāžu skaits NMP dienestā nav būtiski mainījies. Vērtējot citu valstu pieredzi NMP nodrošināšanā, secināts, ka Latvijā NMP brigāžu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem ir lielākais starp Baltijas valstīm un ir ievērojami augstāks nekā Pasaules Bankas ieteiktais rādītājs (1 brigāde uz 15 000 iedzīvotājiem).

Tāpat katrā vietā vērtēta reālā iespēja nodrošināt brigādes ar personālu. Būtiski NMP dienesta darbu no 2019. gada 1. janvāra ietekmē pāreja no normālā pagarinātā uz normālo darba laiku (168 h mēnesī), ko nosaka Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 30. punkts, sakarā ar ko NMP dienestā pastāv ārstniecības personāla trūkums, lai nokomplektētu esošo brigāžu skaitu. Lai nodrošinātu NMP brigāžu darbu, personāls šobrīd strādā virsstundas, kuras, pārejot uz normālo darba laiku, no 2019. gada 1. janvāra vairs nevar strādāt neierobežotā apjomā, tādējādi radot lielu darbinieku deficītu, tai skaitā Kurzemes RC.

Ievērojot iepriekš minēto, NMP dienests ir izvietojis un turpmāk arī plāno izvietot Rojas NMP punktā 1 diennakts brigādi. Rojas NMP brigāde dienas stundās (6.00-21.59) izpilda vidēji 1 - 2 izsaukumus dienā, bet nakts stundās (22.00-5.59) vidēji 1 - 2 izsaukumus nedēļā. Jebkurā gadījumā, dzīvībai un veselībai kritiskos stāvokļos iedzīvotājiem palīgā dosies izsaukuma vietai tobrīd tuvākā jebkura NMP brigāde teritorijā, neatkarīgi no NMP punkta. Jāuzsver, ka izsaukumu apkalpošanas operativitāte nav atkarīga tikai no noteiktā punktā lokalizēto brigāžu skaita, bet gan no daudziem citiem faktoriem, piemēram, brigāžu pārdislokācijas operatīvā darba režīmā, brigāžu kustības uz/no stacionāriem, masu pasākumiem, negadījumiem ar daudz cietušajiem u.c., tādējādi noteiktā teritorijā esošo brigāžu skaits var būt gan mazāks, gan lielāks, nekā noteiktai teritorijai piesaistīto brigāžu skaits. Tāpat kā līdz šim, uz izsaukumu tiek izsūtīta brigāde, kas atrodas vistuvāk izsaukuma vietai.

Pamatojoties uz cilvēkresursu trūkumu NMP dienestā, 2018. gada 4. decembrī tika veikti grozījumi 20.01.2009. Ministru kabineta noteikumos Nr. 60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēs un to struktūrvienībām”, 190. punktā nosakot, ka var tikt veidotas NMP brigādes arī ar vienu ārstniecības personu un operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāju.

 

2019. gada februārī personālresursu trūkuma dēļ, piecas dienas bija izveidojusies situācija, kad Rojas NMP punktā dežūrēja brigāde ar vienu ārstniecības personu, nodrošinot NMP pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.

Izklāstot esošo situāciju, NMP dienests izprot Rojas pašvaldības vadības satraukumu par NMP pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. NMP dienests meklē operatīvus risinājumus, lai racionāli izmantotu visus savus pieejamos resursus, nodrošinot NMP pakalpojumu pieejamību, organizējot gan darbinieku, gan brigāžu pārdislokācijas, veidojot gan NMP brigādes ar divām ārstniecības personām, gan brigādes ar vienu ārstniecības personu un OMT vadītāju, organizējot NMP brigādes darbam dienas laikā, kad lielākais izsaukumu skaits.

NMP dienests ir atvērts sarunām ar pašvaldību, kā arī ar augstu atbildību pilda un pildīs valsts deleģēto funkciju, un katrā situācijā meklē un meklēs labākos risinājumus, lai nodrošinātu iedzīvotājiem NMP sniegšanu iespējami augstākajā operativitātē un kvalitātē.

Direktore L. Cipule

Rojas novada Dzimtsarakstu nodaļa aicina pieteikties

jaunos vecākus, kuri savu dzīvesvietu deklarējuši mūsu novadā, bet nav noslēguši laulību, kaut arī ir atzinuši paternitāti kopīgajam/iem bērnam/iem, līdz 2019. gada 7. augustam iesniegt pieteikumu par laulību reģistrāciju un laulību ceremoniju Laulību zālē bez maksas 2019. gada 8. septembrī.

Nepalaidiet garām vienreizēju iespēju!

“Bangas” vārds tālu skanēja

5. martā Rojas Jūras zvejniecības muzejs atkal pulcināja kopā ļaudis. Šoreiz savās atmiņās ar klātesošajiem dalījās bijušā zvejnieku kolhoza “Banga” kuģu remonta darbnīcas ilggadējais vadītājs Osvalds Bergāns.

Bergāna kungs no Mērsraga uz Roju atnācis strādāt 1966. gada rudenī pēc Jāņa Zvaigznes uzaicinājuma. Tajā laikā par darbnīcu vadītāju strādājis Roberts Vegners, no kura jaunajam darbiniekam bija daudz, ko mācīties. Tobrīd remontdarbnīca ietilpusi tikai vienstāva namiņā, no kuras netālu atradusies katlumāja. Sešdesmito gadu vidū sākts būvēt otrais stāvs jau esošajam ceham un turpat blakus – jauns cehs. Vīri izdomājuši pie jaunā ceha ārējās sienas pielikt uzrakstu ar celtnes nodošanas gadu – 1966. To ieraudzījis toreizējais kolhoza priekšsēdētājs Miķelis Lisments un vīrus apturējis, sakot, ka jāliek uzraksts – LOSR – 50 gadi. Tā kā revolūcijas 50 gadi tika svinēti 1967. gadā, tā arī pie ēkas pielikts šis gada skaitlis, kurš neatbilst patiesībai.

Strauja mehānisko darbnīcu paplašināšanās notikusi septiņdesmitajos gados. Tikusi uzbūvētas tā saucamās karātavas, pārbūvēti kuģi, uzbūvēta kompresoru māja kopā ar dīzeļģeneratoru – avārijas spēkstaciju.  Tas bija laiks, kad padomju tauta nemitīgi baidījās no kādiem uzbrukumiem, robežsargi arī Rojā sargāja Rojas krastu, daudzu mājās bija gāzmaskas, notika civilās aizsardzības mācības, un mehāniskajās darbnīcās katram gadījumam tika iebūvēts 400 zirgspēku dzinējs… Tika uzbūvētas arī sešas anniņas (nelieli kuģīši), kuri tikuši aiztransportēti uz kuršu līci. Uzbūvēja 1. noliktavu, ledus ģeneratoru, metālu noliktavu ar tilta celtni, uz kura pārsvarā strādājušas dāmas, no kurām šajā dienā vīri atcerējās Dzidru. KRC, kā tolaik saīsināti sauca darbnīcas, pielika roku visās nozarēs un būvēs, tajā skaitā arī slavenajos “Sikrastos”, kuru vajadzībām tika būvētas plastmasas vannas, zivju dārzi, ūdens attīrīšanas iekārtas, sūkņu mājas utt.

Uz tikšanos bija atnākuši vairāki vīri, kuri savulaik strādājuši kopā ar Osvaldu Bergānu un šajā vakarā, citam citu papildinot, palīdzēja viņam atcerēties gan cilvēkus, gan notikumus – Jānis Neilis, Nikolajs Šeins un Valdis Zanders. Visus darbiniekus, kuri savulaik strādājuši mehāniskajās darbnīcās, atcerēties bija neiespējami, bet šajā vakarā ar labu vārdu tika pieminēti Andrejs Voronovs, Nikolajs Usovs, Frēlihs, Liepiņš – plaša profila speciālists, Herberts Rēders, Elmārs Sauja, Elmārs Štrodahs, Āboliņi, Sīpliņi, Ivolijs Lazučonoks, Oļģerts Rukke, Indulis Feifers, Nikolajs Kanaška, Skaidrīte Tinte, Juris Jirgens, kurš savu karjeru “Bangā”  sāka kā metinātājs mehāniskajās darbnīcās. Daudz labu vārdu tika veltīti Aldim Vērdiņam, sagādniekam. Tolaik dabūt vajadzīgos izejmateriālus nebūt nebija viegli, tāpēc vīri dažkārt brīnījušies, kā Aldim atkal ir izdevies izrakt kādu deficītu. Ar savu bobiku viņš pārvadājis gan cilvēkus, gan rezerves daļas. Kur vajadzējis, tur braucis, un, kā atcerējās viņa dzīvesbiedrene Anita, vienreiz viņš dienas laikā paguvis četras reizes līdz Ventspilij aizskriet.

Vīri ne tikai kārtīgi strādāja, bet arī atpūtās. Tika rīkoti atpūtas vakari kopā ar ģimenēm, regulāras ekskursijas gan pa Latviju, gan tālākām zemēm. Augstā līmenī bija ūdens moto sports, burāšana, šaušana un foto pulciņš. Savukārt skanīgāko balsu īpašnieki bija gaidīti kultūras nama korī. Balsu pārbaudes tika rīkotas turpat mehāniskajās darbnīcās uz vietas, un tad nu koristu rindas papildināja KRC vīri Zigfrīds Jakubijs, Oļģerts Rukke, Laimonis Zemels, Mārtiņsons.

Kā jau katrā kolektīvā, neiztikuši arī bez dažādiem pārpratumiem un kurioziem. Bergāna kungs atcerējās gadījumu, kad bijis jāizšķir divu vīru pamatīgs strīds, kad viens otru bija atļāvies nodēvēt par taukpīli. Tagad, ar laika atstarpi, smieklīgs šķita arī gadījums, kad kuģis, kurš pēc remonta tika ielaists atpakaļ upē, tajā ieslīdējis ar visu automašīnu, kas bijusi piekabināta kuģim. Tolaik gan izcēlusies liela brēka, jo tas noticis naktī un nebija jau zināms, vai mašīnā neatradies kāds cilvēks.

Lieliskajam atmiņu vakaram par z/k “Banga” kuģu remontu darbnīcu skaistu punktu pielika ilggadējā z/k “Banga” šofera Viļņa Baloža atmiņas. Vilnis 20 gadus nostrādājis “Bangā” par šoferi. Šajos gados izbraukāta visa Padomju Savienība, sākot no Murmanskas līdz pat Azovas jūrai.  Tālajos ceļos mašīnas mēdza iziet no ierindas un bija jāmeklē vietējās mehāniskās darbnīcas. Vilnis apgalvo, ka tās bijušas īstas šausmas! Vienā šādā darbnīcā viņam pateikts, ka jāmeklē Fedja. Kad viņš Fedju laimīgi atradis, tad izrādījies, ka Fedjam vēl jāsaremontē vajadzīgais metināmais aparāts utt. Tāda bagātība un kārtība, kāda valdīja “Bangas” darbnīcās, reti, kur bija sastopama. Uz to vīri atbildēja ar piekrītošu “Jā, “Bangas” vārds tālu skanēja”.

Dace Klabere

Dzīve kā ķinītī

Kalteniece Elza Zandersone tikko kā nosvinēja 91. dzimšanas dienu. Savās mājās Kaltenes “Krikdiļļās” viņa mani sagaida tik smaidīga, starojoša un ar dzīvi apmierināta, ka pārvaicāju, vai tikai ziņa par viņas gadiem atbilst patiesībai. Uz to viņa man smiedamās atbild: ”Nu tā jau saka”.

Elzas Zandersones dzimtā puse ir tepat Upesgrīvā. Ģimenē bijuši 10 bērnu. Viena no Elzas māsiņām mirusi gada vecumā, otras dzīvība pēc bērnībā gūtās traumas izdzisusi pašā ziedonī – 17 gados. Šodien no kuplā bērnu pulka viņas palikušas divatā ar māsu Annu (Anna Rodze -D.K.) Elza bijusi vecākais bērns ģimenē, un izrādās, arī viena no stiprākajām.

Jau mācoties skolā Upesgrīvā, kurā tajā laikā mācījušies vairāk nekā 100 bērnu, meitene bijusi apveltīta ar gaišu galvu. Visvairāk Elzai patikusi un padevusies rēķināšana. Skolas direktors, kurš mācījis bērniem arī matemātiku, iedevis meitenei grāmatu teikdams, lai rēķinot, cik gribot, jo pie viņa Elzai vairs neesot, ko darīt. Pēc Upesgrīvas skolas pabeigšanas, Elza iestājusies Talsos ģimnāzijā. Tur gan viņa mācījusies tikai vienu gadu, jo vecāki vairāk meitas skološanu nevarēja atļauties. Elza neiebildusi un atgriezusies Upesgrīvā.

Jaunietes pirmā darbavieta bija ciema padome Upesgrīvā. Tajos laikos vai katrā ciema vidū atradusies ciema padome. Vēlākos gados strādāts veikalā Valgalciemā, arī Kaltenē. Šai laikā Elza gandrīz visus rajona veikalus izbraukājusi, taisot tajos revīzijas. “Biju prasmīga rēķinātāja. Man tas gāja ātri, tāpēc mani arī sūtīja”, atceras sirmgalve. Viņas pēdējā darbavieta – zivju fabrika Rojā. Un atkal darbs ar cipariem – viņa aprēķināja algas šoferiem.

Vēl dzīvojot Upesgrīvā, Elza iepazinusies ar nākamo vīru, ar kuru kopā nodzīvoti gari un saskanīgi gadi. Vīrs bijis no netālajiem Uguņiem, un abi jaunieši sadejojušies tautisko deju kolektīvā. Ģimene apmetusies uz dzīvi Kaltenē, uzcēluši paši savu māju. Elzas vīrs bijis celtnieks pēc profesijas, un Anna atceras, ka viņš ar saviem vīriem vai visu “Bangu” uzcēlis. Būdams celtnieku brigadieris, vīrs savulaik jokojis, ka par godu sievai Elzai jāuzceļ ELZA arī Kaltenē (ELZA – eksperimentālā lašveidīgo zivju audzētava – D.K.), un tad varēšot iet pensijā, taču, sākoties pārmaiņu laikam, ELZA līdz galam tā arī netika uzcelta.

Ģimenē izaudzinātas un izskolotas divas meitas, un mani neizbrīnī fakts, ka abas ir matemātiķes – Anita strādā par matemātikas skolotāju Rojas vidusskolā, Ina bija matemātikas skolotāja Murjāņu sporta ģimnāzijā. Izskolots arī mazdēls Kaspars, ar kuru omei ir sevišķi tuvas attiecības. Savulaik liktenis iegrozījās tā, ka Kaspars savu pirmo dzīves gadu visvairāk pavadīja kopā ar omi, un arī vēlākos gados katra vasara un brīvlaiki pavadīti Kaltenē. Elza smej, ka par meitām viņas sirds esot mierīga, tās sen kā izaugušas, tāpēc tagad viņas uzmanības centrā ir mazdēla un viņa trīs atvašu gaitas. Pavisam drīz būs pavasara brīvlaiks un vecmāmiņa paredz, ka tad “Krikdiļļas” atkal būs pilnas dzīvību – kopā ar mazmazbērniem atbrauks arī divi suņi un kaķis. Atceroties laiku, kad pašas meitas auga, un vēlāk arī mazdēls, Elza smej, ka vieglāk būtu izaudzināt kaut trīs puikas, nevis vienu meiteni. Par meiteņu nedarbiem vēsture klusē, kaut arī jaunākā meita Ina smiedamās uz brīdi mūs atstāj vienas, lai mēs netraucēti varētu parunāt par meiteņu blēņām. Elza ir pārliecināta, ka “puikas jau aug paši”, galvenais, lai tikai vakaros pārnāk mājās.

“Tā dzīve ir pagājusi. Kā ķinītī”, nosaka Elza un turpina: “Man dzīvē nav bijis, par ko brēkt. Dzīve iet uz priekšu. Pati vairs neko nevaru, tāpēc meitas palīdz. Pēc insulta vairs labi neklausa roka, bet man jau nekas nav jādara. Ko man atnes, to ēdu. Meitai jau nav viegli, bet es neko nevaru līdzēt. Neko savā mūžā nenožēloju, un, ja būtu jādzīvo no jauna, laistu atkal tādā pat garā”.

Lai arī Elzas ikdiena tagad paiet tikai gultā vai ratiņkrēslā, viņa aktīvi seko līdzi visam notiekošajam – arī politikā. Diemžēl no jaunievēlētās Saeimas viņa neko labu negaidot. “Nu bet ko var darīt, ka visiem tik daudz vajag?” viņa smiedamās jautā.

Bet, atbildot uz jautājumu par ilgā mūža noslēpumu, Elza smaidot nosaka, ka vajagot domāt pozitīvi, daudz smaidīt un vairāk domāt par citiem, nekā par sevi.

Visas ciemošanās laikā smaids no manas sarunu biedrenes sejas nenozuda ne mirkli. Un jau pašā vakarā, esot mājās, un, atceroties “Krikdiļļās” redzēto un dzirdēto, sapratu, no kurienes Elzas mazmazbērnu acīs dzirkstī prieks un sejas rotā šķelmīgs smaids.

Dace Klabere

Ziņas