Ziņas

Zināšanai

2020. gada 27. oktobrī Ministru kabinets ārkārtas sēdē lēma pagarināt attālināto mācību norises laiku 7.-12. klasēs līdz 13. novembrim. 

Līdz 13. novembrim joprojām nenotiks interešu izglītības nodarbības klātienē, izņemot vienas grupas ietvaros.

Nodarbības var rīkot individuāli klātienē vai arī attālināti.

Tiek nodrošināta daudzbērnu ģimeņu bērnu ēdināšana. 

Santa Veide,

Rojas vidusskolas direktore

Leader dienas 2020 Rojas novadā

Oktobrī biedrība “Talsu rajona partnerība” rīkoja izbraukumu pa Rojas novadu, piedāvājot interesentiem iepazīt vietas un objektus, kuri tapuši, uzņēmējiem piesaistot šajā plānošanas periodā pieejamo Eiropas Savienības “Leader” finansējumu. Kā atzīmēja biedrības “Talsu rajona partnerība” administratīvā vadītāja Lolita Muceniece, Rojas novads šī atbalsta piesaistē ir bijis viens no aktīvākajiem – tajā īstenoti projekti par 1 769 179 eiro.

Izbraukums notika visas dienas garumā, iepazīstoties ar aktīvajiem uzņēmējiem Rojā, Ģipkā un Kaltenē.  Mūsu šīs dienas pirmā pieturvieta – SIA “Ajor”, kur pie savas jaunās administratīvās ēkas mūs sagaidīja firmas īpašnieki Jurāte un Juris Labarēviči. Uzņēmuma galvenais darbības mērķis ir inženiertīklu un komunikāciju ierīkošana, nedaudz arī būvniecība. Par “Leader” finansējumu uzņēmums nopircis daļu savas tehnikas – divus bobkatus, kuri mūsu viesošanās brīdī strādāja objektos Lielvārdē un Ogrē. Juris Labarēvičs atzina, ka “Leader” atbalsts bijis ļoti būtisks, jo tādējādi uzņēmums varējis tehnikai domāto finansējumu ieguldīt citos projektos. Iesniegts bijis arī projekts par dienesta viesnīcas celtniecību, bet beigās tomēr uzņēmums ieceri īstenojis pats, jo līdzekļi to atļāvuši. Celtniecība ilgusi divus gadus, un pagājušā gada septembrī uzņēmums ievācies jaunajās telpās. Vienā ēkas pusē ir uzņēmuma biroja telpas 100 m2 lielas, bet ēkas otrajā pusē – dienesta viesnīca, un atsevišķi 50 m2 lieli dzīvoklīši, kuros izmitināt viesstrādniekus un atpūtniekus. Darba un ieceru uzņēmējiem netrūkst, tādēļ Juris Labarēvičs jokoja, ka jau 1. janvārī atkal klauvēs pie “Leader” biroja durvīm.

Rojas Jūras zvejniecības muzejā ar realizētajiem projektiem par Eiropas Savienības atbalstu mūs iepazīstināja muzeja darbiniece Gundega Balode. Ar plašu žestu viņa norādīja uz visu apkārt redzamo un uzsvēra, ka tas viss – informatīvais stends, eksponētās zvejnieku laivas nojume, estrāde un labiekārtotais, bruģētais stāvlaukums, ir tapuši ar Eiropas Savienības finansējuma atbalstu. Šīs iespējas izmantotas arī iepriekšējā plānošanas periodā, kas bija no 2007. līdz 2013. gadam, tad 2010. gadā renovēts arī pats muzejs. Priecājoties par visu paveikto, Gundega īpaši uzsvēra iespējas, ko piedāvā brīvdabas estrādīte un bruģētais laukums, kurā ir ērti novietot savas automašīnas gan muzeja apmeklētājiem, gan plaši apmeklētā rudens tirdziņa apmeklētājiem un tirgotājiem.

Tālāk mūsu ceļš veda uz vienu no Rojas lepnumiem – atjaunoto stadionu, kur mūs sagaidīja stadiona vadītājs Armands Indriksons. Stadiona vadītājs iepazīstināja klātesošos ar iespējām, ko piedāvā par Eiropas Savienības piesaistītajiem līdzekļiem renovētais stadions. Kā stāstīja Armands, stadions vienmēr ir gatavs sacensību un treniņu uzņemšanai, un to pierāda arī stadiona noslogotība, sevišķi jau vasarās, kad viena pēc otras mainās treniņnometnes un sacensības. Futbola, basketbola, vieglatlētikas un hokeja nometnes Rojā ir pierasta lieta, kad ierodas sportotāji no Talsiem, Olaines, Rīgas un citām vietām. Savukārt, iestājoties rudens un ziemas mēnešiem, stadionu izmanto Rojas vidusskolas un Sporta skolas audzēkņi un individuālie sportotāji. Sevišķi iecienīts jauniešu vidū ir multifunkcionālais laukums, kura mākslīgais segums ļauj nodarboties ar visdažādākajām sporta aktivitātēm. Iecienīta ir arī zem stadiona tribīnēm esošā trenažieru zāle, vienīgi trenažieri ir stipri vien nolietojušies. Dīkā nestāv arī ap stadionu atjaunotais, ar mākslīgo segumu klātais skrejceļš, kuru aktīvi izmanto gan skrējēji, gan nūjotāji.

Ar iegādāto aprīkojumu par “Leader” finansējumu 2019. un 2020. gadā Brīvā laika pavadīšanas un jauniešu centrā “Strops” mūs iepazīstināja centra vadītāja Inga Lēmane un jaunatnes lietu speciāliste Inga Grosbaha. Ir iegādāts televizors, galda spēles, izšūšanas mašīna, par ko centra ļaudis ir īpašā sajūsmā, aprīkota virtuve ar jaunu elektrisko plīti, jauniem skapīšiem, iegādāts jauns sporta inventārs, dators, printeris. Šī gada septembrī apstiprināts projekts par Stropa labiekārtošanu un Inga cer, ka pēc gada telpas būs skaisti izremontētas un siltas, jo pagaidām “Stropa” telpās valda nemājīgs aukstums. Pēc projekta realizācijas telpām paredzēti papildus radiatori un sūknis, kas ļaus telpu iemītniekiem pašiem regulēt siltumu telpās. Nešaubīgi par telpu labiekārtojumu pateicīgi būs gan bērni un jaunieši, kuri ikdienā savu brīvo laiku pavada “Stropa” telpās, gan Invalīdu biedrības ļaudis, kuri arī šeit raduši patvērumu. “Aktivitāšu ir daudz, darba pietiek visiem un ir prieks, ka varam atļauties sakārtot vidi, lai darbotos gan pieaugušie, gan jaunieši”, stāstīja Inga Lēmane.

SUP dēļu nomu rojeniekiem un viesiem piedāvā Alise un Jānis Lakšmaņi.  Alise mūs sagaidīja SUP dēļu nomas punktā un pastāstīja gan jau par īstenotājām, gan nākotnes iecerēm. Viņu darbība aizsākusies 2017. gadā, un ar “Leader” atbalstu īstenoti jau divi projekti. Pašlaik viņu rīcībā ir 30 supošanas dēļi, bet vēl plānā ir iegādāties 10 dēļus un otru piekabi, lai nevienam atpūtas baudītājam nebūtu jāatsaka. Pie mums vasara ilgt tikai 2-3 mēnešus, un tad, kā saka Alise, dienas ir diezgan karstas. Patiesībā jau var supot līdz pat pirmajam ledum, bet tas vēl pie mums nav iegājies un diemžēl sezonu pagarināt pagaidām nevar. Alise stāstīja, ka ir iecerēta arī eliņa būve un vēl daudz kas cits, jo Alise dzīvo pēc principa – pastāvēs, kas mainīsies.

SIA “Pundiķi” sētā mūs sagaidīja zvejnieks Oskars Niklāvs. Pagaidām gan “Pundiķi” nav īstenojuši nevienu atbalsta projektu, taču Oskaram ir jau ideja, kur šis atbalsts lieti noderētu. Kā stāstīja Oskars, šis gads nav bijis no vieglākajiem, tieši otrādi – viņa 33 gadus ilgajā zvejas praksē šis ir bijis sliktākais gads, jo vienkārši nebija zivju. Lielu postu tīkliem un lomam nodara roņi. Nereti gadās, ka tīklā no vareniem lašiem pāri palikušas tikai galvas vai astes. “Vienu Latvijas limitu gadā viņi noteikti izēd”, domā Oskars, un joko, ka roņi iet uz tīkliem kā uz makdonaldu. Viņš cer uz nēģu laiku, kuram pavisam drīz jāsākas, un tad jau varēs mazliet atsperties. Normālā gadā pāris tonnas nēģu izdodas nozvejot, un jau pavisam drīz – novembrī - tiks ņemti ārā lašu murdi un likti iekšā nēģu murdi. Ja ir pasūtījums, viņš nēģus var arī uzcept, tāpat kā nokūpināt zivis – gan auksti, gan karsti kūpinātas.

Brīvdienu mājiņā “Broķi” mūs sagaidīja saimniece Ieva Praugauska. Kopumā šeit ir 3 mājiņas ar visām ērtībām. Tās atrodas meža ielokā pie Rojas upes, netālu ir jūra, turpat blakus – dīķis, mežs. Terase, grils, kubls – tā ir ideāla vieta visiem, kuri vēlas aizbēgt no pilsētas burzmas un ikdienas steigas, un par to, ka šo vietu jau paspējuši iecienīt daudzi atpūtnieki, liecina mājiņu blīvais noslogojums un intensīvā rezervācija.

Ģipkas baznīcā mūs sagaidīja draudzes priekšnieks Valdis Rande. Viņš jutās vīlies par viesu ierobežoto laiku, jo viņam par savu baznīcu ir daudz stāstāmā. Vispirms viņš palepojās ar nesen baznīcā atvērto muzeju, kāds ir tikai divās vietās Latvijā – Doma baznīcā un Ģipkā. Šovasar piepildījās vēl viens Randes kunga sapnis - baznīcai tika uzlikts jauns jumts, un tagad Randes kungs ir pārliecināts, ka baznīca ir pasargāta vismaz uz gadiem simts. Draudzes priekšnieks saka vislielāko paldies Rojas novada domei, projekta atbalstītājiem un visiem, kas piedalījušies, lai radītu Ģipkas baznīcu tik skaistu un varenu, bet pie padarītā Randes kungs nedomā apstāties. Viņam padomā jau nākamais projekts – kapos savākt vienkopus vecos baronu laika krustus un no tiem izveidot krusta aleju, tādējādi dodot šiem vecajiem krustiem otru dzīvību.

Kaltenē SIA “Latsketch” mūs sagaidīja tā valdes locekļi Inga Jefremova un Edijs Krūmiņš. 2017. gadā uzņēmums par projekta naudu iegādājies darbagaldus, bet šogad iesniegts projekts angāra iegādei, jo uzņēmums paplašinās un tam sāk pietrūkt vietas. “Latsketch” ražo 3 veida produkciju, tai skaitā līklīnijas, ko izgatavo ar Edija izgatavoto iekārtu, kāda ir vienīgā Latvijā. Pēc klienta parauga tiek izgatavotas arī restaurācijas, un klasiskas līstes, ko nevar nopirkt veikalā. Testa režīmā pašlaik tiek izgatavotas arī skaidu briketes, lai uzņēmums izmantotu bezatkritumu tehnoloģiju. Edijam ir maģistra grāds koksnes materiāla tehnoloģijā, savukārt Ingai – maģistra grāds projektu vadībā. Viņu uzņēmējdarbības veiksmes pamatā ir kopīga strādāšana pie diplomdarba, līdz sīkumam izpētot katram savu jomu. Pieprasījums pēc “Latsketch” produkcijas ir, tagad atliek tikai uzstādīt angāru, lai būtu vairāk vietas darbagaldiem un materiāliem.

Turpat blakus atrodas arī SIA “Gamma-Rent” zivju audzētava, kurā mēs satikām Zigi Goldmani. Viņš mūs ieveda zivju audzētavā, kas izvietota bijušā zvejnieku kolhoza “Banga” eksperimentālās zivju audzētavas “ELZA” divos korpusos. Tur milzīgos baseinos tiek audzētas foreles, kuras pārdošanā nonāk pēc 3 gadu audzēšanas. Kopumā baseinos atrodas 4,5 tonnas zivju, bet, kā stāstīja Goldmaņa kungs, ceha kapacitāte ir daudz lielāka. Diemžēl ne tik vienkārša ir zivju realizācija. Paradoksāli, bet Latvijā esošie restorāni labprātāk izvēlas ievestās, nevis uz vietas audzētās zivis ar zināmu izcelsmi. Savukārt, lai foreles varētu eksportēt, vajadzētu izaudzēt vismaz 300 tonnas zivju, kas pagaidām ir neiespējami. “Ja vien kādam būtu lieki 200 miljoni, tad šeit visi baseini varētu būt pilni ar zivīm”, sprieda Zigis Goldmanis, jo cehā ir visas iespējas ražošanas paplašināšanai – ūdens tek, elektrība ir, telpas arī, trūkst tikai lieku līdzekļu. Bet tikmēr mēs ēdam turku saldētās foreles, kas lēti iepirktas. “Gan jau ar laiku”, optimistiski noskaņots ir Zigis Goldmanis.

Mūsu šīs dienas pēdējā pieturas vieta – Kaltenes klubs. Tajā mūs uzņēma Rojas Jūras zvejniecības muzeja vadītāja Inese Indrikone.  Kā sacīja Inese, šī ir vieta, kas ir atdzimusi un iedzīvotāju novērtēta. Kluba lielajā zālē izveidota neliela izstāde par Kaltenes un ēkas vēsturi, savukārt telpā aiz skatuves izveidots muzeja atklātais krājums. Pagājušajā un aizpagājušajā gadā par projekta līdzekļiem atjaunots kluba sanitārais mezgls un izveidota virtuvīte, kurā, ciema sievām kopīgi darbojoties, tiek popularizētas mūsu senču vecās receptes. Nākamā gada pavasarī iecerēts labiekārtot laukumu pie kluba, jo šī ir vieta, kur Kaltenes ļaudis jau izsenis pulcējušies. Šeit paredzēts novietot arī interesantu vides objektu, kura uzdevums būs liecināt un stāstīt par cilvēkiem, kuri dzīvo pie jūras – tātad par mums pašiem. Rekonstrukcija tiks veikta arī ēkas 2. stāvā – tur izvietos muzeja ekspozīciju un izveidos radošās darbošanās centru. Tā kā muzeja krājumā vairāk ir apskatāmi zvejniecības priekšmeti, augšā būs apskatāmi zvejas rīki un dota iespēja ar tiem darboties. “Šeit jau ir skaisti, bet būs vēl skaistāk un savādāk. Šī būs tiešām nozīmīga kultūras vieta, kurā stāstīsim par mūsu kultūras mantojumu”, atklāja Inese.

Dienas noslēgumā aicināju uz sarunu biedrības “Talsu rajona partnerība” administratīvo vadītāju Lolitu Mucenieci. Viņa pastāstīja, ka šīs dienas mērķis bija popularizēt Leader projektus – ieinteresēt un parādīt to visu arī cilvēkiem, kas nav saistīti ar projektiem, iepazīties gan ar padarīto, gan ar to īstenotājiem.. “Galu galā ir izdarīts daudz labu lietu, ko cilvēki ikdienā nemaz nepamana – mazo laivu piestātne, tirgus laivas, pludmales laipas un apgaismojums un tamlīdzīgi. Tas viss ir izdarīts par Eiropas fondu naudu un visu cilvēku labā”, stāsta Lolita. Uz jautājumu, vai projektu apguvē kaut kas mainīsies pēc administratīvi teritoriālās reformas, Mucenieces kundze atbild, ka tas viss ir atkarīgs no pašiem cilvēkiem, bet viņa cer, ka būtisku izmaiņu nebūs. Par piemēru viņa min Ģipkas baznīcu, kur notiek lielas aktivitātes, pateicoties Randes kungam. Pēc viņas domām tas pats būs arī pašvaldībās – cik cilvēkiem tas interesēs, cik viņi to darīs tikai tāpēc, ka darbā vajag, vai viņu skatījums būs plašāks. Ja tas nepazudīs, tad viss notiks. Fondi būs, tikai vairs nebūs Roja, kas iesniedz projektus, bet Talsu novads. Kāda būs administratīvā struktūra, tas pašlaik vēl nav skaidrs, bet viss ir atkarīgs no cilvēkiem. Vieniem neinteresē nekas, bet citi ir gatavi iet un cīnīties.

Dace Klabere

Tiek rīkota izsole ar augšupejošu soli nekustamajam īpašumam “Rudes Kraujas”, Rojas novadā

Rojas novada dome rīko izsoli ar augšupejošu soli nekustamajam īpašumam “Rudes Kraujas”, Rojas novadā, kadastra Nr.8882 005 0073, kas sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8882 005 0073 1,9300 ha platībā, kas uz Rojas novada pašvaldības vārda ierakstīts Rojas novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr.585.

Sākumcena – 4700,00 EUR, solis – 100,00 EUR, drošības nauda – 470,00 EUR, reģistrācijas maksa – 30,00 EUR. Drošības nauda un reģistrācijas maksa ieskaitāma Rojas novada domes kontā LV95HABA0551022109166 AS “Swedbank” vai jāiemaksā Rojas novada domes kasē līdz 03.12.2020. plkst. 11.00.

Izsole notiks 2020.gada 03.decembrī, plkst. 12ºº. Izsoles norises vieta: Rojas novada domes sēžu zāle, Zvejnieku ielā 3, Rojā, Rojas novadā. Personām, kurām ir pirmpirkuma tiesības uz izsolāmo nekustamo īpašumu, tās jāpiesaka Rojas novada domē viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas. Pretendenti izsolei var pieteikties un reģistrēties, līdz 2020.gada 03. decembra, plkst. 10ºº, darbdienās no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst. 9.00 līdz 12.00 un no 14.30 līdz 16.30, piektdienās no plkst. 9.00 līdz 14.00.

Objekta apskate piesakāma pa tālruni 27052492.

Aicina pieteikties kandidātus apvienojamo novadu vēlēšanu komisijā

Aicinām pieteikties kandidātus, kuri vēlas darboties apvienojamo novadu vēlēšanu komisijā, kuras uzdevums ir organizēt 2021. gada pašvaldību vēlēšanas Talsu novadā.

Saskaņā ar Dundagas novada pašvaldības domes deputātu, Mērsraga novada pašvaldības domes deputātu, Rojas novada pašvaldības domes deputātu un Talsu novada pašvaldības domes deputātu 21.10.2020. kopsapulces lēmumu Nr.1 “Par apvienojamo novadu vēlēšanu komisijas locekļu skaita noteikšanu, par vēlēšanu komisijas locekļu kandidātu pieteikšanas termiņu un vietu, kur vēlēšanu komisijas locekļa kandidāti iesniedz pieteikuma veidlapas” ir noteikts, ka:

  • apvienojamo novadu vēlēšanu komisija tiek izveidota 7 komisijas locekļu sastāvā;
  • kandidātu pieteikuma veidlapas jāiesniedz no 26.10.2020. – 08.11.2020. Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā noteiktajā kārtībā;
  • pieteikuma veidlapas jāiesniedz apvienojamo novadu pašvaldības klientu (apmeklētāju) pieņemšanas centros. Rojas novada pašvaldības klientu apkalpošanas centrs atrodas Zvejnieku ielā 3, Rojā, Rojas novadā, tālrunis 63232050, 27234281, elektroniskā pasta adrese roja@roja.lv.

 

Pieteikuma anketa:

Ziņas