Ziņas

Rojas vidusskolā atvērta Dabas vides estētikas studija

Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atklāta projektu iesnieguma konkursa Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam apakšpasākuma: 19.2 “Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes: 19.2.2. “Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” projekta ietvaros Rojas vidusskolā atvērta Dabas vides estētikas studija.

3. septembrī Rojas vidusskolā bija dubulti svētki – sākās jaunais mācību gads un tika atvērta Dabas vides estētikas studija, kurā gan bērniem, gan pieaugušajiem būs pieejama siltā smilšu kaste.

Kā pastāstīja smilšu iekārtas autore Diāna Timofejeva, Rojā atklāta jau 28. smilšu iekārta Latvijā. Parasti šādas attīstošās iekārtas nonākot specializētajās izglītības iestādēs vai krīžu centros un Rojas vidusskola ir pirmā Latvijā, kur to izmantos standarta mācību programmā.

Par šo lielisko iespēju jāsaka paldies idejas autorei Evitai Maurei-Riekstiņai, skolas direktorei Santai Veidei, Rojas novada domes Attīstības nodaļas darbiniecēm Agnesei Veckāganei, Ligitai Šnorei un visai pārējai komandai, kura pielika roku, lai mūsu skolā īstenotos projekts, par kuru interese izrādīta arī vairākās ārvalstīs.

Siltās smilšu kastes iekārta ir veidota no kastes (kastes izmēri ir pielāgojami vajadzībām), piepildītas ar smiltīm, un siltumu radošas ierīces, kura ar silta ūdens palīdzību smiltis uzsilda līdz bērna ķermenim komfortablai temperatūrai. Kastē ir noteiktas kvalitātes smiltis ar paaugstinātu kvarca sastāvu un šūnu reģenerācijai labvēlīgām fizikālām īpašībām. Nodarbības siltajā smilšu kastē:

  • stiprina realitātes sajūtu, aktivizē taustes sajūtas, stimulē sīko motoriku;
  • harmonizē sajūtu, emociju, prāta un runas procesus;
  • nomierina pārāk aktīvus bērnus un aktivizē pasīvos;
  • atbrīvo no liekām emocijām (agresivitāti, pasivitāti);
  • nostiprina un koriģē stāju;
  • nosacītais klusuma laiks smilšu kastē pilnveido bērna saskarsmes prasmes, attīsta dzirdi;
  • pilnveido komunikācijas prasmes;
  • palīdz veidot robežas.

Kā uzrāda 10 gadus ilgā pieredze, (pirmā smilšu kaste Latvijā iekārtota 2008. gadā) silto smilšu nodarbības ir rekomendējamas bērniem ar runas, emocionāliem, mācīšanās, miega, uzvedības traucējumiem, komunikācijas, adaptācijas, integrācijas grūtībām. Profilakses nolūkos pamata cikla 4 nodarbības ieteicamas ikvienam bērnam.

Kā pastāstīja Diāna Timofejeva, katra nodarbība sāksies ar roku ielikšanu siltajās smiltīs un sasveicināšanos ar zemes spēku. Bērns smilšu kastē pavada 40 minūtes, kuru laikā glauda smiltis, paņem tās saujās un izpilda dažādus pedagogu norādījumus, piemēram, radot visdažādākās skaņas vai mēģinot trāpīt smilšu graudiņus speciālos traukos. “Darbs ar smiltīm, īpaši ar siltajām smiltīm, ļoti dziļi, mierīgi un paliekoši ietekmē bērna veselību un emocijas”, stāsta smilšu kastes autore. Smilšu sastāvā ir pat līdz 97% kvarca un ik pēc 3-5 mēnešiem, kad materiāls būs atdevis visu labo, tas tiks mainīts.

Pagaidām siltās smilšu kastes brīnumaino iedarbību izmantos tikai Rojas vidusskolas audzēkņi, bet tad, kad skolotājas, kuras vadīs nodarbības smilšu kastē, būs nokārtojušas eksāmenu un ieguvušas sertifikātu, atbalsts tiks sniegts arī pārējiem novada iedzīvotājiem – kā bērniem, tā pieaugušajiem. Siltās smilšu kastes mērķgrupas ir Rojas vidusskolas un pirmsskolas iestāžu bērni un pedagogi, sociālā dienesta klienti, seniori, bērni, jaunieši un pieaugušie ar speciālām vajadzībām, un ikviens novada iedzīvotājs, kurš vēlēsies uzlabot savas dzīves kvalitāti. Tā visa rezultātā mums būs veseli un priecīgi bērni, mierīgi, līdzsvaroti, radoši pedagogi un laimīgas ģimenes!

Dace Klabere

D. Klaberes foto

Rojas vidusskola jauno mācību gadu sāk ar pozitīvām domām

Tikko iesācies jaunais mācību gads. Santai Veidei šis būs jau otrais gads skolas direktores amatā. Sarunā ar “Bangu” direktore dalās pārdomās par aizvadīto mācību gadu un plāniem šajā, jaunajā mācību gadā.

Ir veikts centralizēto eksāmenu rezultātu apkopojums valstī, un Rojas vidusskolas rezultāti ir vienkārši lieliski gan divpadsmito, gan devīto klašu audzēkņiem. Latviešu valodas un matemātikas eksāmenos mūsu skola apsteidz Talsu, Dundagas un Mērsraga novada skolas un ir krietni virs vidējā vērtējuma valstī. Labi rezultāti ir arī krievu valodas, bioloģijas, ģeogrāfijas, ekonomikas un informācijas eksāmenos. Kā uzsvēra direktore, lai kaut ko apgūtu, ir vajadzīgas abas puses – skolēns un skolotājs. Pagājušajā gadā spīdoši bija strādājuši gan vieni, gan otri. Gandarīti ir arī skolotāji, kuri saka, ka labie rezultāti ir neatlaidīgs darbs no 1. klases, kas tagad vainagojies panākumiem. Rojas vidusskola no 100 vērtētajām skolām mazo skolu grupā ieguvusi 44. vietu (tiek vērtētas valsts olimpiādes, atklātās olimpiādes un zinātniski pētnieciskie darbi) un tas ir ļoti labs rādītājs. Daudzām skolām ir vienāds punktu skaits, bet daudzas skolas šajā reitingā vispār nav iekļuvušas.

Lai atbalstītu jauniešus, kuri nav pabeiguši vidējo izglītību, tika pieņemts lēmums atbalstīt strādājošos jauniešus, dodot arī viņiem iespēju mācīties. Šogad pieteikušies četri jaunieši. Nav vienkārši strādāt un mācīties, tādēļ ļoti iespējams, ka nākamgad skolai kopumā vairs nebūs tik spoži rādītāji, bet, pēc manām domām, šobrīd tas nav galvenais. Protams, rezultāti ir svarīgi, bet ir svarīgi arī tas, ka mēs ļaujam pacensties tiem jauniešiem, kuri kādreiz dažādu iemeslu dēļ vidējo izglītību nav ieguvuši.

Jauno mācību gadu esam sākuši ar pozitīvām domām. Mums ir skaisti izremontēts vizuālās mākslas kabinets, atklāta Dabas vides estētikas studija, un pievienojies kārtīgs jauno kolēģu darbaspēks. Ar vismazākajiem strādās skolotāja Baiba Ļivčāne, kas šobrīd vēl mācās jauno izglītības saturu. Anete Āboliņa-Ābola mācīs latviešu valodu un audzinās 4. klasi. Ir arī jauna ekonomikas un matemātikas skolotāja Laimdota Roze, viņa audzinās 5.a klasi. Par direktora vietnieci audzināšanas darbā sākusi strādāt skolotāja Elīna Memrikova, bet par sociālo pedagogu – Undīne Lemberga. Šis laiks izglītībā ir ļoti sarežģīts, jo nāk jaunais izglītības saturs un mēs ļoti ceram, ka, apmeklējot kursus un apmācības, skolotājiem aizvien skaidrāks kļūs tas, kā jāstrādā. Pagaidām skolotāji saka, ka tas ir tas pats aizmirsts vecais, tikai mazliet jāpārkārto darba metodes – nebūs vairs tik daudz jāsēž solos, bet vairāk varēs iet strādāt ārā un darboties brīvāk. Tas gan nenozīmē, ka šis darbs nebūs strukturēts.

Šogad plānoti daudzi kursi. Septembrī vien skolotāji trīs reizes brauks mācīties. Ceram, ka jaunais pārmaiņu laiks būs pozitīvs. Viss jaunais, kas pagaidām ienāk saistībā ar mācību materiāliem, izskatās ļoti labs. Mums tikai jādomā, kā to visu varēs nodrošināt – jāpērk iekārtas datori, planšetes. Ceram, ka būs arī valsts atbalsts, nevis viss novelts uz pašvaldības pleciem.

Nenoliedzami, darba novērtējums ir atalgojums. Nevar visu laiku no skolotāja prasīt kvalitāti, bet par ieguldīto darbu nemaksāt. Pagaidām tas izskatās visai dīvai. Vienā dienā pasaka, ka algu likme paaugstināsies līdz 710 eiro, un pēc nedēļas pasaka, ka nē, tā tomēr nebūs. Tas gan nepārsteidz, jo nav nekas jauns. Mūsu skolā strādā 39 pedagogi ar divām un pat trim augstākajām izglītībām. Visi ir domājuši par to, lai sevi pilnveidotu un varētu labāk strādāt. Loģiski, ka skolotāji par to arī vēlas saņemt atalgojumu.

Mēs esam priecīgi par šo nozīmīgo Latvijas simtgadi. Arī mūsu skolas uzdevums ir to balstīt, un mēs piedomāsim par valsts jubilejai veltītiem pasākumiem. Esam unikāli, ka varam to piedzīvot un domāsim, kā emocionāli veidot šo dienu, koncertu un būtībā visu mācību gadu.

Izremontējām vizuālās mākslas kabinetu. Skola ir nolietojusies, un arī šeit, mainot grīdu, atklājās bēdīgs skats, kā rezultātā remonts ļoti sadārdzinājās. Jā, izremontēts tikai viens kabinets, bet toties pamatīgi. Protams, veikti daudzi sīki darbiņi – tualetēs ir siltais ūdens, sporta dušās jauni krāni, kas taupīs elektrību un ūdeni utt. Nākotnē domājam attīstīt sporta virzienu, jo mums ir visi apstākļi. Atjaunosim sporta inventāru, lai varētu vairāk iesaistīt bērnus sporta aktivitātēs, lai viņi mazāk sēdētu pie datoru ekrāniem. Dome ir atbalstoša, nāksim visi kopā un domāsim. Bērniem sportot patīk, tāpēc jārada apstākļi, lai varētu darboties.

Pirmais gads direktores amatā bija ļoti grūts. Bija daudz kļūdu, bet neviens jau par vadītāju nepiedzimst. Patiesībā, kad tu šajā vilcienā ielec, tu nemaz nezini, kas tevi sagaida, un es tikai gada laikā sapratu, ka varu to paveikt. Nemitīgi jāmācās, jāpilnveidojas. Reizēm, aizejot mājās, esmu laimīga, ka varu aiziet uz dārzu nopļaut zāli un neko nedomāt. Arī dārzu rakt nevienam neļauju, jo man pašai patīk uzņemt zemes enerģiju. Man patīk teiciens – vispirms sakārto sevi, tad savu māju, un tad ej kārtot pasauli. Ļoti trāpīgi. Ja tu pats esi uzvilcies, tu uzvelc arī citus. Viegli nav, bet interesanti gan. Tagad esmu iemācījusies sadalīt prioritātes, savādāk nevar paspēt visu izdarīt. Kādreiz bijusī direktore Gundega Pole teica, ka šo darbu var apjēgt trīs gados, un es viņai piekrītu, jo katru dienu rodas jaunas situācijas.

Gandarījums par savu pirmo mācību gadu taču ir?

Viens nav karotājs. Nebūtu tādu skolotāju, nebūtu, par ko priecāties. Protams, ka gandarījums ir. Kā es saku skolēniem, neviena skola nav ideāla, katrā ir kaut kas jāpilnveido, arī mums, un tāpēc jau mēs šeit esam, lai visi kopā attīstītos un pilnveidotos. Mēs esam tik dažādi! Kā mums mācīja kursos, cilvēkus var sadalīt trīs grupās. Vieni pieņem visu jauno uzreiz un domā, kā to īstenos. Otra domā – jāpaskatās, bet interesanti. Trešā noliedz visu uzreiz. Tādi ir visur un labi, ka mums pirmās divas grupas ir vairumā, tā kā viss kārtībā.

Sarunas nobeigumā skolas direktore Santa Veide velta novēlējumu visai skolas saimei.

Pasaulslavenais izgudrotājs, Appl radītājs Stīvs Džobs ir teicis: “Ja tu nepiepildīsi savus sapņus, kāds tevi nolīgs, lai tu piepildītu viņa sapņus. Es jums novēlu piepildīt savus sapņus un sasniegt visus labos mērķus! Jebkurš cilvēks šajā zemā veido Latvijas valsti. Katrs no mums ir svarīgs. Lai mums visiem ir īpašs šis Latvijas 100-gades gads! Lai mums veiksmīgs jaunais mācību gads!

Dace Klabere

Zinību diena Rojas vidusskolā

Svelmainās vasaras dienas jau aiz muguras, un kā gan varētu zināt, ka laiks iet uz rudens pusi, ja pie durvīm neklauvētu pirmais septembris. Visās ģimenēs, kur mīt lielāki vai mazāki skolēni, vai somas krāmē nākamie studenti, šī ir īpaša – Zinību diena, satraukuma diena, atvadu diena. Protams, skolēniem un studentiem ir skumji, ka brīvdienas ir beigušās. Tomēr priekšā tikšanās ar esošajiem un jaunajiem draugiem.

Rojas vidusskolā 2018./2019. mācību gadu uzsāk 294 izglītojamie, un pirmsskolas grupā “Pūcītes” 19 nākamie pirmklasnieki.  Skolotāja Egija Hazena šajā mācību gadā skolos, mīlēs un raibajā skolas dzīvē ievadīs 21 pirmklasnieku. Vidusskolas 10. klasē mācības uzsāk 16 skolēni, un klasi kopā saturēs skolotāja Aiga Kaža, bet skolotāja Mārīte Maurmane lielajai dzīvei un eksāmeniem sagatavos 11 divpadsmitās klases jauniešus.

Zinību dienas lielais pasākums šogad notika Rojas stadionā, kur kopā varējām redzēt visu Rojas vidusskolas saimi. Laba vēlējumus skolēniem, pedagogiem un vecākiem izteica Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, labas sekmes mācībās novēlēja Rojas vidusskolas direktore Santa Veide, bet skolas arodbiedrības vadītāja Virgīnija Mūrniece sveica pedagogus - darba jubilārus. Ražīgus darba gadus skolā pavadījušas skolotājas – Maija Leitarte, Sarmīte Engīzere, Ilga Mazkalniņa, Aigita Sprince, Svetlana Mediņa, Lāsma Jaunozola un Inga Puntule.  Sveicam skolotājas ar radošajiem, skolai veltītajiem, darba gadiem.

Vēlam skolas kolektīvam katru dienu uzsākt un pabeigt ar smaidu sejā!

Lai skolēniem, viņu vecākiem un pedagogiem šis ir uz sadarbību un savstarpēju sapratni vērsts mācību gads. Lai mums izdodas!

Antra Ozollapa

E. Mūrnieka foto

“Senā uguns nakts” Rojā pulcē simtiem cilvēku

Ik gadus Baltijas jūras krastā tiek aizdedzināti ugunskuri, lai parādītu piejūras tautu vienotību, atcerētos mūsu vēsturi un aicinātu padomāt par to, kā mēs rūpējamies par savu vislielāko bagātību – jūru un dabu.

Šogad Latvijas valsts simtgades projekta ietvaros “Senā uguns nakts” tika atzīmēta īpaši, kopīgi ar Lietuvas un Igaunijas tautām svinot visu Baltijas valstu simtgades, kopā sajūtot vēstures elpu, vienotību un piederību savai zemei, tautai un Baltijas jūrai.

Ne visai patīkamo dienu nomainīja skaists, mierīgs vakars, kas jūras malā pulcēja simtiem tuvu un tālu ļaužu. Vakaru ievadīja Ziemeļkurzemes jauniešu kamerorķestris Indras Sproģes vadībā. Vēlāk orķestrim pievienojās solistes Aija Barovska un Sanita Maure-Burkova un mūziķis, komponists Raimonds Tiguls. Meiteņu dziedātā Raimonda Tiguļa dziesma ar Noras Ikstenas vārdiem “Dod, Dieviņi”, daudzu klausītāju acīs lika sariesties asarām. Tāpat kā pirms tam orķestra izpildījumā atskaņotā klasiskā mūzika, tā aizķēra līdz sirds dziļumiem ikvienu klausītāju, par ko liecināja arī nerimtīgie aplausi, izlūdzoties dziesmas atkārtotu izpildījumu.

Koncerta otrā daļa radikāli atšķīrās no pirmās – tajā skanēja komponista elektroniskā mūzika, kas radusies pirms gada, apvienojot Raimonda Tiguļa radošos nospiedumus no ceļojumiem Gotlandē, Londonā, Ņujorkā, Austrālijas vidienē un citās valstīs.

Pēc augstvērtīgā koncerta sekoja svētku kulminācija, aizdedzot Agra Dzilnas un Ulda Balgas radīto uguns skulptūru, kurai autori devuši nosaukumu “La”. Uz šīs nots sākas Latvijas himna – ar šo vienu skaņu uzplaukst mūsu tautas spēka vārdi, bet šajā vakarā mūsu priekšā atvērās ugunspuķe – īsts uguns brīnums.

Pasākums notika ar LR Kultūras ministrijas un Roja novada domes finansiālu atbalstu. Pasākuma veidotāja, Rojas novada kultūras pasākumu organizatore Dace Broka pateicas par atbalstu svētku veidošanā arī Imantam Ločmelam, Pirvicu ģimenei, veikalam “Ķipītis”, kafejnīcai “Čiekurs”, Zanei Vaivodei un visiem pārējiem, kas sniedza palīdzīgu roku šī skaistā pasākuma veidošanā.

Dace Klabere

Ziņas