Ziņas

Startējām Latvijas Jaunatnes Olimpiādē

Astotā Latvijas Jaunatnes Olimpiāde notika no 5. - 7. jūlijam Jelgavā un citās apkārtnes pilsētās. Kopumā Latvijas Jaunatnes Olimpiādē piedalījās ap 3000 jauno sportistu no visas Latvijas. Olimpiādes laikā tika noskaidrota sportiskākā Latvijas pašvaldība un labākie Latvijas sportisti vasaras Olimpisko spēļu sporta veidos. Sportisti vairākos sporta veidos sacentās par tiesībām pārstāvēt Latviju Eiropas Jaunatnes vasaras Olimpiādē, kas nākamā gada vasarā notiks Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku.

Pirmās sacensību dienas vakarā Zemgales Olimpiskajā centrā notika sacensību atklāšanas ceremonija. Rojas novada karogu zālē ienest tika uzticēts sporta skolas basketbola nodaļas audzēknei Tīnai Luīzai Bernānei.

No Rojas novada olimpiādē piedalījās 15 sportisti trīs sporta veidos -burāšanā, 3x3 basketbolā zēniem un meitenēm un vieglatlētikā. Uz 3x3 basketbolu bija pieteikušās 44 komandas -15 meiteņu un 29 zēnu. Rojas meitenes nospēlēja 7 spēles - 3 uzvarēja un 4 zaudēja. Diemžēl astotdaļfinālā komanda neiekļuva. Rojas zēni arī nospēlēja 7 spēles – 1 uzvarēja, bet 6 zaudēja un arī neiekļuva nākošajā kārtā. 3-punktu metienu konkursā no Rojas piedalījās Paula Fjodorova un Pēteris Alkšbirze. Tikai četri dalībnieki no zēniem un meitenēm iekļuva finālā. Par lielu prieku mums, Paula un Pēteris tika finālā. Finālā meiteņu konkurencē 2. vietu izcīnīja Paula Fjodorova, bet Pēteris Alkšbirze zēnu konkurencē - 4. vietu. Apsveicam un lepojamies!

Olimpiādē burāšanā, kura notika Engurē, piedalījās Rojas seši jaunie burātāji. Piektdien slikto laika apstākļu dēļ sacensības nenotika. Sestdien notika četri braucieni, bet svētdien tikai viens brauciens, jo atkal burāšanai bija nelabvēlīgi laika apstākļi. No Rojas komandas vislabāk veicās Miķelim Gitendorfam, kurš kopvērtējumā ”Laser 4,7” klasē izcīnīja 7. vietu.

Rojas sporta skolu Olimpiādē 3 kg lodes grūšanā pārstāvēja Egija Akmeņlauka. Egijai līdz dalībai finālā pietrūka 20 cm. Ar rezultātu 10.82 metri tika izcīnīta 10. vieta 23 dalībnieču konkurencē. 

Paldies treneriem par ieguldīto darbu, paldies vecākiem par atbalstu!

 Tatjana Kirilova,

Sporta skolas direktore

Informācija

Rojas novada Sporta skola komplektē burāšanas grupu 2010.,2011., un 2012. gadā dzimušiem bērniem. Treniņu nodarbības notiek otrdienās, ceturtdienās un sestdienās plkst.12.00. Pieteikšanās, zvanot burāšanas trenerim Gunāram Reinholdam, tālrunis 26434813.

Rojas dabas takā atklāj virtuālos skatu torņus

5. jūlijā Rojas dabas takā tika atklāts virtuālais skatu tornis. Dabas taka, kas 15 km garumā vijas gar Rojas upi un Ģipkas pusi, atrodas uz A/S “Latvijas Valsts Meži” apsaimniekotās zemes, ikdienā par tās uzturēšanu rūpējas Rojas novada pašvaldība. Kā pastāstīja “Latvijas Valsts Meži” meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Andris Verners, Dabas takā tūristiem būs iespēja ieskatīties 7 virtuālajos skatu torņos, kas nozīmē pacelties putna lidojuma augstumā un paskatīties uz zemē notiekošo no cita skatu punkta.

Klātesot Rojas novada domes priekšsēdētājai Evai Kārkliņai, izpilddirektoram Jānim Pūcem, Attīstības nodaļas vadītājai Agnesei Veckāganei, teritorijas plānotājai Ligitai Šnorei un “Latvijas Valsts Meži” pārstāvjiem, vienā no Dabas takas atpūtas vietām Žocenē tika ierakts pirmais no virtuālo skatu torņiem. Kad pārvietojoties pa dabas taku, ieraudzīsiet virtuālā skatu torņa informatīvo zīmi, uz kuras Latvijā pazīstamais biologs un žurnālists Māris Olte aicinās jūs pacelties virs koku galotnēm, noskenējiet tajā redzamo QR kodu ar savu viedtālruni. Tad ieraudzīsiet šo pašu vietu 360 grādu aero panorāmā 40-120 m augstumā. Apskatot aero skatus, noklausieties Māra ierunātu stāstu par apkārtējā meža apsaimniekošanu. Interaktīvajās aero panorāmās ir izvietotas norādes – attēli, apraksti un saites uz detālāku informāciju par meža apsaimniekošanu. Šis ir viens no pirmajiem šāda veida papildinātās realitātes projektiem Latvijā, kas ļauj dabā virtuāli apskatīt vietas augstas izšķirtspējas 360 grādu aero panorāmās, paralēli izzinot tās profesionāli sagatavotos audio stāstos. Ceļotāju labsajūtai dabas takā ir izveidotas arī 3 atpūtas vietas ar soliem, galdiem, labierīcībām, šūpolēm, vingrošanas konstrukcijām un ugunskura vietām. Dabas taka ir izveidota piejūras mežā, kur valdošā suga ir priede, tādēļ audio gida stāstījumā daudz jauna uzzināsiet par šo savā ziņā pieticīgo koku.

Novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa ir gandarīta par izveidojušos labo sadarbību starp pašvaldību un akciju sabiedrību “Latvijas Valsts Meži”. Viņa priecājas arī par virtuālajiem skatu torņiem, kuri, salīdzinot ar fiziskajiem dabā uzstādītajiem, ir modernāki. Tie būs interesanti gan jauniešiem, gan cilvēkiem, kuri fiziski nespēj uzkāpt mums pierastajos skatu torņos. Tie ļaus cilvēkiem ielūkoties dabā, tās norisēs un ieraudzīt to, kam ikdienas skrējienā mēs bieži vien paskrienam garām.

Rojas dabas takas virtuālos skatu torņus ir izveidojuši AS “Latvijas Valsts Meži” sadarbībā ar virtuālās realitātes studiju OCEAN MULTIMEDIA.

Dace Klabere

D. Klaberes foto

Rojenieku sapņa piepildījums

29. jūnijā Rojā notika ilgi gaidītais brīvdabas estrādes atklāšanas pasākums ar tam atbilstošu nosaukumu – “Sapņa piepildījums”. Vairāku desmitu gadu garumā rojenieki par to bija tikai sapņojuši un šajā dienā grandiozā, saules apmirdzētā celtne vērās apmeklētājiem visā tās krāšņumā.

Svinīgo pasākumu atklāja Rojas brīvdabas estrādes mākslinieciskā vadītāja Madara Aizgrāve, aicinot klātesošos nekad neatteikties no saviem sapņiem, jo sapņi ir tie, kas baro mūsu dvēseli. Madara Aizgrāve: ”Šovakar piepildās viens no rojenieku visilgāk gaidītākajiem un lielākajiem sapņiem – rojenieki ir ieguvuši paši savu brīvdabas estrādi – vasaras koncertzāli, kurā ikvienam rojeniekam un viesim būs iespēja piepildīt savu dvēseli ar skaistiem kultūras pasākumiem.”

Savukārt Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa priecājās gan par daudzajiem kultūras un mākslas baudītājiem, gan par tiem cilvēkiem, kas uz pasākumu ieradušies ziņkāres vadīti, jo viens no brīvdabas estrādes galvenajiem uzdevumiem būs strādāt tā, lai ikviens šodien ziņkārīgais nākotnē kļūtu par cilvēku, kuram patīk kultūra, māksla, un kurš pēc iespējas vairāk vēlētos pabūt ar mums kopā šajā skaistajā, sakoptajā vidē jūras krastā. Domes priekšsēdētāja pateicās tiem cilvēkiem, ar kuriem kopā strādājot, ir izdevies uzbūvēt skaisto celtni, uzsverot, ka šajā dienā skatītāju vērtējumam tiek nodota tikai estrādes 1. kārta. Tās 2. kārta tiks īstenota nākamajā gadā, un tai sekos vēl 3. kārta. Aplausiem skanot, Eva Kārkliņa aicināja uz skatuves tos cilvēkus, kuri ikdienā strādāja pie estrādes tapšanas procesa – Rojas novada domes Attīstības nodaļas vadītāju Agnesi Veckāgani un Iepirkumu daļas vadītāju Ligitu Šnori, izpilddirektoru Jāni Pūci, būvvaldes vadītāju Agri Jansonu, arhitektu Aivaru Lāci, galveno grāmatvedi Aigu Grunti. Domes priekšsēdētāja atklāja, ka sākotnējā iecere bijusi būvēt nelielu estrādi 500 skatītājiem, bet, apzinoties savus resursus, atbildīgās amatpersonas sapratušas, ka tik spēcīga komanda var atvēzēties kaut kam  lielākam, kā rezultātā tapusi estrāde ar 1000 sēdvietām un tikpat daudz stāvvietām. Roku rokā ar pašvaldības ļaudīm strādāja praktiskā darba darītāji – SIA “A Celtne” Janas un Jāņa Klāviņa vadībā, būvdarbu vadītājs Andris Rutkovskis, projekta autore Dace Rampāne, būveksperts Artis Dzirkals, būvuzraugi Oskars Kupcis, Mārtiņš Janvars un Vladimirs Afanasjevs. Laba sadarbība izveidojusies arī ar Būvniecības valsts kontroles biroju, personīgi ar Nauri Asarīti un Oskaru Sunaiti. Pašos pirmsākuma darbos, daudzo atļauju un dokumentu saskaņošanas labirintos palīdzējis Rojas ostas pārvaldnieks Jānis Megnis. Veiksmīga sadarbība izveidojusies arī ar Gaidi Bērziņu un Eināru Cilinski un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras vecāko eksperti Agati Streipu. Vienmēr ar padomu talkā nākuši arī pārējo trīs projektā iesaistīto – Jūrmalas, Engures un Mērsraga pašvaldību vadītāji, skaņu un gaismu zinošie Mareks Štāls, Jānis Kalniņš un Raivis Grantiņš. Būves beigu stadijā aktīvi tās labiekārtošanas darbos iesaistījies Rojas DzKU un tās valdes loceklis Jānis Podnieks, Gatis Simanovičs, bet ar savas mākslas izstādi skatītājus pagodināja Uldis Balga. Simboliski atklājot jauno estrādi, svinīgi tika pārgriezta dzeltenā lenta, katram uz skatuves esošajam dāvājot gabaliņu saules un lietussargu, uz kura esošais uzraksts Rojas estrāde arvien atgādinās šo nozīmīgo notikumu.

Oficiālajai daļai turpinoties, domes priekšsēdētāja pateicās Latvijas Kultūras ministrijai, Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai, SIA “Modus-R”, SIA “A Celtne”, SIA “CMB” un Artim Dzirkalim, pilnsabiedrībai “Akorda”, Būvniecības valsts kontroles biroja direktora vietniekam Mārim Demmem, Jūrmalas pilsētas domei, Engures novada domei un tās priekšsēdētājam Gundaram Važam, Mērsraga novada domei un tās priekšsēdētājam Robertam Šiliņam, “Latvijas Zaļās partijas” valdei, estrādes kaimiņiem Zanei un Andrim Vaivodiem un Rojas novada domes deputātiem, kuri savā balsojumā atbalstīja šī projekta īstenošanu -  Ingai Otmanei, Guntrai Stockai, Haraldam Valdemāram, Edgaram Grīnītim, Eduardam Kleinbergam, Agnim Dravniekam. Paldies saņēma arī laikraksts “Talsu Vēstis”, Talsu televīzija, A. Pelēča lasītava un Zigurds Kalmanis, fotogrāfs Andris Zemels.

Oficiālajai daļai noslēdzoties, Eva Kārkliņa, izsakot cerību, ka jaunā estrāde vienmēr būs ļaužu piepildīta, vēlēja izturību estrādes mākslinieciskajai vadītājai Madarai Aizgrāvei.

Ar Madaru tikos pāris dienas pēc lielā notikuma viņas jaunajā darba kabinetā estrādē. Madara atzīst, ka ir iestājies relatīvs miers, jo dienas līdz estrādes atklāšanai nācies strādāt trīcošiem nervu galiem. Madarai ir gandarījums, ka mazā Roja var paveikt kaut ko tik lielu un grandiozu, ko saviesīgajā vakara daļā uzsvēruši arī daudzie viesi. Mākslinieciskā vadītāja piekrīt izskanējušajai domai, ka mūsu brīvdabas estrādei vairāk piestāvētu nosaukums vasaras koncertzāle, jo, tajā ieejot “pārņem svinīga sajūta un gribas iztaisnot muguru”.  Viņa ir pārliecināta, ka tajā var notikt visdažādākā žanra koncerti, tai skaitā reģionālie Dziesmu svētki, un nešaubās ne mirkli par to, ka vienudien šo skaisto celtni pieskandinās simtiem skanīgu sievu un vīru balsis vienuviet. Akustika un skaņa – divas lietas, kas šāda veida būvēm ir ļoti būtiskas, un, kā apgalvo gan pati Madara, gan viesi, kas ir savas jomas profesionāļi, jaunajā estrādē tās ir augstā mākslinieciski kvalitatīvā līmenī.

SIA “A Celtne” valdes loceklis Jānis Klāviņš pastāstīja, ka Rojas brīvdabas estrādes celtniecība ir viņa firmas otrs lielākais objekts. Tā kā doma par tās celtniecību gaisā virmoja ilgāku laiku, bijis pietiekami ilgs laiks tam sagatavoties. Mēs, skatītāji, redzam tikai lielisko rezultātu, un tikai pašiem celtniekiem zināms, cik nervu un pūļu prasīja objekta nodošana laikā. Jau iepirkumā bijis paredzēts potenciālajam būvniekam veikt nesošo konstrukciju pārrēķinu, ja vajadzīgs, arī pārprojektēšanu un ekspertīzi. Vasara pagājusi gaidīšanas režīmā un tikai, pateicoties siltajai ziemai, objekts pabeigts laicīgi. Visi lielie betonēšanas darbi notikuši ziemā, kad objektam patērēti 1600-1700 kubikmetru betona. Tik daudz betona bijis paredzēts arī sākotnējos aprēķinos, savukārt metāla konstrukciju daudzums pēc pārrēķiniem pieaudzis gandrīz divkārt – no sākotnēji aprēķinātajām 80 t uz 140 tonnām. Pēdējie divi mēneši pagājuši saspringtā darbā. Aprīlī sākušies objekta labiekārtošanas darbi un Jānis Klāviņš atzīst, ka šeit lielu darbu veikusi palīgos pieaicinātā SIA “Talce”.

Jautāts par sajūtām estrādes atklāšanas laikā, Klāviņa kungs liekās emocijās neizplūst, bet atzīst, ka viņam patīk gala rezultāts. Īpaši apmierināts viņš ir ar skatuvi, bet, runājot par skatītāju vietām, viņaprāt, to rindas varētu būt garākas.

Jānis Klāviņš saka paldies Rojas novada domes vadībai par lielisko sadarbību un pareizi pieņemto lēmumu, dodot mūsu sabiedrībai šo vērtīgo ieguldījumu. Viņa paldies par pozitīvo sadarbību un allaž operatīvo rīcību arī Attīstības nodaļas darbiniecēm Agnesei Veckāganei un Ligitai Šnorei, Jānim Pūcem, SIA “Talce” un SIA “CVS”, firmai “Būvelements”, kuras darbinieki veikuši akrobātisku darbu, montējot akustiskos griestus, būvdarbu vadītājam Andrim Rutkovskim- spējīgam, saprotošam, ar asu prātu apveltītam, Edgaram Bakuzim – galvenajam betonētājam ar stāžu, Dmitrijam Miņickim, kurš pārsteidzis ar pieeju darbam, Andrim Kalniņam, Normundam Klintam un Raivim Zandbergam.

“Ir padarīta darba sajūta, taču ikdienas rūpes  dzen uz priekšu, tādēļ nav laika ieslīgt eiforijā”, saka Jānis Klāviņš.

Estrādes celtniecības kopējās izmaksas ir 3338165.27 eiro, no kurām 600 000 eiro ir ERAF līdzfinansējums un 625176.65 – valsts budžeta dotācija.

Dace Klabere

Ziņas