Ziņas

Pateicība

Paldies visiem Zvejnieksvētku organizatoriem un tehniskajiem darbiniekiem par paveikto svētkos un to organizēšanā. Šajos apstākļos, kad mums nācās domāt vismaz trīs soļus uz priekšu un strādāt savādāk, nekā esam pieraduši, mums izdevās lieliska diena, radot svētku sajūtu ikvienam Zvejnieksvētku apmeklētājam! Tas bija labs komandas darbs, par ko vēlreiz paldies! Lai Jums izdodas izbaudīt vasaru, uzkrāt spēkus turpmākajiem darbiem un rast prieku tajā, ko darāt!

Ar laba vēlējumiem,

Eva Kārkliņa,

Rojas novada domes priekšsēdētāja

 

Informācija

Informējam, ka atvaļinājuma laikā no šā gada 13. jūlija Rojas apvienotās būvvaldes vadītājs AGRIS JANSONS APMEKLĒTĀJUS PIEŅEMS šā gada 16.07., 23.07., 30.07., 06.08.,13.08., 20.08. Tālrunis saziņai: 29273310

Iespēja ceļot laikā

Mūsu laikmetā, kad latviešu vēsturnieki cenšas atdot tautai tās senatni, ir laiks arī latviešu dzimtām atdot viņu senčus. Latviešu interese par saviem senčiem nekad nav zudusi. Interese par saviem radurakstiem ievērojami augusi, kļuvuši pieejamāki arī svarīgie informācijas avoti. Vienīgais nopietnākais šķērslis vēl ir literatūras trūkums latviešu valodā dzimtu vēstures jeb ģenealoģijas jautājumos.

4. jūlijā Rojas Jūras zvejniecības muzejā notika lekcija “Kā pētīt savu dzimtu”, kuru vadīja pieredzējušas dzimtu pētnieces Agnese Lūse un Dace Alsberga. Pasākuma ievadā muzeja vadītāja Inese Indriksone atklāja, ka pagājušajā gadā daudzi muzeja apmeklētāji izrādījuši interesei par savām dzimtām. Cilvēkus interesējusi viņu pagātne un senču izcelšanās. Ne vienmēr muzeja darbinieki spējuši atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, tādēļ arī uzrunāta muzejam jau pazīstamā dzimtu pētniece Dace Alsberga, kura savukārt muzeja darbiniekus iepazīstinājusi ar zinošu speciālisti dzimtu vēstures izzināšanā Agnesi Lūsi.

Agnese savulaik studējusi vācu filoloģiju Latvijas Universitātē un kultūras menedžmentu Latvijas Kultūras akadēmijā. 2006. gadā, meklējot informāciju dokumentālas filmas vajadzībām, viņa pirmoreiz nonākusi Latvijas Valsts vēstures arhīvā, un tad arī atklājusi, cik interesanti un aizraujoši ir izzināt Latvijas vēsturi caur cilvēku likteņiem. Kopš tā laikā Agnese nav pārstājusi pētīt personu un dzimtu dzīves ceļus, paralēli gūstot arvien jaunas zināšanas Latvijas vēsturē.

Savukārt Dace vēstures izpētes pasaulē nonākusi pirms 11 gadiem, kad Latvijas Valsts vēstures arhīva jaunizveidotajā digitālajā kolekcijā Raduraksti bija iespēja pārbaudīt no radiem noklausītos un piezīmju kladēs apkopotos datus par savas dzimtas piederīgajiem. Dacei tie bijuši patiesi saviļņojoši brīži – ieraudzīt savas vecvecmātes dzimšanas un kristību ierakstus!

Ar ko sākt?

Dzimtas vēsturi sāk pētīt no šodienas – es, mani brāļi un māsas, vecāki, vecvecāki, arvien vairāk virzoties pagātnes virzienā. Tā ir garantija, ka nenomaldīsieties un tiks atrasti tieši savi senči. Zināmais jāpieraksta un jāapkopo, pievēršot uzmanību konkrētai informācijai – kas, kur, kad dzimis, laulājies vai miris. Ļoti svarīga ir dzimšanas vieta un gads. Labi, ja ir zināms pagasts un ticība, tas paver iespēju informāciju atrast baznīcu grāmatā. 1935. gadā un 1941. gadā notika tautas skaitīšana, un pēc šiem datiem var atrast visu ģimeni ar dzimšanas datiem, kas ļauj meklēt tālāk. Izglītība, darbavieta, miršanas datums – arī pēc šiem datiem var dabūt daudz informācijas. Pats galvenais ir saprast, kur informācija glabājas, jo katrs laika periods glabājas savā vietā.

Vēsturniece Zinta Valdmane norādīja, ka dokumentiem jābūt ārkārtīgi perfekti aizpildītiem visos laikos. Mums liekas, ka brīži, kad ir jāaizpilda kādi dokumenti vai, nedod Dievs, jādod ziņas kādiem statistikas pētījumiem, ir tik apnicīgi un garlaicīgi, bet, ko mēs darītu, ja Latvijā nebūtu šī varenā Statistikas pārvalde, kas 1927. gadā, balstoties uz saviem faktiem, izdeva grāmatu bez politiskās piešprices un ulmanisma. Grāmatu vēl šodien izmanto Latvijas enciklopēdiskās izdevniecības autori, atsaucoties uz 1927. gadā izdotās grāmatas faktiem.

Pētot savas dzimtas vēsturi, mēs uzzinām arī daudz vērtīga par mūsu senču tradīcijām, kultūru, vēsturi. Pacietīgi, sperot soli pa solītim, dažkārt liekot lietā intuīciju un pat detektīva prasmes, ir iespēja ne tikai atšķetināt savas dzimtas līkločus, bet arī ceļot laikā, kurā dzīvojuši mūsu dzimtai piederīgie.

Noderīgas saites, kur meklēt informāciju:

www.latvija.lv 

www.ciltskoki.lv 

www.raduraksti.arhivi.lv 

Dace Klabere

Rojas mazpulks. Atskats uz šajā mācību gadā paveikto

Šis mācību gads Rojas mazpulkam ir bijis dažādu aktivitāšu un konkursu pilns. Mācību gadu iesākām aktīvi, piedaloties Latvijas zaļās kustības organizētajos pasākumos un projektos - interaktīvajā talkā Clean Games Ventspilī mūsu komandai 2. vieta. Piedalījāmies arī projektā Coast Watch (Piekrastes vērotāji), kurā veicām Baltijas jūras piekrastes liedaga un kāpu joslas izpēti. Pēc tam savā pieredzē kā piekrastes skolas pārstāvji dalījāmies Piekrastes jauniešu forumā Talsos. Esam ieguvuši jaunus draugus Latvijas zaļajā kustībā un ceram uz kopīgām aktivitātēm arī turpmāk!

Man liels prieks, ka šajā mācību gadā izdevās noorganizēt nodarbību skolēniem “Mežs ir mājas: dobumainie koki”, kuru vadīja pārstāvis no Latvijas Ornitoloģijas biedrības – ornitologs Agnis Bušs, liekot skolēniem aizdomāties par to, kas ir vērtīgs koks. Visa mācību gada garumā aktīvi iesaistījāmies LOB organizētajās aktivitātēs un konkursos.

Šogad pirmo reizi piedalījāmies Valsts izglītības satura centra sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi realizētajā vides izglītības projektā „Ieraugi, atklāj, saglabā!”. Esam atraduši, iepazinuši, rūpējušies un Rojas mazpulka facebook lapā ar mūsu dabas objektu iepazīstinājuši arī citus!

Saistībā ar Starptautisko augu veselības gadu 2020 VAAD (Valsts augu aizsardzības dienesta) un LAB (Latvijas agronomu biedrības) organizētajā ziemas konkursā mazpulcēniem lepojamies ar Ievu Grīnīti, kura ieguva 2. vietu! Balvā saņēmām izglītojošu spēli “Augu veselība”.

Jau otro gadu esam veiksmīgi noslēguši dalību Latvijas Valsts mežu organizētajā Mammadaba meistarklasē – par veiksmīgi aizpildīto meistardēli esam saņēmuši meistarklases diplomu.

Arī šogad Rojas vidusskolas skolēni un Rojas novada iedzīvotāji tika aicināti vākt makulatūru un izlietotās baterijas. Tad nu aprīlī noslēdzās arī “Tīrai Latvijai” organizētie bateriju un makulatūras vākšanas konkursi. Paldies tiem, kas iesaistījās, par atsaucību!

Un fantastisks pārsteigums mācību gada noslēgumā! Esam ārkārtīgi lepni par to, ka pēc ilgām žūrijas diskusijām no teju 500 konkursam iesniegtajiem darbiem par šogad labāko un tēmai atbilstošāko zīmējumu šī gada LVM Meža dienu uzlīmei atzīts tieši Rojas mazpulka dalībnieka Denisa Basalajeva darbiņš, kas nu pārtapis uzlīmē!   Sirēnai kaucot, uz Roju atbrauca Cūkmens, lai sveiktu Denisu ar uzvaru uzlīmju konkursā un pasniegtu diplomu un balvu! Kopā ar savējiem Denisam bija iespēja kopā ar Cūkmenu izdziedāt tīru mežu himnu un saņemt Cūkmena autogrāfus! Uz tikšanos tīros mežos!

 

Vadītāja Undīne Lemberga

Ziņas