Ziņas

2 attēli

Rūpēties par veselību Dziesmu svētkos ir tikpat svarīgi, kā nesajaukt deju soļus

Ar dziesmām, dejām, košiem tērpiem pavisam drīz Rīgu krāšņāku darīs Dziesmu un deju svētku dalībnieki. Vēl pirms lielā notikuma Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi aicina ikvienu padomāt par savu veselību.

 

 NMPD direktore Liene Cipule: “Gādāt par veselību šajos Dziesmu un deju svētkos ir tikpat svarīgi, kā koncerta laikā nesajaukt dziesmas vārdus vai dejas soļus un neaizmirst koncerta tērpu.  Ja veselības nebūs – svētku prieki izpaliks! Nedēļas garumā dalībniekiem ir palielināta fiziskā un emocionālā slodze. Mainās ierastais dienas režīms, daudziem arī dzīvesvieta, jāpiedalās neskaitāmos mēģinājumos un koncertos. Ja dalībnieks vieglprātīgi izturēsies pret savu veselību, brīnišķīgo noslēguma koncertu var nākties skatīties televīzijas ekrānā. Aicinu ikvienu ievērot mediķu rekomendācijas, lai jau laikus sagatavotos svētkiem.”

Mediķu ieteikumi svētku dalībniekiem vēl pirms došanās uz Rīgu:

  • Par dalību svētkos konsultējies ar savu ģimenes ārstu. Jo īpaši, ja ir hroniska saslimšana, piemēram, astma, cukura diabēts vai paaugstināts asinsspiediens. Ārsta padomu vaicā arī tad, ja dzīves laikā bijušas nopietnas operācijas, asins pārliešana, nesen bijusi kāda trauma vai pēkšņa saslimšana.
  • Jau laikus sarūpē “aptieciņu”, kas noderēs svētkos. Ņem līdzi plāksterus, saules aizsargkrēmu, mitrās salvetes vai roku dezinfekcijas līdzekli, kā arī tieši tev nepieciešamos medikamentus. Zālēm jābūt pietiekamā daudzumā, ja ārsts tās licis lietot regulāri, vai, ja mēdz būt alerģiska reakcija pēc kukaiņu dzēlieniem vai kādiem pārtikas produktiem. Noderēs arī kāda pretsāpju tablete, medikamenti vēdergraizēm un sāpošam kaklam.
  • Pārdomā, ko liksi līdzi somā! Pirms svētkiem seko laika prognozei, lai būtu gatavs karstam laikam vai vēsākām dienām. Domā par atbilstošu apģērbu – saulē labāk iet gaišā, ērtā apģērbā un cepuri galvā, bet, ja laiks solās būt vēss, neaizmirsti par siltāku jaku vai lietusmēteli. Ieliec somā arī vairākus zeķu pārus, krekliņus un maiņas apavus, kas noderēs, ja būsi sasvīdis. Atceries – ņem ērtus apavus, jo staigāsi daudz. Jaunākās kurpes atstāj skapī, tā izvairīsies no tulznām.
  • Ja ir hroniska saslimšana, jo īpaši, ja paasinājuma brīdī mēdz būt samaņas traucējumi, sagatavo zīmīti, ko nēsā kabatā. Zīmītē jānorāda vārds, uzvārds, saslimšana un zāles, kuras šobrīd lieto (piemēram, slimoju ar 1.tipa cukura diabētu).

NMPD mediķi un SPKC speciālisti aicina ikvienu iepazīties ar veselības padomu infografiku, kurā apkopots svarīgākais, lai dalībnieki būtu gatavi Dziesmu un deju svētkiem Rīgā.

 Visu par veselību Dziesmu un deju svētkos varēsi uzzināt www.nmpd.lv, www.spkc.lv.

 

Informāciju sagatavoja:

Ilze Bukša

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta

Komunikācijas nodaļas vadītāja

Tālr.: 67337008, mob.t.: 29411499

prese@nmpd.gov.lv

Atjaunos Ģipkas laipu 240 m2 platībā

Latvijas Pašvaldību savienība kā nacionālās nozīmes projekta “Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana” vadošais partneris ir noslēgusi līgumu ar Latvijas vides aizsardzības fondu par projekta finansēšanas un izpildes kārtību, kur Rojas novada dome ir viens no sadarbības partneriem. Projektā ir 18 sadarbības partneri no visām Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes pašvaldībām.

Projekta realizācijā ir noslēgts divpusējs sadarbības līgums starp Latvijas Pašvaldības savienību un Rojas novada domi par projekta aktivitāšu izpildi. Projekta ietvaros Rojas novada dome no 01.05.2018. līdz 01.07.2018. atjaunos Ģipkas laipu 240 m2 platībā, mazinot antropogēno slodzi un nodrošinot pieejamību.

Projekta uzdevumi:

  1. Sakārtot un saglabāt Ģipkas pludmali atbilstoši vides aizsardzības prasībām, nodrošinot praktisku vides apziņas veidošanos, un veicināt vērtīgo biotopu saglabāšanu pludmales teritorijā, radot iespējas tūristiem apskatīt unikālu dabas objektu.
  2. Atjaunot (rekonstruēt) laipas, solus, atkritumu urnas Ģipkas jūrmalā, kas būtu vienīgā publiski pieejamā vieta pie jūras šajā ciemā dzīvojošajiem cilvēkiem un viesiem, kas vēlas atpūsties pie jūras.

Rojas novads atrodas stratēģiski izdevīgā vietā - Rīgas jūras līča piekrastē, tāpēc novadā daudz tiek domāts tieši par jūras piekrastes teritorijas attīstību. Sekmīga un mērķtiecīga piekrastes teritoriju plānošana un attīstība veicina tūrisma nozares pozitīvu tendenci un tūristu skaita pieaugumu. Gandrīz katrā ciematā, kas atrodas Rojas novadā pie jūras, ir labiekārtoti auto stāvlaukumi ar iespēju piekļūt publiskajām pludmalēm. Ģipkas ciems atrodas Rīgas jūras līča piekrastē, kur ir raksturīga iedzīvotājiem un tūristiem pievilcīga piekrastes ainava. Rojas novadam šī vieta ir nozīmīga tūrisma veicināšanas jomā Ziemeļkurzemes reģionā. Šī vieta izvēlēta sabiedriskai pludmalei, kur sākotnēji tika izveidots meža ceļš, kas ved uz šo pludmali. Projekta realizācija ir ļoti būtiska Rojas novada kopējai attīstībai. Svarīgākie iemesli šī projekta realizācijai: novērst Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas situācijas pasliktināšanos Rojas novada teritorijā; atjaunot Ģipkas pludmales laipas, solus un atkritumu urnas; saglabāt Ģipkas pludmales unikālo vidi. Atjaunojot laipas, tiks nodrošināta kontrolēta tūristu plūsma. Pludmales un kāpu aizsardzība ir nozīmīga dabas daudzveidības un atpūtas vides saglabāšanā, kur jābūt kompleksai pieejai. Bieži kāpas cieš no apmeklētāju darbībām, jo atpūtnieku skaits piejūrā ar katru gadu pieaug. Šis ir viens no faktoriem, kas uzlabos piejūras pašvaldību ekonomisko situāciju. Jo labiekārtotāka piekraste, jo lielāks skaits cilvēku vēlas šajās vietās atpūsties. Cilvēki nevēlas izbradāt kāpu mežus un brist pa dziļām smiltīm, taču diemžēl daudzās vietās tas ir vienīgais veids, kā aizkļūt līdz jūrai. Ja uz jūru vestu celiņi vai laipas ar koka pamatu, cilvēki ietu pa šiem celiņiem, neizbradājot kāpu zemsedzi. Celiņi, tiltiņi, laipas un kāpnes vestu pāri kāpām, un cilvēki tās varētu šķērsot, neizjaucot kāpu dabisko struktūru. Kā pasargāt tos biotopus, kas ir visjūtīgākie pret cilvēka ietekmi? Arī to daļēji var veikt ar labiekārtojumu palīdzību. Celiņus un citus labiekārtojumus (atpūtas vietas, skatu laukumus u.c.) var ierīkot tajos biotopos, kas ir pret cilvēka ietekmi visizturīgākie, šādi novirzot apmeklētāju plūsmu no retākajiem biotopiem un retākajām augu sugām. Cilvēki daudz mazāk izmētātu atkritumus, ja viņu uzturēšanās vietās būtu izvietotas atkritumu tvertnes. Nepieciešamas arī autostāvvietas apmeklētājiem izdevīgās vietās, atpūtas vietas, soliņi, ugunskuru vietas un tamlīdzīgi. Visi šie labiekārtojumi ļautu lielākam cilvēku daudzumam atpūsties pie jūras, saglabājot aizsargājamos piekrastes biotopus, tādēļ nepieciešams atjaunot Ģipkas pludmales labiekārtojumu.

Projekta rezultāti:

  1. Neveicot Ģipkas laipas atjaunošanu, paredzama tās strauja degradācija. Projekts paredz objekta aktīvu apsaimniekošanu, atjaunot laipas, solus un atkritumu urnas, reglamentējot kustības organizēšanu un objekta aizsardzību, nodrošinot vides pieejamību pludmalei, lai to pasargātu. Projekta rezultātā tiek pārtraukta zemsedzes bojāšana, augsnes erozija un kāpas nobrukšana;
  2. Tiks atjaunota vēl viena vieta šajā nelielajā ciematā, kuru varēs izmantot iedzīvotāji, dodoties atpūsties uz Ģipkas jūrmalu un iesakot šo labiekārtoto vietu atpūtai arī saviem viesiem.

Laipas izbūves darbus veica uzņēmums SIA „Kalvas”. Kopējās būvniecības izmaksas sasniedza 14 179,34 eiro, bet projekta kopējas izmaksas ir 14 072,00 eiro, no kurām 107,34 eiro ir Rojas novada domes līdzfinansējums. Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds.

Agnese Veckāgane,

Attīstības nodaļas vadītāja

Vieglatlētu jūnijs

2. jūnijā Rojas stadionā notika Kurzemes reģiona atklātā jaunsardzes četrcīņa vieglatlētikā – 60 m, tāllēkšana, bumbiņas mešana un izturības skrējiens, kurš katrai vecuma grupai ir cits. Individuālais vērtējums katrā vecumā notika atsevišķi divās grupās: I grupa – jaunsardzes dalībnieki, bet II grupa – sporta skolu un skolu dalībnieki.

Mūsu sporta skolu pārstāvēja astoņi audzēkņi. U-14 grupā startēja Lote Labarēviča, izpildot II jaunatnes klasi 60 m skrējienā – 9,61 sek, bet Kerijai Dinsbergai III jaunatnes klase- 9,70. Bumbiņu vistālāk no mūsu meitenēm aizmeta Nikola Leitarte – 22 m 87 cm, tāllēkšanā Kerija Dinsberga aizlēca 3 m 27 cm, bet 500 m viņa noskrēja 1:43,58 min.

  U-16 grupu pārstāvēja Anna Doniņa. Kopvērtējumā viņa izcīnīja 3. vietu. Mums visiem liels prieks arī par viņas pirmajiem aizlēktajiem četriem metriem tāllēkšanā (4.28 m - I jaunatnes klase). Arī Alisei Obolevičai I jaunatnes klase. 60 m viņa veica 9,09 sek.. No mūsu meitenēm Elizabete Zvaigzne vistālāk aizmeta bumbiņu – 35 m 28 cm. Elizabete ar Samantu Skujiņu izpildīja III jaunatnes klasi 800 m skrējienā. No zēniem sacensībās piedalījās Rodrigo Poberežnijs. Viņš vislabāk nostartēja bumbiņas mešanā – 37 m 82 cm. Priecājāmies arī par to, ka visas lielās meitenes iekļuva pirmajā sešniekā divdesmit meiteņu konkurencē. Pēc 2. jūnija atklātajām jaunsardzes sacensībām četrcīņā, vairāki vieglatlētikas grupas audzēkņi piedalījās divu dienu bērnu, jauniešu un brīvprātīgo seminārā – nometnē “Par drošu jūru”. Tas notika no 4. līdz 5. jūnijam atpūtas un sporta kompleksā “Dzintarkrasts”.  Nometne tika organizēta Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. g. projekta “Drošība piekrastē un jūras teritorijā Latvijā un Igaunijā” ietvaros. Vislabāk visiem patika dažādie praktiskie darbi grupās  – jūrā sastopamās floras un faunas analīze ar mikroskopu, instalācijas gatavošana no savāktajiem atkritumiem un dabas materiāliem, kā arī Rojas ostas apmeklējums un citas aktivitātes.

10. jūnijā U12 vecuma grupas audzēkņi piedalījās Rojas novada Sporta skolas atklātajās sacensībās vieglatlētikā. Visvairāk dalībnieku bija 60 m skrējienā meitenēm -14. Trešo vietu izcīnīja Emīlija Krūziņa 9,0 sek., bet bumbiņas mešanā viņai 2. vieta- 31.86 m. Rodrigo Kiršteinam uzvara 60 m skrējienā - 8,9 sek., 2. vieta bumbiņas mešanā - 32.61 m. Reinim Briedim 3. vieta tāllēkšanā - 3,70 m, Jolantas Skujiņas rezultāts 600 m- 02:18.33 min.. Sacensībās vēl piedalījās Robins Šeins, Rihards Vizums, Ralfs Vēmanis, Laura Akmeņlauka un Estere Zemele.

13. jūnija sacensībās Rojā U14 vecuma grupai piedalījās sportisti no Tukuma, Olaines, Ventspils, Dobeles un Talsiem. No mūsējiem vislabāk nostartēja Rihards Bramanis. Viņam 3. vieta 200 m – 32,8 sek., bet labāku rezultātu viņš uzrādīja 60 m skrējienā - 8,2 sek., viņam 3. vieta. Sacensībās vēl piedalījās Amanda Vērpēja, Kristaps Vecbērzs un Rodrigo Poberežnijs.   

Lai visiem jauka vasara!  Nākamās sacensības Rojā septembrī.

 Vieglatlētikas trenere Anita Raspopova

Kas jāzina laulātajam kā mantiniekam pēc mīļotā cilvēka nāves

Vairāk nekā 60% cilvēku, kuri vēršas pie Latvijas notāriem mantojuma lietas sakarā pēc sava laulātā nāves, nav pat pamatzināšanu par savām tiesībām un iespējām – tā liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) apkopotie dati.

Kāda daļa no mantojuma pēc cilvēka aiziešanas aizsaulē pienākas viņa laulātajam? Kādas ir laulātā tiesības uz abu kopdzīves laikā iegādātu un uzturētu īpašumu? Ar ko mīļoto cilvēku pārdzīvojušajam laulātajam jārēķinās, īpaši – ja tā aizgājušajam bijusi otrā vai pat trešā laulība? Kā rīkoties, abiem laulātajiem vēl dzīviem esot, lai otra nāves gadījumā palikušajam dzīvesbiedram nebūtu jāmeklē taisnība tiesā? Šie un citi jautājumi bieži tiek skaidroti Latvijas notāru birojos un nereti sagādā mantiniekiem gan pārsteigumu, gan vilšanos.

 “Diezgan tipiska situācija zvērinātu notāru praksē ir tāda, kurā sieva bijusi pārliecināta, ka viņai automātiski pienākas puse no mirušā laulātā mantas daļas, un ka tikai to otru pusi dala mantinieki savā starpā. Tomēr tā ne vienmēr ir. Mantojuma tiesības paredz, ka mirušā atstātais mantojums sadalās starp pārdzīvojušo laulāto un mirušā bērniem vienādās daļās, ja mirušajam ir līdz četriem bērniem. Ja bērnu skaits ir lielāks, tad pārdzīvojušais laulātais manto vienu ceturtdaļu domājamo daļu no atstātā mantojuma, bet atlikušās daļas sadalās starp bērniem, ja ar testamentu, mantojuma līgumu vai laulības līgumu nav noteikts citādi. Gadījumos, kad mantojumā ietilpst manta, kas abiem laulātajiem dzīves laikā bija kopīga, tā ir nodalāma no kopējā mantojuma un izdodama pārdzīvojušajam laulātajam. Jāatceras, ka laulātajam ir noteikti jādara zināms notāram, ka manta bijusi kopīga”,  stāsta LZNP priekšsēdētājs, zvērināts notārs Jānis Skrastiņš.

 Viņš uzsver, ka tāpēc ļoti svarīgi dzīves laikā noslēgt laulības līgumu, jo gadījumos, kad starp laulātajiem nav bijis noslēgts laulības līgums, pārdzīvojušajam laulātajam ir jāpierāda, ka manta ir bijusi laulāto kopīga manta, un citi mantinieki ir tiesīgi šo faktu apšaubīt un celt iebildumus pret mantas daļas izdošanu pārdzīvojušam laulātajam. “Šādos gadījumos strīdi tiek risināti tiesā, un līdzās skumjām, ko izjūt laulātais palicis viens, jātiek galā ar papildu psiholoģisko spriedzi, ko rada šādi strīdi,” uzsver Jānis Skrastiņš.

 Laulāto mantisko attiecību jautājumus pārim ir vērts risināt savlaicīgi, noslēdzot laulības līgumu, arī tad, ja laulībā nodzīvoti jau daudzi gadi. “Ja pārim ir bijis laulības līgums par mantas šķirtību, tad, esot laulībā, neveidojas kopīga manta un katram paliek tas, kas viņam piederējis. Līdz ar to ne otrs laulātais savas dzīves laikā, piemēram, šķiroties, ne arī mantinieki pēc viņa nāves, nevar no tā neko prasīt, pat ja aizsaulē aizgājušais ir piedalījies attiecīgās mantas iegādē. Savukārt, ja starp laulātajiem ir bijis noslēgts laulības līgums par laulāto mantas kopību, tad mirušā dzīvesbiedram nav nekā citādi jāpierāda, ka puse no visas mantas un īpašumiem ir viņam piederoša daļa, kas tiks nodalīta no kopējā mantojuma. Šāda rīcība vairos mieru starp radiniekiem,” skaidro Jānis Skrastiņš.

 Zvērināts notārs iesaka jau dzīves laikā parūpēties par to, lai attiecībā uz laulāto un citiem tuviniekiem tiktu īstenota personas griba pēc viņa aiziešanas aizsaulē. Vislabāk to paust testamentā, piemēram, laulātajiem savstarpēji  vienojoties, ka viņi iecels viens otru par savu mantinieku. Var paust gribu mantojuma līgumā, savstarpēji ar visiem tuviniekiem un ģimenes locekļiem vienojoties, ka šī griba tiks respektēta.

 LZNP priekšsēdētājs atgādina, ka tiesības uz mantojumu rada tikai tiesīgi noslēgta laulība, kas bija spēkā mantojuma atstājēja nāves brīdī. Faktiskā kopdzīvē dzīvojošas personām nav mantojuma tiesību, ja vien mirusī personas nav atstājusi testamentu vai nebija noslēgusi mantojuma līgumu.

 

 

Papildu informācijai:

Liene Krīvena

Latvijas Zvērinātu notāru padomes komunikācijas vadītāja

Tālr.: 67218955

E-pasts: liene.krivena@latvijasnotars.lv

Ziņas