Ziņas

Bibliotēkā saulespuķes!

Saulespuķes daudziem ir mīļākie ziedi, jo tie gluži vienkārši nespēj atstāt vienaldzīgu ar savu košo saulainumu. Un, kamēr dažus laimīgos dārzu īpašniekus iepriecina pašu audzētās saulespuķes, pārējie puķu mīļi var iegriezties Rojas novada bibliotēkā, kur apskatāma Vizmas Gitendorfas vaļasprieka izstāde "Saulespuķes".

"Manā ikdienā saulespuķe ir visur! Tā var būt pavisam niecīga uzlīmīte uz blociņa vai izšūta uz spilventiņa, kas vienmēr ir man līdzi, kad braucu ar auto. Gatavojot ēdienu, virtuvē darbojos aplikusi priekšautiņu ar saulespuķēm. Ja kāds saņem no manis dāvanu, tad parasti tā ir iesaiņota dāvanu maisiņā, uz kuras ir šis saulainais zieds. Saulespuķe - tā ir mana vizītkarte!" - stāsta pati kolekcijas īpašniece Vizma.

Viss aizsācies tālajā 1987. gada martā, kad Rojas ambulances kolektīvs savam jaunajam kolēģim dzimšanas dienā uzdāvināja A. Āboliņa akvareli no cikla "Tīrumi" ar trim saulespuķēm. Vēlāk aukstajos un garajos ziemas vakaros, kad bērni slimojuši un dzīve rādījusies pavisam drūmās krāsās, Vizma skatījusies uz darbu un viņai šķitis, ka ziedi akvarelī ir kā aizmiguši. "Un tad es domāju," - stāsta Vizma - "cik labi būtu, ja man būtu daudz šādu saulespuķu, tad es varētu, kā saulespuķe griezt galvu līdzi saulei un saskatīt dzīvē to labāko." Tā pamazām dažādi priekšmeti ar saulespuķi virsū Vizmas mājās saradās gan ar draugu un tuvinieku gādību, gan pašas pirkti. Tā, piemēram, izstādē var apskatīt sienas vāzi, kura iegādāta Vācijā,  mazdēla dekupētu kokosrieksta čaulu, kura pārtapusi par svečturi, dekupētu televizora kineskopu, kurš tagad kalpo kā augļu trauks, visdažādākās apsveikuma kartiņas un salvetes.

To, ka šī saulainā kolekcija atstāj siltu iespaidu uz bibliotēkas apmeklētājiem, es piedzīvoju kādā no lietainajām augusta dienām, kad kāda bibliotēkas apmeklētāja ienāca bibliotēkā ar diezgan drūmu sejas izteiksmi, bet, ieraugot izstādi, pasmaidīja un iesaucās: "Šajā lietainajā dienā prieks ieraudzīt tik daudz saules!"

Iluta Graudiņa

Baltijas Baso pēdu ultramaratonā pārspēts senākais trases rekords

Šī gada 25. augustā jau sesto gadu pēc kārtas Kurzemes jūrmalā notika Baltijas Baso pēdu ultramaratons, kurā tika labots senākais trases rekords – 34 km distancē. Kopumā dalībnieki sacentās trīs distancēs – 53 km, 34 km un 11 km – garākajā no tām mērojot ceļu no Mazirbes līdz Rojai. Sacensību ietvaros basām kājām skrienošie dalībnieki tika vērtēti atsevišķā konkurencē. Savukārt tie, kas vēl nebija gatavi sacensību distances veikt basām pēdām, varēja skrējienā piedalīties sev ērtos apavos.

Aizvadītajā sestdienā Kurzemes pludmalē notika jau 6. Baltijas Baso pēdu ultramaratons, kurā dalībniekiem bija iespēja izbaudīt piejūras dabas ainavu burvību, veicot kādu no trim piedāvātajām distancēm (53 km, 34 km vai 11 km). Sacensības noslēdzās ar vissenākā trases rekorda labošanu – 34 km distancē sievietēm. Jaunā rekorda uzstādītājai Līvai Mednei pieder arī trases rekords 53 km distancē, turklāt šajā distancē viņa bijusi ātrākā sieviete 3 aizvadītos gadus pēc kārtas. Šogad, izmēģinot spēkus vidējā distancē, 34 km distanci skrējēja veica 2 stundās 35 minūtēs un 57 sekundēs, aiz sevis atstājot Ilvu Kārkliņu (3:05:14) un Kristīni Stukuli (3:24:11).

Tikmēr vīriešu konkurencē 34 km uzvarētājs ir Āris Kundziņš (2:24:55), kas pērn finišēja otrajā vietā. Savukārt kā otrais finišēja Kaspars Adijāns (2:33:13), bet trešais – Vitālijs Muzika (2:37:14).

Sacensību garākajā jeb ultramaratona distancē uzvaras laurus baskāju konkurencē jau otro gadu pēc kārtas plūca Miķelis Zumbergs (3:50:54), otrajā vietā ierindojās Miķelis Vietnieks (3:57:01), bet trešajā Kaspars Vingris (4:22:04). Absolūtajā kopvērtējumā (skrienot apavos) pirmais 53 km veica Rīga-Valmiera ultramaratona uzvarētājs Konstantīns Biktimirovs (3:48:19).

Savukārt dāmu konkurencē uz pirmā goda pjedestāla pakāpiena ierindojās Dace Veipa (4:57:58), kas pērn finišēja otrajā vietā. Šogad otrajā vietā palika Kristīne Gržibovska (6:03:48), bet trešajā Daina Drozdova (6:09:41). Absolūtajā kopvērtējumā (skrienot apavos) pirmā 53 km veica Ieva Upmace-Grīviņa (4:54:25).

Īsākajā, 11 km distancē, kā ātrākais no vīriem finišēja Edgars Rencis (39:32), otrajā vietā atstājot Edgaru Dravnieku (40:31), bet trešajā – Uldi Kuplo (45:28). Savukārt dāmu konkurencē uzvarēja Kristīne Slikšāne (45:58), kā otrā finišēja Gunta Neija (49:39), bet trešā bija Baiba Frišenbrūdere (49:41).

“Šogad atkal bijām liecinieki rekordu krišanai, kad mūsu ultramaratona rekordiste Līva Medne pārspēja sacensību senāko trases rekordu, proti, 34 km trases rekordu. Ir liels gandarījums un lepnums, novērojot mūsu sacensību dalībniekos šo patieso cīņas garu, kurā patiesībā būtiskākais posms ir cīņa ar sevi. Vienlaikus ir aizkustinoši vērot, ka šis skrējiens ir kļuvis arī par ģimenisku pasākumu, jo tajā piedalās daudzas ģimenes, kas atgriežas pie mums gadu no gada. Turklāt šogad, Latvijas jubilejas gadā, vakarā skrējiena dalībnieki varēja vērot īpaši krāšņu Senās uguns nakts priekšnesumu, par ko liels prieks bija arī sacensību ārvalstu viesiem,” aizvadītās sacensības komentē Latvijas Baskāju skriešanas biedrības dibinātājs Edgars Rencis.

Baltijas Baso pēdu ultramaratons ir pirmās skriešanas sacensības Baltijā, kuras sāka dalībniekiem piedāvāt startēt atsevišķā vērtēšanas kategorijā – skrienot basām pēdām – tādējādi cenšoties pievērst cilvēku uzmanību dabiskai, veselīgai sportošanai un fiziskām aktivitātēm dabā. Skriešanai basām pēdām ir īpaša nozīme veselīga dzīvesveida uzturēšanā – tā tiek uzskatīta par vismazāk traumatisko, turklāt arī par visdabiskāko, visekonomiskāko un videi draudzīgāko skriešanas veidu.

Latvijas Baskāju skriešanas biedrība pateicas visiem sacensību atbalstītājiem, jo bez šī atbalsta sacensību organizēšana nebūtu iespējama: Rojas novada pašvaldība, Dundagas novada pašvaldība, Banga, Latvijas Aptieka, SportsAkileine, Volkswagen komerctransports, Red Bull, Visma, Graci, Nanu Chocolate un Libertu bio vīns.

Sacensību rezultāti pieejami skrējiena mājaslapā: http://bbultramarathon.com. Tāpat papildu informācija atrodama pasākuma Facebook kontā: www.facebook.com/BarefootUltra.

Latvijas Baskāju skriešanas biedrība dibināta 2012. gada 4. aprīlī ar mērķi popularizēt baskāju dzīvesveidu Latvijā, informēt sabiedrību par veselīgu dzīvesveidu, kas saistīts ar dabisku sportošanu, veicināt veselīga dzīvesveida īstenošanu plašākā sabiedrībā un kopīgiem spēkiem paplašināt baskāju skriešanas kustību. Šobrīd biedrība apvieno ap 100 basās skriešanas entuziastus, kas piedalās skriešanas sacensībās gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.

Vairāk informācijas:

 

Latvijas Baskāju skriešanas biedrība

  1. +371 26429408

pabaso@mail.com

bbultramarathon.com

www.pabaso.lv

www.facebook.com/BarefootUltra

www.facebook.com/PaBaso

www.twitter.com/Pa_baso

www.instagram.com/bbultramarathon

Aicina pieteikties individuālām konsultācijām biedrību jautājumos

Kurzemes NVO atbalsta centrs 4. septembrī Talsos visas dienas garumā ar iepriekšēju pierakstu aicina uz bezmaksas individuālajām konsultācijām  biedrību un nodibinājumu vadības, juridiskajos, grāmatvedības, saimnieciskās darbības, finanšu piesaistes, publicitātes un sadarbības jautājumos! 

Pieteikties konsultācijai aicinām, zvanot pa tālr. 29811722 (Inese). Konsultēs Kurzemes NVO atbalsta centra vadītāja Inese Siliņa un valdes locekle, grāmatvede, LM Sociālo uzņēmumu komisijas locekle Elīna Immere.            

Noteikti aicinām konsultēties, ja ir neskaidrības, vai vēlaties gūt pārliecību par pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar organizācijas vadības, grāmatvedības jautājumiem. Taču būsim ļoti priecīgi, ja atnāksiet uz tikšanos arī tikai tāpēc, lai iepazītos ar mums un pārrunātu jūsu organizācijas aktualitātes, plānus, dzirdētu par tiem mūsu viedokli. Ļoti iespējams, ka mēs jums varam palīdzēt ar padomu, kontaktiem!

Kurzemes NVO atbalsta centrs ikdienā apmeklētājus pieņem un bezmaksas konsultācijas sniedz pēc iepriekšējas pieteikšanās Kuldīgas birojā: Liepājas ielā 14-11. Jautājumus var sūtīt arī uz e-pastu info@kurzemesnvo.lv.

Konsultācijas biedrība "Kurzemes NVO atbalsta centrs” nodrošina, īstenojot valsts pārvaldes uzdevumu pilsoniskās sabiedrības attīstības un starpkultūru dialoga jomā Kultūras ministrijas piešķirtā finansējuma ietvarā.

Rojas Upes svētki – Gaismas upe!

Pagājušajā sestdienā, 18. augustā Rojā jau piekto reizi tika atzīmēti Rojas Upes svētki. Šoreiz svētku koncepts atšķīrās no iepriekšējiem gadiem.  Upes svētki tika atklāti ar nelielu kluso koncertu meža vidū – laivu piestātnē aiz Rojas avotiņa. Par Upes svētku muzikālo noskaņu parūpējās mūziķis Kārlis Būmeisters ar pianistu Jāni Miltiņu. Šī koncerta daļa vairāk bija domāta tiem svētku dalībniekiem, kuri laicīgi bija tikuši pie laivām un uzairējušies augšup pa upi, līdz nākošajai laivu piestātnei, lai paklausītos koncertu uz upes! Bet pārsteidzoši bija tas, ka klausītāji upes krastos bija vairāk nekā uz ūdens.

Pēc neliela muzikāla svētku ievada, laivotāji devās atpakaļ uz laivu piestātni Rojā, lai vakara krēslā un romantiskā noskaņā baudītu koncerta turpinājumu uz plosta Rojas upē.

Vakaram satumstot, teritorija ap Rojas upi izgaismojās ar daudz mazām gaismiņām, kas koncertam piešķīra īpašu nokrāsu. Abi mūziķi kāpa uz plosta, kas tika iestūrēts pa vidu upei un  noskaņu koncerts varēja sākties!

Kā minēja daži koncerta apmeklētāji – šāds koncerts Rojā vēl nebija bijis! Mierīgs, silts vasaras vakars, dzīvā mūzika uz ūdens, dzīvā uguns visapkārt – tas viss kopā radīja īpaši skaistu noskaņu un baudījumu apmeklētājiem.

Vēlos teikt paldies visiem, kas palīdzēja tapt šiem svētkiem!

Paldies Normundam Liepam par plostu un laivu nomu, paldies abiem mūziķiem par brīnišķīgo koncertu un liels paldies Marekam Štālam par koncerta tehnisko risinājumu un apskaņošanu. Paldies Dinai Čubai par silto tēju un pārējo palīdzību, paldies kafejnīcas “Čiekurs” saimniecei Sanitai Graudiņai, paldies Sarmai Mateikai, paldies Beatei Olektei par svētku fotografēšanu. Un visi pārējie paldies ik vienam, kurš pielika roku svētku tapšanā. 

Rojas TIC vadītāja

Kristīne Voldemāre

Ziņas