Ziņas

Zvejnieksvētki – īpaša diena novada ļaudīm un viesiem

Zvejnieksvētku diena šogad Rojā bija karsta gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Lai arī ne viens vien potenciālais svētku apmeklētājs karstā laika dēļ labāk izvēlējās palikt mājās, šķiet, ka šogad mūsu ikgadējos svētkos pulcējās rekordliels apmeklētāju skaits.

Normunda Indāna foto

Svētku programma bija tik plaša, ka katrs varēja atrast kaut ko savām interesēm atbilstošu, bet mans svētku rīts sākās Rojas Jūras zvejniecības muzejā, kur tika prezentēta jaunā izstāde – Goda grāmata par mūsējiem – cilvēkiem, ar kuriem mēs katrs savā sirdī lepojamies un atceramies.  Kā apgalvoja muzeja vadītāja Inese Indriksone, ekspozīcija noteikti tiks papildināta vēl un vēl, jo mūsu novadā ir ļoti daudz cilvēku, kas domā par Rojas kultūras, mākslas un sporta dzīvi, jo arī mūsu sportistu panākumi iznes Rojas vārdu pasaulē. Šī ir reize, kad ir tapis tikai ekspozīcijas iesākums – Goda grāmatā atzīmēti nedaudz vairāk nekā 30 cilvēki, kuri Rojā ir dzimuši un mācījušies vai dzīves gaitā mums piepulcējušies, kā piemēram, flamenko ģitārists Andris Kārkliņš, kurš deviņdesmitajos gados Rojas kafejnīcās ienesa brīvdomīgu gaisotni.

Muzeja vadītāja pateicās par atbalstu ekspozīcijas tapšanā Rojas novada domei, Valsts kultūrkapitāla fondam un ikvienam uzrunātajam, kurš atsaucās un palīdzēja izstādes tapšanā.

Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa savukārt pateicās muzeja vadītājai, uzsverot, ka labie darbi sākas no idejām. Eva Kārkliņa: ”Projekts tapis ilgā laika periodā, tāpēc prieks, ka muzejā ienāk jaunās tehnoloģijas. Paldies cilvēkiem, kuri atsaukušies idejai un ir jau ierakstīti Rojas vēsturē un ceru, ka šādi cilvēki būs vēl un vēl.”

“Mēs esam Latvija, mēs esam tie, kas dara mūsu Latviju”, nobeigumā sacīja Inese Indriksone, aicinādama klātesošos iepazīties ar jaunizveidoto Rojas Goda grāmatu.

Tikmēr pludmalē pilnā sparā jau ritēja sporta spēles. Sportot gribētāju bija daudz – pludmales volejbolā startēja 18 komandas, futbolā 6 komandas, virves vilkšanā – 5 komandas. Savas komandas virves vilkšanā bija nokomplektējuši arī spēkavīri no Valgalciema un Kaltenes, par ko sporta organizatore Tatjana Kirilova saka paldies Robertam Kreicbergam un Raimondam Krūmiņam. Lielu interesi un jautrību izraisīja skrējiens ar pleznām sievietēm un vīriešiem. Visi godalgotās vietas ieguvušie sportisti tika apbalvoti uz Neptūna skatuves, piedāvājot nofotografēties lielajā Neptūna krēslā, ko sportisti labprāt arī izmantoja.

Zvejnieksvētku neatņemama sastāvdaļa ir Neptūna sagaidīšana krastā. Šim notikumam jau laicīgi gatavojas lielie un mazie svētku apmeklētāji, ieņemot labākās vietas pie Neptūna skatuves. Kā vienmēr, jūras valdnieks ieradās krāšņu nāru pavadībā, kuras zemes ļaudīm demonstrēja savu lielisko dejotprasmi, un no viņām neatpalika arī zemes dēli Oskars un Artūrs, demonstrējot savus talantus un iznesību. Ar uzrunu pie klātesošajiem vērsās arī novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, palepojoties jūras valdniekam ar Rojas darbīgajiem ļaudīm, kuriem netrūkst, ar ko nodarboties ne ziemā, ne vasarā. Un tad jau bija klāt arī viens no skaistākajiem Zvejnieksvētku brīžiem, kad Jūras valdnieks ar savu svītu un krasta valdniece sēdās kabrioletā, lai izlīkumotu pa Rojas skaistajām ielām, kur sakoptu māju pagalmos viņus gaidīja un sveicināja ļaudis, kuri dažādu iemeslu dēļ uz svētkiem nebija ieradušies, bet savu prieku par tiem pauda, sveicot svītas dalībniekus.

Pasākumam mijoties ar pasākumu, pavisam drīz klāt arī noslēdzošā svētku balle, kurā katrs varēja izlocīt kājas sev tīkamas mūzikas pavadībā, un tieši pusnaktī baudīt svētku salūtu virs jūras.

Domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa pateicas Rojas kultūras centra kolektīvam, Rojas TIC, Tatjanai Kirilovai un ikvienam, kurš ieguldīja savu laiku un darbu, lai šo mūsu lielāko svētku – Zvejnieksvētku – dienu padarītu īpašu mūsu novada ļaudīm un viesiem.

Dace Klabere

PAZIŅOJUMS PAR IEPIKUMA PROCEDŪRAS GROZĪJUMIEM!

Saskaņā ar Iepirkumu vadlīnijām Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem 6.9. punktu, SIA „Rojas DzKU” informē, ka ir veikti grozījumi izsludinātajā Iepirkuma procedūras „“Jaunu kanalizācijas tīklu izbūves un pārbūves darbi Rojā”, Iepirkuma id.Nr.: SIA „Rojas DzKU” 2018/10” Nolikumā un tehniskajā specifikācijā.

Grozījumi tiks publicēti www.roja.lv ne vēlāk kā līdz 2018.gada 20.jūlijam.

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš tiek noteikts līdz 2018.gada 6.augustam, plkst. 10.00

Pasūtītājs: SIA „Rojas DzKU”, reģ. Nr. 49003000396, Selgas iela 8, Roja, Rojas novads, kontaktpersona: ūdenssaimniecības vadītājs Haralds Valdemārs, tālrunis 29136442, dzku@roja.lv.

Iepirkuma priekšmets: Iepirkuma priekšmets ir būvdarbi – kanalizācijas tīklu izbūvei Rojā saskaņā ar Tehnisko specifikāciju un Būvprojektu. Būvdarbu apjoms: jaunu kanalizācijas tīklu izbūvei: 1530 m, t.sk. kanalizācijas spiedvads - 225 m, kanalizācijas tīklu pārbūve - 200 m, jaunu kanalizācijas sūkņu staciju izbūve – 3 gab. un 2 gab. kanalizācijas sūkņu staciju rekonstrukcija.

CPV kods 45200000-9 Pilnīgas vai daļējas izbūves darbi un inženiertehniskie darbi.

Papildus CPV kodi: 45232400-6 Kanalizācijas ierīkošanas būvdarbi; 45231300-8 Ūdens un notekūdeņu cauruļvadu būvdarbi; 45454000-4 Pārbūves darbi.

Iepirkuma nolikuma grozījumus var saņemt vai iepazīties: www.roja.lv  vai Selgas iela 8, Roja, Rojas novads, darba dienās plkst. 9.00-16:00 līdz 06.08.2018. plkst.: 10:00.

Piedāvājumi jāiesniedz: darba dienās plkst. 9.00-16.00 Selgas iela 8, Roja, Rojas novads, līdz 06.08.2018. plkst.: 10:00.

Iepirkums tiek veikts projekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Rojā, III kārta” (Identifikācijas Nr. 5.3.1.0/17/I/024) ietvaros.

Publicēts: 20.07.2018.

PASŪTĪTĀJAM IR TIESĪBAS PIEŅEMT LĒMUMU PAR IEPIRKUMA PROCEDŪRAS PĀRTRAUKŠANU, GADĪJUMĀ, JA PIEDĀVĀJUMA CENA PĀRSNIEGS PASŪTĪTĀJA BUDŽETA IESPĒJAS.

Rojas muzejā – zemūdens krāsainā pasaule

Pašā Zvejnieksvētku priekšvakarā Rojas Jūras muzeja izstāžu zālē tika atklāta fotogrāfiju izstāde “Latvju zēni zemūdens pasaulē”. Izstādes veidotājus sveica Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa un Rojas Jūras zvejniecības muzeja vadītāja Inese Indriksone.

Inese pastāstīja, ka tieši pirms gada, pateicoties Jāņa Megņa iniciatīvai, muzejā tika atklāta izstāde “Latvju zēni pasaules jūrās”, kas deva iespēju izstādes apmeklētājiem neklātienē paceļot pasaules jūrās. Tad arī notikusi neformāla vienošanās pēc gada atkal atklāt izstādi, kas būtu veltīta jūras tēmai. Jānis savu vārdu turēja, un šī gada izstādes apmeklētājiem ir unikāla iespēja ielūkoties noslēpumainajā zemūdens pasaulē. No Jāņa Megņa stāstītā uzzinājām, ka pagājušā gada novembrī viņš kopā ar domubiedriem nedēļu pavadījis, nirstot Sarkanajā jūrā. Tā kā viņa draugam Gintam Astičam pieder profesionāla kamera, Jānis pierunājis Gintu padalīties ar nofotografēto, kā rezultātā tapusi izstāde. Kā var spriest pēc draudīgās haizivs fotogrāfijas, niršana ir skaists, bet riskants vaļasprieks. Izrādās, ka pēc atrašanās lielā dziļumā, nirstot uz augšu, noteikts laiks ir jāpavada tā saucamajā drošajā dziļumā, kurā mājo arī haizivis, kurām droši vien liekas, ka nupat ir atbraukusi bufete… Bet fotogrāfiju autors Gints Astičs uz jautājumu, kur pasaule ir skaistāka – zem vai virs ūdens, atbildēja, ka tās ir lietas, ko nevar salīdzināt – katrā vietā savs skaistums.

Izstādi vēl varat aplūkot līdz 25. jūlijam.

Dace Klabere

Latvija – rakstu rakstiem izdancota, greznām dziesmām piedziedāta

Rakstu rakstiem izdancota, greznām dziesmām piedziedāta šogad ir mūsu mīļā Latvija. Ir Latvijas simtgade, ir Dziesmu un Deju svētku gads, un katrs sevi cienošs pašdarbības kolektīvs ieliek savas mīlestības artavu kopējā Latvijas jubilejas svētku vainagā.

Arī Rojas kultūras centra pašdarbnieki aktīvi piedalījās šajos pasākumos. Dziesmu svētku garu izdzīvoja mūsu novada dziedātājas - senioru dāmu koris “Banga” un sieviešu koris “Kalva”. Dziesmusvētkos, kad visi ir vienoti - gan dalībnieki, gan skatītāji un pat nejauši garāmgājēji, nereti pārņem saviļņojuma un prieka trīsas, kas ļauj aizmirst gan garos mēģinājumu vakarus, gan grūtības un dažu labu neērtību. Tad esam lepni un pacilāti, un dziedāt netraucē ne lietus, ne stiprāka vēja brāzma. Ir tikai prieks un lepnums būt kopā ar visiem, un neizmērojams gandarījums. Arī mūsu senioru kora “Banga’’ kundzes, neskatoties uz saviem “zelta” gadiem, bija mundras Dziesmusvētku dalībnieces. Paldies diriģentei Aigai Kažai par kora uz svētkiem izdziedāto ceļazīmi! Kolektīvs jau pirmdienā, 2. jūlijā, senioru koru sadziedāšanās koncertā, priecēja skatītājus Esplanādē un, protams, arī noslēguma koncertā Mežaparkā. Tāpat sieviešu koris “Kalva”, kura moto šajos svētkos bija

“,,Kalva” Rīgu dimdināja!”, sestdien un svētdien ievija savas skanīgās balsis Dziesmu svētku lielkoncertos. Paldies diriģentēm Jolantai Raugai un Baibai Muskarei!

 Šie svētki paliks kā neaizmirstams, pozitīvs pārdzīvojums ikvienai dziedātājai!

Dziesmu svētku noskaņu piedzīvoja arī deju kopa “Gaspažiņas”. 9. jūnijā Olainē notika Latvijas senioru deju lielkoncerts “Latvija - dejas dzīpariem vīta’’, veltīts Latvijas simtgadei. Sadejoja vairāk nekā 600 dejotāji – seniori no visas republikas: Vidzemes, Zemgales, Kurzemes, Latgales un Rīgas. Koncerta programmā bija iekļautas un visi deju kolektīvi no Kurzemes svētkos izpildīja trīs “Gaspažiņu” vadītājas Ārijas Veides sacerētas dejas - “Austi, saulīt, rītā agri”, “Caur sidraba birzi gāju” un “Ziķerdancis”. Arī Latgales kolektīvi dejoja Ārijas radītas dejas. Senioru dāmu deju kopu kustība Latvijā ir plaši pārstāvēta visos novados un, ļoti iespējams, ka arī šie kolektīvi nākotnē varēs vienoties koncertā Dziesmu un Deju svētkos.

Lai dziesma un deja priecē sirdi ikvienam un piešķir košumu ikdienā!

Ārija Veide

8. jūlija vakarā man bija tas prieks piedzīvot savus pirmos Dziesmusvētkus klātienē. Līdz šim tie tika baudīti tikai ar televīzijas palīdzību un svētkos piedalījusies biju tikai kā tautas tērpu gludinātāja un dziedātāju mājās gaidītāja. Tāpēc šoreiz esmu bezgala pateicīga par man uzdāvināto iespēju svētdien būt vienai no daudzajiem tūkstošiem skatītāju, kuri elpoja vienā ritmā ar 274 jaukto koru, 89 sieviešu un 27 vīru koru, 39 senioru koru, 50 pūtēju orķestru un 94 deju kolektīvu dalībniekiem.

Rīga bija tieši tik viesmīlīga un dziedoša, kā tika solīts un gaidīts – tramvaji bija pārpildīti, cilvēki tajos – laipni, izpalīdzīgi un jau dziesmu varā. Arī  ielās tik daudz cilvēku tautastērpos iespējams redzēt tikai reizi piecos gados – Dziesmusvētkos.

Dziesmusvētku nedēļas noslēgums sākās ar deju koncertu Daugavas stadionā. Deju kolektīvu sniegumu ar aizturētu elpu skatījos televīzijā, klusībā sūtot raita soļa un visa izdošanos vēlējumus kādam tuvam cilvēkbērnam, kurš, tāpat kā es, arī piedzīvoja savus pirmos Dziesmusvētkus, izdejodams tos trīs koncertos “Māras zeme” Daugavas stadionā. Pēc tiem nogurums bija tiks liels, ka mazais dejotājs, nonākot Dziesmusvētku noslēguma koncertā Mežaparkā, aizmiga, koncerta sākumu nesagaidījis.

XXVI Vispārējo dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncerta “Zvaigžņu ceļā” programma bija veidota ciešā sasaistē ar Dziesmusvētku vēsturi un gājumu līdz mūslaikiem. Kopā ar dziedātājiem, dejotājiem un instrumentālās mūzikas izpildītājiem devāmies ceļā, atceroties latviskās kordziesmas vēsturiskos punktus un izcilās personības, kas cieši saistītas ar Dziesmusvētku tradīciju.

Pirmie Dziesmusvētki šie bija arī rojeniecei, 10. klases absolventei Katerīnai Olektei. 2015. gadā Katerīna Rojas Mūzikas un mākslas skolas kora sastāvā piedalījusies Skolēnu Dziesmusvētkos un tur piedzīvotais Katerīnai deva pārliecību, ka jāpiedalās arī lielajos Dziesmusvētkos. Lai to īstenotu, meitene pirms diviem gadiem iestājusies korī “Kalva”.

Pēc pāris dienām, kad pirmās spēcīgās emocijas jau rimušas, Katerīna joprojām ar prieku atceras Dziesmusvētkos piedzīvotās emocijas. Kā stāsta Katerīna, viņai patīk visi koncerti, kuros uzstājas kori ar savu iespaidīgo dziedāšanu. Pagājušajā gadā viņa cita kora sastāvā piedalījusies arī Pasaules koru olimpiādē, kurā dziedājuši kori no visas pasaules – arī tajā valdījusi īpaša atmosfēra. Bet Dziesmusvētkus Katerīna uzskata par kaut ko ļoti vērtīgu un uzsver, ka tas ir liels gods – dziedāt uz lielās Dziesmusvētku estrādes, redzēt virsdiriģentus, satikties ar citiem kolektīviem. Īpaši Katerīnai patīk vīru kori, kuru spēcīgās balsis pieskandina visu Mežaparku.

Kad pirmais nogurums bija izgulēts, Olektu ģimene vēlreiz noskatījusies Dziesmusvētkus televīzijā. Kā apgalvo Katerīna, pašai dziedot, viņa dzird tikai atsevišķas balsis, nevis visu skanējumu kopumā, tādēļ viņai īpašs prieks par to stundu, kad sieviešu koriem bija pauze, kas izmantota, lai noklausītos koru skanējumu kopumā. Visemocionālākais viņai licies brīdis, īpaši jau ģenerālmēģinājuma laikā, kad pēc sieviešu kora daļas izdziedāšanas, koristes gājušas cauri skatītāju ejām, un daudzi no apkārtējiem skatītājiem viņām ar aizkustinājuma asarām acīs uzgavilējuši, aplaudējuši un pateikušies. “Tas bija tik emocionāli, ka aiz laimes gribējās raudāt! Es sajutos tik pagodināta un novērtēta! Ir tik jauki, ka tas, kas tevi priecē, priecē arī citus cilvēkus!” – savu prieku pauž Katerīna un turpina – “Mani sajūsmina arī iespēja tuvumā redzēt diriģentus. Terēzija Broka, Edgars Račevskis – ikdienā tu tādas personības nesastapsi. Kad gāju pie Račevska pēc autogrāfa, bija sajūta, ka ap viņu staro gaisma! Tās ir tādas emocijas! Kaut kas īpašs bija arī sadziedāšanās – citi dejoja, citi dziedāja, un tā līdz pat saullēktam! Dziesmusvētku laikā piedzīvoju mirkļus, ko nekur citur nav iespējams nedz iegūt, nedz izbaudīt. Mirkļus, kas radīja pacilātības un laimes sajūtu. Skatījos, klausījos, un no laimes man gribējās raudāt!”

Dace Klabere

Ziņas