Ziņas

Notiks publiskās apspriešanas sanāksme Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas projektam

22. aprīlī tiešsaistē notiks publiskās apspriešanas sanāksme Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027. gadam 1. redakcijas projektam.

Kurzemes plānošanas reģions uzsācis izstrādātās Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027. gadam 1. redakcijas sabiedrisko apspriešanu. Priekšlikumus turpmākai Kurzemes attīstībai sabiedriskās apspriešanas laikā no 2021. gada 29. marta līdz 30. aprīlim var sniegt, izmantojot Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.kurzemesregions.lv pieejamo veidlapu. Lai veicinātu kurzemnieku iesaisti jaunās Attīstības programmas izstrādē, šī gada 22. aprīlī tiešsaistē notiks publiskās apspriešanas sanāksme.

Kurzemes plānošanas reģions jaunajā Attīstības programmā ir izvirzījis kopumā 8 vienlīdz svarīgas prioritātes integrētai Kurzemes reģiona attīstībai: Dinamiskas zināšanas, Izaugsmes ekonomika, Zaļa un droša attīstība, Ilgtspējīga mobilitāte, Pievilcīga dzīves vide, Sociāla iekļaušana, Kultūras potenciāls un Aktīva sabiedrība kā horizontālā prioritāte. Tās ir izvirzītas, balstoties uz Kurzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgu attīstības stratēģiju 2015.-2030. gadam, kā arī ievērojot pēctecību ar iepriekšējā perioda Attīstības programmu 2015.-2020. gadam. Par prioritātēm un rīcībām Kurzemes plānošanas reģions iepriekš rīkoja plašas diskusijas, kur vairāk nekā 300 dažādu jomu ekspertu gan atzinīgi novērtēja Kurzemes plānošanas reģiona paveikto prioritāšu noteikšanā Kurzemes turpmākai attīstībai, gan izteica priekšlikumus rīcību virzieniem un rīcībām izvirzīto mērķu sasniegšanai.

 

Dokumenti publiski pieejami gan digitālā formātā Kurzemes plānošanas reģiona tīmekļa vietnē www.kurzemesregions.lv un Geolatvija.lv, gan drukātā formātā Kurzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrā Saldū, Striķu ielā 2, 2.stāvā.

 

Priekšlikumus Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027. gadam 1. redakcijai, lūdzam sūtīt elektroniski uz e-pastu pasts@kurzemesregions.lv vai pa pastu: Valguma iela 4a, Rīga, LV-1048, aizpildot priekšlikumu veidlapu.

 

Publiskās apspriešanas norises laiks: no 2021.gada 29.  marta līdz 30. aprīlim.

Publiskās apspriešanas sanāksme: 2021.gada 22. aprīlī pl.13.00 tiešsaistē.

 

Attīstības programma ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas vidēja termiņa prioritātes un pasākumu kopums Kurzemes ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanai. Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027. gadam 1. redakcija apstiprināta ar Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes 2021. gada 24. marta (sēdes protokols Nr. 3/21) lēmumu Nr.3.1, tajā ietverta pašreizējās situācijas analīze un kopsavilkums, tendences un prognozes, vidēja termiņa stratēģiskie uzstādījumi, prioritātes, rīcības virzieni, rīcības plāns un ieviešanas uzraudzības un novērtēšanas kārtība reģiona ilgtermiņa stratēģisko mērķu un prioritāšu īstenošanai.

 

Vairāk par Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027. gadam izstrādi varat uzzināt mūsu mājaslapā.

 

Par Kurzemes plānošanas reģionu

Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Tas šobrīd apvieno 20 pašvaldības: 18 novadus – Alsungas, Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadi, kā arī 2 republikas līmeņa pilsētas – Liepāju un Ventspili.

Pēc 2021. gada 1. jūlija KPR veidos 7 pašvaldības  - 2 valsts pilsētas Liepāja un Ventspils, kā arī Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu un Ventspils novadi.

Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv

 

Papildu informācijai:

Indra Murziņa,

Kurzemes plānošanas reģiona

telpiskās attīstības plānotāja

tālr. 26462395,

e-pasts indra.murzina@kurzemesregions.lv

Kurzemē liels pieprasījums pēc lauksaimniecības zemes; saglabājas augsta interese par ALTUM aizdevumiem zemes iegādei un apgrozāmajiem līdzekļiem

Lauksaimniecībā turpinās izaugsme, un nozare dalībniekiem nodrošina arī tālākas attīstības iespējas. Novērojumi liecina, ka daļai lauksaimnieku pandēmijas laiku izdevies izmantot kā iespēju, aktīvi piesakoties un izmantojot ALTUM valsts atbalsta programmas.

Lauksaimniecības zemes tirgū turpinās tendence, kur pieprasījums pēc zemes pārsniedz piedāvājumu. Arī zemes cenas turpina palielināties, 2020. gadā Kurzemē sasniedzot pat nebijuši augstus rekordus. Vienlaikus interese par lauksaimniecības zemes iegādi saglabājas, Attīstības finanšu institūcija ALTUM pērn aizdevumos zemes iegādei piešķīrusi 17 miljonus eiro, kas ir par 15 % vairāk nekā gadu iepriekš. Kurzemes reģionā zemes kreditēšanas programmā piešķirti 3,6 miljoni eiro jeb 21 % no kopējā apjoma.

Ilze Grundmane, ALTUM Kurzemes reģiona vadītāja: “Diezgan bieži redzam situācijas, kad lauksaimniekam parādās iespēja izpirkt iepriekš nomātu zemi, un daudzos gadījumos tas ir izdevīgāk, nekā turpināt to nomāt. Tomēr nereti banka nevar izsniegt finansējumu, jo zemniekam pietrūkst nodrošinājuma. Šādos brīžos noder ALTUM zemes kreditēšanas programma, kas ļauj iegādāties zemi arī bez papildu nodrošinājuma ar atmaksas termiņu līdz 30 gadiem. Tas ir svarīgi, jo sabalansē aizņēmuma atmaksas termiņu ar laiku, kurā ražošanas vajadzībām izmantotā zeme var sevi atpelnīt. Tieši garais atmaksas termiņš un maza paša līdzdalība mēdz būt vienīgā iespēja uzsākt vai attīstīt savu saimniecību maziem uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un jaunajiem lauksaimniekiem.”

Lai veicinātu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi un produkcijas ražošanu, sākot no šī gada 26. februāra, aizdevuma limits lauksaimniecības zemes iegādei palielināts līdz vienam miljonam eiro.  

Vislielākais pieprasījums 2020. gadā pēc finansējuma zemes iegādei bija Vidzemē gan pēc piešķirtā apjoma, gan darījumu skaita. Aktīvi tika finansēti darījumi par zemes iegādi arī Zemgalē un Kurzemē, taču pēc darījuma skaita būtisku izmaiņu nav. Savukārt Latgalē, kur lauksaimniecība izmantojamās zemes pieejamība ir salīdzinoši zemāka, jo ir daudz nesakopto īpašumu, aktivitāte ir viszemākā, tomēr izaugsme pērn bijusi – audzis gan darījumu skaits, gan piešķirtais finansējums.

Samazinās lauksaimniecības zemes cenu pieaugums

Kopš 2017. gada kopējais darījumu skaits valstī vidēji samazinās par 1,2 tūkstošiem gadā, 2019. gadā reģistrēti 8,5 tūkstoši zemes iegādes darījumu. Savukārt zemes cenas, lai arī ar mazāku pieauguma tendenci, turpina palielināties. Lauksaimniecības zemes vidējais cenu pieaugums valstī no 2016. līdz 2018. gadam bija 8–12 % gadā, taču pēdējos gados tas ir samazinājies līdz 2–4 %.

Cenas un to dinamika atšķiras pa reģioniem – apvidos ar intensīvu lauksaimniecību un ar auglīgām, lauksaimniecībai tehnoloģiski piemērotām platībām zemes cenas ir ievērojami augstākas un turpina palielināties. Visstraujāk pēdējo četru gadu laikā cena ir pieaugsi Zemgalē – par 30 %, bet gan Kurzemē, gan Vidzemē, par 26 %. Aptuveni 95 % darījumos lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenas ir no 2000-8000 eiro par hektāru. Mazāka vai lielāka cena uzskatāma par subjektīvi ietekmētu, neparādot objektīvo tirgus līmeni.

Par apgrozāmiem līdzekļiem – jādomā laikus

Arī pieprasījums pēc apgrozāmajiem līdzekļiem lauksaimniekiem ir pieaudzis, 2020. gadā ALTUM piešķīris aizdevumus par vairāk nekā deviņiem miljoniem eiro, kas ir par 39 % vairāk, salīdzinot ar 2019. gadu.

Ilze Grundmane, ALTUM Kurzemes reģiona vadītāja: “Tuvojoties pavasara lauku darbiem, aktualizējas jautājums par apgrozāmo līdzekļu nepieciešamību, lai apsaimniekotu zemi un nosegtu sējas, audzēšanas un ražas apstrādes izmaksas, un aizdevumiem nekustamam īpašumam, piemēram, ražošanas telpām, noliktavu vai kalšu būvniecībai. Tāpat ALTUM pieredze rāda, ka marta beigas ir beidzamais brīdis, kad lauku darbiem un tam nepieciešamiem resursiem jābūt saplānotiem.”

Apgrozāmie līdzekļi lauksaimniekiem pavasarī nepieciešami gandrīz vienmēr, tāpēc pieteikumu skaits ir liels – lai tos visus varētu laikus apstrādāt, uz konsultāciju ieteicams doties savlaicīgi un, iepriekš sagatavojoties, apzinot savas vajadzības un finansiālās iespējas. Aizdevumu apgrozāmiem līdzekļiem var saņemt lauksaimnieki, zivsaimnieki, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kā arī augļu un dārzeņu ražotāju grupas. Savukārt finansējuma apmērs tiek noteikts, izvērtējot saimniecības lielumu, intensitāti un ražošanas darbības radītājus.

Papildu informācijai:

Sandra Eglīte

ALTUM sabiedrisko attiecību speciāliste
T: 26577810

sandra.eglite@altum.lv

Par ALTUM

Attīstības finanšu institūcija ALTUM ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas. 2017. gada jūnijā ALTUM saņēma starptautiskās kredītreitingu kompānijas Moody’s ilgtermiņa kredītreitingu Baa1 valsts kapitālsabiedrībai, kas apliecina ALTUM stabilo finanšu situāciju. Savukārt 2017. gada 24. oktobrī ALTUM obligācijas tika iekļautas regulētajā tirgū - biržas Nasdaq Riga Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā. ALTUM saņēma Nasdaq Baltic Awards 2019 balvu nominācijā “Biržas gada notikums Latvijā”.

Ziņas