Ziņas

Aizvadītajā gadā Kurzemē būtiski samazinājies kūlas ugunsgrēku skaits

Aizvadītajā gadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) Kurzemē reģistrēja 136 kūlas ugunsgrēkus, kas ir par 56% mazāk nekā 2019. gadā, kad kūlas ugunsgrēku skaits bija 313. Šajos ugunsgrēkos Kurzemē izdega vairāk nekā 31 hektārs Kurzemes teritorijas, kas ir par 85% mazāk nekā 2019. gadā, kad izdega 162 hektāri Kurzemes teritorijas. Kurzemē reģistrēti vismazāk kūlas ugunsgrēki un vismazākās izdegušās platības no visiem Latvijas reģioniem.

„Pagājušā gadā ir reģistrēts pēdējos septiņos gados mazākais kūlas ugunsgrēku skaits Kurzemē, un ceram, ka šī tendence saglabāsies un kūlas ugunsgrēku skaits arvien samazināsies. Aizvadītajā gadā silts un sauss pavasaris iestājās vēlu, bet Covid-19 izplatīšanās ierobežojumi ievērojami samazināja cilvēku pārvietošanos. Pieļauju, ka tie arī bija galvenie iemesli tik ievērojamam kūlas ugunsgrēku samazinājumam. Kūlas ugunsgrēku sezonas sākums, skaits un norise lielā mērā ir atkarīga no laikapstākļiem – šī gada pavasaris ir līdzīgs pagājušajam, un arī šogad pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts diezgan vēlu – marta sākumā. Atgādinu, ka zemes īpašnieku pienākums ir veikt pasākumus, lai teritorijā neveidotos kūla un nenotiktu tās degšana – par šo pienākumu nepildīšanu var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu. Tāpat arī vairākas pašvaldības savos saistošajos noteikumos ir definējušas teritorijas sakopšanas prasības, piemēram, pieļaujamo zāles augstumu, tās pļaušanas biežumu utt. Aicinu iedzīvotājus iepazīties ar saviem pienākumiem teritorijas sakopšanas jomā un tos pildīt, lai novērstu kūlas degšanu,” skaidro VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandiera vietnieks Oļģerts Smalkais.  

Visvairāk kūlas ugunsgrēku jeb 21 reģistrēts Kuldīgas un Talsu novados, tālāk seko Ventspils novads (20) un Liepājas pilsēta (19). Savukārt Alsungas, Mērsraga, Dundagas un Pāvilostas novados aizvadītajā gadā netika reģistrēti kūlas ugunsgrēki. 

Aizvadītajā gadā kūlas ugunsgrēku skaits samazinājās gandrīz visās Kurzemes administratīvajās teritorijās, izņemot Skrundas novadu. Vismazākais kūlas ugunsgrēku skaits un platība starp republikas pilsētām, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, bijis Ventspilī, kur 2020. gadā reģistrēti trīs kūlas ugunsgrēki ar kopējo platību 0,3 hektāri.

Kopējā kūlas ugunsgrēku degšanas platība pagājušā gādā bija vairāk nekā 31 hektārs, no tiem visvairāk teritorijas jeb 15 hektāri izdega Talsu novadā, pieci hektāri Liepājā un četri hektāri Saldus novadā.

2020. gadā Latvijā reģistrēti 1379 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 50,2% mazāk, salīdzinot ar 2019. gadu, kad kūlas ugunsgrēku skaits bija 2769. Kūlas ugunsgrēku rezultātā 2020. gadā izdega 934 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 71,2% mazāk nekā 2019. gadā, kad izdega 3253 hektāri Latvijas teritorijas.

2020. gadā samazinājies ne tikai kūlas ugunsgrēku skaits, bet arī to rezultātā radīto postījumu apmērs – iznīcinātas 15 ēku un cietis viens cilvēks, kas abos gadījumos ir zemākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.

VUGD atgādina - par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, tajā skaitā īpašuma nesakopšanu, kā rezultātā bija iespējama kūlas degšana, var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu, fiziskai personai no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, viena naudas vienība ir 5 eiro. Tādējādi naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajai personai — no 280 līdz 1400 eiro.

 

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta, bīstama un sodāma rīcība. Kūlas dedzināšanas rezultātā tiek izpostītas plašas teritorijas, meži, cilvēku īpašums, kā arī var tikt apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība!

 

Kūlas ugunsgrēku statistika Kurzemes reģionā

Novads

Kūlas ugunsgrēku skaits

Platība 2020.gadā, m2

2014.g.

2015.g.

2016.g.

2017.g.

2018.g.

2019.g.

2020.g.

 Liepāja

101

72

81

90

57

70

19

54886

 Ventspils

19

28

38

30

21

19

3

3110

Aizputes nov.

7

5

12

9

8

6

1

20

Alsungas nov.

2

2

1

4

2

1

0

0

Brocēnu nov.

20

16

15

17

9

12

8

21754

Dundagas nov.

5

7

5

2

3

3

0

0

Durbes nov.

2

2

0

1

3

7

2

1100

Grobiņas nov.

10

5

2

11

6

13

3

1140

Kuldīgas nov.

55

58

80

62

50

54

21

10945

Mērsraga nov.

0

0

0

1

2

0

0

0

Nīcas nov.

10

14

7

16

7

7

2

115

Pāvilostas nov.

4

6

2

2

1

1

0

0

Priekules nov.

11

4

9

10

11

20

5

1860

Rojas nov.

4

2

1

2

3

0

2

3800

Rucavas nov.

1

0

0

2

1

1

3

140

Saldus nov.

11

12

19

15

11

22

18

41706

Skrundas nov.

22

8

14

10

7

6

7

790

Talsu nov.

51

51

69

34

34

33

21

154675

Vaiņodes nov.

3

1

1

3

2

1

1

55

Ventspils nov.

28

17

26

26

15

37

20

19000

Kopā:

366

310

382

347

253

313

136

315096

 

 

 

Plašākai informācijai:

Anete Strazdiņa

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore

Tel. 22307684, anete.strazdina@vugd.gov.lv

 

Konference par Zivsaimniecības nākotnes attīstību

Lai diskutētu par Zivsaimniecības nākotnes attīstību, ikviens  interesents  31. martā no pulksten 10.00 līdz 12:00 aicināts piedalīties konferencē/diskusijā “Par Rīcības programmas Zivsaimniecības attīstībai 2021.-2027. sniegtajām iespējām”, ko organizē Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC).

Pasākuma dalībniekus iepazīstinās ar jaunā perioda Rīcības programmas Zivsaimniecības attīstībai plānotajiem atbalsta virzieniem un pasākumiem. Visiem interesentiem būs iespēja uzdot jautājumus, izteikt viedokļus un komentārus.

Tā kā atsevišķas programmas sadaļas jau iepriekš izdiskutētas dažādos ar zivsaimniecības nozari un piekrastes reģionu attīstību saistītos pasākumos, šoreiz tiek gaidīta arī plašākas sabiedrības iesaiste, kurai ir interese par zivsaimniecības (zveja, akvakultūra, zivju apstrāde), jūras piekrastes teritoriju, un ar jūru saistītās ekonomikas (Zilās ekonomikas) attīstību.

Konference notiks Zoom platformā. Pēc reģistrēšanās, līdz 30.03.2020 plkst.17:00, visiem reģistrētajiem lietotājiem tiks nosūtīta pieslēgšanās saite Zoom. .

Reģistrēšanās konferencei: https://saite.lv/LAuyM
Informāciju un atbildes uz jautājumiem sniegs Zemkopības ministrijas par attiecīgo atbalsta jomu atbildīgās amatpersonas.
Diskusijas moderators: Normunds Riekstiņš, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors

Plašāka informācija: Kristaps Gramanis, Zivsaimniecības sadarbības tīkla sekretariāta projektu vadītājs, tālrunis – 28304909, kristaps.gramanis@llkc.lv.

Aicina pieteikties darbam vēlēšanu iecirkņos

Saistībā ar pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 2021.gada 5.jūnijā, Talsu novada vēlēšanu komisija izsludina vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa kandidātu pieteikšanos termiņu no šā gada 12.marta līdz 16.aprīlim, darbam kādā no Talsu novada vēlēšanu iecirkņiem.

Pieteikums katram kandidātam sagatavojams uz speciālas veidlapas un iesniedzams:

  • Talsu novada pašvaldībā (apmeklētāju pieņemšanas centrā), Kareivju ielā 7, Talsos;
  • Rojas novada domē, Zvejnieku ielā 3, Rojā;
  • Mērsraga novada domē, Lielā ielā 35, Mērsragā,
  • Dundagas novada pašvaldībā, Pils iela 5-1, Dundagā.

Pieteikuma veidlapa atrodama Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapas www.cvk.lv, sadaļā 2021. gada 5. jūnija vēlēšanas – Normatīvie dokumenti – Veidlapas – Vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa kandidāta pieteikuma veidlapa.

Un Talsu novada vēlēšanu iecirkņu saraksts atrodams Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapas www.cvk.lv, sadaļā 2021. gada 5. jūnija vēlēšanas – Vēlēšanu iecirkņi – Talsu novads.

Kontakttālruņi:

26128886 – komisijas priekšsēdētājs Agris Purkalns

26404322 – komisijas sekretāre Gunta Dambiņa

Būt kopā domās un sajūtās

6. martā pulksten 17.00 Raida Roja vietnē www.facebook.com interesenti varēja sekot līdzi tiešraidei no Rojas kultūras centra – veltījumu koncertam Starptautiskajā sieviešu dienā “Vienīgi jums”. Klausītāju iemīļotās dziesmas izpildīja grupas “Roja” solists Jānis Kalniņš, bet iesūtītos mīlestības pilnos apsveikuma vārdus lasīja Dace Broka. Vairāki no apsveikumiem bija veltīti kādai īpašai mammai, vecmāmiņai, krustmātei, māsai, bet tikpat daudz veltījuma dziesmu izskanēja arī visām novada sievietēm. Kā uzzinājām no Daces stāstītā, Rojas novadā pašlaik dzīvo 1007 sievietes. Vecākajai no viņām ir 97 gadi, un viņa dzīvo Rojā.

“Uz šīs pasaules nav labāka neviena”, “Tu mums esi viss – burvīga sieviete, lieliska mamma savām meitām, superome atraktīvajiem mazbērniem un labākais draugs, kas vienmēr ir līdzās” – šādi un līdzīgi mīļuma pilni vārdi izskanēja veltījumu koncertā. Pateicībā par allaž laipno apkalpošanu dziesmas izskanēja arī “Citro”, “Maxima” un “Ķipītis Roja” meitenēm, restorāna “Otra puse” un viesnīcas “Roja” darbiniecēm, frizierēm Aigai, Ingai, Aijai, Undai, Initai, Janai, Andai, kora “Kalva” meitenēm un daudzām citām daiļā dzimuma pārstāvēm. Sirdi sildošus apsveikumus video formātā sievietēm bija atsūtījuši arī Zandis Pakalnietis un Roberto Melone.

Sabiedrībā joprojām nebeidzas diskusijas par 8. marta svētku nozīmi. Viena sabiedrības daļa tos pilnībā noliedz, daļa uzskata, ka svētku nekad nav par daudz, bet vēl daļa sabiedrības 8. marta svētkus asociē ar pavasari un mīlestību. Un kādēļ gan neļauties svētku priekam? Vēl jo vairāk tādēļ, ka 8. marts atnāk pēc dažkārt stindzinoši aukstas, bet citreiz pelēkas un slapjas ziemas, un laukā sāk ziedēt sniegpulkstenītes un neprātīgi vīterot putni. Piekļausim seju mūsu vīriešu dāvātajiem vārajiem tulpju ziediem un mīlēsim. Sevi, dzīvi, cilvēkus.

Paldies Dacei un Jānim par lielisko ideju, kas ļāva tūkstošiem ļaužu vismaz domās un sajūtās būt kopā.

Daces Klaberes teksts

Ziņas