Ziņas

Ģipkā atdzimst teātra skatīšanās

10. jūlijs Ģipkas vēsturē ieies kā diena, kad vairāk nekā pēc 40 gadu pārtraukuma ciema ļaudis atkal varēja skatīties teātri. Ideja par teātra izrādīšanu Ģipkā šovasar radās Rojas novada kultūras pasākumu organizatorei Dacei Brokai sadarbībā ar aktīvu ģipcenieci Ieviņu Svitiņu. Runāts – darīts. Gandrīz 100 skatītāju bija sapulcējušies, lai siltajā vasaras pēcpusdienā baudītu Rojas kultūras centra amatierteātra iestudēto izrādi “Ak, šī skaistā lauku dzīve!”.

Vairākiem ciema iedzīvotājiem tas bija vienīgais kultūras baudījums daudzu gadu laikā, vēl kādam patīkama atslodze pēc saspringtas darba nedēļas. Daudzo skatītāju vidū bija arī vairāki rojenieki, kuri nebija paspējuši izrādi noskatīties iepriekš un ļaudis no Rīgas, Jelgavas, Talsiem un Dundagas, kuri savas vasaras un brīvdienas vada Ģipkā. Pēc izrādes noskatīšanās daļa vasarnieku un vietējo ļaužu pulcējāmies pie kafijas tases, un vairāku stundu garumā, cita starpā, atkal un atkal tika dziedātas slavas dziesmas meistarīgajiem aktieriem, sevišķi uzteicot dzimušos aktierus Edmundu Jēgermani jeb Jopciku un Ivetu Lakšmani jeb Tukiņ Liju.

Ideju un darba sparas Ieviņai netrūkst, un, ja vien būs vietējo atbalsts un ieinteresētība, ģipcenieki atkal tiks iepriecināti ar jauniem pasākumiem.

Dace Klabere

ROJAS NOVADA SPORTA SKOLA 2019./2020.m.g. turpina uzņemt audzēkņus

ROJAS NOVADA SPORTA SKOLA

2019./2020.m.g. turpina uzņemt audzēkņus šādās nodaļās:

Sporta veids

Dzimšanas gads

Treneris

Tālr.nr.

Basketbols (meitenes)

2008.-2011.

R.Kreicbergs

22409683

Basketbols (zēni)

2008.-2011.

R.Kreicbergs

 

Basketbols (zēni)

2004.-2007.

R.Bārdiņa, R.Kreicbergs

26596360

Basketbols (zēni)

2001.-2003.

V.Dombrovskis

27080543

Basketbols (meitenes)

2004.-2006.

V.Dombrovskis

 

Vieglatlētika

2002.-2005.

A.Raspopova

20151466

Vieglatlētika

2006.-2009.

A.Raspopova

 

Vieglatlētika

2010.-2012.

A.Raspopova

 

Burāšana

2002.-2005.

G.Reinholds

26434813

Burāšana

2006.-2009.

G.Reinholds

 

Burāšana

2010.-2012.

G.Reinholds

 

Koriģējošā vingrošana

2004.-2012.

L.Vērpēja

29176461

Vispārējā fiziskā sagatavotība sešgadīgiem audzēkņiem

2013.

L.Vērpēja

 

 

Nepieciešamie dokumenti, iestājoties Rojas novada Sporta skolā

(pamatojoties uz Prof.izgl.lik.7.panta 9.p.)

  • Audzēkņa un vecāku vai aizbildņu iesniegums (pēc noteiktas formas);
  • Uzrādīt dzimšanas apliecību vai pasi;
  • Ģimenes ārsta izziņa par veselības stāvokli, ka audzēknis drīkst nodarboties izvēlētajā sporta veidā.

Tālr. nr. informācijai 29617771, direktore T.Kirilova

LIAA Talsu biznesa inkubators piesaka 2019. gada rudens uzņemšanu inkubācijā

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2019. gada rudens uzņemšanu un aicina jaunos uzņēmējus pieteikties inkubācijas programmai.

No 2019. gada 30. augusta līdz 20. septembrim tiks atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai inkubācijas programmā piecpadsmit LIAA biznesa inkubatoros visā Latvijā – tajā skaitā arī Talsos. Atbalsta programmai aicināti pieteikties uzņēmumi no Talsu, Dundagas, Rojas vai Mērsraga novada, kuri nav reģistrēti ilgāk par trim gadiem.

Pieteikumus varēs iesniegt klātienē jau jaunrades festivālā iNOVUSS, kas notiks no 30. augusta līdz 1. septembrim Rīgā, Lucavsalā, Biznesa inkubatoru koprades terasē, bet pēc festivāla – LIAA Talsu biznesa inkubatorā klātienē, kā arī elektroniski, nosūtot elektroniski parakstītu pieteikumu uz liaa@liaa.gov.lv līdz 2019. gada 20. septembra plkst. 23:59. Pieteikuma formu var atrast: http://www.liaa.gov.lv/lv/inkubatori .

Inkubācijas programmā dalībnieks saņem 50% līdzfinansējumu dažādu sava biznesa attīstībai nepieciešamo izmaksu segšanai. Tās var būt tādas izmaksas kā, piemēram, ražošanas iekārtu iegāde, izejvielu vai izejmateriālu iegāde, grāmatvedība, telpu noma, dizaina pakalpojumi, mārketinga pakalpojumi (t.sk. facebook ads un sociālo tīklu uzturēšana), tehnoloģiskās konsultācijas, prototipu izstrāde, sertificēšana, laboratoriju izmaksas u.c.

Septembrī LIAA Talsu Biznesa inkubators plāno izbraukuma Info stundas, kurās stāstīs par inkubatora sniegtajiem pakalpojumiem un atbalsta iespējām biznesa idejas vai uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī uzņemšanas kārtību inkubatorā. Plānotas sekojošas info stundas:

  • septembrī Kolkā, Lībiešu saieta namā, no 10:00 – 11:00;
  • septembrī Dundagā, Brīvā laika pavadīšanas centrā, no 12:30 – 13:30;
  • septembrī Sabilē, Kultūras nama mazajā zālē, no 10:00 – 11:00;
  • septembrī Mērsragā, Tautas nama mazajā zālē, no 10:00 – 11:00;
  • septembrī Rojā, domes sēžu zālē, no 11:30 – 12:30.

Informācija par visiem LIAA Talsu biznesa inkubatoru pasākumiem pieejama: https://www.facebook.com/LIAATalsi .

Pašlaik LIAA biznesa inkubatoros visā Latvijā ir 749 dalībnieki - biznesa ideju autori vai uzņēmumi. No tiem 296 pirmsinkubācijas programmā pārbauda savas biznesa idejas dzīvotspēju un 453 dalībnieki ir uzņemti inkubācijas programmā. Kopš LIAA biznesa inkubatoru izveides pirmsinkubācijas programmu sešu mēnešu garumā ir izgājuši 809 biznesa ideju autori. LIAA Talsu biznesa inkubatorā šobrīd ir 28 uzņēmumi inkubācijas programmā, un pirmsinkubācijas programmu 3 gadu pastāvēšanas laikā izgājuši jau 77 biznesa ideju autori.

Pirmsinkubācijas programma norit paralēli inkubācijas programmai un tā ir veidota pamatā fiziskām personām, kuras vēlas izvērtēt savas biznesa idejas dzīvotspēju. Sešu mēnešu garumā tā sniedz dalībniekiem visu nepieciešamo savas biznesa idejas attīstīšanai – aprīkotas darba telpas, mentoru un citu uzņēmēju atbalstu, seminārus un mācības par dažādām uzņēmējiem saistošām tēmām, kas palīdz risināt viņu biznesa izaicinājumus, kā arī vērtīgus kontaktus un dalību lielākajā jauno uzņēmēju kopienā Latvijā. Uzņemšana pirmsinkubācijā notiek nepārtraukti bez termiņu ierobežojumiem un tai nav kārtu. Interesentam nepieciešams vien aizpildīt pieteikumu, kas atrodams http://www.liaa.gov.lv/lv/inkubatori,  un iesniegt to LIAA Talsu biznesa inkubatorā.

LIAA Biznesa inkubatoru mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu izveidi un attīstību, nodrošināt fiziskas personas un uzņēmumus ar uzņēmējdarbības uzsākšanai vai idejas attīstīšanai nepieciešamo vidi, koprades telpu, jauno uzņēmēju kopienu, konsultācijām, mācībām, tīklošanās pasākumiem par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem, mentoru atbalstu un līdzfinansējumu biznesa attīstībai. LIAA Biznesa inkubatori ir finansēti ERAF projekta "Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators" ietvaros.

Vairāk par LIAA biznesa inkubatoriem: http://inkubatori.magneticlatvia.lv
Par pirmsinkubācijas programmu: https://youtu.be/sfsxK-CVCJQ
Par inkubācijas programmu: https://youtu.be/jTis0NTX_A0

 LIAA Talsu biznesa inkubatora vadītāja

Dagmāra Dreiškena

Tālrunis: +371 28659444

dagmara.dreiskena@liaa.gov.lv

Inkubatori.magneticlatvia.lv

23. augustā “Baltijas ceļam – 30” ietvaros notiks koncertstāsta “Es rakstu tavu vārdu: BRĪVĪBA” PIRMIZRĀDE

Rojas brīvdabas estrādē – vasaras koncertzālē - kā veltījums “Baltijas ceļam – 30” tiek veidots īpašs koncertuzvedums “Es rakstu tavu vārdu: BRĪVĪBA”, kas top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo teātri.

Šis notikums pirms trīsdesmit gadiem, bija viena no cilvēku pirmajām protesta izpausmēm pret pastāvošo varu un cīņu par savas valsts neatkarības atgūšanu. Tas bija kā “grūdiens” tālākajām sabiedrības notikumu norisēm, lai Latvija kļūtu brīva valsts. Latviešu kultūras sabiedrības pārstāvji šos protestu izpauda savos darbos – dzejnieki protestēja caur dzejas rindām, mūziķi caur nošu rakstiem un dziesmās, mākslinieki caur otas un krāsu triepieniem, teātra ļaudis, iestudējot izrādes par sabiedrībā aktuālajām tēmām. 

Viens no šāda protesta paudējiem bija arī dziedātājs un komponists Niks Matvejevs, kurš laika periodā no 1988.-1991. gadam (trīs dažādu sabiedrības notikumu laikā un ietekmē – Baltijas ceļš, janvāra barikādes, augusta pučs) sakomponēja trīs ciklu kopumu ar latviešu dzejnieku V. Belševicas, I. Ziedoņa un franču sirreālista Pola Eliāra dzeju (M. Čaklā atdzejojumā) par tēmu – BRĪVĪBA. Zināmākais no šiem trim cikliem ir V. Belševicas “Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām”, kas tapis, iedvesmojoties no Belševicas dzejoļu krājuma “Gadu gredzeni” (1969). Atmodas laika iedvesmā rakstītās dziesmas grupas “Sīpoli” izpildījumā guva spožus panākumus 1988. gadā, tā laika nozīmīgākajā rokmūzikas festivālā Liepājas Dzintars. Šajā konkursā grupa “Sīpoli” saņēma nedalītu žūrijas atzinību un Grand Prix, kā arī vairākas augstākās balvas individuālajās nominācijās. Uzreiz pēc šiem panākumiem, 1989. gadā, režisore Laimdota Kalniņa izveidoja televīzijas video filmu “Henricus Lettonicus” ar grupas “Sīpoli” piedalīšanos. Šai filmai bija liela nozīme 1989. gada augusta Baltijas ceļa un 1990. gada janvāra notikumos, kad tā tika nepārtraukti demonstrēta LTV, lai stiprinātu tautas atmodas garu. Cikls “Brīvība” šajā koncertstāstā piedzīvos savu pirmatskaņojumu. N. Matvejevs reiz kādā intervijā ir teicis:  “Latviešu asiņu manī nav ne pilītes, bet es esmu latvietis. Saka ka dzimtā valoda ir tā, kurā tu domā, nevis runā. Visu laiku domāju par latvietību un esmu pārliecināts, ka nekur citur es nevaru dzīvot, kā Latvijā. Esmu tāds – auseklītis.”

Režisors Gundars Silakaktiņš: “20. gadsimta 80.–90. gados Latvijas iedzīvotāji konfrontēja militāru lielvaru un izcīnīja neatkarību Baltijas dziesmotajā revolūcijā. Tās gaitā dziedošie latvieši saglabāja ticību nevardarbīgai politiskai rīcībai, stādamies pretī bruņotiem padomju karavīriem "ar gara spēku pret karaspēku". Gan Nika Matvejeva komponētais dziesmu cikls ar Vizmas Belševicas vārdiem „Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām”, gan cikls “Brīvība” ar franču sirreālista Pola Eliāra dzeju, ir būtiskas šī gara spēka sastāvdaļas. Radot jaunus, mūsdienīgus šo leģendāro muzikālo darbu aranžējumus, izmantojot atmosfēru veidojošus scenogrāfijas elementus un dziedošo aktieru spēju lieliski pārraidīt vēstījumu, esam iecerējuši veidot šo koncertuzvedumu kā enerģētiski spēcīgu rituālu, kas savieno pagātni ar šodienu un dod spēku nākotnē.”

Koncertstāstu izdzīvos un izdziedās Latvijas Nacionālā teātra aktieri - Agnese Cīrule, Zane Dombrovska, Līga Zeļģe, Gundars Grasbergs, Egils Melbārdis, Uldis Siliņš, Raimonds Celms, Kristaps Ķeselis, jaunā dziedātāja Kristīne Matvejeva un mūziķu grupa Raimonda Macata vadībā. Režisors un scenārija autors Gundars Silakaktiņš, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece Jurate Silakatiņa, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, horeogrāfe Inga Krasovska, muzikālā producente Zane Dombrovska.

Koncertuzveduma finansiālie atbalstītāji – Valsts Kultūrkapitāla fonds un Kurzemes plānošanas reģions, Rojas novada pašvaldība. Informatīvi atbalsta – Kurzemes Radio.

 Biļetes var iegādāties visās “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās, Rojas novada domes kasē un pasākuma vakarā, sākot no plkst. 19.30 pie estrādes ieejas.

Bērniem līdz 5 gadu vecumam, ieeja bez maksas, neaizņemot atsevišķu sēdvietu.

 Madara Aizgrāve,

Rojas brīvdabas estrādes – vasaras koncertzāles -  mākslinieciskā vadītāja

Tel. nr. 26323572, estrade@roja.lv

Ziņas