Ziņas

Klāt vasaras saulgriežu laiks

Svētdien, 21. jūnijā, plkst.19.38 gaidāmi vasaras saulgrieži. 21. jūnijs būs gada garākā diena, savukārt īsākā nakts būs nakts no svētdienas uz pirmdienu. Vasaras saulgriežus mēdz atzīmēt gan kā vasaras vidu, gan kā astronomiskās vasaras sākumu. Tas ir mirklis, kad saule sasniedz lielāko attālumu uz ziemeļiem no debess ekvatora. Saulgriežu dienā saule debesīs atrodas maksimāli augstu. Astronomi saulgriežus mēdz dēvēt arī par solstīciju, kas, burtiski tulkojot no latīņu valodas, nozīmē "saule stāv uz vietas", jo punkts, kurā redz lecošu vai rietošu sauli, apstājas un pēc šīs dienas maina savu virzienu. Gada garākajā dienā saules spīdēšanas ilgums Latvijā būs no 17 stundām un 35 minūtēm Latgales dienvidos, līdz 18 stundām un septiņām minūtēm Kolkasragā, liecina dati no ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes Saules kalkulatora.

Rojā pirmā Saulgriežu ieskandināšana notika jau 12. jūnijā, kad Rojas un apkārtnes ļaudīm bija lieliska iespēja tikties ar zāļu sievu Līgu Reiteri. Līga ar savu suģestējošo personību neatstāja vienaldzīgu nevienu klātesošo. Daudzie interesenti ne tikai iemācījās pīt Jāņu vainagus, bet uzzināja arī daudz interesanta par saulgriežu laiku, dažādām zālītēm un latviskajām tradīcijām. Neizpalika arī balsu ieskandināšana, Līgas pavadībā visām kopā dziedot garumgaru tautas dziesmu.

Nelielam ieskatam piedāvāju arī jums, lasītāji, dažas no Līgas paustajām atziņām.

  • Augošā mēnesī parasti uzturā lietojami auga laksti, dilstošā – saknes. Pilnmēnesī saka – ņem spēka zāles gan no augšas, gan apakšas – visa laba esot;
  • Kas ir ar salkanu garšu – der labai asinsritei, pliekans – ādai, pliekans un glums - gļotādai. Piemēram, liepu lapas, meldri, kalmju dzinumi, vilkābeles lapas. Skāņš, skābens – gremošanai (skābenes, rabarberi, zemenes, tomāti). Sūrs – šķīdina žultsakmeņus, izvada sāļus no organisma (redīsi, rukola, pērkone, rutks, kālis). Rūgts – aknai un žultij (pīlādžu ogas, aronijas, bērzu lapas, vīgriezes). Sīvs – dzimumveselībai (sīpoli, ķiploki, puravi, lakši). Sāļš – svīšanai. Ass – dezinfekcijai (pipari, ingvers). Ja viesojaties valstīs ar netīru kultūrvidi, obligāti ēdiet viņu nacionālos, parast ļoti asos ēdienus.
  • Auga krāsa, forma, garša palīdz saprast, kā to labāk izmantot. Rabarberu ziedi, kas ir ļoti garšīgi svaigā veidā salātos, patiks nierēm;
  • Vērtīgs un garšīgs būs garšaugu maisījums, pagatavots no žodzenes, pērkones, gārsas ziediem un pusgatavām, zaļām sēklām, ķimenēm, diļļu ziediem, mārrutku lapām. Vēl pievieno antibiotikas – plikstiņu un nauduli, kuri aug katrā neravētā dobē un laukmalē.

Daudz uzzinājām arī par eļļas izvilkumiem un tinktūrām, dabīgajiem ķermeņa skrubjiem, dabīgo aspirīnu upenēs, veselīgajām pirtsslotām utt.

“Sievas, ja gribat būt smukas un vecmāmiņas gados spēt uzkāpt kokā un šūpot kājas, guliet uz puķēm!”, aicināja zāļu sieva Līga. Izrādās, augi satur ļoti daudz ēterisko vielu. Tos noplūcot, tie strauji steidz ziedēt un vīst, tādējādi atdodot visas ēteriskās vielas. Vienīgās puķes, uz kurām Līgai nepatīk gulēt, esot hiacintes – pārāk aukstas un slapjas. Toties zālīšu zinātāja labprāt guļot uz liepu, vīgriežu, pelašķu ziediem. Pelašķu ziedi un to smarža pazemina temperatūru un sāpes, veicina svīšanu. Ja saslimis zīdainītis, saplūc pelašķu ziedus, sasmalcina, pārklāj ar marlīti un liek zīdainīti gulēt, pārklājot viņu ar siltu segu. No bērna ķermeņa siltuma ziedi sāks garot un caur ādas porām nonāks bērna ķermeni, un nekādas zāles nebūs jālieto. Vislabākā inhalācija mazuļiem – pie gultas piekārta vīstošu augu buntīte, pieaugušajiem – pirts.

Un tad jau klāt arī vainagu pīšanas brīdis. Lai ozola vainags nebūtu smags, tas jāpin no lapu pušķīšiem, nevis zariem. Līga Reitere aicina mammas nesteigties pīt vainagus dēliem, iespējams, ka tā varēs noraudzīt topošo vedeklu. Vecos laikos jaunas meitas pinušas puišiem vainagus, lai parādītu, ka viņš viņai patīk un varbūt pat būtu saimnieka vērts. Tā meiča, kas nevienam puisim vainagu neuzdāvināja, skaitījās vīzdegune, kas pati nezina, ko grib.

Vainags skaitās goda lieta. To liek galvā, rotā māju, liek goda vārtos. Ir saulrieta vārti un saullēkta vārti. Ja saule riet un caur saulrieta vārtiem saule iespīd vainagā, ir pēdējais brīdis kurt uguni. Bet, kad saule lec un iespīd vainagā caur saullēkta vainagu, ir pēdējais laiks iet gulēt. Vainagus pin ne tikai ļaudīm, bet arī lopiem kūtī. Jaunums mums, klātesošajiem – vainagos jāpin pusplaukušas, pumpuros esošas puķes. Tās vainagā turpinās plaukt un Līgo vakarā nebūs novītušas. Savukārt ozolu vainagi vīriem dod milzu enerģiju.

Aizraujošajā pēcpusdienā Līga Reitere vēlēja visiem piedzīvot jaukus brīnumus – tie cilvēkus padara skaistākus un veselākus! Lai visiem līgotājiem brīnumu pilna Līgo nakts un saulgriežu laiks!

Dace Klabere

Piejūras vides labiekārtošana Rojā (Bruģētu laukumu izbūve Rojas brīvdabas estrādes teritorijā)

Biedrība „Talsu rajona partnerība’’ un „Lauku atbalsta dienests” atbalstījis Rojas novada domes projektu Eiropas Savienības Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) un Lauku attīstības programmas (LAP) 2014.–2020. gadam apakšpasākuma „Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana” projekta iesniegumu Nr. 19-08-FL06-F043.0202-000003 „Piejūras vides labiekārtošana Rojā”. Projekta kopējās un attiecināmās izmaksas 144322.56 EUR, no kurām publiskais finansējums ir 128550.93 EUR. Projekta mērķis ir nodrošināt piekrastes kāpu aizsardzību un saglabāšanu, regulējot apmeklētāju un transporta plūsmu piejūras parkā, izveidojot mūsdienīgi bruģētus parka laukumus. 

 

Projekta ietvaros tika  izbūvēts bruģis Rojas brīvdabas estrādes teritorijā, labiekārtota piejūras vide. Izbūvēts bruģēts automašīnu un autobusu stāvlaukumus 3409 m² platībā, kurš tika nodots ekspluatācijā šī gada 4. jūnijā. Projekta rezultātā tika uzlabots kopskats Rojas piejūras parka teritorijā, un ar stāvlaukumu izbūvi tika nodrošināta teritorijas aizsardzība pret plūdiem.

Pēc iepirkuma procedūras konkursa rezultātiem, būvniecības darbus veica SIA „AJOR”, būvuzraudzību veica SIA „Akorda”.

Agnese Veckāgane,

Attīstības nodaļas vadītāja

Ģipkas evaņģēliski luteriskā baznīcā tiek realizēts projekts

14. novembrī 2019. gadā Lauku atbalsta dienests informēja, ka ir apstiprināts Ģipkas evaņģēliski luteriskā draudzes projekta iesniegums Nr. 19-08-FL06-F043.0203-000005 “Ģipkas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabāšana”, kas tika iesniegts Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansētās Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam pasākuma “Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošanai” ietvaros. Projekta ietvaros Ģipkas evaņģēliski luteriskai baznīcai tiks veikta vēsturiskā jumta seguma pārbūve.

Ģipkas baznīcas jumta pārbūvei jau ilgu laiku tika meklēts finansējums, bet nu ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstu, daudzu cilvēku sapnis piepildīsies. Baznīcai tiks veikta jumta pārbūve, kur pēc baznīcas jumta seguma tehniskās izpētes atzinuma ir secināts, ka zvanu torņa un lūgšanas zāles jumta segums ir nolietojies. Sakarā ar jumta seguma slikto stāvokli, projektā paredzēta jumta seguma maiņa, nomainot šindeļa jumtu pret skārda.

Šī gada februārī tika veikta tirgus izpēte un izsludināts iepirkums par apliecinājuma kartes izstrādi. Pamatojoties uz tirgus izpētes rezultātiem, tika noslēgts līgums ar SIA “Smilšu pilis” par apliecinājuma kartes izstrādi.

Šī gada maijā tika veikta tirgus izpēte un izsludināts iepirkums par būvdarbu veikšanu. Pamatojoties uz tirgus izpētes rezultātiem, tika noslēgts līgums ar SIA “A Celtne” par būvdarbu veikšanu jumta pārbūvē.

Projekta kopējās izmaksas ir 60 972,73 EUR, no kuriem 45 000 EUR finansē Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, 2 500 EUR līdzfinansē Rojas novada dome, 2 500 EUR finansē Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca, un 10 972,73 EUR finansē Ģipkas evaņģēliski luteriskā baznīca.

Agnese Veckāgane,

Attīstības nodaļas vadītāja

Dzīve pēc ārkārtējās situācijas beigām

Lai gan situācija ar vīrusa izplatību Latvijā ir stabila, Veselības ministrija noteikusi ierobežojumus, kas jāievēro arī pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Pamatprincipi ir nemainīgi – visur, kur ir iespējams, ievēro 2 metru distanci, mazgā rokas, paliec mājās, ja esi saslimis un seko līdzi informatīvajām norādēm sabiedriskās vietās, kā arī izpildi konkrētā pakalpojuma sniedzēja vai pasākuma organizētāja norādījumus.

Distances ievērošana, īpaši starp savstarpēji svešiem cilvēkiem, joprojām ir izšķiroša, lai mazinātu vīrusa izplatību. Vienlaikus ir vairākas situācijas, kad ir pieļaujams to tik strikti neievērot, piemēram, veicot darba pienākumus, bērnudārzos un nometnēs, kā arī sporta, dejošanas un aktiermākslu nodarbībās. Šajās situācijās cilvēki ir savstarpēji pazīstami un epidemiologi varēs apzināt kontaktpersonas, ja kāds saslims. Savukārt sabiedriskajā transportā, kur bieži nav iespējams ievērot starp cilvēkiem 2 metru distanci, joprojām ir jālieto mutes un deguna aizsargs.

No 10. jūnija atļauts arī vienkopus pulcēties lielākam cilvēku skaitam – iekštelpās līdz 100 cilvēkiem, bet ārā līdz 300 cilvēkiem, ievērojot divu metru distanci starp personām. Šie nosacījumi attiecas uz pakalpojumu sniegšanas un publisku pasākumu norišu vietām. Tas nozīmē, ka privātam pasākumam privātā teritorijā, piemēram, savās mājās vai dārzā, šādu nosacījumu nav. Tomēr cilvēkiem pašiem ir jāuzņemas atbildība par privātu pasākumu un jārespektē piesardzības pasākumi.

Minētie cilvēku skaita ierobežojumi neattiecas arī uz vietām, kur ir aktīva cilvēku plūsma, piemēram, tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas vietām, muzejiem, izstādēm un dabas takām, ja šajās vietās netiek rīkots pasākums.

Šajās vietās cilvēki ilgstoši neuzkavējas uz vietas, tādēļ nav iespējams noteikt tajās esošo cilvēku skaitu, bet šīm vietām ir atsevišķi specifiski nosacījumi, piemēram, ir jābūt nodrošinātiem 4m2 uz vienu cilvēku.

Ja epidemioloģiskā situācija atļaus, plānots, ka no 1. jūlija iekštelpās, kuru platība ir virs 1000 m2, varēs pulcēties līdz 500 cilvēki, bet ne vairāk kā 50% no telpas kapacitātes un nodrošinot 4m2 uz vienu cilvēku. Tas nozīmē, ka telpu īpašniekiem būs jāaprēķina, cik cilvēkiem ir droši atrasties konkrētajā vietā. Pasākumos ārā varētu pulcēties līdz pat 1000 cilvēkiem. Savukārt no 1. augusta iekštelpās, kuru platība ir līdz 1000 m2, drīkstētu pulcēties līdz 250 cilvēkiem.

Papildu nosacījumi ir sabiedriskās ēdināšanas vietām – starp galdiņiem ir jānodrošina 2 metru distance. Līdz 1. jūlijam ir noteikts, ka iekštelpās pie galdiņa drīkst sēdēt 4 cilvēki, bet ārā, piemēram, uz terases, pie galdiņa – 8 cilvēki.

Tāpat kā līdz šim kultūras, sporta, izklaides un reliģiskās darbības vietas darbu uzsāks ne agrāk kā pulksten 6.30 un beigs ne vēlāk kā plkst. 24.00. Izņēmums ir brīvdabas kino un sabiedriskās ēdināšanas vietas, kas drīkstēs darboties līdz pulksten 2.00 naktī.

Valdība arī lēma, ka bērnu nometnēs drīkstēs būt 30 bērni, savukārt pieaugušie neformālās izglītības pasākumos vienā grupā varēs būt 50 cilvēki. Īpaši nosacījumi ir arī sporta treniņos – vienā treniņgrupā drīkst būt ne vairāk kā 30 cilvēki, ieskaitot treneri. Līdz 31. jūlijam sporta pasākumiem iekštelpās, kur kopējā publisko telpu platība ir mazāka nekā 1000 m2, ir jānotiek bez skatītājiem.

Attiecībā uz ceļojumiem, Veselības ministrija aicina rūpīgi izvērtēt to nepieciešamību. Jārēķinās, ka ārzemēs pastāv ne tikai lielāks risks inficēties ar Covid-19, bet arī nonākt karantīnā, kas būs jāievēro valstī, kur tobrīd atradīsies. Vienlaikus jāņem vērā, ka šobrīd ES ārējā robeža nav atvērta ceļojumiem, tādēļ nenotiek ceļojumi uz trešajām valstīm. Nenotiek arī ceļojumi uz ES un EEZ valstīm, kas SPKC mājaslapā ir publicētas kā valstis ar augstu risku sabiedrības veselībai (14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem pārsniedz 25), bet, ieceļojot Latvijā no valsts, kur 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem pārsniedz 15, būs jāievēro pašizolācija 14 dienas, kopš izbraukšanas no minētās valsts.

Būtiskākie fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi

  • 2 metru distance no citiem cilvēkiem;
  • Ne vairāk kā 100 personas organizētā pasākumā telpās;
  • Ne vairāk kā 300 personas organizētā pasākumā ārā;
  • Vēdināt telpas, ievērot higiēnu, dezinfekcijai izmantot līdzekļus ar vismaz 70% spirta saturu;
  • Publiskās vietās jāseko norādēm par drošības pasākumiem.

Stingri ievērojot visus iepriekš minētos nosacījumus, kultūras un sporta dzīve Rojā strauji uzņem apgriezienus.

Vecāki ar bērniem aicināti izklaidēties bērnu rotaļu laukumos, jaunieši – sportot skeitparkā un stadionā, apmeklēt pasākumus aicina kultūras darbinieki. Lielu novada ļaužu interesi izraisījuši gaidāmie pasākumi mūsu jaunajā brīvdabas estrādē, tādēļ ar tiem iepazīstina estrādes vadītāja Madara Aizgrāve.

Pamazām, ļoti lēniem soļiem sākam virzīties pretī ierastajam kultūras dzīves ritmam. Pēc šī gada 9. jūnija Ministru kabineta sēdes, ir palielināts apmeklētāju skaists, kas vienlaikus var piedalīties kultūras pasākumos, nosakot, ka laika posmā no 10. jūnija līdz 30. jūnijam, ārtelpās notiekošā kultūras pasākumā kopējais apmeklētāju skaits nedrīkst pārsniegt 50% no norises vietas ietilpības, bet ne vairāk kā 300 personas. Ņemot vērā jaunos noteikumus, Rojas brīvdabas estrādē šajā laika periodā, ievērojot visus nosacījumus par 2x2m distanci uz vienu apmeklētāju, tiek nodrošināta kultūras pasākumu pieejamība vienā reizē 245 personām. Kultūras pasākumu norise var notikt laikā no 06.30 – 24.00. Biļetes uz pasākumiem ieteicams iegādāties internetā. Biļetei obligāti  nav jābūt izdrukātai, to var uzrādīt arī savā mobilajā telefonā. Rojas brīvdabas estrādes teritorijā ir nodrošināta dezinfekcijas līdzekļu pieejamība roku un virsmu higiēnai.

Jau 20. jūnijā, tieši pirms saulgriežiem, plkst. 20.00 Rojas brīvdabas estrādē viesosies šarmantā skatuves lēdija, dziedātāja Aija Vītoliņa un pianists Romāns Vendiņš. Šajā muzikālajā vakarā būs dzirdami skaņdarbi gan no teātra izrādēm ar M. Zālītes vārdiem, gan skaņdarbi no dziedātājas pēdējā albuma “Klusums” un citi muzikāli pārsteigumi. Biļešu cena: 10.00 EUR, biļetes var iegādāties: www.bilesuparadize.lv

No 3. jūlija līdz 18. jūlijam estrādē apskatāma mākslinieces Artas Baltās keramikas darbu izstāde “ESME”.

3. jūlija vakarā no plkst. 20.00 estrādē notiks meditatīvs sajūtu vakars “EMBRACE THE SILENCE”, kurā savas kompozīcijas izpildīs latviešu komponiste Aija Alsiņa, kuras skaņdarbi ir melodiski, meditatīvi un reizēm melanholiski. Aija ieguvusi maģistra grādu Londonā, specializējoties komponēšanā filmām un medijiem. Ieeja bez maksas.

25. jūlijā plkst. 20.00 muzikāls vakars “PAGALMA ROMANCES” ar Liepājas teātra aktrisi Karinu Tatarinovu un ģitāristu Robertu Dinteru. Biļešu cena 10.00 EUR, biļetes var iegādāties www.biesuparadize.lv

Par visiem notikumiem un jaunumiem Rojas brīvdabas estrādē informācija pieejama estrādes facebook.com lapā, www.roja.lv un informatīvajā izdevumā “Banga”.

Sagatavoja Dace Klabere

Ziņas