Ziņas

Pārdod nekustamo īpašumu Miera ielā 72, Rojā, Rojas novadā

Rojas novada dome pārdod par brīvu cenu nekustamo īpašumu Miera ielā 72, Rojā, Rojas novadā, kadastra apzīmējums 8882 008 0561, kas sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8882 008 0561 (platība 0,1656 ha), un uz tā esošās dzīvojamās mājas, trim šķūņiem, kūts un pagraba, nosakot, ka gadījumā uz objektu piesakās vairāki pretendenti, rīkojama izsole.

Sākumcena - 15 000,00 EUR, solis - 200,00 EUR, drošības nauda - 10% apmērā, kas sastāda 1500,00 EUR, reģistrācijas maksa - 30,00 EUR. Samaksa veicama divu nedēļu laikā no izsoles dienas.

Personām, kurām ir pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo nekustamo īpašumu, tās jāpiesaka Rojas novada domē viena mēneša laikā no šī sludinājuma publicēšanas dienas.

Pretendenti pārdošanai par brīvu cenu vai izsolei var pieteikties līdz 2018.gada 20.jūnijam, plkst. 10ºº, darba dienās: no pirmdienas līdz ceturtdienai, no plkst. 9:00 līdz 12:00 un no plkst. 14:30 līdz 16:30, piektdienās no plkst. 9:00 līdz 14:00. Ja pieteiksies vairāki pretendenti, izsole notiks 2018.gada 20.jūnijā, plkst. 11.ºº, Rojas novada domes sēžu zālē, Zvejnieku ielā 3, Rojā, Rojas novadā. Drošības nauda un reģistrācijas maksa ieskaitāma Rojas novada domes  kontā LV95HABA0551022109166, a/s „Swedbank” vai jāiemaksā Rojas novada domes kasē līdz 20.06.2018. plkst.10.ºº. Ar atsavināšanas noteikumiem var iepazīties mājas lapā www.roja.lv

Apstiprināts projekts “Vieta sportiskām aktivitātēm”

Rojas novada domei ir apstiprināts projekts Nr. 18-08-AL35-A019.2202-000003 “Vieta sportiskām aktivitātēm”.  Projekta kopējās izmaksas ir 151958.06 EUR, LAD finansējums 27000 EUR, pašvaldības līdzfinansējums – 124958.06 EUR. Projekta ietvaros paredzēta basketbola, volejbola, florbola un tenisa laukumu iekārtošana un aprīkojuma iegāde.

Ne reizi vien Rojas novada iedzīvotāji ir pauduši savu neapmierinātību ar situāciju, ka Rojas novadā, izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, ir rekonstruētas skatītāju tribīnes, pārbūvēti stadiona skrejceliņi, tomēr minētajā teritorijā nav atjaunoti sporta laukumi, kuros novada iedzīvotāji varētu veikt sporta aktivitātes basketbolā, volejbolā, tenisā un florbolā, nemaksājot nomas maksu. Rojas novada sporta laukumos notiek starptautiskas sacensības basketbolā, pašvaldību sporta spēles un Kurzemes reģiona sacensības volejbolā un florbolā. Projekta ietvaros ir iecerēts pārbūvēt esošo sporta laukumu par kompleksu laukumu, kas sastāv no diviem basketbola laukumiem, kuros vienlaicīgi var spēlēt arī volejbolu, tenisu un florbolu, paredzot dažādot sporta aktivitātes Rojas novada iedzīvotājiem, kas veicinātu šo sporta veidu tālāku attīstību un bērnu un jauniešu fizisko aktivitāti. Projektā plānotās darbības – demontēt esošos solus, gumijas seguma plāksnes, asfaltu zem gumijas seguma, žogu, kā arī demontēt esošās sporta konstrukcijas. Projekta ietvaros paredzēta asfaltbetona izbūve ar multifunkcionālā ūdensnecaurlaidīgā sporta seguma ieklāšanu. Laukumā paredzēts uzstādīt 4 basketbola grozu konstrukcijas un volejbola tīklu tērauda 4 stabus (ar regulējamu augstuma mehānismu), abos laukuma galos uzstādīt 4 m augstu žoga konstrukciju, bet laukuma sānos paredzēti 4 m gari 14 koka soli.

Rojas novada Sporta skolā basketbola nodaļā trenējas 63 audzēkņi četrās vecuma grupās. Pavasara un vasaras periodā renovētajā sporta laukumā zēni un meitenes varēs trenēties āra apstākļos., kas veicinās Sporta skolas basketbolistu izaugsmi un bērni lietderīgi pavadīs brīvo laiku. Arī individuāli jaunieši varēs trenēties labiekārtotajā sporta laukumā. Pēc sporta spēļu laukumu renovācijas ir plānots piedāvāt Rojas sporta infrastruktūru sacensību organizēšanai arī Latvijas veterānu savienībai.

Ar sporta spēļu laukumu renovāciju tiks veicināta iedzīvotāju fiziskā aktivitāte un Rojas novadā tiks attīstīti sporta politikas galvenie virznieni – “Bērnu un jauniešu sports” un “Sports visiem”.

Dace Klabere

Kolekcija – pārsteigums Rojas novada bibliotēkā

Kāpēc pārsteigums? Jo būtība tā ir parasta, sadzīvē nepieciešama lieta. Agra Jansona vaļasprieka kolekcijā to ir vairāk nekā 300 – var teikt, ka pārstāvēta visa pasaule. Paša pirktie galvenokārt vesti no dažādām Eiropas valstīm, no eksotiskākām zemēm dāvanā atveduši draugi un darba kolēģi – Alise, Andrejs, Gints, Rišards, Leonīds, Aivars, Juris, Jānis, Uldis, Kārlis. Radinieki, protams,  visi ved. Un ne jau vienu vien. Dažreiz pat 5 – 6 atved un nober uz galda. Arī pats reiz Holandē iegādājies uzreiz trīs – meiteni, narkotiku un tulpi.

Viss sācies ar pirmajiem pieredzes apmaiņas braucieniem uz Zviedriju un Dāniju. Ko parasti atved kā suvenīrus no ekskursijām? Krūzītes, karotītes, magnētiņus. Agrim Jansonam gribējies izdomāt ko citu, un pēkšņi radusies ideja – pudeļu attaisāmie. Kāpēc gan ne? Toreiz par tulku bijusi Astrīda Teriņa. Viņas dāvātais attaisāmais – ar koka kātu, līdzīgs tiem, kādi bija  Latvijā – bijis kolekcijas pirmsākums.  Izstādē Rojas bibliotēkā skatāmi vien 86 – ir daži no sērijas ar zvaniņiem, ir par dažādām pilsētām, ir ģitāras un dzīvnieki, ir Venēcijas gondola un Holandes tupelīte… Līdz šim man nebija ne jausmas, ka attaisāmie var būt tik dažādi. Droši vien arī lielai daļai no jums tas būs acis žilbinošs pārsteigums, tāpēc nāciet un pētiet paši!

Irēna Svitiņa

Savus skatītājus pulcē Rojas amatierteātris

18. maijā Rojā skatītājus uz pirmizrādi aicināja Rojas kultūras centra amatierteātris. Šoreiz skatītāju priekam bija iestudēta Leldes Stumbres luga “Plīvurītis ar punktiņiem”. Lomās lieliski iejutās Kristaps Gitendorfs, Edmunds Jēgermanis, Iveta Lakšmane, Elīna Memrikova, Iluta Graudiņa un Oskars Mitenbergs. Aktieriem tekstu atcerēties palīdzēja Niveta Grīnīte, režisore Gundega Balode.

Kā pastāstīja Gundega, amatierteātris savu darbu sācis jau pagājušā gada rudenī, un mēģinājumos visas ziemas garumā pavadītas daudzas stundas. Tikai no malas skatoties, tas izliekas vienkārši! Teksts ir jāiemācās, loma jāizprot, ar to jāsarod un jāpieņem. Gundega saka, ka cenšas lomas iedalīt, vadoties pēc aktieru rakstura, bet tas vienalga neesi tu pats, tas ir tavs tēls un ir jāiemācās to pieņemt un ar to sadzīvot. Režisore domā, ka šajā lugā visgrūtāk sarast ar savu tēlu bijis Kristapam. Kristaps ir darbīgs cilvēks, tādēļ viņam grūti saprast tādu neizlēmību un pilnīgu atkarību no mātes, kā tas bija viņa atveidotajam Artūram.

Gundega atzīst, ka visgrūtākais process esot atrast lugu, kas patiktu gan viņai pašai, gan aktieriem un skatītājiem.

Kad jautāju, vai nākamā gada pavasarī Rojas kultūras centra amatierteātris mūs atkal iepriecinās ar jaunu iestudējumu, Gundega tikai pasmaidīja.

Dace Klabere

Ziņas