Ziņas

Apsveikums

Lāčplēša dienā Roja solidarizējas ar visu Latviju

Lāčplēša diena – Latvijas brīvības cīņu visplašāk svinētā diena. Diena, kad īpaši atceramies un godinām visus, kuri izcīnījuši neatkarīgu Latvijas valsti. Šogad svinam 100 gadu jubileju vēsturiskajai dienai, kad neatkarīgās un jaunās Latvijas karavīri padzina no Pārdaugavas Bermonta - Avalova karaspēku. Solidarizējoties ar savas valsts patriotiem visā Latvijā, arī Rojā ļaudis devās lāpu gājienā, bet mājās palicēji, domās kavējoties pagātnes notikumos, logos iededza svecītes.

Tradicionāli lāpu gājienā pirmā pieturas vieta bija pie mūsu šī laika brīvības cīnītāja Gvido Zvaigznes piemiņas vietas Rojas vidusskolas pagalmā. Gājiens noslēdzās laukumā pie Rojas kultūras centra. Tur ar svētku uzrunu pie klātesošajiem vērsās Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, sveicinot ikvienu, kurš šajā vakarā ar sveces vai lāpas liesmiņu apliecināja, ka viņam ir svarīgs tas, kas notiek Latvijā, un vēlēja ikvienam šo gaismu tvert savai sirdij, dvēselei un gara stiprumam. Gājiena dalībniekus uzrunāja arī zemessargu 46. kājnieku bataljona kapteinis Uldis Plāte, skanēja zemessargu un Rojas kultūras centra sarūpēts koncerts.

Katru gadu Valsts prezidenta kanceleja organizē Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltītu skolēnu radošo darbu konkursu. Konkursa uzdevums ir sagatavot

runu par konkrētu tēmu. Šī gada temats - “Mūsdienu varonības tēli Latvijā”. Konkursā piedalījās divas Rojas vidusskolas skolnieces – Eva Kirilova un Megija Janševica, kuras abas bija uzaicinātas ciemos pie Valsts prezidenta. Abu meiteņu darbi ļoti sasaucas ar šī – Patriotu mēneša – noskaņojumu, tādēļ publicēju 10. klases skolnieces Megijas Janševicas darbu, kuru viņa nolasīja arī Lāčplēša dienas svinīgajā pasākumā Gvido Zvaigznes piemiņas vietā.

“Kas ir varonis? Ko šī persona ir paveikusi, lai to godātu šādā vārdā? Mana atbilde ir šāda. Mūsu valsts varonis jeb varoņi ir tauta. Tie esam mēs visi, katrs savas drosmes izvērtēts.

Mēs ikdienā bieži aizmirstam īsto nozīmi vārdam ‘’Varonis’’. Tad, kas mums katram ir valsts varonis? Mans valsts varonis ir cilvēks, kurš ar visiem spēkiem apzinās savu vērtību būt valsts patriota vietā, kurš spēs doties aizstāvībā pār savu valsti, ja tas būs nepieciešams. Cilvēks, kura sirds pieder vietai, kurā viņš ir uzaudzis. Tas, kuram svarīga ir ģimene, tās mīlestība un labklājība.

Manuprāt, mēs katrs varam kļūt par varoni, tikai savā jomā. Mūsu valsts ir apveltīta ar varoņiem. Mūsu varoņi ir cilvēki, kuri ikdienā ziedo savu dzīvību, lai palīdzētu mums. Cilvēki, kuri cīnās par mūsu veselību, kuri palīdz un dod iespēju mums izglītoties un cilvēki, kuri savu ikdienu saista, lai mūs aizsargātu no visiem draudiem, kuri mūs var sagaidīt te pat blakus. Mūsu valsts varonis var būt vienkārša veikala pārdevēja, kura katru dienu kādam cilvēkam novēlēs – „lai jauka diena’’! Dažkārt ar to pietiek. Mēs vienmēr būsim pateicīgi šiem cilvēkiem par viņu spēju būt cilvēcīgiem un nēsāt daļiņu no vārda ‘’Varonis’’.

Kā jau teicu, mans valsts varonis ir cilvēks, bet viņam nav konkrēts vārds. Tā ir persona, kura pazīst savu valsti, savas mājas, savu Tēvu zemi. Es vienkārši zinu un ticu, ka šis cilvēks ir.

Pateicoties mūsu tautas varonībai, mēs varam dzīvot savā valstī, kurai ir sava teritorija un runāt savā valodā. Tautai, kura mēs esam pašlaik, ir liela nozīme, jo mēs savas pozīcijas esam  nostiprinājuši ilgā laika periodā. Doma par to, kas notiks tālāk, nākotnē, dažkārt rosina mūsos bailes, kuras nav vajadzīgas, jo varonis nekad nebaidās. Viņš dodas pretī nezināmajam un nedomā par to, kas viņu sagaida. Viņam ir šī ticība un mīlestība pret to, par ko viņš cīnās.

Mēs varam kļūt par tautas varoņiem ar ticību un mīlestību, bet tai jābūt patiesai un īstai. Tikai tā mēs spēsim viens otru atbalstīt un palīdzēt grūtos brīžos. Tikai tā mēs spēsim būt vienoti. Tikai tā mēs kļūsim par varoņiem un vienotu tautu. Mēs tiecamies iet pa to ceļu, kurš mūs vedīs pretī ilgai un vienotai laimei.

Mūsdienu varonis, ir daļa no mūsu valsts. Mūsu valsts ir vieta, kurā saglabājas ticība par to, ka nākotne būs vēl labāka, ka laime būs ilga, un, ka vienmēr atcerēsimies pateikties saviem varoņiem.

Mēs esam ceļā uz vienotu laimi un varoņa cienīgu mūžu.”

Dace Klabere

Izglītības programmā “Latvisko ēdienu gatavošanas tradīciju saglabāšana” – pirmais izlaidums

Rojas novada pašvaldība sadarbībā ar Valsts Izglītības Attīstības aģentūru īsteno ESF projektu  “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. Šajā projektā pieaugušām, nodarbinātām personām ir iespēja pilnveidot savu profesionālo kompetenci, apgūt jaunas prasmes un iemaņas.

Augustā Rojā neformālās izglītības programmā “Latvisko ēdienu gatavošanas tradīciju saglabāšana” mācības uzsāka 4 audzēknes – Gundega Kiršteine, Anda Maslobojeva, Una Vecbērza un Ruta Penēze. Izglītības programma Rojā tika īstenota sadarbībā ar Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumu un pasniedzējiem Ievu Misāni un Aivaru Varņecki. Programmas ietvaros izglītojamie apguva visu četru vēsturisko novadu tradicionālo ēdienu gatavošanas pamatus. Mācības Rojas iedzīvotājiem tiek realizētas sadarbībā ar Rojas vidusskolu.

Vairāk vai mazāk visas kursu apmeklētājas ikdienā saistītas ar ēst gatavošanu, vienīgi Una smējās, ka ar ēst gatavošanu viņa esot uz jūs. Unai paticis viss kursos iemācītais, vienīgi pie sirds negājusi no subproduktiem vārītā zupa. Turpmāk viņas ģimene varēs mieloties arī ar latgaliešu asuškām jeb biezpiena plācenīšiem saldā krējuma mērcē, kas Unai padevušies sevišķi garšīgi. Gundega strādā par pavāri, arī viņas ceptās kūkas pašas kūst mutē un, neskatoties uz lielo pieredzi, katra stunda kursos nāca ar jaunu atklājumu. Līdz šim viņa nekad nebija gatavojusi pelmeņus, tagad māksla rokā! Un, lai arī Gundega nav sīpolu piekritēja, viņa atzīst, ka pelmeņi, kas pildīti ar cūku iekšējiem taukiem un ceptiem sīpoliem, garšojuši ļoti labi. Andas ikdiena paiet, gatavojot visdažādāko zivju produkciju savam uzņēmumam. Kursu noslēgumā viņa gatavoja ar malto gaļu un burkāniem pildītu cūkas kuņģi. Anda zina teikt, ka tas ir sens latviešu ēdiens, kas parasti gatavots pēc cūku bērēm uz Ziemassvētkiem vai Mārtiņiem. Savukārt Rutas meistarstiķis bija žograuši, kuru tradicionālo sastāvu viņa bija papildinājusi ar āboliem un biezpienu.

Visas kursantes ir ļoti apmierinātas ar kopīgi pavadīto laiku labā kompānijā, lieliskajiem pasniedzējiem un jauniegūtajām zināšanām, un no sirds pateicas kursu pasniedzējiem, Rojas novada pašvaldībai un Rojas vidusskolai par atvēlētajām telpām.

Projekta īstenošana ilgs līdz 2022. gadam, un pieteikšanās nākošajai apmācību kārtai plānota šī gada nogalē vai nākošā gada sākumā. Arī nākošajās projektu kārtās, sadarbojoties ar Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumu,  Rojā uz vietas būs iespējams piedalīties dažādās apmācību programmās. Sīkāka informācija sekos, uzsākoties 5. projekta kārtai.

Informācija par projekta noteikumiem un prasībām atrodama interneta vietnē www.macibas pieagusajiem.lv , Rojā Tūrisma informācijas centrā vai pa telefonu 28630590.

Kristēne Voldemāre,

projekta koordinatore,

Dace Klabere

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas kolektīvs piedalīsies protesta akcijā “Diena bez ārstniecības personas”

Ārstniecības iestāžu darbinieki ik dienas rūpējas par tiem, kam nepieciešama gan neatliekamā, gan plānveida medicīniskā palīdzība, bet diemžēl Saeimas un valdības nostāja veselības aprūpes finansēšanā neuzlabo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem  un nemotivē medicīnas nozares darbiniekus palikt strādāt Latvijā. Saeima nepilda likumu un savus solījumus. Vienotā protesta akcijā “Diena bez ārstniecības personas” 7. novembrī Rīgā pie Saeimas  piedalīsies arī Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas kolektīvs, līdz ar to tiks ierobežota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība Ventspilī un Talsos.

Protesta akcija “Diena bez ārstniecības personas” ir sauciens pēc atbalsta un dzirdīgām ausīm. Veselības aprūpes finansējums Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā, un akcijas mērķis ir prasīt politiķiem un valdībai nodrošināt atbilstošu finansējumu, lai visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejami kvalitatīvi veselības aprūpes pakalpojumi.

Akcijā, sadarbībā ar LVSADA Ventspils slimnīcas arodorganizāciju, dosies Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Ventspils un Talsu filiāles ārsti - speciālisti, medicīnas māsas, ārstu palīgi un atbalsta dienestu darbinieki. Darbinieki brīvprātīgi, pēc savas iniciatīvas, ņems bezalgas atvaļinājumu, un akcijas ietvaros slimnīcā tiks ierobežotas ambulatorās konsultācijas un diagnostiskie izmeklējumi, kā arī plānveida operācijas,  nebūs sazvanāma un klātienē pieejama slimnīcas reģistratūra! Savukārt neatliekamā un stacionāra medicīniskā palīdzība tiks nodrošināta pilnā apmērā. Nepieciešamības gadījumā par saņemto medicīnisko palīdzību norēķināties būs iespējams slimnīcas uzņemšanas nodaļā.

Ar katru pacientu, kuram ir pieraksts uz ambulatorajiem pakalpojumiem 7. novembrī, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas sazināsies individuāli, lai rastu iespēju tuvāko dienu laikā piedāvāt citu iespēju saņemt pakalpojumu. Respektīvi, ja pakalpojuma gaidīšanas laiks ir bijis divi mēneši, tad pacientiem, pārceļot vizīti, nebūs jāgaida minētais laiks atkārtoti.

Ar dalību protesta akcijā medicīnas personāls Saeimai un valdībai vēlas paust savu nostāju par kvalitatīvas veselības aprūpes sniegšanai nepieciešamo finansējumu.

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas aicina atbalstīt veselības aprūpē strādājošos un 7. novembrī no plkst. 8.30 līdz 9.30 pulcēties pie Saeimas, lai paustu savu viedokli un būt vienotiem savās prasībās! 

 

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas pateicas visiem par sapratni un atbalstu!

Ziņas