Ziņas

Ceļabiedri un labākie draugi mūža garumā

12. maijā Rojas kultūras centra zālē norisinājās vieni no skaistākajiem novada svētkiem – “Narcišu balle”, kurā tika sumināti mūsu ilggadējā laulībā nodzīvojušie pāri, kuri šogad atzīmē 50, 55 un 60 kopā nodzīvotus gadus. Kā svinīgā pasākuma ievadā atzīmēja Rojas novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Liāna Bērziņa, šai pasaulei vajag mīlestību. Var jau jautāt, kā tas notika, kurā dienā, vasaras karstumā vai ziemas spelgonī šie ļaudis satikās, bet patiesībā jau tam nav nozīmes. Svarīgi ir vienīgi tas, ka šajā plašajā pasaulē viņi ir satikušies. Cilvēki nesastopas nejauši. Nejauša satikšanās ir tikai tāda šķietamība. Šo pāru satikšanās, visticamāk, jau pirms viņu dzimšanas bija ierakstīta katra likteņa zīmē.

Pēc pāru svinīgās ievešanas zālē un skaistajiem ievadvārdiem, kāzu jubilārus sveica Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, pateicoties par iespēju būt kopā šajā dienā, par laulāto pāru mīlestību, kopā nodzīvoto mūžu un daudzajiem kāzu valšiem. Eva Kārkliņa: ”Jūs savu jubileju svinat gadā, kad Latvijas valsts svin savu 100. jubileju, tāpēc šī diena ir arī mūsu valstij un pašvaldībai vēsturiska diena. Tas, kā jums ir gājis un brīži, kas veduši jūs gan kalnā augšā, gan lejā, ir jūsu ziņā, bet, lai būtu svētki, ir vajadzīgs liels darbs un par šo darbu, kad esat stiprinājuši viens otru, liels paldies jums!”

Šajā dienā visiem klātesošajiem bija gods būt dārgmetālu apmirdzētiem. Vispirms tika godināti mūsu zelta pāri, un kā pirmais no viņiem – Antonija un Laimonis Megņi. Viņu mīlasstāsts iesācies pavisam saldi – ar konfektēm. Tālajā 1967. gada rudenī abi jaunieši satikušies kādā jubilejā. Jautrīte (Antonija mūža garumā tiek dēvēta tikai šajā vārdā) ballē jutusi, ka viņai kāds met – jā, nevis ar aci, bet ar konfekti gan. Tas bijis Laimonis, un tā radusies salda draudzība, kas pāraugusi mīlestībā un nākamā gada pavasarī svinētas kāzas. Kopdzīvē izaudzināti dēls Uģis un meita Aiga, dzimtu turpina divi mazdēli.

Ausmas un Edgara Ekmaņu mīlestība iesākusies vecajā Rojas ēdnīcā, kur abi nejauši satikušies pusdienojot, bet pēc tam sadejojušies Rojas sporta zāles atklāšanas ballē. 1968. gada 4. decembrī vēl vecajā muzeja ēkā, kurā tolaik atradusies dzimtsarakstu nodaļa, jaunieši viens otram teikuši vārdu. Ilgajos kopdzīves gados uzcelta sava māja, jaunajā dzīvē ievadīti divi pāri, izaudzināti divi bērni, un nu Ausma un Edgars ir vecvecāki četriem mazdēliem un vienai mazmeitiņai.

Līvijas un Jāņa Lasmaņu dzīves ceļi pirmo reizi krustojušies jau skolas laikā, bet tā pa īstam abi iepazinušies Kaltenes jūrmalā 1963. gadā. Kāzu valsis gan dejots tikai pēc pieciem gadiem, jo Jānis iesaukts karadienestā. Pārim ir kopīgs vaļasprieks – dārzkopība, un abus vieno brīnišķīgs dzīves moto – būt kustībā. Kopīgajos 50 gados izaudzinātas divas meitas, ir mazdēls un divas mazmeitiņas, no kurām pati mazākā – Betija, savus vecvecākus un pārējos klātesošos ar aizkustinošu dziedājumu iepriecināja arī šajā svētku dienā.

Veneranda Šulce ar savu Intu iepazinusies Vecgada vakara ballītē. Vēl pēc dažām tikšanās reizēm draudzība pāraugusi mīlestībā, un tā jau 50 gadus Veneranda savu Intu sauc arī par draugu un ticības brāli.

Ingrīda un Artūrs Ziedonis Miķelsoni iepazinušies 1964. gadā Rīgā, Ļeņina un Krāsotāju ielas stūrī, gaidot ekskursijas autobusu. Pēc ekskursijas uz Kuršu kāpām sekojuši vairāki randiņi, pēc kuriem Artūrs drīz vien iesaukts dienestā. Īsta mīlestība prot gaidīt, un 1968. gada 20. jūlijā tika reģistrēta jaunā Miķelsonu ģimene. Pēc 10 gadiem Miķelsonu ģimene par savējo izvēlējās Roju. Izaudzināti divi bērni, izloloti četri mazbērni, un nu jau Miķelsonu pāri priecē arī divi mazmazbērni. Ingrīda Miķelsone palīdzējusi izaugt lieliem arī neskaitāmiem Rojas mazuļiem.

Dažādu iemeslu dēļ uz pasākumu neieradās mūsu novada pārējie zelta pāri. Viņi tika sveikti savās mājās, bet šajā dienā zālē aplausi bija veltīti arī Intai un Gunāram Otmaņiem, Ludmilai un Ivaram Liepām, Ilzītei un Aldim Alkšbirzēm, Baibai un Edmundam Drīksnēm, Astrai un Pēterim Rudzīšiem, Gunitai un Edmundam Leviciem, Lūcijai un Egonam Gobām.  Ar skaistu valsi zelta kāzu jubilārus iepriecināja Megija Janševica.

Pēc zelta iemirdzējās smaragds. 55 gadus kopā nodzīvojuši Dzidra un Grigorijs Vasiļjevi. Jaunieši iepazinušies ballē Tiņģerē, kur brašais rojupnieks Grigorijs noskatījis skaisto meiteni Dzidru, un 1963. gada 1. jūnijā svinētas kāzas. Mūža garumā laulātais pāris ir uzticīgi Rojupei. Dzidras lielā aizraušanā ir puķes, viņas dārzs joprojām slīgst vienos ziedos. Izaudzināta meita, divi mazbērni, sirdi priecē viena mazmazmeitiņa, un gan jau mazmazbērnu pulciņš vēl sakuplos, bet šajā svētku reizē vecvecāku priekam dziesmu veltīja mazmeita Vita.

Šī gada dimanta pāris – Elga un Gunārs Cepleviči. Cepleviču pāris kopā nodzīvojuši veselus 60 gadus! Viņu mīlestība aizsākusies 1954. gadā, abiem jauniešiem strādājot Ģipkas zivju konservu fabrikā. Radušās jūtas, izaugusi mīlestība, un 1958. gada 19. decembrī pāris salaulājies Kolkas ciema padomē. Gadu gaitā Cepleviču ģimene sakuplojusi – izaudzināts dēls un meita, priecē četri mazbērni un trīs mazmazbērni.

Dimanta jubilāri ir arī Irēna un Viesturs Grosbahi. Liktenis viņus saveda kopā 1956. gadā Rojas zivju konservu rūpnīcā. Pēc divu gadu saskatīšanās un randiņu perioda, 1958. gada decembrī mīti gredzeni. Viestura darba mūžs pagājis jūrā, bet Irēna sākotnēji strādājusi par pārdevēju, bet pēc tam veselus 26 gadus – Rojas krājkasē. Grosbahu ģimene ir šīs svētku dienas bagātākais pāris – izaudzinājuši divus dēlus un meitu, pāris tagad lepojas ar 10 mazbērniem un 14 mazmazbērniem, par ko viņi nopelna skaļus skatītāju aplausus. Ar aplausiem tiek sveikti arī pārējie dimanta pāri, kuru šajā brīdī nebija klāt – Brigita un Jānis Fīrmaņi, Valentīna un Voldemārs Labarēviči, Vija un Vilnis Lakšmaņi.

Nevar nepiekrist Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas Liānas Bērziņas paustajam: “Laulība ir kas īpašs. Tā dod iespēju dalīt katru savu dzīves mirkli ar otru cilvēku. Abpusēji dotais solījums turēties kopā gan priecīgos, gan ne tik priecīgos brīžos, ļauj uzdrīkstēties atklāt vienam par otru visu. Jūsu attieksmē vienam pret otru ir sapratne. Jūs jūtat viens otra sāpes un piesedzat viens otra trūkumus, jūs priecājaties par otra stiprajām pusēm un izbaudāt viens otra panākumus. Jūs viens otram esat padomdevējs, ceļabiedrs, labākais draugs un partneris visai dzīvei. Paldies, ka šajā steidzīgajā un mainīgajā pasaulē esat visiem parādījuši savu māku un prasmi saglabāt ģimeniskās vērtības vairāku gadu desmitu garajā kopdzīves ceļā. Valsts simtgades gadā atgādinu, ka mūsu Latvijas vislielākā vērtība ir un būs stipra ģimene, jo tieši ģimene ir tā, kas palīdz pārvarēt dzīves izaicinājumus, sasniegt mērķus un māca mūs mīlēt un cienīt ne tikai savus tuvākos, bet arī mūsu tautu un valsti.”

Dace Klabere

Aicinājums uz Piekrastes kāpu sakopšanas talku 26. maijā

Atzīmējot Latvijas simtgadi un turpinot 2007. gadā aizsāktās vides organizāciju iniciatīvas piekrastes kāpu joslas saglabāšanā, sabiedriskās kampaņas “Saglabāsim Latvijas kāpas” ietvaros visā piekrastē tiek atjaunota Piekrastes kāpu sakopšanas tradīcija, kas šogad norisināsies 26. maijā un turpmāk katru gadu maija pēdējā sestdienā. Savukārt kāpu nostiprināšana un priežu stādīšana sāksies 8. septembrī, turpmāk – pirmajā septembra sestdienā.

Katrs individuālais talcinieks, skolu pārstāvji un vietējo iedzīvotāju grupas tiek aicinātas piedalīties talkā, sakopjot savas pašvaldības piekrasti – pludmali un kāpu meža joslu. Talka paredzēta no pulksten 10.00 – 14.00. Darbarīkus, maisus, cimdus un sviestmaizes visiem talciniekiem, kuri līdz 22. maijam būs pieteikušies talkai pašvaldībā vai pie Latvijas Zaļās kustības koordinatoriem mājaslapā www.zalie.lv, nodrošinās Latvijas Zaļā kustība.

Skolu dalībnieki ir aicināti veidot komandas 10-15 skolēnu, vecāku un skolotāju sastāvā, izceļot un pārstāvot savu skolu gan ar īpašu vizuālu noformējumu (nosaukumu), gan sparīgu un aktīvu darbu. Pēc talkas paredzēta talcinieku apbalvošana un komandu izloze, kā arī sparīgākās un oriģinālākās skolas izvēlēšanās galvenās balvas iegūšanai – laivošanai pa Abavu. Visi skolu talcinieki tiks aicināti arī uz Piekrastes Jauniešu forumu, kas notiks šī gada oktobrī, un kurā tiks uzklausītas skolu jauniešu idejas par zaļas un ilgtspējīgas piekrastes attīstību.

Mūsu piekrastē posmā no Melnsila līdz Rojai talkos ap 20 Nacionālo Bruņoto spēku pārstāvji, kuru rīcībā būs arī viena armijas kravas mašīna.

“Atzīmēsim Latvijas simtgadi, dodot savu ieguldījumu Latvijas lielākās dabas bagātības – Baltijas jūras piekrastes dabas saglabāšanā!”, aicina pasākuma koordinators Jānis Matulis.

Dace Klabere

Informācija mazdārziņu lietotājiem

Rojas novada pašvaldība ikvienam iedzīvotājam piedāvā nomāt mazdārziņu. Domē ir noslēgti vairāki desmiti zemes nomas līgumi, tomēr joprojām ļoti daudzi iedzīvotāji mazdārziņu lieto bez juridiska pamata. Ilgstoši nenoslēdzot līgumu, bet dārziņu lietojot, var rasties situācija, ka dome šo zemes gabalu uzskata par brīvu un iznomā to citai personai. Lai nenotiktu nepatīkami pārpratumi, aicinām ikvienu, kurš līdz šim nav noslēdzis zemes nomas līgumus, ierasties pašvaldībā un sakārtot dokumentus.

Papildus atgādinām, ka par mazdārziņu tiek iekasēta nomas maksa gadā 3.00 EUR par 0.03 ha platībā esošu dārziņu un 6.00 EUR par 0.06 ha platībā esošu mazdārziņu, kā arī nekustamā īpašuma nodoklis saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas nosaka, ka minimālais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums katram nodokļa maksātājam katrā pašvaldībā ir 7.00 EUR.

Visus, kas vēlas iznomāt mazdārziņu, gaidīsim Rojas novada pašvaldībā. Joprojām pašvaldības rīcībā ir vairāki desmiti brīvi un neizmantoti mazdārziņi, kuri gaida savus saimniekus.

Jautājumu gadījumā lūdzam sazināties ar nekustamā īpašuma speciālisti Alisi Krūmiņu pa telefonu 63220837 vai e-pasta veidā uz alise.krumina@roja.lv.

 Nekustamā īpašuma speciāliste

Alise Krūmiņa

Rosība mūsu valstībā

Iestājoties siltākam laikam, PII “Zelta zivtiņa” organizēja mācību ekskursijas pa Rojas ievērojamākām vietām.

Mūsu pirmā ekskursija bija uz Rojas novada bibliotēku pie vienmēr smaidīgās, pretimnākošās bibliotekāres Ilutas Graudiņas un lāčuka, kuru mēs pamodinājām no snaudiena. Tas bija atraktīvs, uzdeva bērniem daudz  jautājumus, uz kuriem arī pratām atbildēt, iepazīstināja bērnus ar grāmatu pasauli.

Nākamā ekskursija bija uz Rojas mūzikas un mākslas skolu. Arī šeit mūs sagaidīja laipnas un smaidīgas skolotājas - Līga Reine-Smilgaine un Vizbulīte Puriņa. Skolotājas bija sagatavojušas materiālus, un bērniem bija iespēja gleznot un aplicēt mākslas darbus – ziedus, radīt savu šedevru. Skolā vērojām arī zīmētās gleznas, neizpalika foto sesija.

Ciemojāmies arī Rojas muzejā, kurā katram bērnam bija iespēja izlocīt savu buru laivu. Kaut šajās vietās ir pabūts vairākkārt, bērniem bija iespēja redzēt kaut ko jaunu un nezināmu. Paldies visiem jaukajiem cilvēkiem, kas mūs uzņēma un izrādīja interesi par PII “Zelta Zivtiņa” mazajiem audzēkņiem.

Uz tikšanos citreiz!

Metodiķe Mudīte Beraģe

Ziņas