Ziņas

Tikšanās ar Izglītības ministri Ilgu Šuplinsku

4. martā uz tikšanos ar rojeniekiem ieradās Latvijas Zinātnes un izglītības ministre Ilga Šuplinska un 13. Saeimas deputāts Uldis Budriķis. Uz tikšanos bija ieradies kupls skaits interesentu un vairāk nekā trīs stundu ilgās diskusijas pagāja vienā mirklī.

Kā pastāstīja ministre, Izglītības ministrijā šobrīd tiek strādāts pie divām lielām reformām. Viena no tām saistīta ar skolu tīkla sakārtošanu, otra ar augstskolu izglītības pārvaldību.

Uz 24. martu skolu tīklā tiek gatavots jauns informatīvs ziņojums par sekojošām tēmām:

  1. Ministrijas skatījums par to, kā veidojas vidējās izglītības tīkls;
  2. Analizēts pašvaldības finansējums attieksmē pret izglītību;
  3. Piedāvāts skatījums, kā ir maināms modelis “Nauda seko skolēnam”, lai normalizētu situāciju, kas veidojas gan ar savstarpējiem norēķiniem, gan ar to, kādā veidā un cik lielā apmērā izmaksā mācību process vienam skolēnam dažādās skolās, jo šobrīd mācību process vienam izglītojamam mainās no 20-600 eiro amplitūdā Latvijas mērogā.

Ministrijas darbinieki laikā no augusta līdz februārim tikās ar 118 pašvaldībām un runāja par visu problēmu spektru, kas saistīta ar izglītību. Sākot ar to, kā novados tiek plānota izglītības reforma, cik pietiekošs vai nepietiekams ir pedagogu skaits, vai tiek izpildītas sanitāri higiēniskās prasības, kā pašvaldības redz apdraudzējumu vai attīstības iespējas administratīvi teritoriālās reformas ietvaros. Ļoti svarīgs jautājums pašlaik ir arī par digitālo kompetenci – cik labā līmenī skolotāji to pārvalda. Šī gada ietvaros ir paredzēts pusmiljons eiro, lai organizēto šo apmācību skolotājiem. Ir jāsaprot, ka paaudze, kas šogad ienākusi mūsu spēlētāju lokā, ir absolūti digitāla paaudze ar pilnīgi citādu uztveri, savādāku vērtību sistēmu un citādām prasmēm, ko tā mantojusi jau piedzimstot. Tādēļ skolotājiem jābūt gana advancētiem, jo ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā pašlaik galvenais jautājums ir, kā nodrošināt, lai digitālās kompetences ir pietiekamas vidējās un vecākās paaudzes cilvēkiem, kā nodrošināt, lai tie, kas māca, ir gana zinoši, lai jaunā paaudze, kas nāk, nejustu iztrūkumu šajā spektrā. Līdz ar to tiek runāts arī par tehnisko nodrošinājumu skolās. Ziņojums veidojas no sarunām ar pašvaldībām un mūsu iespējām. Sarunu gaitā sapratām, ka šobrīd būtiskas izmaiņas vajadzīgas sākumskolās un pamatskolās, bet pagaidām pašvaldības tam nav gatavas, jo vispirms ir jāzina, kas notiks pēc administratīvi teritoriālās reformas, kādas būs jaunās administratīvi teritoriālās robežas, kādi būs jauno pašvaldību resursi. Mēs nevaram norobežoties no digitālā laikmeta, tādēļ, jo ātrāk pielāgosimies, jo labāk. Šajos 10 gados, kas ir līdz 2030. gadam, pasaule izmainīsies tik tālu, ka mēs drīz dzīvosim kā zinātniskajā fantastikā. Pamazām izzūd arī grāmatas un grāmatu lasītāji. Es aktīvi iesaistos konferenču apritē, kurā kolēģi no ārvalstīm, kas veikuši pētījumus socioloģijā, teic, ka nav grāmatu lasītāji. Grāmata turpmāk būs ekskluzīva, un veidosies grāmatu lasītāju klubiņi. Pēdējā sarunā ar filoloģijas studentiem un kolēģiem no Ventspils augstskolas dzirdēju, ka šis ir pirmais gads, kad jaunieši, kas atnākuši studēt filoloģiju, neatpazīst Blaumani. Tas ir process, kas ir aizgājis. Piemēram, Anna Rancāne lasa grāmatas tikai elektroniskā formātā! Mainās paradumi. Lai kā es negribētu, arī es pie datora pavadu ļoti daudz laika, jo visi dokumenti un materiāli ir sistēmā.

Vai ir padomāts par to, lai atceltu skolēniem mājasdarbus?

Tas bija viens no pirmajiem jautājumiem, ko man uzdeva pašas bērns. Patiesībā tas ir jautājums skolotājiem. Es esmu par! Kas jums traucē to darīt kaut no rītdienas? Ministru kabineta noteikumi to neparedz, tādēļ viss atkarīgs no pašiem skolotājiem. Runājot par smagajām skolassomām, ar laiku tās kļūs vieglākas, jo vairāk pāriesim uz digitālajiem mācību līdzekļiem, un grāmatu vietā skolēniem būs planšetes.

Samilzis ir jautājums par skolēnu brīvpusdienām.

Te ir jautājums par sadarbību ar pašvaldībām. Laukos situācija ir nedaudz savādāka, bet nevar skola risināt tikai sociālus jautājumus. Gan skolas direktoram, gan novadam ir vairāk jādomā par attīstību - cik daudz viņi iegulda mācību līdzekļos, tehnoloģijās, skolas attīstībā. Pašvaldībām ir dažādas pieejas un koncepcijas. Skolai, protams, ir jānodrošina iespēja bērnam skolā paēst, bet vai par to būtu jāmaksā valstij? Uzskatu, ka ģimenei ir jāspēj nodrošināt pamatvajadzības saviem bērniem, tai skaitā siltas pusdienas, bet vajadzīgos mācību materiālus, individuālu pieeju bērniem, to vecāki nenodrošinās. Šeit, protams, nav runa par daudzbērnu ģimenēm un sociāli neaizsargātām ģimenēm. Tām atbalsts tiks sniegts vienmēr. Es gribētu, lai mana nodokļu maksātājas nauda tiek ieguldīta izglītības kvalitātē, bet pusdienu maizi savam bērnam pati varu iedot līdzi, kā esmu to darījusi vairākus gadus, jo mans dēls vienkārši neēda skolas ēdienu.

Kāda ir vecāku loma jaunajā kompetenču pieejā?

Šobrīd ministrijā viedokļi dalās. Mēs mēģinām ieviest, ka no 2020. gada 1. septembra ar katru vecāku tiek noslēgts līgums. Līgumā būtu skaidri atrunāti vecāku pienākumi, tiesības, komunikācija ar skolu. Tas daudz ko mainītu. Ja katrs vecāks to izlasītu un parakstītu, es ceru, ka vismaz 60% vecāki būtu iesaistīti šajā procesā un būtu līdzatbildīgi. Es dalu šo atbildību starp skolu un vecākiem. Pašlaik ir divas galējības – vecāki, kas nenormāli uzbāžas skolai, un otri, kas neinteresējas vispār. Vajadzīgs modelis, kas būtu samērīgs, tāpēc strādājam pie šī līguma, bet, tiekoties ar dažādām skolām, redzu dažādas prakses. Starp citu, paredzēts finansējums arī vecāku izglītībā.

Vai Rojas skola ir slēdzamo skolu sarakstā?

Skolas tiks kartētas. Vienā krāsā būs skolas, kuras nav apdraudētas, otrā, kuras ir uz robežas, bet trešajā skolas, par kurām pašvaldību vadītāji pateikuši, ka audzēkņus 10. klasē vairs neuzņems. Jūs starp tām neesat, tās ir Ērgļi un Ugāle. Lai vidusskolu neslēgtu, tajā jāmācās 45 skolēniem. Par to lemsim 24. martā, jādomā, ka vēlākais 30. martā tas būs zināms visiem.

Ir bērni, kuri nespēj koncentrēties, ilgstoši noturēt uzmanību, neprot mācīties. Vai ir paredzēts šīs prasmes bērnam iemācīt skolā, lai vecākiem viņus nebūtu jāvadā pie speciālistiem ārpus skolas.

Jā, tas bērniem noteikti būtu vajadzīgs, bet nezinu, vai tas pašlaik ir mācību programmās. Ja nav, tad ļoti ceru, ka tas būs iekļauts jaunajās mācību programmās. Tas ir ļoti svarīgs faktors. Mēs vēl nespējam pateikt, cik ļoti ir izmainīta digitālo paaudžu domāšana un attīstība. Tas ir viens no elementiem, ar kuriem jāstrādā, kaut gan domāju, ka daudzi ar to jau arī strādā. Mēs nevaram norobežoties no digitālā laikmeta.

Joprojām nestrādā pirms 10 gadiem ieviestā sistēma “Nauda seko skolēnam”!

Es šajā amatā neesmu 10 gadus. Jā, joprojām nav tāda plāna, modelis tiek vēl meklēts. Amplitūda, ko valsts iegulda izmaksās uz vienu izglītojamo, atšķiras no teritorijas, kurā atrodas skola un skolas lieluma. Visvairāk tiek ieguldīts tieši reģionos. Ja nauda sekotu skolēnam vienādās summās, tad Rīga nezinātu, kur to naudu likt. Tieši pateicoties valsts maksājumiem, šobrīd arī mazāk apdzīvotās vietās skolas ir saglabātas. Jo vairāk skolēnu koncentrējas vienā vietā, jo lielākas ir skolotāju algas. Valsts lauku reģionu skolotājos iegulda vairāk nekā Rīgas skolotājos. Rīgai piešprice no valsts pašlaik ir nulle procentu. Laukos ir mazs skolēnu skaits un skolotājiem nav slodzes.

Tuvojoties vēlai vakara stundai, diskusija bija jābeidz, lai gan neskaidru jautājumu vēl bija daudz. Piemēram, pirmsskolas izglītības iestādes “Zelta zivtiņa” skolotājas uztrauca bezmērķīgā atskaišu rakstīšana par katru sīkumu, kuras atkal, kā izrādās, ministrija nemaz nepieprasa utt. Vairākus no jautājumiem ministre pierakstīja un centīsies rast atbildes tuvākajā laikā, bet par visu pārējo viņa lūdza rakstīt vai nu viņai pašai, vai Izglītības kvalitātes vērtēšanas dienestam. Tikšanās nobeigumā klātesošie uzteica ministres progresīvo domāšanu un izteica lūgumu – dariet visu, lai nenogremdētu laukus!

Dace Klaberes teksts un foto

LR Veselības ministrijas aktuāla informācija saistībā ar Covid-19 infekciju!

Saistībā ar jaunā koronavīrusa Covid-19 infekcijas izplatības riskiem pasaulē, Veselības ministrija aicina visus Latvijas iedzīvotājus ņemt vērā šādus vispārējos piesardzības pasākumus:

  1. Stingri aicinām iedzīvotājus nedoties uz Covid-19 skartajām teritorijām, kurām piemēroti īpašie piesardzības pasākumi (no 11.03.20. šo valstu saraksts ir Spānija, Francija, Vācija, Austrija, Šveice, Itālija, Japāna, Singapūra, Dienvidkoreja, Irāna, Ķīna. Ar aktuālo šo valstu sarakstu var iepazīties Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/get/nid/769
  2. Aicinām iedzīvotājus izvērtēt jebkuru ceļojumu, ņemot vērā teritoriju, uz kuru ceļojums plānots, transporta līdzekli, ceļojuma mērķi. Ir jāņem vērā, ka strauji pieaugot saslimstībai ar Covid-19 infekciju, jebkurā valstī, kuru ir skārusi Covid-19 infekcija, var būt jau ieviesti karantīnas pasākumi vai tiek plānots ieviest jaunus karantīnas pasākumus, kas var būtiski ierobežot ceļošanas iespējas un nokļūšanu mājās. Ar informāciju par valstīm, kurās ir paaugstināts risks ceļošanai, var iepazīties Ārlietu ministrijas mājaslapā https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/65661-aktualizeti-celojuma-bridinajumi-vairakam-valstim
  3. Aicinām iedzīvotājus, kas atgriezušies no Covid-19 skartajām teritorijām, kurām piemēroti īpašie piesardzības pasākumi, 14 dienas kopš izbraukšanas no minētās teritorijas novērot savu veselības stāvokli, mērot ķermeņa temperatūru 2 reizes dienā – no rīta un vakarā. Ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes (iesnas, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi), nekavējoties zvanīt 113.
  4. Aicinām veselības aprūpes darbiniekus, sociālo institūciju darbiniekus, kas strādā ciešā kontaktā ar klientiem, un izglītības iestāžu darbiniekus, kas strādā ar bērniem, un atgriezušies no Covid-19 skartajām teritorijām, kurām piemēroti īpašie piesardzības pasākumi, 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās teritorijas nedoties uz darbu, bet atrasties pašizolācijā mājas režīmā. Šajā laika periodā jānovēro savs veselības stāvoklis, mērot ķermeņa temperatūru 2 reizes dienā – no rīta un vakarā. Ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes (iesnas, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi), nekavējoties zvanīt 113 un ārstu informēt par savu ceļojumu. Aicinām nedoties pašam uz ārstniecības iestādi, bet ar ģimenes ārstu sazināties telefoniski.
  5. Aicinām bērnus, kas atgriezušies no Covid-19 skartajām teritorijām, kurām piemēroti īpašie piesardzības pasākumi, 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās teritorijas nedoties uz izglītības iestādi, bet atrasties pašizolācijā mājas režīmā. Šajā laika periodā jānovēro bērna veselības stāvoklis, mērot ķermeņa temperatūru 2 reizes dienā – no rīta un vakarā. Ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes (iesnas, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi), nekavējoties zvanīt 113.
  6. Aicinām vecākus, kas plāno doties ārvalstu ceļojumā ar bērniem, informēt izglītības iestādi par valsti, uz kuru plānots doties, ceļojuma laiku un vietu, lai izglītības iestāde sadarbībā ar epidemiologiem varētu plānot Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus iestādē.
  7. Aicinām personas, kurām ir apstiprināta Covid-19 infekcija vai kurus Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi ir atzinuši par Covid-19 pacienta ciešām kontaktpersonām, stingri ievērot karantīnu un epidemiologa un ārstniecības personas norādījumus, lai nepakļautu inficēšanās riskam apkārtējos.
  8. Aicinām visus iedzīvotājus ar akūtām elpošanas ceļu infekcijas pazīmēm (iesnas, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi) ievērot mājas režīmu, nedoties uz darbu un neapmeklēt sabiedriskas vietas. Īpaši izvairīties no kontakta ar senioriem, personām ar hroniskām slimībām un imūndeficītu.
  9. Aicinām visus iedzīvotājus ievērot individuālos piesardzības pasākumus:
  • mazgāt rokas ar ziepēm vismaz 20-40 sekundes atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijām https://spkc.gov.lv/lv/profesionali/ieteikumi-skolam-un-bernudarzi/get/nid/19;
  • klepojot un šķaudot nosegt muti un degunu ar vienreizlietojamo salveti, kuru pēc lietošanas izmest atkritumos, un pēc tam nomazgāt rokas; ja nav vienreizlietojamās salvetes vai kabatlakatiņa, klepot vai šķaudīt iekšējā elkoņa locītavas virsmā (piedurknē), bet nedarīt to plaukstā;
  • ievērot ne mazāk kā 2 metru distanci no personām ar akūtām elpceļu infekcijas pazīmēm.

Aicinām būt atbildīgiem pret savu un apkārtējo veselību. Vēršam uzmanību, ka Epidemioloģiskās drošības likums nosaka to, ka personas pienākums ir nepakļaut citas personas inficēšanās riskam un personai ir pienākums pildīt epidemiologa norādījumus, lai novērstu inficēšanās risku citu cilvēku veselībai. Mājas karantīnas režīma neievērošana ir Epidemioloģiskā drošības likuma pārkāpums, kam var tikt piemērots administratīvais sods.

Pitradznieks Gunārs Anševics prezentē savu jauno grāmatu

28. februārī Rojas novada bibliotēkā interesenti tika aicināti uz tikšanos ar pitradznieku Gunāru Anševicu un viņa jauno grāmatu “Tas dullais laiks”.

Jau pašā tikšanās sākumā Gunārs atzina, ka nekāds lielais runātājs neesot, taču visu tikšanās laiku no viņa dzirkstīja humors un labsirdīga ironija gan par sevi pašu, gan apkārtējiem ļaudīm un notikumiem.

Jau 40 gadus Gunārs pieraksta atmiņas, taču intensīvai rakstīšanai nodevies pēc tam, kad slimības skarts, nokritis kā salmu kule pie veikala Kolkā. Pēc slimības sekojusi veiksmīga atlabšana, taču, tā kā fizisku darbu strādāt vairs nedrīkstējis, pitradznieks ar prieku pievērsies rakstīšanai. Šo gadu laikā pierakstītas klades 46 cm augstumā, tās visas tiek vēlreiz pārrakstītas tīrrakstā, šo to paņemot nost vai pielabojot. Rezultātā iznākušas jau divas Gunāra Anševica grāmatas, būtiski pamati ielikti arī trešajai, un, ja Dievs došot veselību, būšot arī ceturtā. Ideju stāstiem Gunāram netrūkst, jo, kā viņš pats apgalvo, notikumi seko viens otram. Zinot viņa aizraušanos, ar piedzīvoto padalās arī viņa bijušie darbabiedri un kaimiņi. Tā, piemēram, tapis stāsts par trīs Pitraga zvejniekiem, kuri 1959. gada novembrī zvejojuši jūrā pie Rojas. Lielā vējā zvejnieki iepūsti tālāk jūrā un pēc divu nedēļu zvalstīšanās pa jūru, aizpūsti līdz Kihnu salai Igaunijā, no kuras sveiki un veseli atgriezušies mājās. Protams, ka tā saucamajos krievu laikos, notikums noklusēts. Jaunajā krājumā ietverts arī stāsts par slaveno Bažu Ansi, Mazirbes skolas laika puišu palaidnībām un vairākiem Kolkas īpatņiem, kas nu jau aizsaulē.

Uz jautājumu, kāpēc grāmatai dots tāds nosaukums - Tas dullais laiks – Gunārs smejot atbild, ka visi laiki mums tādi pusdulli, un arī pats viņš tāds esot, tādēļ arī ar viņu notiekot gan traģiskas, gan smieklīgas, gan labas lietas, kas tiek rūpīgi dokumentētas un vēlāk pārtop stāstos un dzejoļos.

Dace Klabere

D. Klaberes foto

Pozitīvas emocijas, sagaidot pavasari

Lai ikdienas dzīve būtu interesantāka un piepildītāka, aktīvākie Rudes iedzīvotāji savu brīvo laiku rīta pusē izvēlas pavadīt, apmeklējot BLPJC “Varavīksne” piedāvātās aktivitātes. Lielāko popularitāti ir ieguvusi nūjošana, kas notiek katru trešdienu. Fiziskā aktivitāte kļuva populāra, pateicoties Rojas novadā realizētajam veselības veicināšanas projektam Nr.9.2.4.2./16/I/044 “Esi vesels - ieguldījums tavai nākotnei!”.

Tas deva motivāciju nodarbības turpināt, jo ir apgūtas nepieciešamās pamata prasmes nūjošanā, un tā ir kļuvusi kā patīkama fiziskā nodarbe. Lielu atsaucību guvušas arī radošo darbnīcu aktivitātes, kas centra telpās notiek katru ceturtdienu. Interešu pulciņu vada Kristīne Sauškina. Šo aktivitāšu laikā dalībnieki apgūst daudz un dažādas prasmes. Dalībnieki apglezno zīdu, stiklu, apgūst enkaustiku un marmorēšanas tehniku, lai izveidotu skaistas glezniņas. Tiek izšūtas kartiņas, apgūta pērļošana, auduma puķu gatavošana, notiek darbošanās ar fimo un polimēra masu. Notiek nodarbības arī ar dažādiem dabas materiāliem, dekoratīvo piespraužu gatavošanu, dekoratīvo ziedu gatavošanu no kreppapīra, krāsainā papīra, auduma, tiek apgūta koka apdedzināšana, puzuru veidošana, sveču liešana, un vēl daudz citu jauku, interesantu radošo darbu. Centra dalībnieki ir ļoti ieinteresēti darboties un izsaka savas idejas, ko vēlas darīt arī turpmāk.  Dalībnieki ir pateicīgi par šāda veida iespējām, tas vairo prieku un gandarījumu par paveikto, jo ir iespējas realizēt to, kam kādreiz ir pietrūcis laika. Uz nodarbībām tiek aicināts ikviens apmeklētājs, kas vēlas realizēt sevi radoši un darboties fiziskajās centra aktivitātēs! Lai pozitīvas emocijas un dzīvesprieks vairojas, apmeklējot centra nodarbības, pavasari sagaidot.

 

Informāciju sagatavoja Jaunatnes lietu speciāliste Lienīte Voronova

Ziņas