Rojas novada dome no šā gada 2. septembra ir iesaistījusies Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta nr. 9.2.1.1/15/I/001 “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” īstenotā pilotprojektā par metodikas izstrādi sociālajam darbam ģimenēm ar bērniem.
Pilotprojekta mērķis ir paaugstināt pašvaldību sociālo dienestu darba efektivitāti un pašvaldībās nodarbināto sociālā darba speciālistu profesionalitāti.
13. novembrī Rojas kultūras centrā ar novada iedzīvotājiem tikās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce un “Latvijas Avīze” žurnālists Ivars Bušmanis, lai iepazīstinātu klātesošos ar plānoto administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Šobrīd Latvijā ir 119 pašvaldības, pēc reformas ieviešanas plānotas 39 pašvaldības.
Tikšanās ievadā ministrs iepazīstināja klātesošos ar galvenajiem administratīvi teritoriālās reformas aspektiem – kāpēc ir radusies tāda nepieciešamība, un ko tā dos iedzīvotājiem. No ministra uzzinām, ka patiesībā Latvijā ATR joprojām nav beigusies. Pēdējā reforma 2008. gada nogalē, ar kuru Latvijā tika izveidotas 118 pašvaldības (pēc mēneša, Mērsragam atdaloties no Rojas – 119), nedeva gaidītos rezultātus, tādēļ valdībai tika dots uzdevums izveidot jaunu reformu, kas 2013. gadā arī tika veikts, bet sagatavotie dokumenti tā arī iegūla atvilktnē. Uz toreiz izstrādāto dokumentu pamata notiek šī reforma ar galveno uzdevumu – veidot lielākas, ekonomiski spēcīgākas pašvaldības, kas spētu pilnā mērā īstenot pašvaldībām uzticētos uzdevumus. Iepriekšējā reforma neizveidoja līdzvērtīgus novadus ne spēka, ne iedzīvotāju skaita ziņā. Mazākajās pašvaldībās dzīvo mazāk nekā 1000 iedzīvotāju, lielākajā – 34000. Visām pašvaldībām ir doti vienādi uzdevumi, bet ir tik lielas resursu atšķirības, ka pašvaldības šos uzdevumus veic ļoti atšķirīgi. Kā atzīmēja ministrs, šobrīd likuma kritērijus neievēro 60 pašvaldības. Mazākajās pašvaldībās sarūk iedzīvotāju skaits un pieaug iedzīvotāju vidējais vecums. Tas nepaliek bez sekām. Tām ir mazāka rocība, tās nevar attīstīt pakalpojumus. Šī problēma neapstāsies, un, pēc Latvijas Bankas veiktā pētījuma, šo pašvaldību uzturēšanas izdevumi 20 gadu laikā pieaugs par 26 miljoniem eiro. Diemžēl, jo tālāk no Rīgas, jo šī tendence ir straujāka.
Noklausoties ministra vēstījumu, klausītājos ierunājās spēcīgs lokālpatriotisms un tie dedzīgi aizstāvēja Rojas novada pašvaldību, uzteicot plašo piedāvājumu klāstu, kāds pieejams Rojas novada pašvaldībā, un sakārtoto infrastruktūru. Ministrs tā arī īsti nespēja atbildēt uz satraukto klātesošo jautājumiem, kas īsti būs labāks tieši Rojas novada iedzīvotājiem pēc novadu reformas. Viņa apgalvojums, ka pēc reformas pašvaldībām būs lielāki resursi un tās varēs labāk attīstīties, neizturēja kritiku, jo jau šobrīd Rojas novada attīstības koeficients ir ievērojami augstāks kā pašreizējam Talsu novadam. Kritiku neizturēja arī apgalvojums, ka pēc reformas pašvaldības varēs pieņemt darbā kvalificētākus darbiniekus, jo arī pašlaik mūsu domē strādā labi speciālisti ar maģistra grādu. Skaļu neapmierinātību izraisīja arī ministra teiktais, ka pēc reformas mums būs pieejams teritorijas plānošanas speciālists, jo šāds speciālist Rojas novada domē jau strādā gadiem ilgi. Nepatiess bija arī ministra apgalvojums, ka jaunie vecāki savu jaundzimušo var piereģistrēt internetā, neizejot no mājas. Jo tālāk, jo vairāk iekarsa gan skatītāji, gan ministra kungs, katrs aizstāvot savu taisnību. Karstajā diskusijā vienā brīdī tika pieminēts arī skaitlis, cik valstij izmaksā šis ministra tikšanās ar pašvaldībām visā Latvijā. Skaitlis nebija nekāds mazais, tādēļ izbrīnu rada šo tikšanos lietderīgums, jo, kā apgalvoja ministrs, neatkarīgi no iedzīvotāju vēlmēm, administratīvi teritoriālā reforma notiks.
Dace Klabere
Šī gada rudenī SIA “Pundiķi” zvejnieki un zinātniskā institūta “BIOR” pārstāvji no Rojas ostā Rojas upes deltā novietotā speciālā zivju uzglabāšanas būra izcēla 50 taimiņu vaisliniekus, kas saskaņā ar projektu un noslēgto līgumu, tālāk jānodod ZI “BIOR” zivju audzētavas “Tome” speciālistiem. Savukārt zivju audzētava rūpēsies, lai no iegūtajiem ikriem izaugtu spēcīgi taimiņu mazuļi, kurus 2021. gada vasarā paredzēts ielaist atpakaļ Rojas upē.
Lauku atbalsta dienests 2019. gada 26. martā Zivju padomes sēdē apstiprināja projektu Nr. 52 par Taimiņu mazuļu ataudzēšanai un ielaišanai Rojas upē nepieciešamo vaislinieku nozveju. Šo projektu realizēja SIA “Pundiķi” saskaņā ar noslēgto līgumu Nr. RND/2019/L125, kura ietvaros nozvejoja 50 taimiņu vaisliniekus.
Projekta kopējās izmaksas 3 000,00 EUR, no kuriem Rojas novada domes līdzfinansējums ir 600,00 EUR un Zivju fonda finansējums ir 2 400,00 EUR.
Ligitas Šnores teksts un foto
Rojas novada dome nosaka visiem Rojas novada pašvaldības autoceļiem ziemas sezonā (no 01. novembra līdz 31. martam) autoceļu ikdienas uzturēšanas D klasi (vidējā transportlīdzekļu satiksmes intensitāte – automašīnu skaits diennaktī mazāks par 100), saskaņā ar 2. pielikumu Ministra kabineta 2010. gada 9. marta noteikumiem Nr. 224 “Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli”.
roja@roja.lv
+371 63220834