Ziņas

Jel pieminiet, tos moku ceļus pieminiet

/A.Dage/

Rojas novada bibliotēkas Latvijas simtgades pasākumu ciklā Novadnieku atmiņu stāsti pirmā tikšanās bija veltīta 25. martam –  Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai, aicinot uz tikšanos ar novadā dzīvojošiem represētajiem.

No toreizējā Lubezeres pagasta 1949. gadā izsūtīja 30 cilvēkus. Tagadējā Rojas novadā deklarēti 24 represētie, kuri uz Sibīriju izsūtīti no dažādām vietām. Uz tikšanos bibliotēkā bija atnākuši Ausma Zvirbule un Ints Šulcs, kurus uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajonu izveda no Vandzenes pagasta, un Inta Zvingule, kura uz to pašu vietu aizvesta no toreizējā Ārlavas pagasta. Vairāk nekā puse no Rojas novadā esošajiem represētajiem bijuši izsūtīti dažādos Tomskas apgabala rajonos – jau minētajā Krivošeinas rajonā, Piškinotroickas rajonā, Šegarkas rajonā, Kargasovas rajonā.

Atmiņu stāstījumi klātesošajos raisīja pārdomas, līdzi jušanas mirkļus. Bija daudz jautājumu par izvešanas nakti, par izdzīvošanu svešā zemē, par atgriešanos Latvijā un skaudro atziņu – bijuši brīži, kad gribējies braukt atpakaļ.  Atcerējāmies arī savus tuviniekus, radus un paziņas, kuri pārdzīvojuši baismīgos gadus, ko latviešu un citām tautām nodarījusi okupācija.

25. martā 13.00 pie Likteņakmens Rojā pieminēs deportācijās cietušos. Piedalīties šajā piemiņas brīdī aicināts ikviens novada iedzīvotājs.

Irēna Svitiņa

Liedagā pamanīts roņu mazulis. Kā rīkoties?

Ronēni līdz Rīgas jūras līča piekrastei lielākoties nokļūst no Igaunijas. Martā un aprīlī pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem, un līdz Latvijas pludmalei nokļūst peldus vai retos gadījumos uz dreifējošiem ledus gabaliem.

Salīdzinot ar pērnajiem gadiem, kad ziema bija samērā silta, šogad prognozējams, ka ronēni drīzāk Rīgas jūras līča piekrasti varētu sasniegt uz ledus gabaliem. Taču nav izslēgts arī pirmais scenārijs.

Roņu mazuļiem, kas pāragri atdalījušies no mātes un kuriem pašiem, jāspēj sameklēt barību, iespējas izdzīvot ir nelielas. Viņi nav paspējuši ar mātes pienu uzņemt nepieciešamās uzturvielas pienācīga taukādas slāņa uzaudzēšanai, kas palīdz aukstajā ūdenī izdzīvot. Tādēļ vēl jo būtiskāk, ieraugot pludmalē mazu ronēnu ar pūkas atliekām, to nedzīt atpakaļ ūdenī – visticamāk tas piekrastē sildās un uzkrāj spēkus.

Ieraugot piekrastē roņu mazuli, svarīgi atšķirt veselīgus, savvaļā izdzīvot spējīgus ronēnus no tādiem, kuri ir novārguši, dažreiz pat ievainoti un pašu spēkiem vairs nevar izdzīvot. Ja ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu. Nekādā gadījumā nedrīkst to dzīt jūrā, bakstīt, grūst vai kā citādi aiztikt.

Ja ronēns izskatās novārdzis, nevis vienkārši aizmidzis, vai pat ievainots, jāzvana mums uz Dabas aizsardzības pārvaldi pa tālruni 29198590, mūsu speciālisti izvērtēs situāciju, un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar Rīgas Zooloģisko dārzu. Iedzīvotājiem pašiem pludmalē atrastos ronēnus nav ļauts glābt.

Atrastu beigtu roņu gadījumā savukārt jāinformē vietējā pašvaldība, jo beigto dzīvnieku savākšana ietilpst pašvaldību funkcijās.

Būtiski atcerēties – ja pastaigā līdzi ir suns, tas jāved pavadā, un jāraugās, lai mīlulis netiek klāt pie ronēna. Suņi nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot. Jāatceras arī, ka ronēns var būt slims ar kādu infekcijas slimību, ar kuru tad var inficēties arī kodējs.

Izmaiņas SIA “Rojas DzKU” valdē

No 2018. gada 19. marta SIA “Rojas DzKU” valdes locekļa pienākumus sāk pildīt Jānis Podnieks.

Jānis Podnieks absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti, papildus izglītība – datorprasmes; kvalifikācijas paaugstināšanas kursi; ieguvis A, B, BE, C kategoriju transportlīdzekļu vadītāja apliecību.

 Jāņa Podnieka profesionālā pieredze saistīta gan ar celtniecības un tehnisko risinājumu jomu, gan loģistikas sistēmu. Tāpat gūta arī vadītāja pieredze, vadot tirdzniecības kompānijas.

Runājot par SIA “Rojas DzKU” darbības attīstību, Jānis Podnieks uzsvēra, ka turpinās darbu pie iesāktajiem ūdenssaimniecības un daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektiem; analizēs pašreizējo SIA “Rojas DzKU” darba efektivitāti, strādās pie jaunu pakalpojumu ieviešanas un pašreiz sniegto pakalpojumu kvalitātes; uzlabos daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas kvalitāti; motivēs iedzīvotājus vairāk saziņai izmantot e-pakalpojumus un norēķinus ar internetbanku starpniecību.

Jānis Podnieks jau pirms ievēlēšanas amatā atzina, ka pašreizējais viedoklis par SIA “Rojas DzKu” turpmāko attīstību ir tikai skats no malas. Jaunais DzKU valdes loceklis norāda, ka īstais veicamo darbu saraksts turpmākajiem 5 gadiem radīsies, uzsākot darbu.

Vēlos pašvaldības vārdā pateikt paldies līdzšinējam valdes loceklim Ivaram Jaunozolam par paveikto, par viņa saimnieciskumu, prasmi vadīt un saliedēt kolektīvu, un, pateicoties viņa un darbinieku ieguldītajam darbam, arvien vairāk iedzīvotāju pozitīvi vērtē SIA “Rojas DzKU” veikumu!

 SIA “Rojas DzKU” kapitāla daļu turētāju pārstāve Eva Kārkliņa

“Kriminālās ekselences fonds”- arī Rojā

10. martā Rojā kinomīļiem bija ekskluzīva iespēja noskatīties jauno latviešu spēlfilmu – kriminālkomēdiju “Kriminālās ekselences fonds”.

Gan pati filma, gan tās tapšanas vēsture ir ļoti savdabīga. Filma tapusi bez valsts finansējuma, līdzekļus savācot īpašā kampaņā un, piedāvājot potenciālajiem aktieriem savas lomas nopirkt.  Neparastā ideja realizējusies zibenīgi – lomas izpirktas rekordlielā ātrumā. Visa rezultātā tapusi lieliska filma vēl latviešu kino neapgūtā žanrā – kriminālkomēdijā. Filmā neredzam nevienu profesionālu aktieri un, kā tikšanās laikā atzīmēja filmas režisors Oskars Rupenheits, tā ir viena no filmas veiksmēm. Latvija ir maza valsts, un aktieru sejas atpazīstamas, tādēļ filmas veidotāji izvēlējušies aktieru ansambli veidot, uzrunājot filmā iesaistīties līdz šim ar kino un teātri nesaistītus cilvēkus Sekojot savai intuīcijai, režisoram izdevies atlasīt kolorītu, kā viņš pats raksturo, neatklātu aktieru grupu, kurā skatītājs redz tikai konkrēto tēlu, neasociējot to ar aktiera iepriekš spēlētajām lomām, jo tādu vienkārši nav.

Filmas sižetā scenārists Imants Veide, rakstot scenāriju seriālam par krāpniekiem, kopā ar savu čomu Hariju Kuharjonoku šīs dažādās krāpšanas shēmas nolemj pārbaudīt dzīvē. Krāpšanas shēmas šķiet cita par citu neticamākas, taču izrādās, ka tikai viena no filmas epizodēm ir izdomājums – visas pārējās ņemtas no dzīves.

Ne tikai Rojā, bet visur, kur vien filma rādīta, tā guvusi lielu skatītāju atsaucību – jau pirmajās trīs nedēļās filmu noskatījušies vairāk nekā 30 000 skatītāju.

Dace Klabere

Ziņas