Ziņas

Rojas bibliotēkā izstādē krūzītes no dažādām valstīm

Februārī Rojas bibliotēkā vaļasprieku izstāžu ciklā piedāvājam apskatīt Mārītes Celmiņas krūzītes, kas atvestas no ceļojumiem pa dažādām valstīm.

Par ceļojumiem Mārīte stāsta daudz labprātāk nekā par krūzītēm, jo sākumā nemaz nav bijis nodoma tās krāt.

Pirmais ceļojums man bija vēl padomju laikā uz Murmansku. Rojas Zivju konservu rūpnīcā strādājot, bija jābrauc līdzi vagoniem ar saražoto produkciju. Pēc tam sākās ceļojumi ar mugursomām skolotāja Strautiņa vadībā. 15 gadus pa kalniem novazājos. Kā saka – iedevu velnam mazo pirkstiņu, paņēma visu roku.

Pa Eiropu sāku ceļot 2001. gadā ar Laidzes grupu, kad strādāju „Rāndā”. Braucām ar ceļojumu biroju „Impro”, vēlāk ar tūrisma biroju „Mārītes” no Liepājas. Rullējām pa 10 – 12 dienām, gulējām autobusos. Atceros – kā braucām Polijai cauri, tā vienmēr pērkons. Tagad netālu no autobāņiem ir viesnīcas, kur palikt un izgulēties.

Pirmajās ceļojumu reizēs bija dažādi pasūtījumi, ko atvest mājās palikušajiem. Krūzītes sāku krāt, kad otro reizi biju Horvātijā. Arī Romā esmu vairakkārt bijusi, Venēcijā reizes četras. Vienā tādā reizē uznāca plūdi – viss Marka laukums bija pilns ar ūdeni. Katrai vietai savs skaistums, par katru ir ko atcerēties: kā Grieķijā ar autobusu braucām kalnā, kādā pagriezienā tas noslāpa un ripoja atpakaļ, kā Romā nesapratām, kā tikt pāri ielai, jo tur nav baltās līnijas - nogaidījām, kad pāri devās kāda kundze ar bērnu ratiņiem, un mēs tai līdzi…, kā mūs apzaga viesnīcā Francijā, kamēr ēdām brokastis – māsai visu somiņu ar dokumentiem, man naudas maku… Ir visādi bijis.

Tagad vairāk piedāvā ne tikai apskates objektus, bet arī dažādus pasākumus – vakariņas ar vietējiem dejotājiem un dziedātājiem, vīna degustācijas, vizināšanos zirgu pajūgos. Vēlreiz labprāt brauktu uz Horvātiju un Spāniju, bet ne uz Barselonu, uz mazākiem miestiem. Neesmu Portugālē bijusi, arī Melnkalnē esot skaisti. Uz ziemeļvalstīm gan vairs negribētu. Un svešā grupā pilnīgi viena noteikti nē – kompānijai tālā ceļā ir liela nozīme. Smejos, ka iepriekšējā dzīvē esmu bijusi Latvijas čigāns, patīk kulties pa pasauli. Un arī citiem iesaku - ja vien ir iespējas, brauciet! Redzēto un piedzīvoto nevar atņemt.”

Savukārt mēs iesakām apskatīt Mārītes Celmiņas krūzīšu izstādi bibliotēkā, un, iespējams, raisīsies atmiņas par kādu ceļojumu arī jūsu dzīvē.

Irēna Svitiņa

2 attēli

Noslēdzies projekts "Mana līdzdalība Rojas nākotnei"

No 2017. gada 21. novembra līdz 2018. gada 31. janvārim Rojas novadā tika realizēts projekts “Mana līdzdalība Rojas nākotnei ” (Nr. 2-25/58).

Projekta mērķis bija veicināt dialogu starp jauniešiem un politikas veidotājiem Rojas novadā. Lai sasniegtu projekta mērķi, tika organizētas šādas aktivitātes: jauniešu un Rojas pašvaldības darbinieku diskusija ”Kā pilnveidot darbu ar jaunatni Rojas novadā?”, jauniešu un politikas veidotāju forums “Kāpēc man palikt/ atgriezties Rojā?”, jauniešu un lēmumu pieņēmēju diskusija „Es - Eiropai”, jauniešu un Rojas pašvaldības darbinieku diskusija ”Mēs Rojas nākotnei”.

Visās aktivitātēs tika izmantota neformālo diskusiju metode “Kafija ar politiķiem”. Tas nozīmē, ka jauniešiem bija iespēja patīkamā vidē pie kafijas tases satikties ar novada deputātiem, pašvaldības darbiniekiem un diskutēt par jauniešiem aktuālām tēmām. Kopumā tika izdiskutēti desmit jautājumi: par to, kā padarīt lauku reģionus pievilcīgākus jauniešiem, par telpām, kas veicinātu jauniešu personisko un politisko attīstību, par jauniešu pasākumiem, par brīvo laiku, par jauniešu nodarbinātību vasarā, par uzņēmējdarbības attīstīšanu, par jauniešu nākotnes mērķu virzīšanas iespējām, par stresa situācijām un krīzes periodiem jauniešu vidū, par kritiskās domāšanas un mediju pratības attīstību, par dabas aizsardzību. Pēc diskusijām tika izstrādāti ieteikumi, piemēram, izstrādāt tādu mājas darbu sistēmu, kurā visi mājas darbi būtu sadalīti obligāti pildāmajos un izvēles mājas darbos, lai skolēns pats sev varētu izstrādāt mācīšanās plānu; izveidot mobilo telefonu aplikācijas, kurās norādītas šķiroto atkritumu un bīstamo atkritumu nodošanas vietas; izveidot Rojas uzņēmēju datu bāzi jauniešu nodarbinātībai vasarā; atjaunot skeitparku.

Izvērtējot projekta aktivitātes, īpaši gribas atzīmēt jauniešu un politikas veidotāju forumu, kas notika 8. un 9. decembrī mājīgajā viesu namā “Akmeņi”, Kaltenē. Pasākuma pirmajā dienā Ogres novada jaunatnes lietu speciālista Rinalda Rudzīša vadībā foruma dalībnieki ne tikai  diskutēja un izstrādāja ieteikumus novada attīstības plānam, bet arī piedalījās visdažādākajās iesildīšanās un saliedēšanās aktivitātēs, labāk viens otru iepazīstot un sadraudzējoties. Visjautrākā izvērsās dienas noslēdzošā daļa – vakara neformālais pasākums ar dažādām spēlēm; vislielāko atzinību guva spēle “Mafija”. Pasākuma otrajā dienā, jauniešiem aktīvi un radoši darbojoties, tika izstrādāts scenārijs pasākumam “Mana ideālā jauniešu diena”.

Liels paldies visiem projekta dalībniekiem! Vislielākais paldies jauniešiem! Paldies domes priekšsēdētājai Evai Kārkliņai, deputātiem: Ingai Otmanei, Marekam Štālam, Eduardam Kleinbergam un Edgaram Grīnītim, pašvaldības darbiniekiem: Ingai Lēmanei, Ingai Grosbahai, Ludmilai Ozolai, Intai Plātei, Aigai Gruntei! Liels paldies par jauko uzņemšanu un garšīgajiem ēdieniem viesu nama “Akmeņi” saimniecēm Vilijai Vilmai Bartuševicai un Inesei Bartuševicai!

Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2017. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.

Projekta vadītāja Māra Folkmane

Kas ir audžuģimene

Vēlamies uzrunāt ģimenes (personas), kas ir apsvērušas iespēju kļūt par audžuģimeni, domājušas par to, kā palīdzēt bērniem bāreņiem  – ja jums ir vēlme dot mīlestību, mājas sajūtu un iespēju bērnam augt labvēlīgā, ģimeniskā vidē un esat gatavi atvērt savas mājas durvis uz laiku kādam bērnam, kura vecāki nespēj vai negrib par viņu rūpēties – jums ir iespēja kļūt par audžuģimeni.

Esam sagatavojuši nelielu informāciju par jautājumiem saistībā ar audžuģimenēm.

Ko nozīmē būt par AUDŽUĢIMENI?

Audžuģimene ir ģimene, kas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts vai viņam nodibināta aizbildnība.

Lai pretendētu uz audžuģimenes statusu jābūt vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Izņēmuma kārtā, ja tas ir bērna interesēs, uz audžuģimenes statusa piešķiršanu var pretendēt laulātie (persona), kas neatbilst minētajam vecumam. Šādā gadījumā ir obligāti nepieciešams psihologa atzinums par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.

Bāriņtiesa var nodot bērnu audžuģimenei, ja bērna vecāki ir miruši, bērns ir atrasts, bērna vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības, bērna vecākiem pārtrauktas aizgādības tiesības, bērns atrodas viņa veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un vecākiem, vecāki ilgstoši slimo.

Kā kļūt par audžuģimeni?

  1. Jāvēršas dzīvesvietas bāriņtiesā, uzrādot personu apliecinošus dokumentus, kā arī iesniedz:
  • iesniegumu noteiktā formā par audžuģimenes statusa piešķiršanu,
  • Ģimenes ārsta atzinumu par laulāto (personas) veselības stāvokli;
  • Psihiatra un narkologa atzinumus par laulāto (personas) veselības stāvokli;
  • Psihologa atzinumu par laulāto (personu) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.
  1. Bāriņtiesa mēneša laikā izskata dokumentus, izpēta laulāto (personas) dzīves apstākļus, kā arī motivāciju un spējas audzināt bērnu.
  1. Bāriņtiesa sniedz atzinumu par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.
  2. Audžuģimene bez maksas noklausās mācību kursu.
  3. Bāriņtiesa mēneša laikā pēc mācību kursa beigām veic pārrunas ar laulātajiem (personu) un pieņem lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu vai atteikumu piešķirt audžuģimenes statusu. 
  4. Kad piešķirts audžuģimenes statuss, informācija par audžuģimeni tiek iekļauta audžuģimeņu reģistrā un informācija par audžuģimenēm, kas var uzņemt bērnus (norādot bāriņtiesas kontakttālruni), ik mēnesi tiek publicēta Labklājības ministrijas mājas lapā.

 

  1. Ievietojot bērnu audžuģimenē, tiek noslēgts līgums starp audžuģimeni un pašvaldību.
  1. Audžuģimene reizi trijos gados papildina zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, apgūstot audžuģimenes papildu apmācības programmu, kuras apjoms ir 24 akadēmiskās stundas.

Atlīdzība

Atlīdzību piešķir audžuģimenes loceklim (personai), kura ieguvusi audžuģimenes statusu un kurai saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu un līgumu, ko noslēgusi pašvaldība un audžuģimene, audzināšanā nodots bērns uz laiku, kas ir ilgāks par vienu mēnesi.

Šī atlīdzība netiek piešķirta audžuģimenēm, kuras būs ieguvušas specializētās audžuģimenes statusu.

Atlīdzību piešķir saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 11.pantu un 2009.gada 22.decembra MK noteikumiem Nr.1549 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu”.

Jāiesniedz iesniegums atlīdzības piešķiršanai.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļai adresētu iesniegumu, izmantojot standarta veidlapu (Iesniegums atlīdzības piešķiršanai par audžuģimenes pienākumu pildīšanu) vai brīvā formā uzrakstītu pieprasījumu, var iesniegt:

  • personīgi;
  • nosūtot pa pastu;
  • elektroniski, parakstot iesniegumu ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu.

Ar savu parakstu atlīdzības pieprasītājs apliecina, ka iesniegumā sniegtā informācija ir patiesa.

Informāciju par bērna ievietošanu audžuģimenē VSAA iesniedz bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, un pašvaldība, ar kuru audžuģimene ir noslēgusi līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē.

No 2018.gada 1. janvāra atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu apmērs ir atkarīgs no audžubērnu skaita audžuģimenē:

  • par vienu audžuģimenē ievietoto bērnu – 171 euro mēnesī;
  • ja audžuģimenē ir ievietoti divi bērni – 222,30 euro mēnesī,
  • ja trīs un vairāk bērni – 273,60 euro mēnesī.

Mainoties bērnu skaitam audžuģimenē, tās apmērs tiek pārrēķināts.

Ja bērnu skaits palielinās, tad atlīdzības apmēru pārskata ar dienu, kad bērns ievietots audžuģimenē. Savukārt, ja audžubērnu skaits samazinās, tad atlīdzības apmēru pārskata ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kad pieņemts bāriņtiesas lēmums, ar kuru izbeigta bērna uzturēšanās audžuģimenē.

Saskaņā ar 2006.gada 19.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1036 “Audžuģimenes noteikumi” pabalstu bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei audžuģimenei izmaksā no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kura noslēgusi līgumu ar audžuģimeni.

Pašvaldība nodrošina:

  • pabalstu bērna uzturam (ne mazāk kā Ministru kabineta noteiktais minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam); 

no 2018.gada 1.janvāra audžuģimenē ievietota bērna pabalsts uzturam ir divkāršā minimālo uzturlīdzekļu apmērā, t.i., līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 215 euro; no 7 līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 258 euro.

  • pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei pašvaldības noteiktā apmērā. Pabalsta vietā var izsniegt apģērbu, apavus un citas bērnam nepieciešamas lietas;
  • pašvaldības sociālā darbinieka atbalstu un palīdzību problēmu risināšanā.

Labklājības ministrija nodrošina psiholoģiskās palīdzības, informatīvā un metodiskā atbalsta sniegšanu audžuģimenēm, kā arī audžuģimeņu apmācību.

Lai dotu vispusīgāku informāciju un sniegtu atbildes uz jautājumiem klātienē, esam iecerējuši organizēt tikšanās un sarunas draudzīgā vidē, pieaicinot speciālistus un pieredzējušus audžuvecākus, kuri dalīsies personīgajos stāstos. Lai nāktu uz tikšanos, iesākumā pietiks ar to, ka domājat par šiem jautājumiem un vēlaties uzzināt vairāk. Iespējams, pieņemsiet lēmumu nekļūt par audžuģimeni, bet varbūt būsiet tie, kas šo vēsti nes tālāk un pastāsta citiem, vai arī izvēlēsieties kļūt par atbalsta vai viesģimeni, vai varbūt Jums būs cita ideja, kā atbalstīt šos bērnus. Par savu vēlmi piedalīties lūdzam dot ziņu uz zemāk norādītajiem telefona nr. vai e-pastiem.

Vairāk informāciju varat iegūt:

Rojas novada Bāriņtiesā - Inta Zaķe mob.tel. 27234284, e-pasts: barintiesaroja2@inbox.lv un

Rojas novada Sociālajā dienestā - Lāsma Pūce, mob.tel. 27234285, e-pasts: lasma.puce@roja.lv

Jaunsardzes kustība

Bērni un jaunieši vecumā no 10 gadiem līdz 21 gadam var darboties brīvprātīgā kustībā "Jaunsardze". Jaunsardzes darbu, kā arī izglītošanu valsts aizsardzības jomā, atbilstoši jaunsargu interešu izglītības programmai,  organizē un īsteno Jaunsardzes un informācijas centrs (turpmāk - JIC) vai tā pilnvarotas personas.

Jaunsargi apgūst Jaunsargu mācību programmu vairākos līmeņos. Nodarbībās un praktiskajās mācībās tiek sniegtas zināšanas par valsts un armijas vēsturi, pilnveidota un nostiprināta pilsoniskā pašapziņa un dota iespēja apgūt dzīvē noderīgas prasmes un iemaņas (tūrisms, topogrāfija, izdzīvošana, pirmā palīdzība, komunikācija u.c.). Jaunsargi aktīvi piedalās valsts svētku piemiņas un atceres pasākumos, vides sakopšanas talkās, izdzīvošanas nometnēs, izturības pārgājienos, sporta spēlēs un sacensībās.

Jaunsargu apmācība noslēdzas ar 4. līmeņa noslēguma testu nometni. Jaunieši kārto ieskaites testus tūrisma tehnikā, orientēšanās, pirmās palīdzības sniegšanā, šaušanā, ierindas mācībā un lauku kaujas iemaņās.

Jaunsargu mācību programma tiek īstenota sadarbībā ar izglītības iestādēm, pašvaldībām un NBS.

“Augsim Latvijai!” – tāda ir Jaunsardzes kustības devīze.

Jaunsardzē bērniem un jauniešiem tiek piedāvāta iespēja pēc stundām (1x nedēļā konkrētā laikā un vietā) apmeklēt nodarbības, kā arī  brīvdienās un skolas brīvlaikos piedalīties praktiskajās nodarbībās – nometnēs, pārgājienos, ekskursijās. 

Ar Jaunsargu mācību programmu var iepazīties:  http://www.jic.gov.lv/lv/Jaunsardze/JS_Macibu_prog.aspx

Jaunsardzes vienības darbojas gandrīz visās pašvaldībās Latvijā.  Mācību vietas un jaunsargu instruktoru kontaktinformācija atrodama JIC mājas lapā: http://www.jic.gov.lv/lv/Papildriki/Kontakti.aspx

Kā iestāties Jaunsardzē un kļūt par jaunsargu:

  1. JIC mājas lapā jāatrod dzīvesvietai tuvākā jaunsargu vienība http://www.jic.gov.lv/lv/Papildriki/Kontakti.aspx.
  2. Telefoniski jāsazinās ar izvēlētās vienības jaunsargu instruktoru un jāvienojas par tikšanās laiku.
  3. Instruktors informē vecākus un bērnus par iestāšanās noteikumiem.
  4. Pēc iesnieguma parakstīšanas bērnam regulāri jāapmeklē nodarbības.
  5. Jādod svinīgais solījums un jāsaņem jaunsarga apliecība.

Pēc solījuma došanas bērna likumiskais pārstāvis (par bērnu līdz 18 gadu vecumam) vai jaunietis (no 18 gadu vecuma) slēdz līgumu ar Centru par dalību Jaunsardzē.

Kad līgums ir noslēgts, tad jaunsargu instruktors ir tiesīgs izsniegt jaunsargam formu un citus materiāli tehniskos līdzekļus, kas nepieciešami mācību procesā,  par ko parakstās un nes atbildību:

  • līdz 18 gadiem - jaunsarga vecāki;
  • no 18 gadiem - pats jaunsargs.  

Dalība Jaunsardzē ir bez maksas.

Suharevska, 67335373, 22000360

 

Ziņas