Ziņas

„Jauno talantu” koncerts Rojas Mūzikas un mākslas skolā

31. janvārī mūsu skolā varējām baudīt skaistu koncertu. Pie mums viesojās jaunie mākslinieki, kuri studē mūziku labākajās Maskavas mūzikas skolās – Gņesinu speciālajā mūzikas skolā, Gņesinu Mūzikas Akadēmijā, Skrjabina mūzikas koledžā (jāatzīmē, ka ieradies bija arī koledžas direktors Oļegs Gaponovs). Koncerts Rojā notika festivāla „Mūzika bez robežām” ietvaros, kurš notiek Latvijā no 28. janvāra līdz 3. februārim. Šis festivāls pirmo reizi izskanējis 2000. gadā, un to organizē Starptautiskais mūzikas centrs „Jaunie talanti”, kura direktore ir Tatjana Koroļova. Festivāla mērķis ir propogandēt klasisko mūziku jauno talantu izpildījumā no dažādām valstīm.

Koncertā piedalījās reģionālo un starptautisko konkursu laureāti no Baškortostānas, Krievijas, Baltkrievijas, Latvijas. Maskavā mācās arī brāļi Ivars un Eduards Rutkovski. Kā atzīmēja Ivars, viņš lepojas ar to, ka latvieši spēj sevi muzikāli apliecināt un pēc studijām plāno atgriezties Latvijā. Ivars spēlēja ģitāru, diemžēl brālis akordeonists bija saslimis un tādēļ koncertā nepiedalījās.

Klausītāji ar lielu atsaucību uzņēma dziedātājas Darju Sutuginu un Darju Terzi, kuras dziedāja operu ārijas, krievu romances un tautas dziesmas. Pianistes Olgas Benovas izpildījumā klausījāmies J. Haidna, F. Šūberta un F. Šopēna skaņdarbus. Varējām apbrīnot viņas pirkstu tehniku un emocionalitāti. Tikai 12 gadi bija jaunākajam māksliniekam Viktoram Fedorenko, kurš gan spēlēja klavieres, gan  dziedāja. Viņa mamma pastāstīja, ka katru dienu viņš klavierspēlē trenējas 3 stundas. Grupas koncertmeistare Jūlija Matvejeva no Sahalīnas izcēlās ar virtuozu pavadījumu atskaņošanu. Koncerta noslēgumā jaunie talanti kopīgi atskaņoja R. Paula dziesmu „Circenīša ziemassvētki” interesantā aranžējumā gan latviešu, gan krievu valodā.

Lūdzu skolas direktoram Jānim Kivilam dalīties iespaidos par šo pasākumu. „Šo koncertu mēs rūpīgi gatavojām jau labu laiku iepriekš. Vajadzēja sakrist diezgan daudziem rādītājiem, lai jaunie mākslinieki varētu sniegt pie mums koncertu. Viņu uzturēšanās laiks Latvijā tikai viena nedēļa. Šajā laikā viņi sniedz koncertus Ogres, Bolderājas, Saldus un Rojas mūzikas un mākslas skolās. Pārsteidz šo jauniešu virtuozitāte un izcilā muzikalitāte, viņu orientēšanās klasiskajā mūzikā un spēja to parādīt. Visa pamatā neatlaidīgs ikdienas darbs. Mūsu audzēkņiem un vecākiem centāmies parādīt, ka panākumi iespējami tikai tad, ja veidojas šī brīnišķīgā sadarbība starp audzēkni, pedagogu, vecākiem. Visu viesošanās laiku no viesu puses bija jūtama labvēlīga attieksme un cieņa pret Latviju.

Paldies par atsaucību SIA „Kaltenes zivis”, ēdināšanas uzņēmumam SIA „Riesti”, Rojas Jūras zvejniecības muzejam. Vēlos pateikties visiem koncerta apmeklētājiem – audzēkņiem, pedagogiem, vecākiem un klasiskās mūzikas cienītājiem.”

Lita Krūmiņa

“Zelta zivtiņai” – 55!

Pirmsskolas izglītības iestādē “Zelta zivtiņa” 26. janvāra rīts atnāca rosības un prieka pilns, gan lielie, gan mazie gatavojās iestādes 55. jubilejai. Svētki sākās ar grupas “Karūsiņas” teātra izrādi “Zelta zivtiņa”, kur galveno lomu tēlotāji Landa, Artūrs un Lauma, piepalīdzot grupiņas draugiem, aizveda mūs tālā senatnē un pasakā, kura turpinājās visus svētkus. “Burbulēni” atveidoja dzīvi jūrmalā – zēnu sapņus par kuģošanu ar kuģi pauda Haralds un Matīss, bet visiem raits solis bija dejā “Zvejnieks mani aicināja”.  “Stagarēni” sveica visus jubilejā ar rotaļām “Saulīti” un “Eju es pa taku”, kur bērni atpazina bērnudārza darbiniekus.  Pašiem mazākajiem “Asarēniem” raits bija dejas solis deju popūrijā.

Bērnudārzam tika veltīti mīļi apsveikumi, vēlējumi un bērnu gatavotas dāvaniņas 55. jubilejā, un vēlēts, lai tas pastāv vēl ilgus gadus. Svētku koncerta nobeigumā visiem skanīgas balsis mūzikas skolotājas Baibas komponētajā himnā “Himna Zelta zivtiņai”.  Un tad pasaka varēja turpināties, jo ieradās pārsteigums – sniegavīrs Olafs, kurš aizrāva gan mazos, gan lielos svētku izdarībās un jautrībā, dāvājot svētku sajūtu visiem Talsu ielas 16 iemītniekiem. Pavāru Lienes un Sandas ceptā svētku torte kusa visu kārajās mutēs pie kopēja svētku galda. Gribētos, lai visi varētu sacīt: “Te, šai vietā kādreiz es esmu bijis, te esmu ticējis, ka Antiņš uzkāps  stikla kalnā, ka Sprīdītis spēs visus vējus savaldīt, ka dzimtās zemes rasa kliedēs priekus, raizes, kas bērnudārza brūklenājā krīt.”

Sveiciens visiem bērnudārza bijušajiem un tagadējiem darbiniekiem un audzēkņiem - daudz labu domu, daudz gaišu dienu, daudz mīļu vārdu!

Skolotāja Iveta Rozentāle

Neliels ieskats novada vēsturē ārpus muzeja sienām

2016. gada nogalē Rojas novada dome iesniedza projekta pieteikumu (projekta nr. 16 – 08 – FL06 – F043.0203 – 000002) Eiropas Savienības Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda izsludinātajā projektu konkursa “Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam” pasākumam “Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana” rīcībai “Piekrastes teritoriju publiskās infrastruktūras pilnveidošana un kultūras mantojuma pieejamība un izmantošana”. Projekta kopējās izmaksas sastādīja 78950,01 EUR, no kuriem 48191,88 EUR – ārtelpu interaktīvo stendu izmaksas (stendi, satura programmēšana, uzstādīšana), 28895,13 EUR – stāvlaukuma un ārtelpas interaktīvā stenda vietas izbūve, 1863,00 EUR - vispārējās izmaksas (apliecinājuma kartes izstrāde, būvuzraudzība).

Par projekta mērķi tika izvirzīta Rojas novada materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma popularizēšana, labiekārtojot Rojas Jūras zvejniecības muzeja stāvlaukumu un izveidojot mūsdienīgu, izzinošu un jebkuram apmeklētājam pieejamu āra ekspozīciju.

Rezultātā, pateicoties Rojas novada domes un EJZF atbalstam, ir labiekārtots muzeja stāvlaukums, kur ierīkota autostāvvieta, izvietota velosipēdu novietne un ierīkots atpūtas stūrītis. Bruģētais auto stāvlaukums un celiņi nodrošina arī ērtu piekļuvi pie muzeja un brīvas pārvietošanās iespējas muzeja teritorijā cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kas iepriekš bija diezgan apgrūtināta. Labiekārtotajā stāvlaukumā iekārtota muzeja āra ekspozīcija, kur savu vietu tagad atraduši mūsu novadu un konkrētu vēstures posmu raksturojoši zvejas un zivju apstrādes rīki – enkuri, konservu aizvākotājs, mīnas boja, laivas. Interaktīvajā stendā pie muzeja ēkas rodama informācija un neliels vēsturisks apraksts par āra ekspozīcijā izvietotajiem priekšmetiem. Piemēram, par admiralitātes enkuriem, kas ir viens no senākajiem enkuru veidiem, ko plaši izmantoja kuģniecībā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā – laikā, kad mūsu pusē tika intensīvi būvēti divu un trīs mastu buru kuģi. Arī bojas mūsu pusē nav svešas, zvejniecībā tās izmantotas visdažādākajos laikos – 20. gadsimta sākumā vairāk izmantoja koka bojas, 1950. gados aktuālas kļuva stikla bojas, kuras mūsdienās kā dizaina elements rotā ne vienu vien puķu dobi mūsu novadnieku sētās. Muzeja āra ekspozīcijā aplūkojama mīnas boja. Šāda veida bojas pārsvarā tika izmantotas pēc Otrā pasaules kara tīklu nostiprināšanai, kad zvejas rīki bija grūti pieejami un zvejnieki savā darbā pielāgoja dažādus priekšmetus.

Otrs interaktīvais āra stends novietots Rojas centrā, iepretim veikalam Maxima. Šajā stendā atrodama informācija par Krišjāni Valdemāru un viņa devumu jūrniecības attīstībā gan mūsu pusē, gan visā Latvijā. Stendā arī informācija par Lubezeres (Rojas) jūrskolu. Lai vēstures faktus apgūtu interesanti, pagātnes izzinātāji tiek aicināti spēlēt spēli, ko izspēlējot, būs iespēja uzzināt, uz kurām valstīm (ostām) kādreiz kuģojuši  mūsu piekrastē būvētie burinieki, kā arī iepazīt dažus vēsturiskus priekšmetus no muzeja ekspozīcijas, kas kādreiz izmantoti uz mūsu piekrastē būvētajiem buru kuģiem.

Abos stendos izstrādāts neliels ekskursijas maršruts pa Roju, ietverot vēsturisko vietu un aprakstu. Lai rosinātu gan novada viesus, gan mūsu pašu iedzīvotājus salīdzināt, kā apskates vieta mainījusies gadu gaitā, klāt pievienota apskates vietas fotogrāfija no senākiem laikiem. Mūsu puses nemateriālais kultūras mantojums, mūsu puses cilvēku valodas (runas) iezīme – tāmnieku izloksne. Lai novada viesiem radītu priekšstatu par šo mūsu valodas bagātību (ko paši bieži noliedzam), apmeklējamo vēsturisko vietu virsraksti rakstīti mūsu pusē raksturīgajā tāmnieku izloksnē.

Stendos pieejama arī neliela informācija tūristiem.

Leposimies ar savu novadu, tā vēsturi, tradīcijām un mums raksturīgo!

 

Inese Indriksone,

Rojas Jūras zvejniecības muzeja vadītāja

Zem foto: x Interaktīvajos stendos atrodama informācija arī par Krišjāni Valdemāru un viņa devumu jūrniecības attīstībā gan mūsu pusē, gan visā Latvijā. Arhīva foto

 

Sociālā dienesta darbība 2018. gadā

Šogad Rojas novada sociālā dienesta darbībā ir vairākas izmaiņas – ir mainījusies Sociālā dienesta struktūra – tajā vairs nav Multifunkcionālais centrs “Strops”, Rojupes bērnu un jauniešu iniciatīvu centrs “Varavīksne” un Melnsila bērnu un jauniešu iniciatīvu centrs, kā tas bijis līdz šim. Turpmāk par saturīgu brīvā laika pavadīšanu gādās jauna domes struktūrvienība - Brīvā laika pavadīšanas centrs “Strops” ar saieta vietām Rudē un Melnsilā.

Sociālajā dienestā šobrīd strādā četri sociālā darba speciālisti – sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm un bērniem – Iveta Briede, sociālais darbinieks darbam ar veciem cilvēkiem un personām ar funkcionāliem traucējumiem – Baiba Trūbiņa, sociālās palīdzības organizatora darba pienākumus ar biroja administratora/ sekretāra pienākumiem apvieno Linda Krūkliņa, un Lāsma Pūce veic sociālā dienesta vadītāja pienākumus un sniedz atbalstu kā terapeits, izmantojot smilšu spēļu un Marte Meo terapijas metodes. Šobrīd ir izsludināts darba piedāvājums vēl vienam sociālajam darbiniekam darbam ar ģimenēm un bērniem. Kritēriji, lai pieteiktos uz šo vakanci, ir strikti, kā to nosaka likums – ir jābūt atbilstošai kvalifikācijai – 2. līmeņa augstākajai izglītībai sociālajā darbā, tālākizglītībai, specializācijai, darba pieredzei. Svarīga ir personiskā motivācija un  personības  rakstura iezīmju atbilstība šāda darba veikšanai.

Ikvienai novada ģimenei ar bērniem ir iespēja saņemt sociālā dienesta atbalstu ne tikai sarežģītos gadījumos, bet jau, pirms situācija kļuvusi kritiska. Jo savlaicīgāk grūtības tiek pamanītas un darbs uzsākts, jo efektīvāka būs palīdzība. Priecē, ja vecāki paši laikus atnāk uz konsultāciju, lai pārrunātu, kā labāk atbalstīt savu bērnu, kā tikt galā ar dažādiem uzvedības traucējumiem, ja, piemēram, bērns agresīvs, dara pāri citiem, nespēj koncentrēties, nespēj veidot attiecības ar citiem cilvēkiem – vienaudžiem, pieaugušajiem, ja bērnam kāds nodarījis pāri utt. Ne vienmēr nepieciešams ilgstošs atbalsts, reizēm pietiek ar dažām konsultācijām. Savukārt smagākos gadījumos nereti nepieciešams ilgstošs atbalsts,  psihosociālā konsultēšana, terapija visai  ģimenei, ko klienti saņem bez maksas. Sarežģītos gadījumos sociālais darbs ar ģimeni un bērniem tiek veikts komandā, pēc nepieciešamības piesaistot arī citus speciālistus, piemēram, psihologu, terapeitu, ģimenes ārstu, psihiatru, narkologu u.c. Pirms sociālās rehabilitācijas plāna sastādīšanas tiek veikta rūpīga izpēte, tai skaitā psiholoģiskā izpēte, lai ģimenei tiktu nodrošināts labākais un atbilstošākais pakalpojums. Šogad plānots ieviest arī ģimenes asistenta pakalpojumu tām ģimenēm, kurām pēc sociālā darbinieka veiktās izvērtēšanas šāds pakalpojums būtu nepieciešams. Ģimenes asistents palīdzēs apgūt dažādas ikdienas pašaprūpes un sadzīves prasmes (ēdiena pagatavošana, budžeta plānošana, higiēnas ievērošana utt.), kā arī bērnu aprūpes un audzināšanas prasmes. Ģimenēm tiek nodrošinātas gan individuālas konsultācijas, gan konsultācijas visai ģimenei, gan atbalsta un izglītojošās grupas.

Tāpat kā līdz šim, būs iespējams saņemt valsts apmaksātu sociālo rehabilitāciju (psihologa pakalpojumus) vardarbībā cietušiem bērniem un pilngadīgām personām. Pieejams arī valsts finansētais sociālās rehabilitācijas pakalpojums (psihologa konsultācijas) vardarbību veikušām personām – šī ir ļoti laba programma arī vecākiem, kuriem paaugstināta stresa apstākļos ir grūtības kontrolēt savus izteikumus un rīcību, grūtības savaldīt savas emocijas, un nepieciešams mācīties emociju kontroles metodes, lai stresa situācijā nenodarītu pāri savam bērnam.

Mūsu klientiem iespējams bez maksas saņemt smilšu spēļu terapiju, ko pielieto bērniem, sākot no 4 gadu vecuma. Terapija notiek drošā un aizsargātā vidē, tādējādi saudzīgā veidā tiek rasti risinājumi problēmsituācijās. Smilšu spēļu terapiju izmanto pie traumatiskiem pārdzīvojumiem (šķiršanās, tuva cilvēka zaudējums), emocionāla rakstura grūtībām (dusmas, bailes, trauksme, nemiers, nakts bailes, murgi), lai risinātu attiecību problēmas ģimenē, vienaudžu starpā, kā arī, ja ir neirozes, stostīšanās, tiki, hiperaktivitāte, depresija, mācīšanās grūtības, adaptācijas grūtības, enurēze.

Efektīva darbā ar ģimenēm ir Marte Meo metode (no latīņu valodas nozīmē “paša spēkiem”). Šo metodi izveidoja Maria Aarts no Nīderlandes, un šobrīd ar to strādā vairāk nekā 38 pasaules valstīs, tai skaitā Latvijā. Marte Meo sniedz konkrētas atbildes uz vecāku jautājumiem par savstarpēju saskarsmi, bērnu attīstību un audzināšanu. Šī metode domāta ne tikai vecākiem, kuri sastopas ar grūtībām bērna audzināšanā, bet arī tiem, kuri vēlas atbalstīt bērna spēju un personības attīstību no paša dzimšanas brīža. Pirmajā tikšanās reizē speciālists uzklausa vecāku vajadzības un vienojas par turpmāko. Tiek nofilmēts īss videomateriāls, kur redzama kāda no bērna un pieaugušā ikdienas situācijām. Speciālists veic saskarsmes analīzi un nākamajā tikšanās reizē parāda vecākiem veiksmīgos kadrus, izceļ labos saskarsmes momentus, palīdz vecākiem apzināties viņu resursus, tādējādi atbalstot un nostiprinot vecāku dabiskās spējas atbilstoši bērna vajadzībām, kā arī izskaidrojot, kāds pieaugušā atbalsts ir nepieciešams ikdienā bērna attīstības veicināšanai. Esam uzsākuši sadarbību ar skolu, lai sniegtu atbalstu pedagogiem, kuri ikdienā ir saskarsmē ar bērniem un var sniegt lielu ieguldījumu bērnu attīstībā. Bērna attīstībā būtiski visi aspekti – fiziskā, intelektuālā, emocionālā, garīgā un sociālā attīstība, un pedagogs šai ziņā var būt ļoti svarīga persona bērna (nākamā pieaugušā) turpmākajā dzīvē.

Tiks turpināts darbs starpprofesionāļu komandas stiprināšanas sadarbībai bērnu tiesību aizsardzības jomā, sadarbojoties ar bāriņtiesu, izglītības iestādēm, policiju, nepieciešamības gadījumos – ģimenes ārstiem. Lai mūsu novadā būtu bērniem droša un attīstībai labvēlīga vide, svarīgs ir visas vietējās sabiedrības atbalsts un iesaistīšanās. Katra mūsu vienaldzība attiecībā pret bērnu, kurš nav pietiekami pieskatīts, aprūpēts, jūtās vientuļš, atstumts, nevienam nevajadzīgs, pazemots, dažreiz var maksāt bērna dzīvību. Speciālisti nevar zināt un redzēt visas vietas, mājokļus, kur bērniem tiek darīts pāri fiziski, emocionāli, kur bērns nav paēdis vai siltumā, tādēļ ceram uz katra iedzīvotāja atbildību, ziņojot par bērnu, ģimeni, kam vajadzīgs atbalsts.

Svarīgs darba virziens būs audžuģimeņu kustības veicināšana. Esam plānojuši sadarboties ar Latvijas SOS bērnu ciematu asociāciju apmācību jomā, arī no sociālā dienesta puses būs pieejams atbalsts audžuģimenēm. Gan sociālajā dienestā, gan bāriņtiesā speciālisti labprāt konsultēs un sniegs nepieciešamo informāciju cilvēkiem, kuri apsver iespēju kļūt par audžuģimeni.

Pensijas vecuma personām un personām ar funkcionāliem traucējumiem iespējams saņemt sociālā darbinieka atbalstu dažādu problēmsituāciju risināšanā. Tiek nodrošināta klienta funkcionālo spēju izvērtēšana, atbilstošu valsts un pašvaldības finansētu pakalpojumu piešķiršanai.

  • Pēc VDEĀVK pieprasījuma tiek veikts personas funkcionālo spēju novērtējums, lai lemtu par īpašās kopšanas pabalsta piešķiršanu.
  • Ja VDEĀVK atzinumā norādīts, ka personai pienākas asistenta pakalpojums, sociālais dienests izvērtē nepieciešamo asistenta pakalpojuma apjomu un administrē valsts finansētā asistenta pakalpojuma saņemšanu personai ar īpašām vajadzībām.
  • Sociālais dienests veic izvērtējumu un sagatavo dokumentus nosūtīšanai uz Sociālās integrācijas valsts aģentūru par nepieciešamību saņemt valsts finansētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus:

- personām ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā (no 15 līdz vecuma pensijas piešķiršanas vecumam), kā arī personām ar funkcionāliem traucējumiem pēc darbspējīgā vecuma, kuras strādā un veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, Politiski represētām personām (tai skaitā Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem), Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku rezultātā cietušām personām līdz 18 gadu vecumam;

- Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem;

- Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no psihoaktīvām vielām atkarīgiem pieaugušajiem;

- Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem;

- Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pilngadīgām neredzīgām personām.

  • Izvērtējot personas funkcionālās spējas un nepieciešamo pakalpojuma apjomu, tiek nodrošināts aprūpes mājās pakalpojums, ko Rojas novadā sniedz biedrība Latvijas Samariešu apvienība.
  • Gadījumos, kad nepieciešamais aprūpes pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpes mājās pakalpojuma līmeni, tiek nodrošināta aprūpe ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā – pansionātā “Lauciene”, pansijā “Ārlavas”, Sabiles aprūpes biedrībā “Kalmes”.
  • Lai rastu risinājumus personas vai ģimenes sarežģītās situācijas risināšanai, sociālā darba ietvaros tiek piedāvātas sociālā darbinieka konsultācijas individuāli, pāriem, ģimenēm. Funkcionālo spēju atjaunošanai, uzlabošanai vai saglabāšanai tiek izstrādāts sociālās rehabilitācijas plāns, piesaistīti nepieciešamie speciālisti pakalpojuma nodrošināšanai.
  • Atkarīgām personām tiek nodrošināts sociālā darbinieka atbalsts, informācija, organizēti atbilstoši pakalpojumi.
  • Iesniedzot sociālajā dienestā iesniegumu un ģimenes ārsta vai ergoterapeita atzinumu, iespējams saņemt nomā (bez maksas) nepieciešamo tehnisko palīglīdzekli (kruķus, staiguļus, rollatorus, tualetes krēslus u.c.)

 

Ja personai vai ģimenei trūkst naudas vai, ja tās nav pietiekami, sociālais darbinieks nereti sniedz arī sociālo palīdzību.

Novada iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir iespēja vērsties sociālajā dienestā, lai tiktu noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes) statuss, kas savukārt dod iespējas pretendēt uz pašvaldības sociālajiem pabalstiem, nekustamā īpašuma nodokļa u.c. atvieglojumiem. Personas ar trūcīgas personas statusu ir atbrīvotas no pacienta iemaksas veselības aprūpes iestādēs.

Trūcīgas ģimenes (personas) statuss tiek piešķirts, ja vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 EUR, un atbilst visi 2010. gada 30..marta Ministru kabineta noteikumos Nr.299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” minētie nosacījumi. Saskaņā ar iepriekšminētajiem nosacījumiem,  tiek vērtēta arī atbilstība maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam. Ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par maznodrošinātu, ja: tās vidējie ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz:
 -  180.00 eiro ģimenei, kurā vismaz viens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir persona darbspējīgā vecumā, izņemot personas vecumā līdz 24 gadiem, ja tās turpina mācības vispārējās vai profesionālās izglītības iestādes, kas ir tiesīga izsniegt valsts atzītus vispārējās izglītības vai valsts atzītus profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, dienas maiņā un nav nodarbinātas;

  • 00 eiro ģimenei, kurā vecāks vai likumiskais pārstāvis viens audzina vienu vai vairākus bērnus;
  • 00 eiro ģimenei, kurā ir personas ar invaliditāti vai neviens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem nav darbspējīgā vecumā, izņemot personas vecumā līdz 24 gadiem, ja tās turpina mācības vispārējās vai profesionālās izglītības iestādēs, kas ir tiesīgas izsniegt valsts atzītus vispārējās izglītības vai valsts atzītus profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, dienas maiņā un nav nodarbinātas;
  • 00 eiro atsevišķi dzīvojošam pensionāram vai personai ar invaliditāti, kas nesastāv laulībā un dzīvo viens.

Rojas novada pašvaldība piešķir:

 - pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai – 53 eiro mēnesī vienai personai;

  • dzīvokļa pabalstu (kopējais apmērs ir līdz 430,00 eiro kalendārajā gadā, un to aprēķina pēc faktiskajiem īres/apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumiem. Persona, kura dzīvo dzīvoklī ar malkas apkuri, var pieprasīt pabalstu kurināmā iegādei līdz 175,00 eiro gadā. Atlikušo pabalsta daļu no kopējā dzīvokļa pabalsta apmēra kalendārajā gadā pēc pabalsta pieprasītāja izvēles piešķir īres vai komunālo pakalpojumu samaksai.
  • pabalstu veselības aprūpei (ģimenei (personai), kurai spēkā ir trūcīgas ģimenes (personas) statuss, 45,00 eiro vienai personai un ne vairāk kā 75,00 eiro ģimenei kalendārajā gadā, vai ģimenei (personai), kurai spēkā ir maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss, 30,00 eiro vienai personai un ne vairāk kā 60,00 eiro ģimenei kalendārajā gadā.
  • pabalstu bērnu izglītības procesa nodrošināšanai piešķir trūcīgām ģimenēm 36.00 eiro vienam bērnam, maznodrošinātām ģimenēm – 25,00 eiro vienam bērnam;

 

  • pabalstu bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam;
  • pabalstu audžuģimenei;
  • pabalstu krīzes situācijā – līdz 500,00 eiro.

 

Lāsma Pūce,

Rojas novada sociālā dienesta vadītāja

Ziņas