Ziņas

Par nekustamā īpašuma nodokli

Rojas novada dome ir sākusi izsūtīt nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumus. Personas, kuras norādījušas savas elektroniskās pasta adreses, tos jau ir saņēmušas. Atgādinām, ka pirmais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums veicams līdz 1. aprīlim. Saskaņā ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli” šogad noteikti sekojoši maksāšanas termiņi: 1. aprīlis, 15. maijs, 15. augusts un 15. novembris.

Aicinām ievērot šos likumā noteiktos termiņus, lai nerastos pārpratumi ar nokavējuma naudas aprēķiniem. Lai novērstu termiņa kavējuma faktoru, aicinām izmantot e-pakalpojumu sniegtās iespējas – pieteikties nekustamā īpašuma nodokļa paziņojuma saņemšanai elektroniskā veidā, turklāt ir iespēja pieteikties atgādinājumu saņemšanai e-pastā vai īsziņas veidā uz mobilo tālruni (SMS) par NĪN apmaksas termiņa tuvošanos.

Pateicamies visiem Rojas novada nekustamā īpašuma īpašniekiem par izmantoto iespēju saņemt NĪN paziņojumus elektroniskā veidā. Tas ievērojami samazina papīra patēriņu, līdz ar to esam dabai draudzīgāki!

 Nekustamā īpašuma nodokļu administratore

A. Lakšmane

Rojā atvērta slidotava

No 24. janvāra Rojas stadionā sākusi darboties publiskā slidotava. Slidotava atvērta no plkst. 8.00 līdz 23.30. Hokeja spēles laiks (vecums no 15 gadiem) - katru dienu no plkst. 19.00 līdz 21.00. Ledus uzkopšanas laikā slidotava ir slēgta un tajā laikā uz ledus atrasties nav atļauts! Paldies SIA "Rojas DzKU" vīriem par ledus sagatavošanu.  

Armands Indriksons,

stadiona vadītājs

Rojas vidusskolā – pasākums Gvido Zvaigznes piemiņai

1991.gada janvāris – barikāžu laiks - mūsu tautas vēsturē ir ar asinīm ierakstīts, tādēļ tas ik gadu pulcē gan cilvēkus, kuri paši piedalījušies šajos notikumos, gan mūsu jauno paaudzi, lai, klausoties šajos stāstos, arī viņos aug un nostiprinās pārliecība par savu valsti, kura jāsargā, tautu un tās nākotni.

Mūsu Rojas vidusskola vienmēr būs īpaša ar to, ka tieši šajā skolā mācījās Gvido Zvaigzne, kinooperators, kuram cīņa par Latvijas neatkarību izrādījās liktenīga. Rojas vidusskola gadu no gada rūpējas par to, lai Gvido piemiņa netiktu aizmirsta. Katru gadu janvāra atceres dienās desmitiem svecīšu iedegas pie Gvido Zvaigznem veltītā piemiņas akmens, bet skolas pagalmā tiek iedegts barikāžu laika atmiņu ugunskurs.

Arī 21. janvāra agrā rītā pie skolas sākās rosība, iededzot ugunskuru, vārot tēju un gatavojot ievārījuma maizītes.

Ar svinīgo uzrunu pie klātesošajiem vērsās Rojas vidusskolas direktore Santa Veide, dienu pa dienai ieskicējot 1991. gada janvāra barikāžu laika notikumus.

13. janvāris

Dainis Īvāns un Romulds Ražuks aicināja cilvēkus uz barikādēm. Tika dots rīkojums ievest Rīgā smago lauksaimniecības tehniku, lai bloķētu pieeju svarīgākajām ēkām Rīgā. Barikādes izveido arī Liepājā un Kuldīgā.

14. janvāris

Pulksten 14.50 OMON uzbrūk transportam uz Vecmīlgrāvja tilta. Apšauda un aptur automašīnas, piekauj cilvēkus, dedzina mašīnas.

Pulksten 18.45 OMON uzbrukums uz Brasas tilta, transportu apmētā ar degmaisījuma pudelēm, izraisot ugunsgrēkus.

Pulksten 20.00 atkārtots uzbrukums uz Vecmīlgrāvja tilta. Šeit kopumā iznīcinātas 17 automašīnas.

15. janvāris

OMON divas reizes uzbrūk Augstākās milicijas skolas ēkām Zeļļu ielā. Kursantus piekauj, izlaupa ieroču noliktavu.

16. janvāris

Viļņā notiek PSRS militāro akciju upuru bēres. Rīgā Augstākajā Padomē tiek organizētas deputātu nakts dežūras.

Pulksten 16.45 notiek OMON uzbrukums uz Vecmīlgrāvja tilta, apšauda autotransportu, tiek nogalināts Satiksmes ministrijas autovadītājs Roberts Mūrnieks. Ir vēl ievainotie.

Pulksten 18.30 OMON uzbrukums uz Brasas tilta. Viens cilvēks tiek ievainots.

20. janvāris

Maskavā pulcējas 100 000 demonstrantu, lai atbalstītu Baltijas iedzīvotājus.

Pulksten 21.07 OMON spēki un nenoskaidrotas personas iebrūk Latvijas Iekšlietu ministrijas ēkā. Iebrukumā nogalina miličus V. Gomanoviču un S. Konoņenko. Ievaino Bauskas rajona miličus J. Jasēviču, A. Simanoviču, R. Zaļo. Pie Bastejkalna nogalina kinooperatoru Andri Slapiņu un vidusskolēnu Ediju Riekstiņu, ievaino Gvido Zvaigzni. Ievainoti arī vairāki barikāžu dalībnieki, divi ārvalstu žurnālisti.

21. janvāris

Latvijas Republikas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs ierodas Maskavā, kur ar Mihailu Gorbačovu apspriež notikumus Rīgā. PSRS Iekšlietu ministrs Boriss Pugo noliedz, ka devis pavēli OMON vienībai iebrukt Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijā. Augstākā Padome aicina barikāžu dalībniekus doties mājās.

24. janvāris

Barikāžu aizstāvji pēc valdības aicinājuma atstāj barikādes un dodas mājās.

25. janvāris

Nacionālā sēru diena. 20. janvāra upuru bērēs pulcējas tūkstošiem pavadītāju.

  1. gada notikumiem sekoja līdzi visa pasaule.

Pēc svinīgā pasākuma skolotāja Jolanta atklāja, ka viņai ir viegli runāt ar bērniem par šiem notikumiem. Sarunu viņa parasti sākot ar jautājumu, vai bērni zina, kam veltīts pie skolas esošais piemiņas akmens.  Uz to pārsvarā tiekot atbildēts, ka, laikam jau kādam teicamniekam… Gribētos teikt, ka daudz jau viņi nekļūdās. Teicamniekam – dzīves teicamniekam.

Dace Klabere

Skaistām emocijām pildīta tikšanās

12. janvārī labas dzejas un mūzikas mīļotāji pulcējās Rojas kultūras centra konferenču zālē, lai tiktos ar pašlaik Lielbritānijā dzīvojošo dzejnieku un mūziķi Helmutu Feldmani.

Kā tikšanās sākumā atzīmēja bibliotēkas vadītāja Irēna Svitiņa, dzeja kopā ar mūziku ikvienā klausītājā izraisa visbrīnišķīgāko pārdzīvojumu. Šajā pēcpusdienā netrūka ne mūzikas, ne dzejas. Divas Skaidrītes Brūšnieces komponētās dziesmas ar Helmuta vārdiem dzirdējām ansambļa “Con Vita” izpildījumā, pārējās izskanēja paša autora dziedātas. Kā jau dzīvē, arī šajā pasākumā jautrais mijās ar skumīgo, un no smiekliem līdz aizkustinājuma asarām bija viens vienīgs solis. Nereti balss aizlūza un acīs sariesās asaras ne tikai klausītājiem, bet arī pašam dzejniekam. Helmuts atzīstas, ka vislabprātāk viņš rakstot par meitenēm, mīlestību un rozēm, bet, viņa vārdiem runājot, dažkārt skaistais var ne tikai iepriecināt, bet arī, ai, kā iekost.

Jau 10 gadus kā ikdienā dzīvojot Lielbritānijā, Helmutam ir ļoti svarīgi uzturēt sevī latvietību. Taču, kā atzīst dzejnieks, viņa tagadējā dzīvesvietā šādas intīmas dzejas pēcpusdienas nevienam nav vajadzīgas. “Sabiedrība pati nosaka, ko viņai vajag, un dzejas vakarus viņiem nevajag”, pauž Helmuts. Savukārt latvieši vienmēr ir bijuši pēc labas dzejas izslāpuši, tādēļ ar baudu tika izdzīvota ik minūte, ko pavadījām talantīgā dzejnieka sabiedrībā, kurš savos dzejoļos šķiet uzminējis mūsu slēptākās ilgas un ieskatījies ikvienā mūsu siržu stūrītī.

“Es neesmu dzejnieks

Bet mani tā sauc

Es daru vien to

Kas no Dieva man ļauts” – tā par sevi saka Helmuts Feldmanis.

Dace Klabere

D. Klaberes foto

Ziņas