Ziņas

ĢIMENE PĒC UGUNSNELAIMES LŪDZ LĪDZCILVĒKU PALĪDZĪBU…

Svētdien, 31. martā ugunsgrēks nopostīja dzīvojamo māju Rojā. Māja vairs nav atjaunojama, tādēļ ģimenei, kura tur dzīvoja, jāmeklē cita dzīvesvieta. Ugunsgrēks atņēma ģimenes māju ar visām dzīves laikā sarūpētajām mantām – sadega mēbeles, apavi, apģērbs, trauki, pārtikas rezerves, elektropreces, dokumenti u.c. Ģimene pēc ugunsnelaimes lūdz palīdzību.

Iespēju robežās pašvaldība palīdzēs krīzes situācijas izraisīto seku mazināšanā, tomēr nepieciešams arī līdzcilvēku atbalsts. Lai ģimene iespējami drīz varētu likvidēt ugunsgrēka izraisīto postījumu un iekārtot jaunu mājvietu, nepieciešami naudas ziedojumi, kurus var ieskaitīt ugunsnelaimē cietušās ģimenes kopējā bankas kontā:

Sintijai Mauriņai LV35HABA0552038820014.

Ģimene būs pateicīga arī par mantiskiem ziedojumiem: sieviešu un vīriešu apģērbs, apavi, gultas veļa, segas, spilveni, trauki, sadzīves priekšmeti, mēbeles, pārtika.

Ziedotājus lūdzam zvanīt ģimenei: Mudītei -  tel. 22468851 vai (gadījumā, ja nevar sazvanīt Mudīti) viņas meitai Danutai – tel.27115668, vai arī sazināties ar Rojas novada sociālā dienesta biroja administratori/sekretāri Ivetu Neimani - tel. 28909271.

Palīdzēsim ugunsgrēkā cietušajiem uzsākt jaunu dzīvi!

No 1. maija tiek mainīta atkritumu nodošanas kārtība

Kā informē SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra””, no šī gada 1. maija tiek mainīta atkritumu pieņemšanas kārtība Rojas atkritumu pārkraušanas-šķirošanas stacijā. Tajā vairs netiks pieņemti iedzīvotāju ievestie sadzīves atkritumi. Izmaiņas tiek veiktas ar mērķi pildīt pašvaldības saistošos noteikumus, kuri paredz, ka “Atkritumu radītājam, kura īpašumā, valdījumā vai lietošanā ir konkrēta dzīvojamā telpa individuālā mājā, un, kurš to lieto, mājsaimniecībā radušies atkritumi jāievieto tikai tajā atkritumu konteinerā, kas saskaņā ar noslēgto līgumu ar komersantu, ir paredzēts konkrētās mājas apkalpošanai”. Jaunās kārtības mērķis ir panākt, lai privātmāju īpašnieki sadzīves atkritumus neizmestu mežā vai neievietotu daudzdzīvokļu māju konteineros, tādējādi paši nemaksājot par to apsaimniekošanu. Iedzīvotāji, kuri vēl nav noslēguši līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tiek aicināti to izdarīt līdz 1. maijam.

Nemainīga atkritumu apsaimniekošanas kārtība paliek juridiskajām personām un privātpersonu šķirotajiem atkritumiem. Bez maksas joprojām varēs nodot PET pudeles un kanniņas; sulas un piena pakas; metāla iepakojumus (skārdenes, kārbas, bundžas, vāciņus); plēves (LDPE); polietilēna maisiņus; kartona kastes; makulatūru; stikla iepakojumus (pudeles, burkas); sadzīves elektrotehniku (ledusskapjus, plītis, televizorus, datorus, veļas mazgājamās mašīnas u.c.); metāllūžņus.

 Savukārt par maksu var nodot nolietotas riepas (96,80 EUR/t); azbestu saturošus būvmateriālus (111,96 EUR/t); logu stiklu (35,01 EUR/t); atkritumus no smilšu uztvērējiem (86,44 EUR/t); kurtuvju pelnus (86,44 EUR/t); drēbes (86,44 EUR/t); auto plastmasu (86,44 EUR/t); luminiscentās spuldzes (0,25 EUR/gab.).

Līguma noslēgšanu Rojas novadā var pieteikt, rakstot uz e pastu info@piejuraatkritumi.lv, vai zvanot uz tālruņa numuru 63123306.

SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” pateicas esošajiem un potenciālajiem klientiem par sapratni un sadarbību!

Dace Klabere

Iespēja pieteikties iecirkņu komisijām Rojas novadā Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Rojas novada vēlēšanu komisija izsludina pieteikšanos darbam Rojas novada vēlēšanu iecirkņu komisijās līdz 2019. gada 12. aprīlim (ieskaitot) Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks 2019. gada 25. maijā.

Rojas novada vēlēšanu iecirkņi:

  • ROJAS KULTŪRAS CENTRS, iecirknis Nr. 847, adrese: Zvejnieku iela 5, Roja, LV – 3264;
  • KALTENES KLUBS, iecirknis Nr. 848, adrese: „Kaltenes Klubs”, Kaltene, LV - 3264;
  • VAROŅI, iecirknis Nr. 849, adrese: „Varoņi”, Melnsils, LV – 3264;
  • BĒRNU UN JAUNIEŠU INICIATĪVU CENTRS „VARAVĪKSNE”, iecirknis Nr. 850, adrese: „Rude”-5, Rude, Rojas novads, LV-3264.

Tiesības izvirzīt un pieteikt savus pārstāvjus iecirkņa komisijā ir:

  1. reģistrētajām politiskajām partijām vai reģistrētu politisko partiju apvienībām;
  2. ne mazāk kā desmit vēlētājiem ( turpmāk – vēlētāju grupa);
  3. Rojas novada vēlēšanu komisijas locekļiem.

Katra politiskā partija vai politisko partiju apvienība, vēlētāju grupa vai novada vēlēšanu komisijas loceklis katrā iecirknī drīkst izvirzīt un pieteikt ne vairāk kā septiņus kandidātus.

Par vēlēšanu iecirkņa komisijas locekli var pieteikt ikvienu vēlētāju:

  1. kurš prot latviešu valodu;
  2. kuram ir vismaz vidējā izglītība;
  3. kurš vēlēšanās nav pieteikts par deputāta kandidātu vai nav pilnvarotā persona kandidātu saraksta iesniegšanai;
  4. kurš nav Eiropas Parlamenta, Saeimas, vai Rojas novada domes deputāts;
  5. kurš nav citas vēlēšanu komisijas loceklis vai citas iecirkņa komisijas loceklis.

Latvijas vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa kandidāta pieteikums PDF  Word

https://www.cvk.lv/lv/velesanas/eiropas-parlamenta-velesanas/eiropas-parlamenta-velesanas-2019/darbs-velesanu-iecirkni

Darbs vēlēšanu iecirknī – no 2019.gada 20.maija līdz 26.maijam, ieskaitot!

 

Rojas novada vēlēšanu komisijas sekretāre

Alise Lakšmane (tel. 63220837)

VUGD: kūlas dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību, īpašumu un apkārtējo vidi!

Laikā, kad gaisā jau jūtams pavasaris, ugunsdzēsēji glābēji ikdienu steidzas dzēst vairākus kūlas ugunsgrēkus – šogad dzēsti jau 42 kūlas ugunsgrēki. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un tā var apdraudēt cilvēku dzīvību un īpašumu, kā arī tā rada būtisku kaitējumu dabai!

Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku attieksmes un apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle, un līdz ar to kūlas ugunsgrēku “sezona” nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav bijis lietus, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, bet kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug.

Pētījuma, kas veikts pērn Eiropas Reģionālās attīstības fonda Interreg Latvijas – Lietuvas programmas ietvaros, secinājumi liecina, ka iedzīvotāji kūlas ugunsgrēku izcelšanās iemeslus visbiežāk saista ar neuzmanīgu rīcību ar uguni – bez uzraudzības atstātiem ugunskuriem, nomestiem degošiem izsmēķiem, un uzskata to par ekonomiski izdevīgāko teritorijas sakopšanas veidu, kaut gan kūlas dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību un veselību, kā arī nekustamo īpašumu un nodara kaitējumu videi.

VUGD pieredze liecina, ka ik pavasari daļa iedzīvotāju cenšas apkopt savas nesakoptās teritorijas – daļa aizdedzina neapkoptās platības ļaunprātīgi, daļu nodedzina bērni vai pusaudži spēlējoties vai apzināti dedzinot pērno zāli, bet daļa no kūlas ugunsgrēkiem izceļas no nepieskatītiem ugunskuriem vai arī nevērīgi izmestiem izsmēķiem.

  1. gadā valstī reģistrēti 2088 kūlas ugunsgrēki, kuros cietuši seši cilvēki, kā arī iznīcinātas 29 ēkas. Kūlas dedzināšanas rezultātā pērn izdega 2018 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 18% vairāk nekā 2017. gadā, kad izdega nesakoptās teritorijas 1648 hektāru platībā.

Lai gan šķiet, ka kūlas dedzināšana ir visas Latvijas problēma, tomēr ik gadu ir novadi, kuros nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks! Pagājušajā gadā savas teritorijas bez kūlas dedzināšanas sakopuši ir Jaunpils, Lubānas, Vārkavas un Vecpiebalgas novadi! Savukārt Daugavpils novadā reģistrēti visvairāk kūlas ugunsgrēki – 111.

 

KO DARĪT, LAI NEPIEĻAUTU KŪLAS DEGŠANU?

Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi”, 6. punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.

Lai pavasarī neveidotos kūla un lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski, regulāri to attīrot no degt spējīgiem atkritumiem, un teritoriju ap ēkām 10 metrus platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana.

Ir nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās gan, sakopjot teritoriju, gan pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kā arī, kontrolējot šo nosacījumu izpildi. Ja visas pašvaldības iesaistītos un noteiktu šīs minimālās zemes apsaimniekošanas un uzturēšanas prasības, kā arī tās kontrolējot, tiktu novērsta kūlas veidošanās un ugunsgrēku izcelšanās iespējamība.

 

KO DARĪT, JA DEG KŪLA?

Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem.

Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.

 

VAI IEDZĪVOTĀJS PATS VAR DZĒST KŪLAS UGUNSGRĒKU?

Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad vispirms vajadzētu objektīvi izvērtēt esošo situāciju un pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja veselību un dzīvību.

Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī, izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst, tām uzkāpjot virsū, jo, iespējams, apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni 1-2 metru attālumā no liesmām, jo tādejādi, ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, iedzīvotājs būtu mazāk apdraudēts. Saprotot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša, iedzīvotājam, lai neapdraudētu savu veselību un dzīvību, ir jāpārtrauc liesmu dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji drošā vietā.

 

KĀDI SODI IR PAREDZĒTI PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU?

Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas „Ugunsdrošības noteikumu” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Normatīvajos aktos ir paredzētie šādi sodi:

  • atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179. panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700 eiro;
  • atbilstoši LAPK 51. panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 eiro;
  • saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumu Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi” 21. punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179. panta pirmajai daļai VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskai personai – no 280 līdz 1400 eiro.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.

Gadījumā, ja iedzīvotājs pamana, ka kāda persona dedzina kūlu, tad nekavējoties ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112, kā arī jāziņo Valsts policijai par pārkāpēju.

 

IZPLATĪTĀKIE MĪTI UN PATIESĪBA PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU

Sabiedrībā ir izplatīti vairāki mīti par kūlas dedzināšanu, piemēram, ka, dedzinot pērno zāli, zeme paliek auglīgāka un kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija, vai arī, ka tā iespējams sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas, un tas ir veids, kā cīnīties ar ērcēm. VUGD norāda, ka visi pastāvošie mīti par kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai.

 

MĪTS: Kūlas dedzināšanu ir iespējams kontrolēt.

PATIESĪBA: Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.

 

MĪTS: Kūlas dedzināšana nenodara kaitējumu dabai.

PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.

 

MĪTS: Pēc kūlas dedzināšanas zeme paliek vērtīgāka un auglīgāka.

PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību, un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tā rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu - dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.

 

MĪTS: Dedzinot kūlu, ir iespējams cīnīties ar ērcēm.

PATIESĪBA: Lai gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.

 

MĪTS: Kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija.

PATIESĪBA: Senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu pašmāju tradīcija. Turklāt bieži tiek pat pieminēts, ka zāles pat trūcis. Latviešiem savs zemes gabals bija svēts, un tas tika izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros uz laukiem sausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās Padomju laikos, to ieviesa iebraucēji.

 

VUGD katru gadu informē un izglīto iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, bet ar to nepietiek, lai šādu ugunsgrēku skaitu samazinātu – joprojām ik gadu tiek reģistrēts ievērojams skaits kūlas ugunsgrēku, kuros nodeg vairākas ēkas un pat cieš cilvēki. Lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju domāšanas un uzvedības maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas.

 

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un tā apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī rada būtisku kaitējumu dabai, jo iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus, sīkos dzīvniekus un putnu ligzdas! VUGD aicina iedzīvotājus sakopt sev piederošās teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja ir izcēlies kūlas ugunsgrēks – nekavējoties zvanīt VUGD uz tālruni 112.

  

Plašākai informācijai:

Inta Palkavniece

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa

Tel. 67075871, 27098250, inta.palkavniece@vugd.gov.lv   

Ziņas