Ziņas

Burāšanas sezona noslēgusies

Oktobra pirmajā dienā, pūšot spirgtam DA vējam, tika noslēgta aktīvā burāšana uz ūdens. Sacensībās piedalījās pieci “Optimist” klases un trīs “Laser” klases braucēji. Tā kā vējš pieņēmās spēkā, tika izvesti tikai trīs starti. “Optimist” klasē labākais rezultāts Miķelim Gitendorfam, 2.vieta Ivo Kiršteinam, bet 3.vieta mūsu jaunajai burātājai Adriānai Gailei. “Laser” klasē labākais bija Valters Sigai. Pirms tam, 23.septmbrī, noslēguma sacensības norisinājās starp šīs burāšanas sezonas iesācējiem. Pavisam piedalījās septiņi jaunie burātāji uz “Optimist” klases laivām vecumā no 8-11 gadiem. Labākais rezultāts Esterei Jansonei, 2.vietā Markuss Pēda, bet 3.vieta Aigaram Bērziņam.

Augusta otrajā pusē tika sarīkotas jauna veida sacensības, nosaucot tās - “ Rojas novada Sporta skolas kauss”, kā izturības brauciens garākā distancē gar piekrasti. Distance bija no 10 km “Optimist” klases laiviņām līdz 50 km “Laser” klases braucējiem. Diemžēl laika apstākļi nebija no labvēlīgākajiem, un izturības braucienā piedalījās tikai trīs “Laser” un divas “RS Feva” laivas. Distanci līdz Žocenei un atpakaļ spēja veikt tikai Valters Sigai ar “Laser” laivu un abas “RS Feva” divvietīgās laivas, no kurām labākie Miķelis Gitendorfs ar Eduardu Olektu. Savukārt “Optimist” klases burātāji sacentās citā dienā, ļoti lēna vēja apstākļos, braucot klasisku burāšanas distanci. Jaunākajā grupā (8 dalībnieki, 7-9 gadi) pēc četriem braucieniem labākais Aigars Bērziņš, otrais - Matiass Valts Carniglia, trešais - Markuss Pēda. Vecākajā grupā (5 dalībnieki, 10-11 gadi) 1.vieta Ivo Kiršteinam, 2.vieta Kristeram Patrikam Feldbergam, 3.vieta Adriānai Gailei.

Kā viens no skaistākajiem notikumiem, ir mūsu centīgāko burātāju dalība starptautiskā burāšanas nometnē no 23. - 28. septembrim Melnkalnē. Šo nometni jau otro gadu sponsorē jahtas “Roccabella”, kas pierakstīta Rojas ostā, īpašnieks. Šogad nometne bija īpaša, jo piedalījās arī jaunieši no Lietuvas, Krievijas, Ukrainas un pašas Melnkalnes. Bagātus iespaidus un pieredzi tajā guva mūsu sporta skolas burātāji  Ivo Kiršteins, Alise Elizabete Reinholde un Rihards Bramanis.

  1. septembrī sporta skolas jaunie burātāji apguva airēšanas prasmes nobraucienā pa Rojas upi. Šis aktīvās atpūtas pasākums ir izveidojies kā tradīcija, kurā labprāt piedalās burāšanas nodaļas audzēkņi.

Jaunajā 2017./2018. mācību gadā burāšanas nodaļā ir 21 audzēknis.     

Burāšanas treneris G.Reinholds

Zem foto: Pēc “Burāšanas sezonas noslēguma” sacensību apbalvošanas.

Rojas vidusskolai – jauna direktore

Šajā mācību gadā Rojas vidusskolā sāka strādāt jauna direktore – Santa Veide. Kā atzīst pati Santa, no brīža, kad viņa apstiprināta jaunajā amatā, viņas dzīve sagriezusies kājām gaisā un neviena diena nepaiet tā, kā saplānota. Bet enerģijas un uzņēmības Santai pietiek. Kā smējušies viņas tuvinieki, mudinot Santu pieteikties direktores amatam – tev jau ar vienu klasi nepietiek!

Pedagoģiskais darbs Santai bijis tuvs kopš bērnības, jo skolotāja bijusi arī viņas omīte un skolas un burtnīcu smarža mazo meitēnu vilinājusi jau kopš mazām dienām. Izvēloties profesiju, nav bijis ne mazāko šaubu – tikai un vienīgi pedagoģija! Viņas pirmā darba vieta – Rojupes bērnudārzs “Saulespuķe”, pēc kura drīz vien sekojis darbs Rojas vidusskolā. Šis ir Santas darba jubilejas gads – izglītībā nostrādāti apaļi 30 gadi, no tiem 15 – par direktores vietnieci audzināšanas darbā. Šo gadu laikā nemitīgi papildinātas zināšanas, absolvējot Liepājas universitāti, pēc tam iegūts maģistra grāds izglītības zinātnē Latvijas universitātē, bet pagājušā gada decembrī Santa Veide sekmīgi absolvējusi Rīgas pedagoģijas un izglītības augstskolu.

Garajos darba gados Rojas vidusskolā, jaunajai direktorei allaž svarīgs bijis it viss, kas notiek skolā, un arī tagad viņas lielākā vēlēšanās ir padarīt skolu par vietu, ar kuru lepotos tās absolventi, bet pedagogi uz darbu nāktu ar prieku. Santa atzīst, ka tas nebūs viegli, bet viņa ir gatava arī grūtībām. Pēc viņas domām, iepriekšējā direktore Gundega Pole skolā ir izdarījusi daudz labu lietu, ko atliek vien turpināt. Visvairāk jauno direktori un skolotājus satrauc jaunā kompetenču pieejā balstītā izglītības modeļa ieviešana, kas pagaidām nes sev līdzi daudz nezināmā, taču Santa ir pārliecināta, ka pa vecam strādāt arī vairs nevar, jo šodienas bērni vairs nav tie, kas uz skolu nāca pirms gadiem desmit. Viņi ir aktīvāki, kustīgāki, reti kurš spēj nosēdēt mierā. Direktore smej, ka gluži bez mierā sēdēšanas jau gan iztikt nevarēs, jo kā tad iemācīsies glīti rakstīt! Katrai jaunai pārmaiņai izglītībā līdzi nāk arī negatīvā puse, tāpēc pedagogiem būs jāpiedalās dažādās apmācībās, apspriedēs, un aktīvi jāizsaka savs viedoklis, ko vēlāk aprobēs. Santa ir pārliecināta – gribas to vai nē, bet visam kolektīvam būs jāpārkārtojas un jāmaina domāšana. Viņa  atzīst, ka tas nebūs viegli, bet ir izdarāms. Santa uzsver, ka skolā ir tik daudz talantīgu skolotāju, no kuriem daļa jau ir tūliņ gatava nākt palīgā. Viņa ir pārliecināta, ka šis pulciņš tikai palielināsies un kopā kā vesela komanda pedagogu kolektīvs varēs paveikt daudz.

Dace Klabere

Par darbiem, rudeni un ļaudīm

Esam veiksmīgi pārlaiduši to periodu, kad dažiem cilvēkiem reizi četros gados šķiet, ka viss ir slikti,  neviens neko nedara, visapkārt ir negodprātīgi ļaudis un visiem jādodas Laimes lāča meklējumos. Nu ir visas kaislības norimušas un varam turpināt iesāktos darbus, kā arī atskatīties uz pēdējā laikā paveikto un informēt iedzīvotājus par nākotnes plāniem.

Protams, ka mūsu lielākais un visilgāk gaidītais sapņa piepildījums ir Rojas stadions. Vismaz 15 gadu garumā ik pa brīdim tika aktualizētas divas rojeniekiem aktuālas tēmas: Selgas ielas braucamās daļas seguma un Rojas stadiona skrejceļa seguma atjaunošana. 2016. gadā tika saremontēta ne tikai Selgas iela, bet arī Jūras un Plūdoņa ielas, un šogad – 1. oktobrī ir termiņš, kad ekspluatācijā nododams stadions. Jau ir atjaunoti šķēpmešanas, lodes grūšanas un tāllēkšanas sektori, izbūvēta lietus ūdeņu novadīšanas sistēma, notiek pēdējie skrejceļa seguma atjaunošanas darbi, paralēli notiek teritorijas labiekārtošana. Pavisam stadiona remontam un labiekārtošanai tiks iztērēti 420 000.97 EUR (no kuriem 70 000 EUR ir mērķdotācija pašvaldību pasākumiem). Jau savlaicīgi informēju iedzīvotājus un sportistus, ka visa stadiona teritorija tiks iežogota, un gājējiem tiks izbūvēti citi celiņi, tādejādi nodalot sporta cienītāju un gājēju plūsmas. Tiek strādāts arī pie tā, lai nākošajā vasarā tiktu pārvietota un labiekārtota cita telšu vieta.

Kā katru gadu, arī šogad, pirms jaunā mācību gada kopā ar Rojas novada domes izpilddirektoru Jāni Pūci, izglītības speciālisti Sarmīti Engīzeri, darba drošības un civilās aizsardzības speciālistu Andri Jansonu paviesojāmies visās mūsu novada izglītības iestādēs. Šovasar Rudes pirmsskolas izglītības iestāde (turpmāk – PII) “Saulespuķe” tikusi pie izremontētas zāles un noliktavas telpas; PII “Zelta zivtiņas” audzēkņi tikuši pie jauna rotaļu laukuma, kas aprīkots ar jaunām ierīcēm; Rojas vidusskolā izremontētas skolas virtuves telpas, tās kļuvušas atbilstošākas sanitāro normu prasībām un  darbiniekiem tīkamākas. Sporta skolas galvenais jaunums – pieaugušais audzēkņu skaits, kas šogad jau sasniedzis 140. Nelieli remontdarbi veikti visās izglītības iestādēs, saremontētas vai no jauna iegādātas mēbeles, kā arī veikti nelieli apkārtnes labiekārtošanas darbi. Kopējā summa, kas no pašvaldības budžeta atvēlēta šiem lielajiem un mazajiem darbiņiem, ir 81 689,00 EUR.

Rojas Mūzikas un mākslas skolas kolektīvs mūs sagaidīja ar lustīgu jaunā mācību gada ieskandināšanas koncertu, kura dalībnieki bija paši pedagogi. Melodijas tika spēlētas uz jaunajiem mūzikas instrumentiem - akordeona un skaistām, baltām digitālajām klavierēm. Tā kā jaunais mācību gads ir ieskandināts, telpas izremontētas, klases nokomplektētas, pedagogi gatavi mesties jaunajos izaicinājumos un ceru, ka šajā pārmaiņu laikā izglītības jomā, vecāki nebūs malā stāvētāji un kritizētāji, bet gan labi un atsaucīgi sadarbības partneri.

No valsts budžeta programmas 12.00.00 „Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem” 2017. gadā piešķirtā finansējuma Rojas vidusskola iegādājās digitālās klavieres, Mūzikas un mākslas skola - jaunus mūzikas instrumentus, Rojas PII „Zelta zivtiņa” - interaktīvo tāfeli, Rojas Sporta skola un Jūras zvejniecības muzejs – projektorus.

Rojas vidusskolā tiek īstenoti divi Eiropas Savienības finansēti projekti - “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” (finansējums – 4 882 EUR), ko vada Inta Plāte un otrs projekts – “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”, ko vada Anita Kurmiņa, apgūstamais finansējums - 20 874,40 EUR.

Mūsu pašvaldībā vēl tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekts  “Esi vesels – ieguldījums tavai nākotnei” uz trīs gadiem, kopējā finansējuma summa 48 629,00 EUR bez pašvaldības līdzfinansējuma. Projekta mērķis  ir  veicināt  Rojas novada iedzīvotāju pieejamību un informētību par dažādiem veselības veicināšanas pasākumiem, iesaistot viņus slimību profilaktiski informatīvos un vietējās sabiedrības veselības veicināšanas pasākumos, kā arī iesaistot  nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautos iedzīvotājus ar dažādām  īpašām mērķu grupām. Realizējot  projektu, tiks sniegti kvalitatīvi pakalpojumi ar dažādu speciālistu piedalīšanos. Svarīgi ir iesaistīt Rojas novada iedzīvotājus dažādās grupu aktivitātēs, kas saistīti ar fiziskās  un garīgās veselības veicināšanas pasākumiem, veselīgu uzturu un atkarību mazināšanas pasākumiem, kā arī veicinātu iedzīvotāju izaugsmi un informētības līmeni par veselības uzturēšanu.

Šis atkal bija tas gads, kad Rojā tika pasniegtas Pastariņa prēmijas. Projektu īstenoja Bērnu bibliotēkas vadītāja Iluta Graudiņa, kopējās izmaksas bija 1 675,00 EUR (700,00 EUR Kultūrakapitāla fonda finansējums, 975,00 EUR - pašvaldības līdzfinansējums).

Pēc 11 gadiem beidzot ir izdevies pārvarēt visus birokrātiskos šķēršļus, un šovasar bija vēsturisks brīdis, jo Rojas novada pašvaldība saņēma |Zemesgrāmatas apliecinājumu, ka savā īpašumā esam ieguvuši zemi, lai varētu sākt darbu pie jauno Rojas kapu ierīkošanas un paplašināt kapu teritoriju Melnsilā. Šeit patiešām milzu darbu ieguldīja gan Teritorijas plānotāja Ligita Šnore, gan domes jurists Jānis Pāvuliņš.

Noslēgumam tuvojas bruģēšanas un teritorijas labiekārtošanas darbi pie Rojas Jūras zvejniecības muzeja. Tur tiek bruģēts automašīnu stāvlaukums, apgaismota teritorija un uzstādīts informatīvais āra stends, kur muzeja brīvdienās interesentiem būs pieejama informācija par Rojas novada vēsturi, bet Rojas viesiem un tūristiem par vietām, kas ir apskates vērtas, kur iespējams paēst, naktsmītņu vietas un cita informācija. Otrs šāds āra stends tiks izvietots netālu no veikala Maxima. Kopējais projekta finansējums ir 78 586,97 EUR (70 728,27 EUR - Eiropas Savienības (turpmāk – ES) finansējums, 7 858,70 EUR – pašvaldības līdzfinansējums).

Pašreiz tiek īstenots Latvijas – Lietuvas pārrobežu projekts Rojas pludmalē. Šeit no jauna tiek izbūvētas laipas, jo iepriekšējās bija savu laiku godam nokalpojušas. Kopējais apgūstamais finansējums ir 62 317,10 EUR (52 969,52 EUR – ES finansējums, 9 347,58 EUR – pašvaldības).

Pludmales teritorijā plānots īstenot vēl vienu projektu -  jaunu, energoefektīvu laternu uzstādīšanu. Par laternu uzstādīšanu ir izsludināts iepirkums. Kopējās šī projekta izmaksas plānotas 136 650,72 EUR  (122 985,65 EUR - ES finansējums, 13 665,07  EUR – pašvaldības).

Ir izsludināts iepirkums Kaltenes kluba – bibliotēkas ēkas renovācijai. Plānotie remontdarbi  – izveidot jūras kultūras mantojuma ekspozīciju centra telpu ar virtuves daļu, nomainīt ēkas jumtu, siltināt fasādi un izbūvēt tualetes un dušas, ierīkot katlu māju. Šeit plānots ieguldīt 242 000,00 EUR  (180 000,00 EUR - ES finansējums, 62 000,00 EUR – pašvaldības). Pēc veiktajiem remontdarbiem Kaltenes kluba telpās tiks iekārtota jūras zvejniecības vēstures ekspozīcija un citas ar šo vietu saistītās vēstures liecību ekspozīcijas.

Uz priekšu ir pavirzījies arī mūsu veltījums Latvijas simtgadei – Rojas brīvdabas estrādes būvniecība, jo tika izsludināts pirmais konkurss uz būvniecības darbiem, bet to pārtraucām sakarā ar potenciālo būvnieku iebildēm par nolikumu. Pašreiz Rojas novada domes Attīstības nodaļa sadarbībā ar Iepirkuma komisiju strādā pie nepilnību novēršanas, un septembra vidū plānojam sludināt jaunu iepirkumu. I kārtā plānoti būvdarbi un teritorijas labiekārtošanas darbi par 2 miljoniem eiro. Plānojam, ka nākošā gada martā varēsim uzsākt būvdarbus.

Tā kā Rojas Mazupītei nav stingri noteikta gultne vietā, kur tā ietek jūrā, tad pašreiz tiek projektēti gultnes izveidošanas un krastu stiprināšanas darbi. Konkursa kārtībā ir noskaidrots projektētājs un pašreiz, sadarbībā ar Rojas ostas pārvaldnieku Jāni Megni, notiek plānošanas un projektēšanas darbi. Kad projekts būs izstrādāts, pēc pašreizējām prognozēm septembra beigās, sludināsim iepirkumu uz plānotajiem būvdarbiem. Kopējā šī projekta tāme sastāda 200 000,00 EUR (180 000,00 EUR - ES finansējums, 20 000,00 EUR – pašvaldības).

Pašreiz posmā starp Ģipku un Melnsilu ir apgrūtināta ugunsdzēsēju – glābēju piekļuve jūrai, lai nepieciešamības gadījumā izliktu bonas vai iekļūtu un izkļūtu no jūras, tāpēc pārrobežu projekta ietvaros plānots pretī Dundagas pagrieziena ceļam izveidot iebrauktuvi jūras virzienā, kur būtu izveidots tāds segums un ceļš, lai operatīvais transports piekļūtu jūrai, kā arī varētu veikt apgriešanās manevrus. Arī šeit pašvaldības darbiniekiem nācās tērēt daudz laika, lai sakārtotu visu dokumentāciju, iesaistoties sarežģītajos birokrātijas procesos. Plānots, ka nākošajā gadā šajā objektā varētu sākties konkrēti darbi, un kopējais finansējums paredzēts 30 000,00 EUR (25 500,00 EUR - ES finansējums, 4 500,00 EUR – pašvaldības).

Jau no pagājušā gada rudens Kaltenē aktualizējusies problēmsituācija ar mežacūkām. Tā kā Talsu novada teritorijā, kas robežojas ar mūsu novada teritoriju, notiek aktīva mežistrāde un tādejādi tiek traucēti mežacūku ikdienas paradumi, tās devušās tur, kur ir mierīgāk. Kā saka mednieki, Kaltenes meži tām ir guļamistaba, bet jūra – vieta, kur padzerties, un dodoties no vienas vietas uz otru, pa ceļam ir Kaltenes mājsaimniecības, kurās iespējams tikt pie svaigu un žāvētu zivju atkritumiem, āboliem, virtuves atkritumiem un citiem, cūkuprāt, gardumiem. Esam ar informatīvā izdevuma “Banga” un mājas lapas starpniecību aicinājuši iedzīvotājus šajā laikā, kad mežacūkas apsēdušas ciemu, nemest virtuves atkritumus komposta kaudzēs, ar sentēvu metodēm sargāt savus kartupeļu laukus un piemājas teritorijas, slēgt līgumus ar mednieku kolektīviem un, ja līgumsaistības netiek pildītas, līgumus lauzt utt. Vienīgais, ko daudzi iedzīvotāji izdarījuši, uz pašvaldību un virsmežniecību uzrakstījuši iesniegumus. 24. augustā noorganizējām Kaltenes klubā tikšanos, uz kuru tika uzaicināti iesniegumu iesniedzēji un pieaicinājām gan medniekus, gan virsmežniecības pārstāvi, gan pašvaldības pārstāvjus. Arī klātesošie mednieki norādīja kalteniekiem, ka pašiem jābūt aktīvākiem, jo uz šo brīdi 32 zemju un mežu īpašnieki nav  noslēguši līgumus ar medību kolektīviem un, kā atzina daudzi klātesošie un tam piekrita arī pašvaldības policijas pārstāvis, iedzīvotāji nav aktīvi savu īpašumu sargātāji. Medību kolektīva “Vēris Z” vadītājs Jānis Zivtiņš informēja klātesošos, ka mednieki drīkst medīt tikai tajās teritorijās, par kurām noslēgti līgumi. Vietās, kur robežojas teritorija, par kuru ir noslēgts līgums, ar teritoriju, par kura līguma nav, medības nav iespējamas. Otrkārt, ar likumu ir aizliegts medīt ciema teritorijās, tajās aizliegtas arī dzinēju medības. Tā kā aizliegumu ir vairāk nekā atļauju. Sapulces beigās tika pieņemts lēmums, ka pašvaldībai jānoskaidro tās personas, kurām nav šo līgumu ar medību kolektīvu un rakstiski viņas jāmudina slēgts līgumus. Aktīvākam jābūt arī  medību kolektīvam, tādejādi kaut nedaudz palīdzot kalteniekiem. Pēc pēdējās pašvaldībā saņemtās informācijas, Kaltenē konstatēta pirmā ar cūku mēri saslimusī mežacūka un tas ir rādītājs, ka mežacūku skaits samazināsies. Savukārt mednieki informēja, ka pašreiz liela daļa mežacūku pametušas Kaltenes ciema teritoriju un atrodas Anužu apkaimē. Pašreiz strādājam ar datu bāzēm, lai noskaidrotu personas, kurām nav līgumu un gatavojam viņiem informatīvas vēstules, kurām pievienosim līguma projektu.

Strādājam ne tikai pie šīm sadzīves problēmām, bet arī plānojam darbus tuvākai un tālākai nākotnei. Veiksmīgi virzās daudzdzīvokļu māju siltināšanas projekti. Pateicoties SIA “Rojas DzKU” grāmatvedēm, kuras uzņēmās ne visai vieglo un līdz šim nezināmo jomu – projektu pieteikumu rakstīšanu māju siltināšanai, ir apstiprināts pirmais iesniegtais daudzdzīvokļu mājas projekta pieteikums “Altum”. Pašreiz viņas strādā pie pārējo 6 daudzdzīvokļu māju projektu pieteikumiem un izskatās, ka šoruden jau varēsim, sadarbībā ar māju vecākajiem, sludināt pirmos iepirkumus uz būvuzraudzību un būvniecību.

Rojas novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Agnese Veckāgane pašreiz plāno darbus, kurus īstenot, piesaistot ES vai citu institūciju finansētus līdzekļus. Tā kā tuvākajā laikā Rojas stadions būs ieguvis jaunu veidolu, tad stadiona otrā pusē atrodošies basketbola un pludmales volejbola laukumi izskatās pavisam skumīgi, tāpēc tiek meklēts finansējums šo laukumu labiekārtošanai. Protams, vēl arvien aktuāls mūsu novadā ir ielu apgaismojuma jautājums, jo šovasar tika turpināti darbi Torņa, Akas, Skuju, Priežu, Peldu un citās ielās, bet vēl nepieciešami lieli finanšu resursi, lai šo jautājumu varētu vispār noņemt no dienas kārtības. Neesam tālu nolikuši Rudes ciemata apgaismojuma projektu un apgaismojumu vietās, kur pārvietojas lielākas cilvēku plūsmas.

Arvien biežāk pašvaldību vadītāju sēdēs un masu informācijas līdzekļos tiek diskutēts par lielāku novadu izveidošanu. Valdības līmenī tiek izstrādāti jauni plāni un kartēs vilktas sadarbības teritoriju robežas, kur mūsu pašvaldība draudzīgi iekļauta kopā ar Mērsraga, Dundagas un Talsu novadu vienā kopīgā teritorijā; izglītības jomā top jauni standarti, jaunas apmācību metodes; kultūrā – gandrīz katram valstiski nozīmīgam pasākumam tiek piekarināta Latvijas simtgades birka; un tā katra diena ir kā pārsteigums, kas piedod dzīvei rudens lapu krāsu un sniega mirdzumu. Mūsu galvenais uzdevums – neapjukt visos šajos valstiska līmeņa plānojumos, un saprast, kurš ir īstermiņa plāns, kurš ilgtermiņa, un, kurš no plāniem ir vērsts uz to, lai valsts funkcijas pārliktu uz pašvaldībām. Darāmā ir daudz un izskatās, ka būs, ar ko aizpildīt garos ziemas vakarus!

Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa

Kā Roja kļuva par mājvietu jauktajam korim “Norise” no Rīgas

Korī “Norise” dzied visdažādāko profesiju pārstāvji vecumā no 17 – 35 gadiem. Katru septembri korim pievienojas jauni dziedātāji, un sezonas sākums parasti ir laiks, kad koristi labāk iepazīstas savā starpā un kaldina nākotnes plānus. 

Pavasarī jau var spriest, kurš no koristiem uzņemsies rūpes par kora ģimeni augusta vidū, kad notiks ikgadējā kora nometne. Šogad tā notika jau devīto reizi, un šo gadu laikā koris ir apceļojis dažādas Latvijas pilsētas – Dunti, Roju, Auci, Kandavu, divreiz pabijis Valkā. Par tradīciju kļuvusi īpašā nometnes koncepcija – par tās organizatoru vienmēr kļūst kāds no koristiem un nometne tiek rīkota šī korista dzimtajā vai bērnības pilsētā. Šogad šo godu uzņēmās kora tenors Jānis Bērziņš, un, uzzinot, ka runa ir par Roju, koristu prieks bija īpaši liels – tā būs atgriešanās, jo reiz koris šeit jau nometņojis.

Jānis Bērziņš nometnes organizēšanu uzņēmās ar lielu entuziasmu, un, būdams patiesi talantīgs lietu bīdītājs, viņš kora mākslinieciskajai vadītājai Alisei Koknēvičai piedāvāja arvien trakākas idejas, kā šo nometni padarīt interesantu, neaizmirstamu un notikumiem piepildītu. Tiem, kuri jau iepazinuši kori “Norise” un tā vadītāju, nav noslēpums, ka trakas un sākotnēji pārgalvīgas idejas ir šī kora izaugsmes atslēga, tāpēc bija skaidrs, ka divi koncerti, laivu brauciens, talantu konkurss un mēģinājumi 7 stundu garumā ir lielisks plāns četrām piepildītām nometnes dienām.

Un tā ceturtdienā, 17. augustā, Rojā ieradās pirmā kora “Norise” delegācija. Pirmais uzdevums – telšu pilsētiņas izveide, tad ciema apskate un pusdienas Rojas vidusskolas ēdnīcā. Pēc tam tiek izmantotas Rojas kultūras centra laipni atvēlētās skaistās mēģinājuma telpas. Rezultātā pirmajā dienā tiek dziedāts 7 stundas – meistarība slīpēta gan visiem kopā, apgūstot jauno repertuāru, gan strādājot individuāli pie kormeistares Samantas Bernātes. Vakarā pastaiga gar jūru un pārējo koristu sagaidīšana. Tad atkal dziesmas, dziesmas, dziesmas – šoreiz Jāņa Bērziņa īpaši korim “Norise” uzprojektētajā pagalmā.

Piektdien koris mostas līdz ar pirmajiem saules stariem, jo darāmā ir daudz – jāpaspēj sagatavoties vakara noskaņu koncertam, sadalīt rindu uz dušu un izgludināt tērpus. Tam visam pa vidu nenogurstošs darbs mēģinājumos un solo nodarbībās, mazliet diendusas un pēc tam paraugstundas kokos kāpšanā jeb lampiņu virtenes uzstādīšana pļaviņā pie kultūras centra, gatavojoties vakaram. Koncerts dažkārt paskrien kā mirklis, bet citkārt šķiet, ka kurpes par šaurām, mape par smagu, kāds prožektors nepareizi acī iespīdējis. Bet vienmēr korists gaida koncertu, jo tā ir liela balva par padarīto darbu. Šoreiz iepriekš nebija iespējams nojaust, kāds saviļņojums un dziedātprieka triumfs būs skaistais, mazliet mistiskais piektdienas vakars, kad koris “Norise” dziedāja latviešu tautas mūziku koncertā zem Rojas dižkokiem. Trīspadsmit koncertā izvēlētās kompozīcijas, ko sacerējuši tādi komponisti kā Ilona Rupaine, Selga Mence, Jānis Cimze, Ēriks Ešenvalds, Andris Kontauts, Juris Karlsons, Emilis Melngailis un citi, izskanēja spoži pāri pļavai un cauri pilsētai, un, šķiet, ielauzās pa katru atvērto logu. Aizkustinājums klausītāju acīs un saviļņojums koristiem tik liels, ka pat pēc atgriešanās mītnes vietā dziesmas turpinājās, nodrošinot vēl otro koncertu Bērziņu ģimenei un kaimiņiem.

Pēc tādas enerģijas uzlādes iepriekšējā vakara koncertā, nākamās dienas rītā koristi atkal spēja mobilizēt spēkus, lai jau 9:00 būtu pie brokastu galdiem un pēc tam ar autobusu dotos uz Žoceni un tālāk mērotu ceļu caur mežu pretī Rojas upei. Tās krastos dzima apvienotā komanda “Koris Smeldze” un deviņu laivu sastāvā tā devās pa straumi Rojas upes svētku ietvaros. Laikam visas laikapstākļu burvestības bija iztērētas, lai nodrošinātu iepriekšējā vakara āra koncerta norisi, tāpēc šoreiz dalībnieki netika lutināti – tika piedzīvota spēcīga lietusgāze un sagurums lika par sevi manīt. Kārtīgam koristam jau ilgi pēc padoma kabatā nav jāmeklē – katrs pie sevis sāk dungot kādu spēka dziesmu, un tad jau redzams finiša tuvums un kora līdzjutēji brauc pretī ar plostu, lai uzmundrinātu. Pēc finiša sanākušie skatītāji un svētku dalībnieki tiek iepriecināti ar dziesmu, bet paši koristi ir laimīgi par pasniegto karsto zupu, kūku, un organizatoru sagādātajām balvām. Pēc tam nav laika atpūsties – jādodas uz mēģinājumu baznīcā, jāgatavojas talantu konkursam un nometnes noslēguma vakaram. Vakarā Bērziņu pagalms tiek pieskandināts ar dūdu un mutes ermoņiku skaņām, skan smiekli, skatoties sagatavotās prezentācijas, tiek vēroti kāršu un origami triki. Dziedāšana nav vienīgais talants, lai gan, protams, vakara pasākumā neiztikt arī bez dziesmām.

Nākamajā dienā piecelšanās izrādās diezgan liels izaicinājums, un tomēr koristi spēj mobilizēties, jo gaidāms vēl viens skaists koncerts ar sakrālās mūzikas programmu Kaltenes baznīcā. Un atkal kopā ar klausītājiem koris piedzīvo neaprakstāmas emocijas un koncerta izskaņā, skanot Lūcijas Garūtas “Mūsu Tēvs debesīs”, ir grūti valdīt aizkustinājumu. Emocijām virmojot, kādam rodas ģeniāla ideja par fotosesiju jūrā, un tā nu tiek uzlocītas bikses un piepaceltas kleitas, lai taptu neatkārtojami kadri, kādi ir iespējami tikai skaistajā Kurzemes jūrmalā. Koris fotografējas arī pie Rojas zīmes, un pamazām piezogas skumjas, jo prom braukšanas brīdis ir tuvu. Pēc pusdienām tiek nolemts vēl mazliet uzdziedāt Rojas kultūras centrā un tad jau tiek nojauktas teltis, spēlēts mantu kraušanas “teātris” mašīnu bagāžniekos, ēstas zivis un krāsotas mandalas – ikgadēja atvadīšanās tradīcija.

Vienkāršais vārds “paldies” šoreiz šķiet daudz par mazu, lai aprakstītu, cik laimīgi, radoši un emocionāli uzlādēti jūtas kora dziedātāji pēc šīm četrām dienām viesmīlīgajā Rojā un Bērziņu ģimenes mājvietā.

Un tomēr – vissirsnīgākais paldies Rojas kultūras centram, personīgi Dacei Brokai un Marekam Štālam, Kaltenes baznīcai, personīgi Litai Krūmiņai, Rojas TIC, Janai Frīdenbergai, Rojas vidusskolas ēdnīcas pavārēm un visiem klausītājiem, kuri uzmundrināja koristus ar aplausiem un laba vēlējumiem.

Alise Koknēviča

J. Upīša foto
Ziņas