Ziņas

Aicina pieteikties dalībai “Atvērtās mājas kafejnīcas” arī Rojas novada Lībiešu krasta teritorijā

Projekta “UNESCO-tourism” partneri aicina Rojas novada Lībiešu krasta ciemu uzņēmējus un iedzīvotājus no Aizklāņiem līdz Ģipkai pieteikties un padalīties Atvērto mājas kafejnīcu dienās šī gada 1. un 2. jūnijā. Tie būs pirmie šāda veida svētki Latvijā.

Šī aktivitāte tiek organizēta ES projekta “Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis - UNESCO tūrisms” ietvaros, ar Eiropas reģionālās attīstības fonda atbalstu. Rojas novada Lībiešu krasta Mājas kafejnīcas ir daļa no kopējās aktivitātes - Mājas kafejnīcu dienas Lībiešu krastā un Dundagas novadā.  Šāda veida aktivitātes jau vairākus gadus notiek dažādās vietās Igaunijā, kad uz vienu vai vairākām dienām saimniecības un citas vietas, kuras nav saistītas ar uzņēmējdarbību un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, pārvēršas par kafejnīcām. Igaunijā šī aktivitāte jau ir kļuvusi par tradīciju un ar laiku dažas no šīm vienas dienas kafejnīcām ir izaugušas par uzņēmumiem, kas uzņem viesus pastāvīgi.

Vēlos aicināt mūsu novada Lībiešu krasta iedzīvotājus no Aizklāņiem līdz Ģipkai pieteikt savu dalību Atvērtajās mājas kafejnīcu dienās. Katrs, kas vēlas, neatkarīgi no tā, vai viņš ir vai nav reģistrēts PVD, VID, var šajās dienās savā sētā piedāvāt  īpašos ēdienus, dzērienus, našķus, arī demonstrēt savu amata prasmi u.tml., tādējādi reklamējot savu produkciju, izmēģinot tās pievilcību vai vienkārši kopā ar apmeklētājiem, arī saviem radiem un draugiem, svinēt kafejnīcu dienas Lībiešu krastā.

Šāda veida aktivitāte sniegs neaizmirstamu pieredzi viesu uzņemšanas jomā un, protams, galvenais ir vēlme sadarboties un līdzdarboties. Aktivitāte nav komercializēts peļņas avots, bet gan vērsta uz kopienas un iedzīvotāju sadarbību. Šī ir lieliska iespēja sameklēt sen aizmirstas dzimtas vai vecmāmiņas receptes, pagatavot maltīti un pacienāt interesentus ar kādu īpašu ēdienu vai dzērienu. Īpaši vēlos aicināt galdā celt vietējos, mūsu piekrastes tradicionālos ēdienus un gardumus vai jūsu ģimenes, dzimtas īpašo ēdienu.

Sētā ģimenes, kaimiņu vai draugu lokā variet sagatavot savu īpašo piedāvājumu - cienastu interesentiem lieliskai garšas pieredzes gūšanai, iespējams padomāt arī par kādu nelielu izklaidi vai kultūras programmu atbraukušajiem viesiem.

 Šī aktivitāte ir saskaņota ar visiem uzraugošajiem dienestiem un mājas kafejnīcām, kuras tiks atvērtas uz divām dienām, netiks piemērots pārtikas apriti reglamentējošo higiēnas normatīvo aktu prasības.

Būs interesantāk, ja savai kafejnīcai izdomāsiet nosaukumu, ja varēsiet pastāstīt par gatavotā ēdiena vēsturi, vai pat demonstrēsiet tā tapšanu vai kā citādi kuplināsiet savu piedāvājumu (piem., ar apģērbu, muzicēšanu utt.). Ēdienam nav obligāti jābūt tradicionāli vēsturiskam, tikpat labi tas var būt jūsu “jaunākais atklājums” un gatavots no vietējiem produktiem, bet vēlams to kuplināt ar stāstu, kā tas radies. Runājot ar saviem viesiem un stāstot par ēdienu, neaizmirsīsim lietot savu īpašo lībisko, jeb tāmnieku  izloksni.

Pieteikšanās dalībai Atvērtajās mājas kafejnīcu dienās un sīkāka informācija par aktivitāti Rojas Tūrisma informācijas centrā, pa telefonu 28630590 vai e-pastu: tic@roja.lv.

Lai dalībnieki varētu atbilstoši sagatavoties, līdz svētku norisei tiks organizētas mācības Māju kafejnīcu dalībniekiem par viesu uzņemšanas kultūru, kafejnīcu noformēšanu, ēdiena prezentāciju un izcenojuma kalkulāciju. Nākošās mācības Mājas kafejnīcu dienu dalībniekiem notiks 14. martā, Kolkā, Lībiešu saieta namā. Sīkāka informācija un pieteikšanās mācībām ilze.steine@dundaga.lv vai pa tālruni 28717810.

Draudzības diena PII “Zelta zivtiņa” grupās “Karūsiņas” un “Burbulēni”

 “Reiz mežā lielā sadraudzībā dzīvoja pelīte (Andželika Dubure) un lācenīte (Iveta Rozentāle)”, tā Draudzības diena sākas abu grupu kopējos svētkos. Bērni tika iepazīstināti ar slinkās lācenītes un gādīgās pelītes ciešo un patieso draudzību – pelīte aprūpē lācenīti, bet viņa bezgalīgi mīl savu jauko draudzeni, guļot ziemas miegā.

Vējš skujplēsis un pirmās pavasara lietus lāses pamodina lielo guļavu. Draudzības dienā abi dodas pastaigā uz tālo ezeru. Dažādi piedzīvojumi un nedienas ceļā piemeklē lācenīti, bet vienmēr ir blakus un, viņu izglābj pašaizliedzīgā pelīte. Uz pelītes jautājumu bērniem - kādas trīs labas lietas lācenīte var izdarīt pelītei, bērnu atbildes ir dažādas – salasīt odziņas, samīļot, uzdziedāt miega dziesmiņu, panest opā līdz mājām un sagādāt jaukus svētkus, ko lācenīte arī izpilda. Visi tiek aicināti jautrās rotaļās un dejās, darbojas radošajā darbnīcā – dažādās tehnikās rotā sirsniņas saviem mīļajiem, cienājas pie svētku galda un dejo ballītē. Draudzības dienas izskaņā skan mīļvārdiņi jaukajiem kaimiņiem – jūs esat vislabākie kaimiņi, mēs jūs mīlam, lai visiem jauka un mīlestības pilna šī diena!

Skolotāja Iveta Rozentāle

I. Zemeles foto

“Selgas ielas stāstos” atceras bijušo universālveikalu

Tradicionāli februāra sākumā, kad Latvijā atzīmē Selgu dienu, muzejā pulcējas visi tie, kuriem interesē mūsu novada vēsture. Gadu gaitā “Selgas ielas stāstos” ar muzeja darbinieču palīdzību esam atcerējušies Rojas ambulances, zivju konservu rūpnīcas, autoostas un citu Selgas ielas iestāžu un namu vēsturi. Šī gada tēma – bijušais universālveikals.

Skatoties vecās fotogrāfijas, atceramies, ka universālveikala vietā kādreiz atradās slavenā, leģendām apvītā koreja. Laiki mainījās, padomju cilvēki cēla komunismu, viss strauji attīstījās. Roja veidojās par perspektīvu ciematu ar daudzām darbavietām, un bija nepieciešamība pēc kārtīga veikala. Un tā 1983. gada 2. aprīlī Rojā tiek atklāts universālveikals. Cerībā veikala atklāšanas dienā tikt pie kādas importa preces, cilvēki jau rīta agrumā sāka stāvēt tajā laikā tik ierastajās rindās. Veikalā bija rūpniecības un pārtikas nodaļa, kulinārija, otrajā stāvā – bērnu preču nodaļa, ēdnīca, kafejnīca, garderobe.

Veikals gan bija jauns un plašs, bet tā plaukti, sevišķi jau pārtikas nodaļā, bija pustukši. Vesela romāna vērti būtu stāsti par to, kā rojenieki cīnījās par to, lai tiktu pie desas gabala vai sviesta paciņas, par importa apaviem un apģērbiem pat nerunājot. Tai laikā daudziem no mums šķita – kas gan nekait pārdevējām, tām visa kā gana. Izrādās, ka arī pārdevējām tikt, piemēram, pie kārotajiem apaviem, nemaz nebija tik viegli. Katru reizi, kad veikalā bija paredzēts tirgot importa apavus, ieradusies komisija 10 cilvēku sastāvā, lai izkontrolētu, cik apavu kastes tikušas saņemtas, un cik izliktas pārdošanā. Tā kā Rojas veikali bija pakļauti Jūrmalas patērētāju biedrībai, dažreiz gadījies, ka līdz Rojai atceļojusi jau tukša kurpju kaste ar naudu. Tad nu ar drebošu sirdi acīgās komisijas uzraudzībā tirdzniecības zālē tikušas iznestas visas kurpju kastes, arī tukšās…

Runājot par piedzīvotajiem kurioziem, bijusī pārdevēja atcerējās arī laiku, kad parfimērijas nodaļā vīri stāvējuši rindā un kastēm vien pirkuši iecienīto gurķīti – sejas losjonu, kuru viņi gan izmantoja pavisam citos nolūkos. Joprojām atmiņās dzīvs arī notikums Valgalciema veikalā, kad deficīta biksīšu tirgošanas laikā kāda no pircējām rāvusi augšā brunčus, lai parādītu pārdošanu kontrolējošajam priekšniekam, cik nolāpītas ir viņas bumbierenes, un ka viņai vienu biksīšu vietā vajagot divas. Un dabūjusi ar’!

Savukārt pārtikas nodaļas pārdevēja atcerējās par slavenajām desu, sviesta un citām pārtikas normām. Viss iepriekš bijis jāsafasē noteiktajos gramos, un safasēt milzīgos, cietos sviesta klučus pa 200 gramiem nudien nav bijis viegli. Visādas metodes izmēģinājušas, fasētājas par labāko atzinušas sviesta griešanu ar plānu stiepli. Viss bijis jādara steigā, jo līdz pulksten 17.00, kad cilvēki nāca no darba, sviestam bija jābūt safasētam un jāsākas tā tirdzniecībai. Pārdevējai Gaidai atmiņā gadījums ar sardelēm. Sardeles parasti negriezuši un kādam pircējam iesvērušās par dažiem gramiem vairāk, nekā noteiktā norma. To redzēdams, pircējs strikti noteicis, ka sardeles taču ir griežamas, un tā viņai nācies nogriezt no sardeles pāris ripas nost. Bet kāds kungs atcerējās, ka bijis liecinieks tam, kā viņa paziņa veikalā (tas gan noticis Liepājā) licis pārdevējai nosvērt viņam 75 cm desas. Pārdevējai acis lielas, bet pircējs palicis pie sava.

Laikiem mainoties, bijušie patērētāju biedrības veikali tiek slēgti, to telpās ienāk citi tirgotāji un privātuzņēmēji, bet vēl pēc laika tiek slēgta visa lielā divstāvu ēka. Prieks, ka pirms vairākiem gadiem tajā atkal atgriezās dzīvība, bet tas jau ir pavisam cits stāsts.

Izmantojot situāciju, kad muzeja telpā sapulcējušies ļaudis, Gundega Balode aicina klātesošos nobalsot par katra acīm tīkamāko tautas brunci, ko vēlāk uzaust muzeja stellēs. Brunča aušanā, tāpat kā tas bija ar Latvijas simtgadei veltītā karoga aušanu, būs iespēja iesaistīties ikvienam muzeja apmeklētājam.

Atgādinu, ka līdz pat marta beigām Rojas muzejā var aplūkot mūsu novadnieču sarūpētos tautas brunčus, vestes, izšūtos kreklus un citus roku darinājumus. Viss izstādē redzamais ir mūsu novadnieču Inetas Vītoliņas, viņas meitas Lates, mammas Ārijas Māras Vītoliņas un Solveigas Zandes veikums. Izstādīti ir arī Laimas Landmanes, Baibas Muskares darbi, Beātes Olektes tautastērps, Jāņa Svitiņa vecvecmammas brunči, Lizetes Lepiks no “Žulnieku” mājām un Štālu ģimenes mantojums Kaltenē. Klātesošo domas dalījās – kādam patika zilpelēkie, citam citrondzeltenie, vēl kādam rūtainie brunči. Balsošana turpinās, tajā var piedalīties ikviens muzeja apmeklētājs.

Pasākuma noslēgumā Gundega aicināja ikvienu novada iedzīvotāju neizmest lietas ar muzejisku vērtību, bet piedāvāt tās muzejam. Ik dienas facebook.lv redzam, ar kādu interesi tiek aplūkotas tur ievietotās fotogrāfijas par mūsu novada vēsturi, atpazīti fotogrāfijās redzamie cilvēki, vietas un notikumi.

Nākamais muzeja pasākums notiks 5. martā 16. 00 muzeja telpās. Tajā kopā ar Osvaldu Bergānu atcerēsimies bijušā zvejnieku kolhoza “Banga” kuģu remonta ceha laikus, cilvēkus un notikumus. Laipni gaidīts ikviens interesents!

Dace Klabere

Aicina uz bezmaksas semināriem biedrībām un nodibinājumiem

Kurzemes NVO centrs aicina biedrību un nodibinājumu vadītājus, grāmatvežus un citus interesentus piedalīties divos bezmaksas semināros.

  • 02.2019. plkst. 18:00-20:00. "Gada pārskata sagatavošana".

Lektore Kurzemes NVO centra grāmatvede, valdes locekle Elīna Immere. Programmu skatīt šeit.

  • 03.2019. plkst. 18:00-21:00 "Lietvedības pamati".

Lektore tiesību zinātņu doktore un pasniedzēja Kitija Bite. Programmu skatīt šeit.

Abi semināri notiks Kuldīgas mākslas namā, 1905.gada ielā 6. Pieteikšanās tiešsaistē ej.uz/seminari_biedribam.

Seminārā „Gada pārskata sagatavošana” Kurzemes NVO centrs valdes locekle un grāmatvede Elīna Immere soli pa solim demonstrēs, kā sagatavot un iesniegt biedrību gada pārskatu, kā arī pastāstīs par biedrību saimniecisko darbību, atalgojuma izmaksas veidiem fiziskai personai un gūto pieredzi VID tematiskajā pārbaudē.

Seminārā „Lietvedības pamati” tiesību zinātņu doktore un pasniedzēja Kitija Bite dalībniekus informēs par grozījumiem normatīvajos aktos un runās par dokumentu juridisko spēku, rekvizītiem, atvasinājumiem, dublikātiem un rādīs praktiskus piemērus dokumentu noformēšanai.

 Biedrība “Kurzemes NVO centrs” ir sabiedriskā labuma organizācija, kuras mērķis jau 20 gadus ir veicināt sabiedrības aktivitāti un līdzdalības procesu norises Kurzemes reģionā. Papildu informācija par biedrību mājas lapā www.kurzemesnvo.lv.

  

Informāciju sagatavoja

Elīna Immere

Biedrības „Kurzemes NVO centrs” valdes locekle

T.27111252, elina@kurzemesnvo.lv

Ziņas