Ziņas

Rosība mūsu valstībā

Iestājoties siltākam laikam, PII “Zelta zivtiņa” organizēja mācību ekskursijas pa Rojas ievērojamākām vietām.

Mūsu pirmā ekskursija bija uz Rojas novada bibliotēku pie vienmēr smaidīgās, pretimnākošās bibliotekāres Ilutas Graudiņas un lāčuka, kuru mēs pamodinājām no snaudiena. Tas bija atraktīvs, uzdeva bērniem daudz  jautājumus, uz kuriem arī pratām atbildēt, iepazīstināja bērnus ar grāmatu pasauli.

Nākamā ekskursija bija uz Rojas mūzikas un mākslas skolu. Arī šeit mūs sagaidīja laipnas un smaidīgas skolotājas - Līga Reine-Smilgaine un Vizbulīte Puriņa. Skolotājas bija sagatavojušas materiālus, un bērniem bija iespēja gleznot un aplicēt mākslas darbus – ziedus, radīt savu šedevru. Skolā vērojām arī zīmētās gleznas, neizpalika foto sesija.

Ciemojāmies arī Rojas muzejā, kurā katram bērnam bija iespēja izlocīt savu buru laivu. Kaut šajās vietās ir pabūts vairākkārt, bērniem bija iespēja redzēt kaut ko jaunu un nezināmu. Paldies visiem jaukajiem cilvēkiem, kas mūs uzņēma un izrādīja interesi par PII “Zelta Zivtiņa” mazajiem audzēkņiem.

Uz tikšanos citreiz!

Metodiķe Mudīte Beraģe

Baltais galdauts – simbols vienotībai

4. maijā visā Latvijā, tostarp Rojas novadā, atzīmēja Baltā galdauta svētkus. Tas ir veids, kā svinēt Latvijas otro dzimšanas dienu – mūsu PAR dienu, pieminot 1990. gada 4. maiju, kad Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”- lēmumu, kas atjaunoja Latvijas suverenitāti. Svētku mērķis ir nostiprināt tradīciju 4. maijā cilvēkiem pulcēties pie galda ģimenes, draugu, kaimiņu vai savējo – cieminieku – lokā un apzināti svinēt savas valsts Neatkarības atjaunošanas gadadienu. Ikviens pasākums šajā dienā – kopīga muzicēšana, maltītes gatavošana, sportošana – var kļūt par Baltā galdauta svētku sastāvdaļu.

Rojas novadā Baltā galdauta svētkus svinēja katrā ciemā, izvēloties kopā pulcēties visiem ciema ļaudīm. Valgalciemnieki un kaltenieki bija aicināti pulcēties Ritmas Zālītes mājas pagalmā. Kā pastāstīja projekta koordinatore Egita Jansone, izrādās, ka šajās mājās ciema ļaudis pulcējušies visos laikos, un jautājumam – kur satiksimies – atbilde bijusi tikai viena – uz stūra pie Ritmas. Arī šoreiz uz stūra pie Ritmas pulcējās visdažādāko paaudžu ļaudis – sākot no 3 nedēļu veca līdz pat 87 gadiem, lai pie balti klāta galda kavētos atmiņās par kādreiz tik populārajām zaļumballēm, teātra spēlēšanu, ansamblī dziedāšanu, jo kādreiz kultūras dzīve Valgalciemā situsi augstu vilni.

Kā pastāstīja Rudes Brīvā laika pavadīšanas un jauniešu centra “Varavīksme” jaunatnes lietu speciāliste Māra Folkmane, arī Rudes iedzīvotāji bija pulcējušies parkā pie “Varavīksnes”, lai kopā atzīmētu jauko tradīciju. Svētki iesākās ar “Varavīksnes” teātra pulciņa iestudētās lugas izrādi, pēc kuras sekoja Rojupes PII “Saulespuķe” audzēkņu koncerts. Svētku turpinājumā pasākuma dalībnieki aktīvi iesaistījās viktorīnā “Manai Latvijai 100”, kurā sacentās 3 komandas. Svētki noslēdzās ar kopīgu Dinas Čubas vārītās zupas baudīšanu un saviesīgām sarunām par mūsu novada skaistākajām vietām. Māra pateicas visiem pasākuma apmeklētājiem par aktīvo līdzdalību, Dinai Čubai par gardo zupu, Endijam Čerkašinam par pasākuma apskaņošanu, skolotājai un teātra režisorei Aijai Krontālei, skolotājām Aijai Mitenbergai un Sanitai Maurei, Ingai Lēmanei, Ivetai Kļaviņai un Madarai Gerhardei par idejām un atbalstu.

Baltā galdauta svētki jau otro gadu tika svinēti arī Melnsilā. Ciema ļaudis tika aicināti izmantot šo mirkli, lai sanāktu kopā ar ģimeni un draugiem. Kā atzīmēja projekta koordinatore Ludmila Ozola, ne jau galdautā vai tā krāsā ir tā būtība, bet tas ir simbols vienotībai. Lai arī sapulcējušos melnsilnieku pulciņš bija neliels, svētki izdevās jauki. Katrs apmeklētājs Kristīnes Sauškinas vadībā varēja piedalīties radošajā darbnīcā un izšūt galda kartīti, bet Ilgas Vuckas vadībā tapa garda zupa. Ikviens apmeklētājs tika cienāts ar simtgades kliņģeri un varēja izmēģināt spēkus prāta spēlē par Latviju. Savukārt jauniešu centra lielajā zālē bija izveidota izstāde, kurā varēja aplūkot gan ciema iedzīvotāju izveidotu rokdarbu izstādi, gan arī vēsturiskas lietas, kā, piemēram, kāzu kleitas, senas fotogrāfijas, grāmatas un citas interesantas lietas. Izstāde ir aplūkojama līdz pat 18. maijam!

Ģipkas ļaudis Baltā galdauta svētkus atzīmēja pie balti klātiem galdiem blakus pagājušajā gadā stādītajam simtgades ozolam. Čaklās saimnieces Ieva Krauze un Agita Krauze jau laicīgi kūra ugunskuru, lai svētku svinētājus sagaidītu ar kūpošu zupas katlu, bet Ieviņas Svitiņas virtuvē jau iepriekšējā vakarā tika mīcīta mīkla īstai lauku saldskābmaizei, kuras garšu cieminieki iepazinuši jau iepriekšējos godos. Kāds neredzams spēks bija no mājām izvilinājis cilvēkus, no kuriem viens otrs nebija redzēts teju vai 20 gadu garumā. Turpat aiz galdiem apskatei bija iekārtota talantīgās ģipcenieces Vijas Silevičas gleznu izstāde, bet savu dejas māku ciema ļaudīm demonstrēja dejotāja, daudzu medaļu un diplomu īpašniece Megija Janševica. Silti sildīja saule, netālajās priedēs aizgūtnēm čivināja putni, fonā raisījās nesteidzīgas kaimiņu sarunas un brīdī, kad atskanēja aktiera Andra Bērziņa dziedātais “Svētvakars”, pārņēma teju vai svētlaime un sapratne – jā, šī ir tā - savas valsts svētku sajūta. Savas – vienīgās un mīlētās, un šo sajūtu nekur citur pasaulē neiegūt.

Dace Klabere

Lielā kino elpa mazajā Rojā

4. maijā Rojas kultūras centrā jau astoto reizi izskanēja skatītāju iemīļotais atraktīvi muzikālais šovs “Meklējam solistu”, kurā uzstājās astoņi talantīgi pašmāju dziedātāji. Par to, ka savējos Rojā mīl un atbalsta, esam pārliecinājušies jau iepriekšējos šovos, un šis nebija izņēmums – skatītāju atsaucība bija tik liela, ka skatītāju zāle tika piepildīta divreiz.

Pēc pasākuma vadītāju Daces Brokas un Jāņa Kalniņa ieceres šoreiz šovs bija veidots kā seriāls, ienesot lielā kino elpu arī mūsu mazajā Rojā. Seriāla galvenie varoņi – mūsu talantīgie novadnieki.

Pirms tika dots vārds seriāla varoņiem, ar spilgtu un elpu aizraujošu priekšnesumu skatītājus pārsteidza vijolniece Inta Broka, savukārt vandzenieču Jolantas Ozoliņas un Andas Jansones priekšnesums deva iespēju vēl sakopot spēkus un pārvarēt uztraukumu mūsu galvenajiem seriāla varoņiem.

Un tā – pirmās sērijas galvenajā lomā Artūrs Čeksters – smaidīgs, omulīgs, humora pilns cilvēks, kuram klausa ne tikai viņa divi bērni, bet arī meža tehnika. Artūrs spīdoši tika galā ar savu lomu, ienesot skatītājos prieka pilnus mirkļus. Otrās sērijas galvenā varone – Inga Puntule. Inga strādā par vēstures skolotāju Rojas vidusskolā, un bez tā, ka viņa ir ļoti laba skolotāja, viņa ir arī laba mamma saviem bērniem, jauka sieva un izcila draudzene. No Ingas neatpaliek arī trešās sērijas varone Vita Gideka. Arī Vitas darbadiena paiet Rojas vidusskolā, strādājot ar mazajiem bērniem, un arī viņa tiek raksturota kā atsaucīgs un jauks cilvēks. Pēc ceturtās sērijas varoņa Māra Lembera izpausmēm uz skatuves likās, ka tā ir gluži vai viņa ikdiena – tik atraktīvi un nepiespiesti viņš iejutās lomā. Dzīves sliedes Māri aizvedušas uz Ventspili, bet laiku pa laikam viņš vienalga iegriežas savā mīļajā, tuvajā Rojā, kurā aizritējuši viņa bērnības un pusaudža gadi. Intrigas uzturēšanai seriālā parādās vēl kāda dāma – Rudīte Mitenberga. Arī viņai tiek vislabākais seriāla veidotāju vērtējums – brīnišķīga dāma ar kārtīgu māju, lielu siltumnīcu, skaistu dārzu un veseliem pieciem lolojumiem – mazbērniem. Visas skatītājas noteikti savaldzināja sestās sērijas galvenais varonis Maikls Frīdenbergs. Ikdienā Maikls strādā tipogrāfijā “Rauda”, bet brīvajā laikā labprāt bauda labu futbolu. Skaļus aplausus izpelnījās arī septītās sērijas galvenās lomas atveidotāja Sana Lukševica. Savā darbavietā veikalā “Ķipītis” Sana tiek raksturota kā jautrības iemiesojums, allaž smaidīga un atsaucīga. Seriāls noslēdzās ar jautru ballīti, kuru astotās sērijas galvenais varonis Edmunds Uršteins bija sarīkojis sen neredzētiem draugiem.

Seriāla līkločus izdzīvot tā varoņiem palīdzēja deju studijas “Elfas” dejotājas Megija, Beate, Oksana, Evita, Signe, Eva, Adrija un puiši Toms, Dāvis, Andris un Alekss. Seriāla titros jāieraksta arī Evas Fricbergas, Mareka Štāla, Ārijas Veides, Arņa Enzeļa, Didža Alksnīša, Jāņa Petroviča, Modra Sproģa, Janas Bernadskas un Initas Cīrules vārds. Gan redzamajā, gan neredzamajā pusē pabija Dace Broka un Jānis Kalniņš. Starp citu, lai nedomātu, ka viņi tikai prot mācīt citus, skatītāji tika iepriecināti ar skaistu dziedājumu duetā.

Šis bija seriāls ar astoņām sērijām. Nākamā seriāla garums atkarīgs no tiem talantīgajiem novadniekiem, kas šajā reizē atradās skatītāju rindās. Kā informēja Dace Broka, vairāku gadu laikā uz skatuves šovā “Meklējam solistu!” uzdrošinājušies dziedāt jau 65 dziedošie talanti.

Pasākuma veidotāji pateicas par atbalstu Rojas novada domei, Dekonomai, “Pērļu bodei”, Dailes teātrim, Alfa SLS un ikvienam, kas palīdzēja un uzmundrināja. Īpašs paldies skatītājiem par uzticību un mīlestību daudzu gadu garumā.

Dace Klabere

Talko arī Rojas novadā

28. aprīlī visā Latvijā, tostarp Rojas novadā, notika Lielā talka, kurā tika aicināts piedalīties ikviens, kam rūp dzīvot tīrā, sakoptā un nepiesārņotā vidē. Talkas ideja balstīta uz brīvprātīgu līdzdalību vides sakopšanā, radot tās dalībniekos saliedētību, pozitīvismu un labi padarīta darba sajūtu. Lielās Talkas idejas autore ir rakstniece Anna Žīgure, kura iedibināja šo tradīciju pirms 10 gadiem – 2008. gadā, kas bija veltījums Latvijai tās 90. dzimšanas dienā.

Rojā visi talkot gribētāji bija aicināti pulcēties pie Rojas novada domes, no kurienes Rojas novada domes izpilddirektors Jānis Pūce viņus aizvizināja uz Kalteni. Tradicionāli Kaltenē talciniekus sagaidīja Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Pēc brokastu kafijas iemalkošanas un darbu sadales, talcinieki izklīda virzienos uz Roju un Valgalciemu, ar mērķi sakopt jūras malu, lai tajā būtu patīkami atpūsties gan pašu ļaudīm, gan viesiem. Kā vienmēr, visaktīvākie bija Rojas invalīdu biedrības ļaudis, ar kuriem Vaideres kundzei izveidojusies cieša sadarbība jau vairāku gadu garumā. Pēc krietni padarīta darba visi talcinieki pulcējās Rojas Jūras zvejniecības muzeja pagalmā uz godam nopelnītām pusdienām. Izraisot lielu jautrību, tika aplūkoti interesantākie atradumi, saņemtas nelielas piemiņas dāvanas un dziedāts kopā ar grupas “Roja” solistu Jāni Kalniņu.

Savukārt jau rīta agrumā Rojā pie tilta pulcējās makšķernieki, lai Valda Kvalberga vadībā sapostu upes krastus. Lai arī makšķernieki upes krastus tīra regulāri, arī šajā reizē tika savākti trīs lielie maisi ar atkritumiem. Par savas apkārtnes tīrību gādāja arī PII “Zelta zivtiņa”, Rojas Mūzikas un mākslas skola kopā ar DzKU vīriem, Rojas stadions un citi. No rojeniekiem neatpalika arī ļaudis Rudē, Kaltenē, Valgalciemā, Ģipkā un Melnsilā.

Novada iedzīvotāji aktīvi izmantoja arī iespēju novietot ceļmalās lielgabarīta atkritumus, kurus bez maksas savāca Rojas DzKU vīri. Kopā tika pieteiktas 59 adreses, kuras DzKU darbinieki apkalpoja trīs dienās. Savukārt 28. aprīlī - Lielās talkas dienā - Rojas novadā tika savāktas nepilnas četras tonnas atkritumu.

Dace Klabere

Ziņas