Ziņas

Rojas bibliotēkas viesis – Māris Grosbahs

“Cilvēki būvē ap sevi sētu no “nedrīkst” un “nevaru”. Pēc tam skatās šai sētai pāri un apskauž tos, kas dzīvo ārpusē.” 26. jūlija pēcpusdienā Rojas bibliotēkā tikāmies ar mākslinieku, telpiskās mākslas maģistru Māri Grosbahu, kurš savā dzīvē izvēlējies dzīvot ārpusē.

Tikšanās bija Latvijas simtgadei veltītā cikla „Radošas personības mūsu novadā” otrais pasākums, jo Māris Grosbahs neapšaubāmi ir mūsējais. Tāpēc, ka šeit dzimis un pirmās skolas zinības apguvis, tāpēc, ka jau vairākus gadus kopā ar ģimeni dzīvo savās mājās Rojā, tāpēc, ka katru vasaru Rojas pludmalē gozējas Māra veidotā poliestera skulptūra “Zilais cerību sivēns” un tāpēc, ka, pateicoties Māra paveiktajam, Rojā sabrauc mākslinieki no dažādām pasaules valstīm. Sākotnēji Māra ceplis visus pulcināja starptautiskajā projektā ROJARAKU, kas aizsākās kā Latvijas Mākslas akadēmijas studentu simpozijs, tad pārtapa par vides mākslas laboratoriju “RojaL”, un nu jau kļuvis par mākslinieku vasaras rezidenci “Roja Art Lab”.

Tikšanās laikā uzzinājām, ka pieteikšanās mākslas laboratorijas projektā tiek izsludināta jau iepriekšējā gada rudenī. Šai vasarai saņemti 120 pieteikumi. Protams, visus uzņemt nav iespējams, tāpēc ir konkurss, kurā žūrija cenšas izvēlēties māksliniekus no dažādām jomām, lai projekts neveidotos šauri tematisks un arī pašiem māksliniekiem būtu interesantāk. Tāpēc jau tā saucas laboratorija, kur galvenais ir ne tik daudz gala rezultāts, bet eksperimentēšana un kopā būšana.  Šīs vasaras mākslas laboratorijas grupā bija mākslinieki no Latvijas, Polijas, Brazīlijas, Taivānas, Anglijas, Meksikas, Vācijas, Spānijas, ASV. Kad paudām pārsteigumu par pasaules mākslinieku ieinteresētību piedalīties vasaras rezidencē Rojā, Māris pasmaidīja, sakot, ka viņš arī bijis pārsteigts, jo līdzekļi atbraukšanai jāmeklē māksliniekiem pašiem. Tā, piemēram, angļu mākslinieks, kurš pagājušajā vasarā nepaspēja savu darbu pabeigt, šovasar atbrauca par savu naudu, un nu jau ikviens bērnu laukumā var griezt viņa darināto vilciņu. Ir arī vēl kāds nosacījums – tikai pēc 10 gadiem mākslinieki dalībai projektā var pieteikties otrreiz.

Māris Grosbahs pastāsta arī par Aizputē bāzēto mākslinieku rezidenču centru “Serde”, kurā viņš darbojas kopā ar draugiem, kursa biedriem no Liepājas lietišķās mākslas vidusskolas, par projektam izveidoto mājas lapu rojalab.lv, kas pagaidām ir tikai angliski, bet būs arī latviešu valodā, par to, ka paralēli tiek gatavota grāmata, lai būtu ari paliekoša informācija. Uzzinām par 4 krāsnīm, kas ir viņu rīcībā, bet kuras šādā karstumā nekurinās, ja nu vienīgi elektrisko krāsni, jo viena no māksliniecēm izteikusi vēlēšanos darboties ar mālu.

Apmeklētāju jautājumam, kā radusies ideja par zilo sivēnu, Māris smejot stāsta, ka, studējot ASV, pirms diplomdarba bijusi jāuztaisa tēžu izstāde, kurā jāpārliecina komisija, ka esi gatavs diplomdarbam. Tā kā vēlējies, lai darbs būtu saistīts ar Latviju, ar piekrasti un lībiešiem, iedomājies par zilajām govīm. Diemžēl govis ir lielas, vajag daudz materiāla. Kāpēc nevarētu būt sivēni? Zilā ir cerību krāsa, angliski arī labi skan – blue piglets. Izgatavojis 31 sivēnu un komisijai stāstījis, ka mums ir tāda suga, kas nāk no jūras. Māra teikto uztvēruši nopietni un darbu pieņēmuši. Pēc tam Māris atzinies, ka tā īsti neesot, kā viņš stāstījis, un tas komisijai paticis vēl labāk. Daļa sivēnu tapuši 2009. gadā, piedaloties starptautiskajā keramikas darbnīcā Slovākijā, un prieks, ka daži sivēni atkal salēkuši atpakaļ uz veikala „Ķipītis” jumta.

Iespējams, ka arī šīs vasaras projektā tapušos darbus daudzi neizpratīs, pasmies vai pat nopostīs. Skumji, ja tā. Labāk būtu, ja mēs censtos padomāt, kas rosinājis veidot šādu objektu, kāds ir tā vēstījums. Šādi ciematvides objekti, ko veidojuši mākslinieki no dažādām pasaules valstīm, katrā novadā nav redzami, tie ir „ļoti liels rotājums Rojai” /G.Millersone/.

Augusts esot mēnesis, kurā Mārim izdosies nedaudz atpūsties, un tad jau jāsāk domāt un darboties pie nākošā gada projektiem. Zinām, ka izdosies, un vēlam veiksmi, jo Mārim piemīt neatlaidība un milzu enerģija. Kā viņš pats saka – tas tāpēc, ka gāju uz bibliotēku.

Irēna Svitiņa

Daigas Dambītes foto

Vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu kandidātu pieteikšanās

Rojas novada vēlēšanu komisija izsludina Vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu kandidātu pieteikšanās termiņu no 08.08.2018. līdz 22.08.2018., 13.Saeimas vēlēšanām, kas notiks 2018. gada 06. oktobrī.

Pieteikumus iesniegt Rojas novada domē, Zvejnieku ielā 3, Rojā, Rojas novadā, tālrunis: 63232050.

Ar sīkāku informāciju par darbu vēlēšanu iecirknī var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā www.cvk.lv.

Atrasts maks ar naudu

Rojā pie skolotāju dārziņiem atrasts naudas maciņš ar naudu. Maku var saņemt novada domē, informatīvā izdevuma “Banga” redakcijā. Telefons 29913882.

Roja uz trim dienām pārvēršas par kino galvaspilsētu

Jūlija nogalē uz trim dienām Roja kā vasaras galvaspilsēta varēja sev pievienot arī titulu – kino skatīšanās galvaspilsēta, jo, kur gan vēl Latvijā varētu atrast vietu, kur vienlaicīgi sešās vietās tūkstošiem skatītāju pulcē brīvdabas kino.

Nevar noliegt, ka Rojas novada ļaudis un tā viesi ir labu, kvalitatīvu kultūras pasākumu izlutināti. Šajā pavasarī izskanējusī ziņa, ka RojaL tēvs Jurģis Krāsons ir pārāk aizņemts ar Latvijas simtgades pasākumu organizēšanu un tādēļ Rojā nenotiks ikgadējais RojaL, satrauca daudzus prātus. Bet izrādās, ka par visu ir padomāts. Kā atzīmēja Latvijas Kinematogrāfistu savienības projektu vadītāja Ieva Pitruka – ko dara rojenieki, kad nenotiek viņu iemīļotais festivāls? Ņem un taisa paši savu minifestivālu, par ko vislielākais paldies pienākas Rojas novada kultūras pasākumu organizatorei Dacei Brokai. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka par minifestivālu šo notikumu trīs dienu garumā, kas pulcēja tūkstošiem ļaužu, vis nenosauksi.

Filmu izvēle bija liela, tās vienlaicīgi tika rādītas dažādos, tikai Rojai raksturīgos kinoteātros, kas gan ar saviem savdabīgajiem nosaukumiem, gan īpašo atrašanās vietu piedeva filmu baudīšanai tādas izjūtas, ko nevarētu gūt, tās skatoties pierastos un garlaicīgos kinoteātros.

Prieks, ka mūsu ļaudīm joprojām interesē mūsu vēsture. Par to liecināja lielais cilvēku daudzums, kas bija pulcējušies Strimalā, lai noskatītos videofilmas par Roju laiku lokos. Kāds prieks un satraukums pārņēma brīžos, kad uz ekrāna izdevās ieraudzīt sevi pašu, bērnus, bijušos darbabiedrus, no kuriem daudzi jau aizsaulē. Par to, lai šajā kinoteātrī valdītu visjaukākā atmosfēra, kārtējo reizi bija parūpējusies čaklā saimniece Dina Čuba, sarūpējot filmu skatītājiem milzīgu katlu ar zupu.

Vēl vairāk skatītāju pulcējās arī Kinokrānā un atpūtas centrā “Otra puse”. No pieredzes saku - izdarīt izvēli bija ļoti grūti. Šoreiz tā krita par labu “Otrai pusei”. Paldies ne tikai lielisko filmu autoriem, bet arī atpūtas centra saimniecei Zanei Vaivodei, kura rūpējās par to, lai ikviens filmu skatītājs justos maksimāli ērti.

Rojas kinobrīvdienu kulminācija – jaunās latviešu spēlfilmas “Bille” izrāde uz lielā ekrāna jūras krastā. Noskaņoties filmai palīdzēja pūtēju orķestra “Talsi” prologs tauru skaņās, atskaņojot mūziku no laika, kas atainots filmā – pagājušā gadsimta sākuma. Uz tikšanos ar skatītājiem bija ieradusies ieva Pitruka, Evita Sniedze – viena no scenārija autorēm, filmas producents Jānis Juhņevičs un mazais aktieris Eduards Zilberts, kurš filmā attēlo vienu no Billes draugiem. Ieva Pitruka bija pārsteigta un priecājās par kuplo apmeklētāju skaitu un to, ka RojaL tradīcija Rojā nezūd. Kā uzsvēra Ieva, visas lietas dzīvē notiek tikai tāpēc, ka kāds tās turpina.

Rojas novada kultūras pasākumu organizatore Dace Broka pateicās visiem klātesošajiem kinomīļiem, bet īpaši tiem cilvēkiem, pateicoties kuriem, mēs varējām baudīt šos trīs brīnišķīgos kino vakarus – Rojas novada domei un personīgi domes priekšsēdētājai Evai Kārkliņai un izpilddirektoram Jānim Pūcem, Georgam Avetisjanam, Andim un Mārim Lagzdiņiem, Arnim Enzelim, Egilam Mūrniekam, Marekam Štālam, Jurim Viļamam un viņa ģimenei, Imantam Ločmelam, Vaivodu ģimenei, Kaltenes kluba darbiniekiem, Guntim Martužānam, Bērziņu ģimenei, Dinai Čubai, Beatei Olektei, SIA “Ķipītis Roja”,, Rojas DzKU vīriem un Latvijas kinematogrāfistu savienības labajam gariņam Ievai Pitrukai, ar kuras palīdzību mēs tikām pie daudzām filmām.

Pasakains vasaras vakars šalkojošas jūras krastā, burvīgs saulriets, sasilušas liedaga smiltis, aizraujošas filmas uz lielā ekrāna, un skatītāju simti, kas, turpat smiltīs sasēduši, elpo vienā ritmā – šīs neaizmirstamās sajūtas var gūt vienīgi Rojā.

Dace Klabere

Ziņas