Ziņas

Domes sēdē vienbalsīgi apstiprināts pašvaldības budžets

21. janvārī Rojas novada domes sēdē deputāti vienbalsīgi apstiprināja šī gada Rojas novada pašvaldības budžetu. 

Kā pastāstīja novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, darbs pie jaunā budžeta sākas brīdī, kad tiek apstiprināts iepriekšējais budžets. Pie budžeta plāna sastādīšanas strādāja Attīstības nodaļas vadītāja Agnese Veckāgane. Katras iestādes/ struktūrvienības vadītājs jau februārī sāk uzkrāt informāciju par veicamajiem darbiem nākamajam gadam, plāno finansējumu, kā arī strādā pie ilgtermiņa stratēģijas. Novembrī visas ieceres prioritārā secībā tiek elektroniski ievadītas nākamā gada budžeta projektā. Tā kā visas pašvaldības iestādes un struktūrvienības strādā vienotā grāmatvedības programmā, tad tas atvieglo darbu gan administrācijai, gan informācijas sagatavotājiem.

Biedrību, nevalstisko organizāciju, iedzīvotāju un citu juridisko un privātpersonu iesniegumi par darbiem vai plāniem, kurus, viņuprāt, vajadzētu īstenot par pašvaldības budžeta līdzekļiem, arī nonāk Attīstības nodaļā, kur katrs iesniegums tiek analizēts, un, ja tas atbilst kritērijam, ka likums pieļauj to īstenot no pamatbudžeta, tiek iekļauts budžeta projektā.

Decembra beigās notiek pēdējie precizējumi, un tiek skatīts, kas pašvaldības budžeta plānā sanāk, ko, kopīgi strādājot, varam atļauties, kam pietrūkst, kuras pozīcijas jāpārceļ uz aiznākamo gadu. Protams, noteicošais faktors ir ieņēmumu un izdevumu sabalansēšana. Ar likumu ir noteikti pašvaldību aizņēmumu griesti un tie ir 20% no kopējā pašvaldības budžeta. Uz 2020. gadu Rojas novada pašvaldības aizņēmumi sastāda 8,82%.

Budžeta ieņēmumi

Rojas novada pašvaldības budžetu 2020. gadam veido pamatbudžets, ziedojumi un dāvinājumi, ko veido attiecīgas ieņēmumu un izdevumu daļas. Pašvaldība ir ņēmusi vērā visu nozaru intereses un centusies sabalansēt pieejamos finanšu līdzekļus tā, lai nodrošinātu attīstību sabiedrībai svarīgās jomās. Par budžeta prioritārajām jomām 2020. gadā ir noteikta sabiedriskās infrastruktūras uzlabošana un spēja nodrošināt pašvaldības finanšu stabilitāti ilgtermiņā.

Pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 4 548 390 eiro kopsummā un lielāko daļu - 51,68% jeb 2 350 662 eiro veido transferti (mērķdotācijas, kas tiek saņemtas no atsevišķām ministrijām un pašvaldībām, un paredzētas galvenokārt pedagogu darba samaksai, kā arī ES fondu finansēto projektu īstenošanai un pašvaldību maksājumiem par izglītības pakalpojumiem). Nākamā lielākā sadaļa ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis – 37,8% jeb 1 689 856 eiro un nekustamā īpašuma nodoklis – 6,93% (315 076 eiro). Pārējie ieņēmumi veido mazāk par 4% no kopējā pašvaldības budžeta.

Pašvaldības pamatbudžeta kontu atlikums uz 2020. gada 1. janvāri bija 111 371 eiro.

Budžeta izdevumi

Pašvaldības izdevumi 2020. gadā plānoti 5 004 389 eiro.

Vislielāko izdevumu pozīciju – 40,17% jeb 2 010 188 eiro veido viena no svarīgākajām sadaļām – izglītība. Tie palīdzēs izglītoties Rojas vidusskolas audzēkņiem, Rojas Mūzikas un mākslas skolai, sporta skolai, pirmsskolas izglītības iestādēm “Zelta zivtiņa” un “Saulespuķe”, brīvā laika pavadīšanas un jauniešu centriem un citiem projektiem.

Otra lielākā izdevumu sadaļa, kas veido 31,78% jeb 1 590 635 eiro, ir atpūta, kultūra un reliģija. Šeit paredzēta 5 lielu projektu īstenošana: “Piejūras vides labiekārtošana Rojā” (144 323 eiro), “Rekreāciju teritorijas labiekārtojuma izveide” (157 729 eiro), “Mūžībā aizsaukto zvejnieku un jūrnieku piemiņas vietas atjaunošana” (200 000 eiro), projektam  “Cilvēks pie jūras” (200 000 eiro) un projektam “Vai tu mīli jūru?” (144 477 eiro). Pārējais šīs sadaļas finansējums ieplānots sporta, kultūras, muzeja un citu ar šo jomu saistīto iestāžu uzturēšanai un attīstībai.

Trešā izdevumu sadaļa, kas veido 8,55% jeb 427 441 eiro, ir Vispārējie vadības dienesti. Šeit paredzēts finansējums domes administrācijai – 386 452 eiro, deputātu, komisiju un komiteju atlīdzībai – 24 176 eiro, klientu apkalpošanas centram, lauksaimniecības un vēlēšanu komisijai.

Ceturto izdevumu daļu - 7,07% jeb 354 049 eiro veido Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana. Šeit par 278 630 eiro ieplānoti teritorijas labiekārtošanas darbi, ielu apgaismojumam – 52 460 eiro, bet kapu teritoriju uzturēšanai – 22 959 eiro.

Pārējās izdevumu sadaļas – 5,97% jeb 298 513 eiro veido Sociālā aizsardzība, 5,14% jeb 257 424 eiro veido Ekonomiskā darbība un 1,32% jeb 66 139 eiro veido Sabiedriskā kārtība un drošība.

Pašvaldības aizņēmumi un galvojumi

Saskaņā ar noslēgtiem aizņēmumu līgumiem ar Valsts kasi, 2020. gadā paredzēts atmaksāt aizņēmumu pamatsummas 371 612 eiro apmērā.

Pašvaldība paredz veikt aizņēmumus Valsts Kasē 2020. gadā dažādu projektu realizācijai aptuveni 725 790 eiro apmērā.

Valsts kasē pašvaldības ņemto kredītu kopējā summa, kas nomaksājam līdz 2048. gadam, ir 3 304 279 eiro. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem līgumiem pašvaldībai 2020. gadā Valsts kasei jāatmaksā 371 612 eiro, t.sk. kredīts “Prioritārā investīciju projekta “Rojas stadiona pārbūve, 1. kārta” īstenošana”, “Rojas Jūras zvejniecības muzeja brīvdabas teritorijas labiekārtošana, nodrošinot novada kultūras mantojuma popularizēšanu un pieejamību”, “Kaltenes kluba pārbūve par jūras kultūras mantojuma ekspozīcijas centru”, “Apgaismotas pastaigu takas izveide Rojas pludmalē”; “Drošība piekrastē un jūras teritorijā Latvijā un Igaunijā”; “Vieta sportiskām aktivitātēm”; “Projekta “Jaunu dabas un kultūras tūrisma pakalpojumu radīšana Rīgas jūras līča rietumu piekrastē” priekšfinansēšanā”; “Mazupītes gultnes pārveidošana”; “SIA Rojas DzKU pamatkapitāla palielināšanai pašvaldības līdzfinansējuma nodrošināšanai KF projekta Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Rojā, III kārtas īstenošanai”, “Rojas novada pašvaldības autoceļa pārbūve”, “Investīciju projektu īstenošanai”.

2021. gadā Valsts kasei jāatmaksā 270 569 eiro. 2022. gadā Valsts kasei jāatmaksā 268 788 eiro.

Rojas novada dome sniegusi kredīta galvojumus, kuri saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un apmaksas grafiku tiek maksāti:

  • SIA „Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība „Piejūra”. Mērķis – „Projekta Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Piejūras reģionā Latvijā īstenošana”. Neatmaksātā summa - 48 587 eiro;
  • SIA „Rojas DzKU”. Mērķis – „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Rojā”. Neatmaksātā summa - 225 197 eiro;
  • SIA “Rojas DzKU”. Mērķis – “Katlu mājas rekonstrukcija”. Neatmaksātā summa - 42 980 eiro.

Dace Klabere

Ziedi nozied, bet pasakas paliek

Janvāris ir Annas Sakses dzimšanas dienas mēnesis, un to atzīmēt, atceroties rakstnieci un pārlapojot viņas populārāko grāmatu “Pasakas par ziediem”, aicināja Rojas novada bibliotēka.

Pasākuma ievadā bibliotēkas vadītāja Irēna Svitiņa iepazīstināja klātesošos gan ar rakstnieces dzīves līkločiem, gan ar viņas literāro devumu. Rakstnieces kontā ir arī vairāki romāni, kas saistīti ar padomju laiku, un tie ir kā zināma nodeva tam laikam, bet tajos ir daudz cilvēcības un cilvēku rakstura šķautnes, kādas mēs joprojām sastopam ikdienā.

Rakstniece savulaik teikusi, ka pietiktu, ja katrs rakstnieks radītu mūžā vienu tēlu, kas ienāktu atpakaļ dzīvē, dzīvotu tautā. Kā Blaumaņa Kristīne, kā Lāča Oskars. Pēckara gados viņas romāns “Pret kalnu” deva nosaukumu daudziem kolhoziem, un tā varonei Mirdzai Ozolai gribēja līdzināties daudzi jaunieši. Līdz ar kolhoziem romāns izgaisa no ļaužu atmiņas, bet turpināt dzīvot tautā bija lemts viņas grāmatai “Pasakas par ziediem”. Kopš 1966. gada tā piedzīvojusi vairākus atkārtotus izdevumus un tulkota daudzās valodās.

Krājums iesākas ar pasaku par sniegpulkstenīti, un mums, klātesošajiem, tika dota iespēja pasaku noklausīties aktiera Imanta Skrastiņa lasījumā. Rakstnieces pasakā mīlestība bieži kļūst par tādu kā pārbaudes mēru cilvēku savstarpējās attiecībās, jo būtībā pasakas jau ir ne tik daudz par ziediem, kā par mums pašiem, par cilvēkiem – cik dažādi mēs esam, un kā kurā brīdī rīkojamies. Slavenā cimdu Jetiņa savulaik teikusi, cik žēl, ka vairs nevar paadīt, jo rokas vairs neklausot. Viņai tik ļoti patīkot Sakses ziedu pasakas, kurās cilvēki pārvēršas ziedos, un no ziediem skan cilvēka balss. Tu vari paraudāt, vari pasmieties, izjust, kā dvēsele zied. Visvairāk viņai patika pasaka par sniegpulkstenīti, tai Jetiņa noadījusi vairākus cimdu pārīšus.

Gatavojoties pasaku pēcpusdienai, bibliotekāres tās apmeklētājiem bija devušas mājasdarbu – izvēlēties savai sirdij tuvāko pasaku no rakstnieces krājuma, ko nolasīt klātesošajiem. Pasaku mīļotāji mājasdarbu bija izpildījuši, un mēs dzirdējām Dzintras Žuravskas, Maijas Bergānes, Veronikas Grosbahas lasījumus un atstāstījumus, savukārt Inese Priede bija iedziļinājusies dažādos rakstnieces biogrāfijas faktos. Pasaku lasīšana un stāstīšana ir neatņemama bērnudārza audzinātāju darba sastāvdaļa, tādēļ šajā pēcpusdienā mēs aizrautīgi, ar lielu interesi noklausījāmies, kā PII “Zelta zivtiņa audzinātāja Iveta Rozentāle stāstīja pasaku par zaķi, kurš brauca uz Rīgu pēc skābu kāpostu sēklām. Savukārt Vilnis Paegle klātesošos pārsteidza ar paša sacerētu pasaku.

Ziedi nozied, izgaist smarža un cilvēki ar saviem likteņiem, bēdām un priekiem, bet pasakas paliek. Tās lasot, mēs smejamies, apbrīnojam, paraudam un paskumstam. Un lai arī daudzām pasakām beigas nav tās laimīgākās, tomēr ir laba dvēseliska sajūta, jo ir ticība tam, ka labais tomēr pastāv, neskatoties uz to, ka pasakas dažkārt beidzas traģiski.

Dace Klabere

Rojenieki tiekas ar Jaunās konservatīvās partijas deputātiem

31. janvārī Rojas KC konferenču zālē notika tikšanās ar 13. Saeimas deputātiem Jutu Strīķi, Juri Jurašu un Uldi Budriķi no Jaunās konservatīvās partijas. Tikšanās pulcēja pārsteidzoši daudz interesentu, un pēc viesu iepazīstināšanas ar sevi un savu darbu Saeimā, viņi nonāca jautājumu krustugunīs.

Klātesošos uztrauca neizbēgamā administratīvi teritoriālā reforma, lielais spēļu zāļu skaits Latvijā, Rīgas domes atlaišana, Izglītības ministrijas dažkārt tik nepamatotās prasības pirmsskolas izglītības iestāžu darbā, valsts amatpersonu korupcija un dažkārt smieklīgie sodi un citi jautājumi. Uz jautājumu, kāpēc Jaunā konservatīvā partija šūpo valdību, deputāti atbildēja noliedzoši. Kā uzsvēra Juta Strīķe, ir lietas, kas ir jāizdara. Piemēram, Latvijai ir vajadzīgs godīgs ģenerālprokurors un tā ir principa lieta. Valdība nav vajadzīga tikai tāpēc, lai tā tur sēdētu. “Ja mums ir dota šī iespēja un dots šis laiks godīgi strādāt, tad arī ir jāizdara noteiktas lietas, nevis tikai jāsēž un smuki jāsmaida”, ir pārliecināta Juta Strīķe. Savukārt Juris Jurašs ir pārliecināts, ka Latvija būs tā vieta, kurā cilvēki gribēs dzīvot, tā būs vieta, kur uzņēmēji gribēs investēt, jo tā būs droša, prognozējama valsts, kurā tiesiskums sitīs augstu vilni.

Dace Klabere

Rojas MMS panākumi Valsts konkursos

Šis mācību semestris Rojas Mūzikas un mākslas skolā iesācies valsts konkursu zīmē. Šogad konkurss norisinās stīgu instrumentu spēlē - ģitāras spēlē, taustiņinstrumentu spēlē – akordeona spēlē un vizuāli plastiskās mākslas programmās.

17. janvārī PIKC “Ventspils Mūzikas vidusskola” konkursa otrajā kārtā dalību ņēma ģitāras spēles audzēkņi no Ventspils, Piltenes, Kuldīgas, Rojas, Dundagas un Mērsraga skolām. Viņu sniegumu vērtēja žūrijas komisija izcilu ģitāristu un pedagogu sastāvā: Kaspars Zemītis, Ainārs Macpans un Kaspars Vizulis.

Rojas Mūzikas un mākslas skolu konkursa otrajā kārtā pārstāvēja Māra Grīnīte un Eduards Čeksters (ped. Maruta Zemture), abiem savās vecuma grupās iegūstot trešo vietu.

Savukārt 6. klases ģitāras spēles audzēknis Miķelis Gitendorfs rūpīgi gatavojas konkursa trešajai kārtai, kas norisināsies no 18.-19. februārim Jūrmalas Mūzikas vidusskolā, kur mūsu audzēknis sacentīsies kopā ar mūzikas vidusskolu studentiem. Novēlam Miķelim un viņa pedagoģei Marutai Zemturei spēku, izturību un mērķtiecību, lai pēc iespējas tālāk izskanētu mūsu skolas vārds.

21. janvārī uz Ventspili devās arī akordeona spēles 4. klases audzēkne Krista Jana Reinholde (ped. Baiba Beraģe), kas ļoti sīvā konkurencē, sacenšoties ar gadu vecāku klašu audzēkņiem, savā grupā ierindojās trešajā vietā. Konkursā piedalījās akordeonisti no Ventspils, Kuldīgas, Talsiem, Valdemārpils, Kandavas, Rojas. Konkursa žūrijas sastāvu veidoja Latvijā plaši pazīstami akordeonisti: pedagoģe, Latvijas Akordeonistu asociācijas vadītāja, metodiķe Līga Catlaka, Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas pedagoģe Natālija Meļņikoviča un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas lektors Artūrs Noviks.

Paldies audzēkņiem, kas savu prasmju pilnveidošanā ieguldīja milzu gribasspēku un darbu, lai pārstāvētu Rojas Mūzikas un mākslas skolu šī gada valsts konkursos.

Joprojām aktīvi savam iznācienam gatavojas arī vizuāli plastiskās mākslas audzēkņi, kas gatavo darbus tēmā “Skatuves tēls un izteiksmes līdzekļi scenogrāfijā”. Viņu veikumu ikviens var aplūkot katru darba dienu mākslas skolas nodaļā.

Lai mums veicas arī turpmāk!

Rojas Mūzikas un mākslas skolas direktore Baiba Beraģe

Ziņas