Ziņas

Novads ir tik bagāts, cik bagāti ir tā uzņēmēji

14. oktobrī Rojas kultūras centrā notika Talsu Komersantu kluba un Rojas novada pašvaldības rīkotā uzņēmējdarbības atbalsta informatīvā diena. Tikšanās mērķis bija iepazīties ar uzņēmējdarbības atbalsta iespējām, tādējādi veicinot uzņēmēju savstarpējo sadarbību.

Tikšanās pirmajā pusē Talsu Komersantu kluba vadītājs Kaspars Eihe iepazīstināja klātesošos ar Komersantu kluba darbību, mērķiem, tuvākiem un tālākiem plāniem, un ar to, kāda būs Komersantu kluba darbība jau pavisam tuvajā nākotnē, kad pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) visi būsim lielā kopīgā Talsu novadā. Pēc Kaspara Eihes domām, daudziem ir maldīgs priekšstats, ka mūs kaut kur pievienos. Pareizi būtu teikt – mēs apvienosimies. Un arī šīs tikšanās mērķis ir rosināt un paskaidrot, ka nav nekādas sarkanās līnijas, bet pēc ATR mēs būsim liels, skaists Talsu novads, sestais lielākais Latvijā, un kopīgi iesim tālākās attīstības ceļu. Mums būs kopīgs redzējums par plāniem un mērķiem, kurus gribam sasniegt.

Talsu Komersantu klubs

Talsu Komersantu klubs (TKK) dibināts 2006. gadā ar mērķi pārstāvēt Talsu novada uzņēmēju intereses un veicināt dialogu un veiksmīgu sadarbību ar valsts un pašvaldību iestādēm un starptautiskām organizācijām, kā arī veicināt Talsu novada uzņēmēju savstarpējo sadarbību, attīstītu uzņēmējdarbību un iesaistītos Talsu reģiona sabiedriskās dzīves uzlabošanā un labdarības pasākumu organizēšanā. Klubā pašlaik ir 40 biedri, vēl divi pretendenti gaida kopsapulces lēmumu, lai kļūtu par TKK biedriem. Eihes kungs ir pārliecināts, ka uzņēmējiem savā starpā ir jākomunicē, lai izkristalizētos vēlmes un iespējas.

  1. gadā TKK noslēdza sadarbības līgumu ar Talsu novada pašvaldību, 2012. gadā parakstīts arī NVO un Ministru kabineta sadarbības memorands. TKK ir aktīvs Kurzemes NVO atbalsta centra, Talsu rajona partnerības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas biedrs. No Eihes kunga uzzinām, ka TKK pārstāv pārtikas un lauksaimniecības produktu pārstrādi, mežizstrādi un kokapstrādi, banku, grāmatvedības un mācību pakalpojumus, autopakalpojumus un autotransporta pārvadājumus, degvielas tirdzniecību, tūrismu, viesnīcu servisu utt. Praktiski nav nozaru, ko TKK nepārstāvētu, izņemot zemnieku saimniecības. Nezināmu iemeslu dēļ zemnieki no iestāšanās TKK pagaidām izvairās.

TKK darbība

Galvenie TKK darbības mērķi ir uzņēmēju interešu pārstāvniecība starptautisku organizāciju, valsts un pašvaldību iestādēs, veicināt uzņēmēju sadarbību un uzņēmējdarbību, sabiedriskās dzīves uzlabošana, organizējot arī labdarības pasākumus, un pieredzes apmaiņas braucienu organizēšana. Tā kā pamazām tuvojamies lielajam notikumam, kad mūsu Talsu novads paliks krietni lielāks, TKK ir uzsācis organizēt uzņēmējdarbības atbalstītāju informatīvās dienas, regulāras tikšanās ar Talsu novada pašvaldības vadību, priekšlikumu izstrādi vienotas uzņēmējdarbības atbalsta platformas izstrādei. Turpinās arī sadarbība ar biznesa augstskolu “Turība” un mentoru atbalsts. Informatīvajās dienās ir lieliska iespēja pie kafijas tases pārrunāt turpmākās organizācijas iespējas. TKK biedri tiekas katra mēneša otrajā trešdienā, bet, tuvojoties ATR, nākusi iniciatīva šīs tikšanās organizēt novados, ar kuriem grasās apvienoties pašreizējais Talsu novads. Šajās tikšanās reizēs allaž piedalās arī Talsu rajona partnerība, Biznesa inkubators, Altum, biznesa augstskola “Turība”, Nodarbinātības valsts aģentūra, Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centrs.

Kaspars Eihe ir stingri pārliecināts, ka pēc ATR ir jārada vienota sistēma, kā veicināt uzņēmējdarbību jaunajā novadā, lai visiem tajā dzīvojošiem uzņēmējiem būtu vienota uzņēmējdarbības platforma. Kā piemēru viņš min nekustamā īpašuma nodokļa atlaides vienādas visā novadā, un daudz kas cits, lai nerastos robežšķirtnes starp uzņēmējiem. Viņš min arī iespēju visiem jaunā novada uzņēmējiem ar vienādu atlaidi studēt “Turībā”, ar ko TKK izveidojusies lieliska sadarbība. Viņš atceras, ka “Turības” filiāle Talsos sāka darbu ar 40 studēt gribošiem, šogad studentu skaits sasniedzis jau 140. Pēc trīs gadiem Eihes kungs labprāt Talsos redzētu “Turības” filiāli savā – jaunā ēkā Talsos. Arī pats komersantu klubs ir gatavs atbalstīt jebkuru, kurš vēlas kļūt par uzņēmēju – piedāvāt viņiem ekskursijas uzņēmumos, dot prakses vietas, mudināt jauniešus kļūt par uzņēmējiem, jo nav jau noslēpums, ka novads ir tik bagāts, cik bagāti ir tā uzņēmēji. “Jo vairāk mūsu būs, jo lielāki būs mūsu sasniegumi”, saka Eihes kungs.

TKK nākotnes vīzijas pēc ATR

Pirmkārt jau tā ir vienota Uzņēmējdarbības atbalsta platforma Talsu novadā, kas ietver gan visas teritorijas iekļaušanu vienotā Ģeogrāfiskās Informācijas sistēmā (ĢIS), gan saprotami un skaidri uzņēmējdarbības atbalsta mehānismi novadā. Tajā jābūt arī īres namu pieejamībai (tādi veiksmīgi sevi ir attaisnojoši Valmierā), industriālo teritoriju būvniecībai un rekonstrukcijai, Talsu novada atpazīstamībai kā sporta, rehabilitācijas un rekreācijai vietai, un bez tā visa – TKK kā stabils sociālais partneris efektīvai pašvaldībai.

Talsu novads jau strādā pie kartēšanas sistēmas izstrādes, kas nozīmē visas teritorijas iekļaušanu vienotā Ģeogrāfiskās Informācijas sistēmā. Tā dos iespēju uzzināt, kur atrodas uzņēmēji, kādas komunikācijas un ielas pieiet viņu ražotnēm, kur ir brīvās uzņēmēju zonas utt. Gadījumos, ja nāks investors vai uzņēmums gribēs attīstīties, viņiem būs pieejama šī sistēma un iespēja uzzināt, piemēram, vai tā ir privāta teritorija vai pieder pašvaldībai. Šī sistēma ļaus ātrāk un efektīvāk pašvaldībām apgūt Eiropas Savienības līdzekļus, jo viņi zinās gan atrašanās vietu, gan tuvākās prognozes. Šī sistēma jau veiksmīgi strādā gan Valmierā, gan Cēsīs.

Par savu pozitīvo pieredzi sadarbībā ar TKK pastāstīja Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone. Pēc viņas teiktā, pašvaldības ir atbalstošais uzņēmums, kas palīdz uzņēmējiem attīstīties. Pašvaldība ir kā sākotnējais magnēts, domājot par teritorijas, vietas attīstību. Pašvaldībām būtu jāuzņemas primārās investīcijas, lai apkārtējā vide spētu attīstīties kopā ar gan maziem, gan lieliem uzņēmumiem. Sanācis tā, ka Talsu novads pašlaik ir lielākais no novadiem, kas pie mums plāno apvienoties, bet Pētersones kundze uzsvēra, ka, neatkarīgi no tā, vai esam lieli, vai mazi, visi šajā modelī būsim sadarbības partneri un ar cieņu skatīsimies uz to, kas labs izdarīts blakus novadā. Pēc viņas domām jāmeklē labākais pārvaldības modelis, lai mums visiem kopā būtu labi dzīvot.

Kā piebilda Kaspars Eihe, lai pievilinātu cilvēku plūsmu, katrā vietā jābūt kādam vilkmes objektam. Rojā tāda ir jaunā brīvdabas estrāde un jūra, bet Talsos tāda, viņaprāt, varētu būt sporta, rehabilitācijas un rekreācijas vieta – peldbaseins kopā ar hokeja halli. Šobrīd cilvēki ļoti izvērtē arī to, kur un kā viņi pēc darba varēs pavadīt brīvo laiku, atpūsties, audzināt bērnus, labi paēst, un pēc tā visa viņi izvērtē, vai ir vērts dzīt savas saknes konkrētajā vietā.

Pēc Eihes kunga domām valdība mūs dažkārt maldina ar nepatiesu informāciju par uzņēmēju skaitu Latvijā.  Pēc viņa ieskatiem patiesība ir diezgan skarba. Lursoft dati uz 2012. gadu norāda, ka Talsu novadā ir 2461 reģistrēts uzņēmums, bet patiesībā no tiem aktīvi ir tikai 805 uzņēmumi. Attiecīgi Rojas novadā ir 244 reģistrēti uzņēmumi, no kuriem aktīvi darbojas tikai 98. Iepriecinošāki nav arī skaitļi Dundagas un Mērsraga novados – Dundagas novadā reģistrēti 314 uzņēmumi, no kuriem aktīvi darbojas vien 67, bet Mērsraga novadā šie skaitļi ir attiecīgi 104 un 35. Tas nozīmē vien to, ka mums vēl ir ļoti daudz iespēju augt un attīstīties.

Par jauno uzņēmēju (jauns uzņēmējs skaitās ar uzņēmējdarbības stāžu līdz 3 gadiem) atbalsta iespējām pastāstīja Biznesa inkubatora Talsu filiāles vadītāja Dagmāra Dreiškena. No viņas uzzinājām, ka Biznesa inkubators dalās divās daļās – pirmsinkubācijas un inkubācijas. Pirmsinkubācijas periodā notiek topošā uzņēmēja apmācības un konsultācijas, savukārt inkubācijas periodā jau notiek reāls uzņēmēju atbalsts ražošanas iekārtu iegādei un citām vajadzībām 50% apmērā.

Par sadarbību ar TKK pastāstīja arī Nodarbinātības aģentūras Talsu filiāles vadītājs Andris Vēršāns. Arī viņi savu iespēju robežās palīdz uzņēmējiem, tādēļ viņš aicināja klātesošos uzņēmējus iesniegt pieteikumus sev interesējošiem projektiem.

Savukārt biznesa augstskolas “Turība” Talsu filiāles vadītāja Inga Karlberga pastāstīja, ka Talsu pusē augstskola piedāvā studiju iespējas jau 19. gadu. Interesanti, ka bez jau esošajām studiju programmām, pie augstskolas jau sesto gadu darbojas tā sauktā Uzņēmējdarbības skola, kas paredzēta vidusskolēnu jauniešiem kā augstskolas dāvana. Tā ir iespēja jauniešiem, sākot no 9. klases, iepazīt uzņēmējdarbības vidi, kas ietver arī uzņēmumu apmeklējumus. Inga Karlberga aicināja jauniešus aktīvi iesaistīties un izmantot šo lielisko iespēju uzņēmējdarbības iepazīšanai, jo pagaidām mūsu novada jaunieši esot visai kūtri. Pasākuma gaitā ikvienam klātesošajam bija iespēja uzdot lektoriem sev interesējošus jautājumus, un viens no tiem bija – kā var iestāties Talsu KK. Kā izrādījās, tas ir pavisam vienkārši. Ir jāaizpilda noteiktas formas anketa un tad ar kopsapulces lēmumu uzņēmējs tiek uzņemts TKK. Talsu KK biedru nauda ir 300 eiro gadā jeb 75 eiro ceturksnī. Kaspars Eihe aicināja uzņēmējus iesaistīties klubā, jo tā ir iespēja savstarpēji komunicēt, piedalīties mērķtiecīgos pieredzes apmaiņas braucienos, apskatīt ražotnes gan Latvijā, gan ārvalstīs, kuras nevienam nav ļauts apmeklēt, tā ir iespēja pārstāvēt savu valsti. “Mums ir jābūt lepniem, ka šeit strādājam un jāstāsta, kas mēs esam un ko darām”, ir pārliecināts Talsu Komersantu kluba priekšsēdētājs Kaspars Eihe, kurš paralēli ir arī SIA “Krauzers” valdes priekšsēdētājs.

Dace Klabere

Tiek labiekārtots Rojas upes kreisais krasts Jūras ielā 1A, Rojā

Lai attīstītu tūrismu un atpūtas iespējas pie Rojas upes, kas veicinātu Rojas novada tūrisma attīstību un stiprinātu vietējo uzņēmējdarbību, pamatojoties uz Rojas novada domes lēmumu, par daļu no zemes Jūras ielā 1A, Rojā, 2018. gadā starp Rojas novada domi un ar mani, Jāni Lakšmani, tika noslēgts līgums par apbūves tiesību piešķiršanu. Teritorija pie Rojas upes kreisā krasta ir lieliski piemērota izvirzīto mērķu sasniegšanai, ļaujot veikt tās attīstību un padarot pieejamāku dažādām sabiedrības grupām.

Aizvadot kārtējo aktīvās atpūtas sezonu, tika secināts, ka cilvēki arvien vairāk vēlas aktīvi un kvalitatīvi pavadīt savu brīvo laiku. Vairāki pasākumi, kuri tiek organizēti vasaras sezonā pie Rojas upes, kā, piemēram, Saulgriežu sagaidīšana uz SUP dēļiem, SUNSET SUP PARTY, Rojas upes svētki – jau kļuvuši par tradīciju, un tos apmeklē cilvēki no visas Latvijas, kā arī ārvalstu tūristi. Šajos pasākumos dalību ņēmuši pat viesi no Grieķijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un citām valstīm. Tie ir tikai daži no piedzīvojumiem, kurus vēlos īpaši atzīmēt, bet jāatzīst, ka arī ikdienā, kopš tiek piedāvāta SUP dēļu noma, arvien vairāk Roju apciemo viesi no tuvākām un tālākām vietām, kuri izvēlējušies atpūtu pie upes kā galveno brīvdienu galamērķi.

Strādājot ar SUP nomas klientiem, nākas uzklausīt klientu vēlmes un ieteikumus, kas mēdz būt ļoti dažādi un nereti pat avangardiski. Strādājot ar klientiem, iedzīvotājiem, laivošanas jomas pārstāvjiem un tūrisma uzņēmumiem, analizējot Rojas upes vietas potenciālu un iespējas, rodas jaunas idejas un tiek identificētas vajadzības vietas attīstībai. Līdz šim pie Rojas upes piedāvājām laivošanu, supošanu un izbraucienus ar ūdens velosipēdu, bet aktivitātes laika gaitā ir plānots attīstīt, papildināt un dažādot. Kā tuvāko, no nākotnes plāniem, varu minēt laivu un kajaku inventāra papildināšanu, radot kvalitatīvu un ērtu pakalpojumu mūsu novada iedzīvotājiem un viesiem. Plānots iegādāties vairāk SUP dēļus, kā arī laivas un kajakus, tādēļ secinājām, ka esošajā laivu glabātuvē vairs nav vietas papildus plānotā iegādājamā inventāra nolikšanai, tai skaitā, aktīvās sezonas laikā rodas vajadzība inventāru labot un remontēt, tādēļ ir radusies nepieciešamība pēc jaunas laivu garāžas – eliņa. Pašlaik norit labiekārtošanas darbi, kura laikā tiek realizēts eliņa projekts.

Zvejniecības likuma 9. pantā noteikts, ka tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku paredzēta kājāmgājējiem, zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei, robežapsardzībai, kā arī vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai. Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku, tauvas joslā ir atļauta laivu un kuģu piestāšana, to izkraušana un pagaidu uzglabāšana, laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts, zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības, ūdens tūristu apmetņu ierīkošana. Šīs darbības drīkst veikt, ievērojot vides aizsardzības normas, bet pie valsts robežas ūdenstilpēm – arī valsts robežas režīma prasības. Tādēļ daru zināmu, ka makšķernieki, kā līdz šim, varēs izmantot apbūves teritoriju un piekļuve upei netiks liegta. Piekļuve upei netiks liegta iedzīvotājiem, kuri vēlēsies ielaist upē savus peldlīdzekļus. Veiktā darbība nesamazinās autostāvvietu skaitu. Tā kā nodarbojos ar aktīvo tūrismu, tad esmu identificējis upes piedāvātās iespējas. Tai skaitā, pastaigu taka gar Rojas upi ir vērtība, kura jāapzinās, jāattīsta un jāpopularizē. Šobrīd pa teritoriju Jūras ielā 1A ved iestaigāta taciņa, kas netiks aizsprostota, bet tieši otrādi – tiks uzlabota, un to ikviens droši varēs šķērsot un izmantot arī turpmāk.

Protams, labiekārtošanas darba laikā varētu nākties saskarties ar īslaicīgām neērtībām, tādēļ lūdzam būt saprotošiem un iecietīgiem. Visas neērtības, ja tādas būs, noteikti tiks novērstas, un līdz ar jauno aktīvās atpūtas sezonu varēsim turpināt baudīt Rojas upes piedāvātās iespējas un resursus daudz ērtākā vidē. Esiet aktīvi, veseli un tiekamies nākamajā atpūtas sezonā pie Rojas upes!

Jānis Lakšmanis

Informācijai

Rojas vidusskolas administrācijas sēdē pieņemts lēmums:

1. No š.g. 12. oktobra līdz 16. oktobrim 4.a, 4.b, 5.a, 5.b, 6., 7.a, 7.b, 8.a, 8.b, 10., 11. klasēm nodrošināt attālināto mācību procesu.

2. Attālinātajā mācību procesā skolotāji izmanto e-klasi, Zoom vai www.virtualaskola.lv, e-pastu.

3. Saziņai izmantot tālruni, www.whatsapp.com.

4. 1.-3. klasei stundas notiek sākumskolas korpusā.

Skolā mācās "Pūcītes", 1.-3. klases, 9.a, 9.b un 12. klase.

Ja kāds skolēns saslimst šajās klasēs/grupās, tad attiecīgā klase mācās attālināti.    

Santa Veide,

Rojas vidusskolas direktore,

tālr. 29777814.

Baiba Beraģe – cilvēks, kas savā darbā iegulda sirdi un dvēseli

Svētdien, 4. oktobrī, Latvijā atzīmēja Skolotāju dienu. Tā ir reize, kad atceramies savus skolotājus un sakām paldies. Vienlaikus šī diena ir iespēja padomāt par izaicinājumu, ar ko sastopas visai sabiedrībai tik nozīmīgā profesija. Diemžēl, kā rāda starptautisks pētījums, tikai ceturtā daļa Latvijas skolotāju uzskata, ka viņu arods sabiedrībā ir cienīts. Par to, ko šis darbs prasa no paša skolotāja un izaicinājumiem, ar ko skolotāji sastopas diendienā, saruna ar Rojas Mūzikas un mākslas skolas direktori Baibu Beraģi, kurai sācies otrs mācību gads, esot direktores amatā.

No pianistes par akordeonisti

Interese par mūziku Baibai radusies vien 10 gadu vecumā, un tad viņa arī paudusi vēlmi mācīties spēlēt klavieres. Taču klase jau bijusi nokomplektēta, un meitenei piedāvāts mācīties akordeona vai flautas spēli. Tā kā akordeonam vismaz bija taustiņi, Baiba izvēlējusies šo mūzikas instrumentu un savu toreizējo izvēli nekad nav nožēlojusi. Bijuši jau brīži gan skolas, gan studiju laikos, kad gribējies visu mest malā, bet tagad Baiba pēc pieredzes zina teikt, ka nav bijis bērnu, kas kādā mirklī nebūtu gribējuši no skolas izstāties. Baiba saka vislielāko paldies savai skolotājai Marutai Zemturei, kura vienmēr pratusi atrast motivāciju, kādēļ mācības jāturpina. “Bez viņas atbalsta es nebūtu ne šeit, ne Rojā”, ir pārliecināta Baiba. Mūzikas skolas periods bijis ļoti intensīvs – mēģinājumi, koncerti. Vidusskolas gados gan slodze bijusi smaga, arī psiholoģiski bijis grūti. Baiba saka paldies arī savām klases audzinātājām Veltai Mitenbergai un Virgīnijai Mūrniecei. Skolotājas allaž atbalstījušas bērnus, kuri mācījušies divās skolās, un šajā jautājumā problēmas nekad nav radušās. Skolotāja profesija pašlaik nav prestiža, tāpēc arī studiju gados Baiba svārstījusies, vai viņai tas ir vajadzīgs? Daudzu gadu garumā viņa bija lolojusi sapni par jurisprudenci, ko realizēja pēc vairākiem gadiem, absolvējot Biznesa augstskolu “Turība”. Šī gada februārī Baiba ieguvusi arī maģistra grādu izglītības vadībā.

Atgriešanās skolā

Pēc vairākiem gadiem Baiba atgriezās skolā kā akordeona spēles pedagogs. Viņa joprojām atceras, ar kādu bijību vērusi skolas durvis.  Direktore smej, ka, piemēram, skolotāja Zemture viņai nekad nebūs vienkārši Maruta, bet gan skolotāja Zemture. Bet atgriezties bijis viegli. “Rojas mūzikas skolu vienmēr saukšu par savējo. Lai kur es studēju, Roja bija mana īpašā vieta”, atceras Baiba. Sākotnēji viņa savu sirdi un dvēseli atdeva skolai kā audzēkne, vēlāk kā pedagoģe, nu jau kā direktore.

Direktores amatā

Sākums nebijis viegls tādā nozīmē, ka neviena skola nesagatavo pedagogu kā standartu. Ir vajadzīga pieredze, bet, kamēr tā rodas, paiet zināms laiks. Skolā Baiba ir no 2008. gada. “Zināju, ka gribu būt šeit, un es esmu šeit. Esmu savās mājās, savas sirds vietā. Tajā mirklī citas izvēles nebija”, pauž Baiba.

Pirmais gads direktores amatā bijis ļoti izaicinošs, dinamisks un paskrējis vēja spārniem. Bieži nācies strādāt nestandarta situācijās un pieņemt nestandarta lēmumus, bet kopumā direktore pirmo gadu šajā amatā vērtē pozitīvi. Stājoties amatā, pirmkārt viņas mērķis bijis nodrošināt pilnvērtīgu mācību procesu, un tas arī izdevies, neskatoties uz situāciju, kādā visi nonāca martā. Otro gadu pēc kārtas ir noturēts pastāvīgs audzēkņu skaits – 115, kas arī priecē. Neskatoties uz grūtībām, ir piesaistīti jauni pedagogi, un arī iepriekšējais kolektīvs ir noturīgs un nemainās. Visiem kopā esot, gads paskrējis ļoti ātri un piedzīvots patiešām daudz. Baiba no sirds pateicas savai vietniecei Aijai Kaļiņičenko par to, ka viņa piekrita uzaicinājumam strādāt kopā. Direktorei Aija ir neiedomājams atbalsts it visā.  Aijas idejas un pienesums skolai ir nenovērtējams. Viņa bagātina skolas mācību procesu, svētku pasākumus, arī audzināšanas plānā ieviestas Aijas idejas.

Jau padarītais un nākotnes vīzijas

Pirmajā gadā skolā veikta visu dokumentu sakārtošana, piesaistīti jauni pedagogi.  Arī nākotnē Baiba redz cilvēkus, kuri jau ir uzrunāti, lai viņi būtu tieši šeit. Tie ir mūsu pašu cilvēki, mūsu absolventi. Direktore vēlas, lai pēc studijām viņi atgriežas mājās un turpina šeit strādāt. Ir ieviestas skolvadības sistēmas e klase, kas sevi veiksmīgi pierādīja tieši attālinātajā mācību procesā. Baiba uzsver, ka skolotājiem vienmēr jābūt radošiem, un par to, ka viņi tādi ir, liecina dažādie skolas pasākumi. Otro gadu pēc kārtas notiek solfedžo festivāls. Mākslas skolas audzēkņi arī sasparojušies dažādiem jaunumiem. Veiksmīga sadarbība izveidojusies ar skolas izglītības padomi. Direktore priecājas, ka tas ir viņas veiksmes stāsts. Tajā darbojas gan vecāki, gan audzēkņi un pedagogi. Viņi visi kopā ienes jaunas idejas, kā uzlabot skolas dzīvi, kā padarīt interesantāku mācību procesu audzēkņiem. Pagājušajā gadā ļoti veiksmīgi izdevies noorganizēt mācību ekskursiju uz Liepājas mūzikas vidusskolu. Izglītības padome iesaistās arī materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanā. Mākslas skola jau ir saņēmusi dāvinājumā no Andra Krūzmaņa sen loloto gaismas galdu. Tās ir lietas, ko direktorei pagaidām izdevies īstenot, jo patiesībā jau laika ir bijis pavisam maz, jo kopš marta skolā noritēja tikai attālinātais mācību process.

Krīzes laiks

Šo laiku direktore vērtē, kā ļoti smagu. Bija vajadzīgs psiholoģisks atbalsts gan audzēkņiem, gan pedagogiem. Tā bija nestandarta situācija, kad neviens nezināja, ko nesīs nākamā diena un vai atkal nebūs jāpārorganizē viss mācību process. Baiba Beraģe ļoti cer, ka tas neatgriezīsies, jo to nevar nosaukt par pilnvērtīgu mācību procesu. Rojas Mūzikas un mākslas skola bija viena no retajām skolām, kas tajā laikā saglabāja vērtēšanas sistēmu kā tādu. Bērns 5-6 gadus ir mācījies un nobeiguma eksāmenos viņam ieraksta ieskaitīts vai neieskaitīts. “Mēs tā negribējām un saglabājām summatīvo vērtēšanas sistēmu. Arī eksāmeni un izlaidums notika klātienē, jo uzskatīju, ka bērniem izlaidums nav tikai dokumenta pasniegšanas veids bez rokasspiediena, bet gan svētki”, stāsta direktore.

Mūzika un māksla

Māksla skola ir pavisam kaut kas cits, jo māksliniekiem ir sava, savādāka domāšana, taču direktore vienmēr ir uzsvērusi, ka abas ir viena skola un vienlīdz mīļas. Arī mākslas skolā sakārtota organizācija, viss, kas saistīts ar darba plāniem utt. Direktore domā, ka mākslas skola dažkārt paliek otrā plānā, jo māksla vairāk ir sevī vērsta. Skolā tiek darīts viss, lai atvērtu bērnu. Valsts konkursos viņiem liek prezentēt savus darbus, lai viņi mācītos runāt, uzstāties. Mūziķiem ar to nav problēmu, bet mākslas skolas bērniem mazliet ir, tāpēc skola to cenšas lauzt. Direktore atzīst, ka mākslas skola ir milzīgs atspaids visu pasākumu organizēšanā. Nav jau noslēpums, ka pasākumu dekorācijas un visas dāvanas top tikai pašu rokām. Par to direktore saka milzīgu paldies gan audzēkņiem, gan pedagogiem, kas to visu spēj realizēt. Dažkārt viņu idejas esot vienkārši fantastiskā līmenī! Direktores lielais sapnis – Mūzikas un mākslas skolai jābūt zem viena jumta. Redzot, kas notiek Kurzemes reģionā, cik daudz mūzikas skolu atdzimst, Rojai nevajadzētu atpalikt.

“Rojas ritmi”

Direktore ļoti gaida pavasari, kad notiks jau sestie “Rojas ritmi” – viņas lolojums. Viņa priecājas, ka no mazā konkursa izaudzis plaša mēroga Vislatvijas konkurss, ar kuru rēķinās, kuru gaida. Interese par konkursu ir liela. Baiba atzīst, ka tas ir viņas sirds un dvēseles darbs. Tas ir arī milzīgs darba apjoms, kad palīgā tiek ņemtas arī nakts stundas, jo savādāk tas nav paveicams. Bet tas nes arī milzīgu gandarījumu. Vēl ilgi pēc konkursa pienāk pateicības vēstules, kas ir kā bonuss negulētajām naktīm pirms konkursa. Labā atmiņā joprojām slavenie brāļi Grīnbergi, kuri ir apceļojuši puspasauli, bet atceras arī mūs, un pateicībā atbrauc šeit un koncertē bez maksas. Šogad konkurss plānots 17. aprīlī un direktore sūta visas labās domas izplatījumā, lai tas realizējas.

Skolotāju diena

Direktore domā, ka tā ir īpaša diena vismaz pašiem skolotājiem. Cik sabiedrībā šī profesija ir novērtēta, lai katrs spriež pats. Viņa tikko kā rakstījusi maģistra darbu par skolotāja prestižu un neko pozitīvu veiktajās aptaujās saskatīt diemžēl nevarējusi. Viņa domā, ka tā ir valsts sistēmas problēma. Cik ir entuziastu, kas studē pedagoģiju, kāpēc katru gadu saskaramies ar pedagogu trūkumu? Ar katru gadu paliek smagāk. Direktore domā, kamēr Latvijā neuzlabosies skolotāja prestiža jautājums, studēt gribētāju būs maz. Uz laukiem brauc strādāt tikai savas dzimtās vietas patrioti, tāpēc arī direktore tur savus audzēkņus skatiena attālumā. Viņai ir milzīgs prieks un gandarījums par Miķeli Gitendorfu, kurš aizgāja studēt uz Liepājas mūzikas vidusskolu, un skolotāja cer, ka viņš šeit atgriezīsies strādāt. Bez Miķeļa viņa vēl turot savā redzeslokā vienu jaunu kadru, un ļoti cer, ka viņš būs šeit un nesīs savu pienesumu Rojai.

Audzēkņu sasniegumi

Pagājušais mācību gads nesis ļoti labus rezultātus valsts konkursos.  Pagājušajā gadā valsts konkurss norisinājies ģitāras un akordeona spēlē. Tajos no mūsu skolas piedalījušies četri audzēkņi un visi atgriezušies ar iegūtām 3. vietām. Tas Rojas Mūzikas un mākslas skolai ir izcils rezultāts! Diemžēl vizuāli plastiskās mākslas konkurss apstājās pusceļā sakarā ar izsludināto ārkārtas situāciju. Direktorei prieks, ka jau pieminētais Miķelis Gitendorfs piedalījās arī Ineses Galantes talantu konkursā un aizcīnījās līdz pat finālam. Savukārt vizuāli plastiskās mākslas audzēkņi veiksmīgi piedalījās konkursā “Mana zeme skaistā”, kurā audzēkņi fotografēja vietējo dabu. Visus darbus skola saņēma atpakaļ kā foto gleznas. Šobrīd Esplanādē ir izstādīts Evijas Minteres darbs “Zilais cerību sivēns”, kas startēja konkursā “Vērtību sakta”. Skolas koris darbojas grupās un turpina gatavoties skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Nākotnes plāni

2021. gada janvārī skolai paredzēta akreditācija. Patiesībā skola tai lēnām gatavojas jau no pagājušā gada un direktore neredz lielus šķēršļus, lai to izietu. Notiek arī gatavošanās svētku koncertiem. Notiks valsts svētku koncerts, Ziemassvētku koncerts kultūras centrā. Paredzēts, ka janvārī ar koncertu viesosies Ventspils bigbends, taču esošajā situācijā viss vēl var mainīties. Direktore priecājas, ka jau otro gadu skolā atgriezusies sitaminstrumentu un flautas spēle. Šogad pieplūdums uz sagatavošanas klasi bijis tik liels, ka nācies piesaistīt jaunus pedagoģiskos resursus. Interešu izglītībā mazākajam audzēknim ir tikai trīs gadi. Viņam veicas labi, zēns ir viens no aktīvākajiem, un viņam bijusi jau pirmā uzstāšanās. Savukārt vecākajiem audzēkņiem ir ap gadiem sešdesmit. Direktore atgādina, ka skolā tiek pieņemti audzēkņi bez vecuma ierobežojuma un pedagogi ar viņiem strādā individuāli. Ieskaitot pašus mazākos bērnus, Interešu izglītības programmā kopā mācās 35 audzēkņi.

Jau sen ir zinātniski pierādīts, ka cilvēkiem, kas apgūst mūziku, tiek attīstīta arī labā smadzeņu puslode. Protams, ka divas skolas ir dubultslodze un dubulta atbildība, bet tas, ko tev var iedot mūzika vai māksla, lai attīstītu tavu bērnu, ir nenovērtējams ieguldījums tava bērna nākotnei, par to direktore ir pilnīgi pārliecināta, un viņai žēl, ka vecāki to dažkārt nenovērtē.

Skolas direktore pateicas Rojas novada pašvaldībai par lielo atbalstu skolas materiāli tehniskās bāzes papildināšanā. Visi skolotāji ir nodrošināti ar portatīvajiem datoriem, iegādāti jauni mūzikas instrumenti flautas, ģitāras, sitaminstrumentu spēlē, solfedžo vieglākai apgūšanai katram bērnam ir sintezators. Jauni galdi un datortehnika iegādāti mākslas skolai. Bez tā visa mācību process nebūtu tik kvalitatīvs. Šodien dators katram ir pamatlieta, kas tiek pieprasīta, lai mācību procesā tiktu izmantoti visi interneta resursi un stundas būtu interesantākas, un skolas direktore tajā nesaskata neko sliktu. Tāds ir pašreizējais laikmets, kad ik brīdi ienāk jaunas tehnoloģijas, un visu laiku ir jāmācās ne tikai audzēkņiem, bet arī pašiem pedagogiem. Kā saka direktore, nav tādas dienas, kas nenāktu ar jauniem izaicinājumiem, bet tas ļauj pedagogiem būt radošiem un neieslīgt rutīnā. Gan mākslas, gan mūzikas skolas pedagogiem aizrautībā deg acis, un direktore vēlētos, lai tā būtu arī visiem audzēkņiem.

Dace Klabere

Ziņas