Ziņas

Svētku pasākumā Kaltenes klubā godina novadniekus

Valsts svētku priekšvakarā mājīgajā Kaltenes klubā pulcējās Rojas novada ļaudis, lai godinātu tos cilvēkus, kuri ar saviem darbiem ik dienas dara Latviju stiprāku un ar kuriem pamatoti var lepoties visi novada ļaudis. Atklājot svinīgo pasākumu, Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa neslēpa savu prieku par iespēju svinēt svētkus tieši Kaltenes klubā, kurš pēc renovācijas ir ieguvis īpašu mājīgumu, tādēļ katrs pasākums izvēršas sirsnīgs un ģimenisks.

Visaugstāko apbalvojumu šajā vakarā – Kultūras ministrijas Atzinības rakstu – saņēma Rojas Jūras zvejniecības muzeja vadītāja Inese Indriksone. Kā, pasniedzot apbalvojumu, pastāstīja domes priekšsēdētāja, muzejs ar augstiem rādītājiem ir izgājis muzeja akreditāciju un arī šī vakara svinīgais pasākums notika Rojas Jūras zvejniecības muzeja filiālē, par ko tagad ir pārtapis Kaltenes klubs. Tādējādi muzejs ir krietni paplašinājies un to visu kopā var paveikt tikai spēcīga komanda, un par to, ka muzejam tāda ir, mēs pārliecinājāmies arī pagājušajā septembrī muzeja 50 gadu svinībās.

Nominācijā “Par mūža ieguldījumu” tika godināta Rojas vidusskolas ģeogrāfijas skolotāja Maija Leitarte. Kā sacīja pati skolotāja – citu vietu es nezinu. Zinu tikai šo vietu un to arī ļoti mīlu. Pēc 40 nostrādātiem darba gadiem, skolotāja atzīst, ka viņa strādā vislabākajā skolā ar visjaukākajiem kolēģiem. Savā kabinetā skolotāja Maija Leitarte pirmoreiz iegājusi 1978. gada rudenī. Šī gada 9.b klase būs arī skolotājas piektā izlaiduma klase. Kā saka viņas kolēģi – viņa var un prot visu.  Trīs gadus skolotāja mācījusi arī vācu valodu un astronomiju, tomēr, kā apgalvo viņa pati, pāri visiem priekšmetiem stāv viņas mīļā ģeogrāfija. Skolotājas vadītās stundas ir mūsdienīgas, ar konkursiem un projekta darbiem piepildītas. No 1997. gada, kad sākās skolēnu zinātniski pētniecisko darbu laiks, līdz šai dienai, Maija Leitarte ir bijusi darbu vadītāja ap 100 skolēniem. Daudzi no viņas skolēniem ieguvuši godalgotas vietas skolas un valsts mērogā. Darbīga, atsaucīga, ar augstu atbildības sajūtu – tā kolēģi raksturo skolotāji Rojas vidusskolā.

Ar Atzinības rakstu ‘Par ilggadīgu un pašaizliedzīgu darbu” tika apbalvota kora “Kalva” ilggadējā diriģente Baiba Muskare. Nākamajā gadā koris atzīmēs savu 25. gadadienu un Baiba visus šos gadus ir kopā ar savu kori gan priekos, gan bēdās. Kā atzina kora meitenes Kristīne un Zanda, Baiba viņām māca muzicēt, mīlēt mūziku, ieklausīties, saklausīt, sadziedāties, pareizi elpot un īpaši skaitīt, un tas viss padara kori par vienu veselu. Baibai tuvas ir arī latviskās tradīcijas, ar kurām viņa dalās arī kora kolektīvā, kas palīdz izprast tautasdziesmu būtību un latviskās vērtības. “Baiba ir kora sirds un mēs pukstam ar viņu vienā ritmā”, apgalvo kora meitenes.

Atzinības rakstu “Par nopelniem Rojas novada tēla veidošanā” bija tas gods saņemt man, šī raksta autorei, Dacei Klaberei. Vairāk nekā 25 gadus strādājot “Bangā”, man ir bijusi tā laime strādāt kopā ar lieliskiem kolēģiem – Gundaru Sproģi, Noru Driķi, Mairitu Balodi, Irēnu Svitiņu un Laimu Landmani.

“Gada pedagogs” – Inga Puntule. Inga māca vēsturi un sociālās zinības, un šogad audzina 9.a klasi. Kolēģi Ingu raksturo kā atsaucīgu, laipnu un zinošu pedagogu. Viņa allaž mudina skolēnus piedalīties olimpiādēs un konkursos, un rezultāti neizpaliek. Skolotāja Puntule konsultē skolēnus arī zinātniski pētniecisko darbu izstrādē, kā rezultātā Rojas vārds ir aiznests līdz pat Briselei, 12. klases meitenēm uzvarot konkursā “100 vēstures mirkļi, vietas un cilvēki”. Idejas un darba prieks ir skolotājas sabiedrotie katrā darba cēlienā.

Titula “Gada jaunietis” ieguvēja – Annija Šulce. Kā apgalvo skolotāji, Annija nav no runātājām, bet ir darītāja. Savu vārdu, precīzu un tiešu, teiks tikai tad, ja jutīs netaisnību. Viņas būtība ir organizētāja, saliedētāja, līdere, autoritāte. Vidusskolas laikā klasē nekas nav noticis bez Annijas līdzdalības. Klasesbiedri viņu dēvē par otru klases audzinātāju. Ir zināms, ja piedalīsies Annija, nekas nenoies greizi. Annijai ir harmonisks raksturs, jo tajā sirdij un prātam ir līdzsvars. Jau no pamatskolas laikiem meitenes centīgums un apzinīgums vainagojies ar iekļūšanu skolas topā, kur vienmēr vidējais vērtējums pārsniedzis 8 balles. Trīs gadus Annija vada skolēnu pašpārvaldi skolā, un klasesbiedri saka – Annija zina un var visu. Viņa var gan izrēķināt grūtākos uzdevumus, gan sekot līdzi notikumiem Latvijā un pasaulē, gan pārrunāt tos ar draugiem.

Ar Atzinības rakstu nominācijā “Gada sportists” tika apbalvots Madars Dīriņš. Domes deputāts Edgars Grīnītis, vērtējot Madaru, ir lakonisks – normāls čalis. Bet, nopietni runājot, autosports, ar ko nodarbojas Madars, prasa augstu morālo, fizisko un materiālo sagatavotību. Tas ir bīstams sporta veids, tādēļ varam vien nojaust, ko nākas pārdzīvot Madara tuvākajiem cilvēkiem. Savā vecumā jaunais autosportists ir sasniedzis jau ļoti daudz, un Edgars ir pārliecināts, ka ar Madara attieksmi pret šo sporta veidu, viņam visi ceļi ir vaļā.

“Par veiksmīgu uzņēmējdarbību” tika apbalvotas SIA “Dižglābas” un SIA “Rudes vētras”. Saimniecību nominētājs Agris Jansons atcerējās, ka vietā, kur tagad slejas ”Dižglābu” liellopu ferma, kādreiz atradusies aizaugusi pļava. Viņš atzīstas, ka sākotnēji bijis grūti noticēt jauno saimnieku grandiozajiem plāniem, taču nu jau Agnese un Māris Celovi sen kā ir pierādījuši, ka viņi spēj visu. Par Celovu ģimenes saimniecību, kurā atrodas viena no modernākajām un labākajām liellopu fermām Latvijā, lasiet kādā no nākamajām “Bangām”.

Veiksmīgs uzņēmējs ir arī SIA “Rudes vētras” saimnieks Artis Svitiņš ar dzīvesbiedri. Ilgus gadus Artis bija saistīts ar zvejniecību, bet tad, atgūstot īpašumā savu senču zemi, viņš pievērsies lauksaimniecībai. Pašlaik, pēc 25 gadu saimniekošanas, kādreiz aizaugušajā vietā redzama skaista, sakopta zemnieku sēta. Izmēģinādams dažādus biznesa veidus, šobrīd Artis par labākajiem atzinis gaļas lopu audzēšanu un ar tūrismu saistītu uzņēmējdarbību.

Pasākuma noslēgumā domes priekšsēdētāja pateicās cilvēkiem, uz kuriem var paļauties gan diendienā, gan svētkus veidojot – izpilddirektoram Jānim Pūcem, kurs, priekšsēdētājas vārdiem runājot, strādā ar dokumentiem, lāpstu un… žagariem arī, Agrim Jansonam, Santai Veidei, Kristīnei Voldemārei, Edgaram Grīnītim, Andrim Zemelam, Marekam Štālam.

Visu nominantu vārdā saku paldies Rojas novada domei par sagādātajiem skaistajiem svētkiem, kas ikvienam svētku dalībniekam ļāva justies īpaši novērtētam un deva spēku turpināt iesākto.

Dace Klabere

A. Zemela foto

Ar krāšņu salūtu un simtgades zaļumballi Rojā izskan valsts simtgades svētku noslēgums

18.novembrī – valsts svētku kulminācijas brīdī laukumā pie Rojas kultūras centra pulcējās ļaudis, kuri, spītējot nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, vēlējās kopīgi izbaudīt svētku prieku.

Lietus un vējš tika aizmirsts jau tai pašā brīdī, kad uz skatuves uznāca četras tautu meitas ar Latvijas simtgadei par godu uzausto karogu un četri braši tautu dēli ar valsts karogiem rokās. Atklājot svētku pasākumu, izskanēja mūsu novadnieces Dinas Veinbergas svētkiem veltīts dzejolis. Pēc kopīgas valsts himnas nodziedāšanas pie klātesošajiem ar svētku uzrunu vērsās Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa.

Viņasprāt, daudzajās svētku runās, kas izskanējušas valsts svētku laikā, cauri vijušās divas galvenās atziņas. Viena no tām – ir labi, ka Latvija ir brīva, ir labi, ka varam aizceļot uz jebkuru no zemēm, bet vislabākā sajūta ir, atgriežoties savās mājās, savā dzimtenē. Un otra – mēs, latvieši, tomēr par maz lepojamies ar sevi un savu valsti, un varbūt, ka tas varētu būt mūsu uzdevums Latvijas 101. dzimšanas dienā. “Gribas Latvijai vēlēt daudz vairāk gludu ceļu, zaļu un sakoptu mežu, zilu jūru un upju ar skaidru ūdeni. Visiem, visiem sūtu vissirsnīgākos sveicienus Latvijas 100. dzimšanas dienā! Lai visiem šodien ir labs noskaņojums! Galu galā – ir dzimšanas diena, ir svētki mums un mūsu Latvijai!”, vēlēja Eva Kārkliņa.

Pēc svinīgās uzrunas sekoja svētku koncerts, kuru dzimšanas dienas svinētājiem bija sagādājusi grupa “Līvi”. Te nu ikvienam bija iespēja sasildīties, aktīvi dejojot mūzikas ritmos. Visemocionālākais izvērsās koncerta noslēgums, kad klausītāju sirdis sitās vienā ritmā ar līviem, kopīgi dziedot par mūsu dzimto valodu.

Pēc koncerta sekoja svētku salūts un tad jau bija klāt arī dzimšanas dienas saldākais brīdis, kad ikviens no klātesošajiem tika aicināts uz kultūras centra foajē baudīt svētku kūkas. Savukārt svētku saimniece Dina Čuba ar savu komandu visus aicināja iestiprināties ar karstu zupu un tēju, lai nepietrūktu spēka izdejoties tūdaļ sekojošajā Simtgades zaļumballē.

Vairākas dienas garāmgājējus laukumā pie kultūras centra uzrunāja Jāņa Bērziņa veidotā vides instalācija ar nosaukumu vēLVēl. Svinību laikā vairāki no klātesošajiem izmantoja iespēju uz tās uzrakstīt savu veltījumu Latvijai, bet tie, kuriem bija iztraucējis lietus, vēlējumus Latvijai uzrakstīja vēl vairākas dienas pēc pasākuma. Kā atzina pats instalācijas autors, vēlēt laimes var dažādos veidos, arī griežot polikarbonātu 160 loksnītēs, ritinot 200 m trosi un rakstot laba vēlējumus, spītējot lietum un vējam.

Nekur pasaulē dzimšanas dienas svinības nav iedomājamas bez gardu kūku ēšanas, tādēļ paldies visiem, kuri atsaucās kultūras centra aicinājumam – SIA “Ajor”, SIA “Z/s Irbe”, SIA “Kalvas”, SIA “Ķipītis Roja”, SIA “Rauda”, SIA “A Celtne”, SIA “LuxSZ”, SIA “Gaisma AR”, SIA “Zītari LZ”, SIA “Krasts”, Lakšmaņu ģimenei, Ainai Dzeguzei, Marekam Štālam, Ievai Zīvertei, Červinsku un Duvalku ģimenēm, Intai Avetisjanai, Ilonai Klāviņai, Aldai un Unai Vecbērām, Sanai Lukševicai un Gunai Kārklevalkai, Rojas KC un Rojas novada bērnu un jauniešu centriem. Par sarūpēto mājas vīnu paldies Rožkalnu ģimenei. Par gardo zupu gādāja Dinas Čubas komanda, Melnsila dāmu klubiņš, biedrība “Rojas poga” un Māris Maķinskis.

Dace Klabere

Tiks audzēti taimiņu mazuļi

Šī gada rudenī SIA “Pundiķu” zvejnieki un zinātniskā institūta “BIOR” pārstāvji no Rojas ostā Rojas upes deltā novietotā speciālā zivju uzglabāšanas būra izcēla 50 taimiņu vaisliniekus, kas saskaņā ar projektu un noslēgto līgumu, tālāk jānodod ZI “BIOR” zivju audzētavas “Tome” speciālistiem. Savukārt zivju audzētava rūpēsies, lai no iegūtajiem ikriem izaugtu spēcīgi taimiņu mazuļi, kurus 2020. gada vasarā paredzēts ielaist atpakaļ Rojas upē.

Lauku atbalsta dienests 2018. gada 27. martā Zivju padomes sēdē apstiprināja projektu Nr.1.45 par “Taimiņu mazuļu ataudzēšanai un ielaišanai Rojas upē nepieciešamo vaislinieku nozveju”. Šo projektu realizēja SIA “Pundiķi” saskaņā ar noslēgto līgumu Nr. RND/2018/L190, kura ietvaros tika nozvejoti 50 taimiņu vaislinieku.

Šoruden bija piemēroti apstākļi taimiņu nārstošanai, kā rezultātā taimiņu vaisliniekus nozvejoja īsā laika posmā un nodeva “Tomei” vienā dienā.

Projekta kopējās izmaksas ir 3 000,00 EUR, no kuriem Rojas novada domes līdzfinansējums ir 600,00 EUR, un Zivju fonda finansējums ir 2 700,00 EUR.

L.Šnores foto

Uz Latvijas simtgades sliekšņa

Esam uz mūsu mīļās Latvijas simtgades svētku sliekšņa. Vēl pavisam nedaudz un laika pulkstenis mūsu valstij uzsāks jaunās simtgades laika atskaiti. Esam šim brīdim gatavojušies, iesaistoties gan dažādās, valstij kopīgās norisēs, gan ar tās atbalstu veikuši aktivitātes paši.

Kā lielā notikuma vēstneši mūsu novadā Rojas, Rudes, Valgalciema, Kaltenes, Ģipkas un Melnsila ciemos aug un zaļo pirms gada, 4. maijā simboliskā akcijā “Apskauj Latviju”, ciemu ļaužu iestādītie ozoli.   Ar lepnumu Rojas novada svētkos cauri Rojai tika iznests 3 gadu laikā Rojas Jūras un zvejniecības muzejā kopīgi uzaustais karogs. Kurš gan cits saglabās atmiņas, leposies un vēstīs par sava novada nozīmīgajiem cilvēkiem, ja ne mēs paši! Pateicoties režisores Kristīnes Vanagas uzņēmībai, ir tapusi un skatītāju atzinību saņēmusi dokumentālā filma “Ziedonis” par mūsu novada kultūras personību, mūziķi, diriģentu Ziedoni Lindi. Rojas Jūras zvejniecības muzejā atvērta ekspozīcija “Goda grāmata”, kas vēsta par cilvēkiem, kuru sasniegumi kultūrā, mākslā un sportā nes Rojas vārdu pasaulē. Bijām priecīgi uzņemt vairāk nekā 200 projekta “1836” ceļotājus, kas divās dienās, ejot gar piekrasti maršrutā Kolka-Melnsils-Ģipka-Roja-Kaltene, iepazina mūsu novadu. Gājiena noslēgumā Rojas kultūras centrā mūs priecēja brīnišķīgs un neaizmirstams fonda “Viegli” mākslinieku koncerts. Mūsu kori “Kalva” un “Banga” piedalījās un pārstāvēja Rojas novadu XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos Rīgā.

Saulgriežos iesaistījāmies pierobežas novadu pašvaldību ugunskuru akcijā “Izgaismo Latviju”. Brīnišķīgā vietā pie jūras - Valgalciema “Dzelžos” - pulcējāmies, lepojāmies, priecājāmies, izbaudījām un dancojām “100gades zaļumballē“. Neaizmirstamas sajūtas sniedza “Senās Ugunsnakts” pasākums šīs vasaras izskaņā, kad pie jūras muzicēja Ziemeļkurzemes kamerorķestris diriģentes Indras Sproģes vadībā, kā arī komponists Raimonds Tiguls. Daudzi un dažādi Latvijas simtgadei veltīti pasākumi mūsu novadā notikuši muzejā, vidusskolā, Mūzikas un mākslas skolā, bērnudārzos, bibliotēkās, bērnu un jauniešu centros, sporta nozarē u.c.

 Un nu jau klāt svarīgiem notikumiem bagātais Patriotu mēnesis. 11. novembrī, Lāčplēša dienā, bijām kopā, lai mūsu Gaismas ceļš plūstu kā ugunīga upe visu laiku Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai!

Savukārt 18. novembrī būsim kopā valsts simtgades svinību pasākumā paši savā novadā. Tas notiks laukumā pie Rojas kultūras centra, sākums plkst.18.00, un gaidīts ikviens – liels, vai mazs. Novadniekus un viesus svētkos sveiks Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, kopīgi dziedāsim Latvijas himnu un pēc tam klausīsimies spēka dziesmas grupas “Līvi” izpildījumā. Pēc koncerta, ap pulksten19.15, dosimies uz stadionu, no kurienes būs vērojama svētku uguņošana. Savukārt pēc tās svētki turpināsies laukumā, kur notiks cienāšanās ar mūsu pašu sarūpētām svētku kūkām (aicinām būt atsaucīgiem un atgādāt svētku dienā no plkst.16.00 uz Rojas KC kūkas, kūciņas, tortes, groziņus, eklērus u.c), kā arī “Simtgades zaļumballe” ar latviešu deju mūziku mūsu dīdžeju izpildījumā. Laukumu rotās Jāņa Bērziņa veidota instalācija Latvijas karoga izskatā, kur ikviens aicināts ierakstīt savu vēlējumu Latvijai . Balles laikā būs gan silta tēja, gan svētku zupa. Un vēl, atbalstot “LV100” biroja ierosmi, aicinām svētkos ierasties  rakstainos cimdos!

Lai mums visiem skaisti svētki! Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

Dace Broka,

Rojas novada kultūras pasākumu organizatore

Andra Zemela foto

Ziņas