Ziņas

Rojas upes zivju krājumi papildināti ar 5162 taimiņu smoltu mazuļiem

Šī gada 30. aprīlī Rojas upē tika ielaisti 5162 viengadīgie taimiņu smolti, kas izaudzēti Z/I “BIOR” zivju audzētavas „Tome” filiālē „Pelči”. Šo pasākumu nu jau var saukt par tradīciju, jo zivju mazuļi Rojas upē tiek ielaisti no 2007. gada. Taimiņu mazuļus ieguva no Rojas upē nozvejotiem vaisliniekiem. Taimiņu palaišanā piedalījās pārstāvji no Valsts vides dienesta Ventspils un Liepājas reģionālās pārvaldes, pārstāvji no zinātniskā institūta „BIOR” zivju audzētavas „Tome” filiāles „Pelči” un pārstāvji no Rojas novada domes.

Lai nodrošinātu lielāku iespēju zivju mazuļiem izdzīvot, zivju audzētavas pārstāvji taimiņu mazuļus Rojā nogādāja divas reizes. Zivju mazuļu svars vidēji sasniedza 19 g un garums 5 cm. Tos ielaida Rojas upē pie tilta Žocenē. Domes darbinieki ar palīgiem, ievērojot 2 metru distanci, taimiņu mazuļus ar spaiņiem nogādāja ielaišanai Rojas upē. Zivju inspektores norādīja, ka šie mazuļi ir ļoti ņipri un dzīvīgi.

Zivju fonda pasākuma „Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpnēs un ūdenstilpnēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij citās ūdenstilpnēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, kā arī privātajās upēs, kurās ir atļauta makšķerēšana” projekts Nr. 3.62. „Taimiņu mazuļu smoltu ielaišana publisko ūdenstilpju ihtiofaunas struktūras pilnveidošanai un resursu papildināšanai Rojas novadā” norisināsies par kopējo summu 12 097,92 EUR, no kuriem Rojas novada domes līdzfinansējums ir 2 419,58 EUR, bet pārējo finansē Zivju fonds.

Ligita Šnore,

Teritorijas plānotāja

“Cimboliņš” jaunā mājvietā

27. aprīlī Rojā iecienītais veikals – gaļas nams “Cimboliņš” - vēra savas durvis apmeklētājiem jaunā mājvietā – Selgas ielā 4a. Kāpēc šāds lēmums un par nākotnes iecerēm stāsta veikala īpašnieki Sanita un Nauris Graudiņi.

“Esam atgriezušies savās mājās”, sarunu iesāk Sanita. Maija sākumā jurģi bija arī pašai Graudiņu ģimenei. Arī viņu ģimene šeit ir radusi savu mājvietu, un, kā uzsvēra Sanita, visa kompleksa atmosfēra veidojas savādāka, personiskāka, ja tās īpašnieki turpat arī dzīvo, arvien ir sasniedzami un it visā piedalās.

Iepriekšējās telpās veikals atradās 3,5 gadus, un tajās viņi bija tikai īrnieki. Sanita smej, ka iepriekš daudz laika ticis pavadīts, skrienot no vienas adreses uz otru. Tāpat kā iepriekšējās, arī jaunās veikala telpas ir mājīgi iekārtotas. Gaumīgā telpa, plašais sortiments, galdiņš ar krēsliem, pie kura apsēsties, stāvot rindā vai vienkārši atpūtinot nogurušās kājas – tas viss liecina par to, ka ikviens apmeklētājs šeit ir gaidīts. Sanita priecājas, ka viņiem ir paveicies arī ar veikala kolektīvu. Meitenes ar darbu “Cimboliņā” ir apmierinātas. Kolektīvs uztur draudzīgas attiecības arī pēc darba laika beigām, un Sanita ir pārliecināta, ka tas nes atdevi.

“Pamazām iesakņojamies Rojā”, sarunai pievienojas Nauris Graudiņš. Pārcēlāmies uz Roju tikai 2015. gadā. Gribam mazu Rojas centra stūrīti sakopt un izveidot tā, lai tas kalpotu ne tikai mums, rojeniekiem, bet visam novadam. Pašlaik mēs šo īpašuma izmantojam tikai aptuveni par desmit procentiem. Šeit ir liels potenciāls, ko gribam attīstīt, lai tas būtu par svētību visiem cilvēkiem. Es ticu, ka Roja ir kā dārga pērle, kuru no sākuma tu gribi tikai sev. Bet tad, ar to padzīvojot, saproti, ka tā ir pārāk skaista, lai to paturētu tikai sev, un tu gribi to dāvāt arī citiem. Manuprāt, Roja ir tik sakopta! Protams, pirmkārt jau tas ir labs pašvaldības darbs, bet pastaigājoties mēs redzam arī daudz sakoptu sētu, ar kurām cilvēki dalās ar citiem. Tas ir arī mūsu redzējums, ka katrs rojenieks savā ziņā varētu būt viesmīlis un katrs Rojas nams – viesu nams. Pasaule šobrīd ir tik mobila, visi spēj kustēties, un viņiem ir viena vajadzība – tikt pieņemtiem un būt mīlētiem. Tikai jautājums – kur? Ja mēs būtu tā vieta, kur cilvēki atbraucot justos pieņemti, novērtēti un mīlēti, tad mēs arvien vairāk spēsim tajā augt un, pat ja mēs atvērtu visas durvis viesiem, mēs vienalga nespētu uzņemt visus tos cilvēkus, kas šeit gribētu palikt. Tādēļ nevajag mums domāt tikai katram par sevi, vai man ir vai nav konkurentu. Mēs visi dzīvojam skaistā vietā un, jo vairāk dalīsimies, jo ieguvēji būsim mēs visi. Tāpēc arī gribam šo mazo nostūrīti attīstīt, darīt krāšņu, lai cilvēkiem tas būtu pieejams – vai tas ir veikals vai viesnīca. Gribam uzņemt cilvēkus un dot iespēju viņiem to baudīt. Katram, kas atbrauc, saku, ka viņam ir iespēja uz šejieni pārcelties, un katram izstāstu nelielu stāstu par Roju. Es tiešām ļoti novērtēju Miķeli Lismentu, kurš ir paveicis milzīgu darbu. Viņam bija redzējums un gandrīz tukšā vietā viņš šo redzējumu īstenoja, un nav jau tā, ka viņš Roju uzcēla uz betona, nē, viss ir skaisti saplānots pa kvartāliem. Vari pastaigāties pa vienu mežu, nepatīk, ej citur. Ir akmeņaina jūrmala, ir smilšu pludmales. Cilvēkiem ir, ko darīt.

Tas ir tas, kāpēc mēs pārceļamies un gribam šeit visu attīstīt. Es ticu, ja mēs domātu plašāk, mazāk par sevi, vairāk par kopumu, mēs visi būtu ieguvēji, un tad vairs nebūs jādomā par to, ka es gribu braukt projām no Rojas, ka šeit jau nav, ko darīt. Šeit visiem ir, ko darīt, vajag tikai sākt un nebaidīties. Es ticu tam redzējumam, tāpēc paši cenšamies to izdzīvot un iedrošināt uz to vēl kādu. Katru Rojas vietiņu varam vēl vairāk sakopt un attīstīt, vienam otru atbalstot. Priecājos, ka cilvēki nāk uz šejieni, nes ziedus un dāvanas, tas ļoti aplīdz un apliecina, ka mēs ejam pareizajā virzienā.

Protams, projektā ir arī kafejnīca. Tā būs mazliet plašāka, kā iepriekš, kurā pārdevām tikai picas un kebabus. Gribam lielāku ēdienu dažādību, lai izpatiktu vairākām gaumēm. Domājam būt atvērti visu gadu, jo jādomā par veidu, kā Roju arī ziemā darīt populāru un pievilcīgu. Vasarā visi brauc un vārtās pa smiltīm, peldas, bet pie mums ir arī, ko ziemā apskatīt un darīt, tikai jāsakārto infrastruktūra. Protams, līdz ar to radīsies arī jaunas darbavietas. Bez kafejnīcas būs arī viesnīca, solārijs, telpa banketiem, konferenču zāle, pirts. Mēs vēl augam, skatāmies un mācāmies. Esam jauni šajā industrijā, tāpēc daudz vēl jāmācās. Ieklausāmies cilvēku vēlmēs un cenšamies saprast, kā varam pielāgoties, lai būtu par svētību un kalpotu apkārtējiem cilvēkiem.

Esošā pandēmija Jūs nebiedē?

Īsti nē. Izmaiņas tā ienes, bet samazinātos tempus mēs izmantojām, lai pārceltos. Pēc katrām grūtībām seko izaugsme. Cilvēki gribēs būt pie dabas, bet nebrauks uz Spāniju, bet varbūt uz Roju. Latvijā tika izdarīti pareizi un ātri soļi, tādēļ ceru, ka ātri tiksim pandēmijai pāri un tad jau turpināsim skrējienu. Šo apstāšanos vajadzēja, lai varētu mazliet padomāt. Domāju, ja vien pareizi darbosimies, tiksim galā ar visu. Cilvēks ir unikāla būtne, spēj pielāgoties jebkuriem apstākļiem. Pārciestās grūtības mūs tikai padara stiprākus.

“Mani iedrošināja Miķelis Lisments”, saka Nauris un turpina “Dzīvē viņu neesmu saticis, tikai lasījis grāmatas par viņu. Mums no viņa ir daudz ko mācīties. Ja viņš varēja aizbraukt uz Maskavu un pārliecināt turienes funkcionārus, tad mums jāspēj aizbraukt uz Briseli. Roja ir perspektīva vieta, kur dzīvot, tādu nav daudz. Mums tikai vajag to stāstīt un teikt cilvēkiem”.

Dace Klabere

4. maijā - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 30. gadadiena!

Šogad 4. maijā izpaliks jau iecienītā mūsu ļaužu tikšanās svētkos pie kopīgi balti klātiem galdiem savos ciemos vai koncertā. Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas trīsdesmitgadi atzīmēsim bez publiskiem pasākumiem klātienē. Tos nevar svinēt arī plašā draugu un tuvinieku lokā. Bet ir lietas, ko mēs varam darīt, lai atzīmētu šo mums visiem tik svarīgo notikumu:

  • celsim godā mūsu karogu;
  • klāsim baltu galdautu lielākam vai mazākam saimes galdam un gatavosim svētku pusdienas savā mājā, kāds varbūt to darīs viens, bet tas nekas;
  • radīsim svētku sveicienu savā logā - tagad ir sācies ziedēšanas laiks, kāpēc gan nevarētu uzziedēt māju logi;
  • ja proti spēlēt kādu instrumentu, muzicē sev un kaimiņiem par prieku;
  • pārrunāsim ģimenē tā laika sajūtas - kā ar satrauktām sirdīm gaidījām un skaitījām katru PAR mūsu brīvībai! Stāstīsim par to bērniem;
  • apsekosim, kā izauguši 100gadei par godu stādītie ozoliņi novadā (ievērojot distancēšanos);
  • skatīsimies latviešu filmas un klausīsimies latviešu Atmodas laika mūziku.

Dalīsimies ar savām šīs dienas fotogrāfijām sociālajā vietnē facebook, lietojot mirkļbirku #4maijsrojasnovadā , lai ir ko atcerēties, jo arī tā būs vēsture!

MĒS ESAM LATVIJA!

Dace Broka,
Rojas novada kultūras pasākumu organizatore

Biedrības „Talsu rajona partnerība” sludinājums

Biedrība „Talsu rajona partnerība” izsludina atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanas 7.kārtu Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam apakšpasākuma 19.2. „Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātēs: 19.2.2. „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas”.

 

Termiņš, kad tiks uzsākta projektu iesnieguma pieņemšana

2020.gada 22.maijs – 22.jūnijs.

Sludinājuma kopsumma

 

167 602,34 EUR

Projektu  īstenošanas termiņš

1. Ja tiek veikta būvniecība, teritorijas labiekārtošana  - projekta īstenošanas termiņš ir 2 gadi no LAD lēmuma pieņemšanas dienas par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

2. Ja projektu īsteno aktivitātē „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” un projektā paredzēta izmaksu pozīcija „Ar projektu saistītā personāla atalgojuma un darbības nodrošināšana” izmaksas nepārsniedz 15 % no kopējās attiecināmo izmaksu summas – projekta īstenošanas termiņš ir 2 gadi no LAD lēmuma pieņemšanas dienas par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

3. Pārējiem  projektiem projektu  īstenošanas  termiņš  ir 1 gads no LAD lēmuma pieņemšanas dienas par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

 

Mērķis

Veicināt kvalitatīvas dzīves vides, publiskās infrastruktūras attīstību, sabiedrībai pieejamu objektu, infrastruktūras  atjaunošanu un labiekārtošanu, jaunas infrastruktūras izveidošanu partnerības teritorijā un attīstīt pilsoniskās sabiedrības veidošanos un iedzīvotāju apvienību darbību.

Rīcība – ELFLA 3

Publiskās infrastruktūras pieejamības uzlabošana un attīstība, sabiedrisko aktivitāšu dažādošana, sabiedrības ierosināto aktivitāšu atbalsts vietējo kopienu attīstībai.”

Atbalsta apmērs 

161 602,34 EUR

Atbilstošā MK Noteikumu Nr.590 5.punktā minētā darbība

5.2.1.) Vietējās teritorijas, t.sk. dabas un kultūras objektu sakārtošanai, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un sasniedzamību.

5.2.2.) Sabiedrisko aktivitāšu, ieskaitot apmācību un interešu klubu, sociālās aprūpes vietu, kultūras, vides aizsardzības, sporta un citu brīvā laika pavadīšanas veidu, dažādošana vietējiem iedzīvotājiem.

Rīcības apraksts

Rīcības ietvaros paredzēts atbalstīt vietējās teritorijas objektu sakārtošanu - apdzīvoto vietu publiskās infrastruktūras izveidošanu, labiekārtošanu un uzlabošanu, kultūras materiālā un nemateriālā mantojuma, un sakrālā mantojuma saglabāšanu, kvalitatīvu pakalpojumu pieejamības un sasniedzamības nodrošināšanu, sabiedrisko organizāciju aktivitāšu iedzīvotāju interešu nodrošināšanu.

Atbalsts tiks sniegts sekojošām aktivitātēm:

1.      Esošo brīvā laika pavadīšanas, sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu vai ēku labiekārtošana, pieejamības nodrošināšana.

2.      Jaunu pamatlīdzekļu iegāde, kas saistīta ar brīvā laika pavadīšanas iespējām (sports, deja,  dziesma, mūzika, māksla, radošā attīstība).

3.      Būvniecības izmaksas, jaunu būvmateriālu iegāde.

4.      Atbalstu iespējams saņemt dabas taku, veloceliņu, brīvdabas estrādes, parku, sporta un bērnu rotaļu laukumu, u.c. publiskās infrastruktūras labiekārtošanai/izbūvei/izveidošanai.

5.      Ja plānots īstenot infrastruktūras projektu, tā nepieciešamība ir apstiprināta pašvaldību attīstības plānos.

Izvērtējot esošo situāciju biedrības “Talsu rajona partnerība”darbības teritorijā  plānoto aktivitāšu nepieciešamību, lietderību un atbalstītos projektus,  Rīcībā netiek atbalstītas sekojošas aktivitātes:

1.      Jaunu ēku būvniecībai vai rekonstrukcijai brīvā laika pavadīšanas un sociālo pakalpojumu centru izveidei.

2.      Jaunu ģērētavu izveide vai esošo labiekārtošana vai rekonstrukcija.

Sabiedriskā labuma projekts ir projekts, kuru īsteno aktivitātē „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas”, kurā plānotajam mērķim nav komerciāla rakstura, par kura rezultātu netiek prasīta samaksa un kurš ir publiski pieejams. Sabiedriksā labuma projekts nav kvalificējams kā valsts atbalsts, izņemot ja saimnieciskās darbības īstnošanai tiek sakrārtota teritorija (uzbrauktuves, bezmaksas stāvlaukums, liftus, durvis, tualetes, dušas telpas) pielāgojot to personām ar dzirdes, redzes vai kustību traucējumiem, ratiņkrēslu un ratiņu lietotājiem. 

Maksimālā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam (euro).

20 000,00 euro

Maksimālā atbalsta intensitāte ( %)

90 % - sabiedriskā labuma projektiem

Darbības teritorija

·         Biedrības “Talsu rajona partnerība” teritorija.

 

Rīcība – ELFLA 4

„ Ieguldījums mūžizglītības un interešu izglītības attīstībā”

 

Atbalsta apmērs 

6000,00 EUR

Atbilstošā MK Noteikumu Nr.590 5.punktā minētā darbība

5.2.2.) Sabiedrisko aktivitāšu, ieskaitot apmācību un interešu klubu, sociālās aprūpes vietu, kultūras, vides aizsardzības, sporta un citu brīvā laika pavadīšanas veidu, dažādošana vietējiem iedzīvotājiem.

Rīcības apraksts

 Rīcības ietvaros paredzēts atbalstīt partnerības teritorijas iedzīvotāju mūžīzglītības un interešu izglītības attīstību, nodrošinot apmācību, semināru, meistarklašu organizēšanu.

Atbalsts tiek sniegts sekojoši:

1. Lektora pakalpojuma izmaksas.

2. Telpu noma.

3. Mācību inventārs - materiāli, kas nepieciešami semināru norisei, piemēram, diegi, dzija, kancelejas preces - rokdarbu, zīmēšanas, veidošanas u.c meistarklasēm vai semināriem.

4. Kafijas pauze.

Rīcības ietvaros netiek atbalstīta būvniecība un pamatlīdzekļu iegāde.

Apmācību projektu var iesniegt biedrība vai nodibinājums, un apmācībās  piedalās vismaz pieci dalībnieki.

Obligāta prasība iesniedzot projekta pieteikumu – pievienota detalizēta programma.

Maksimālā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam (euro).

2000,00 euro vienam projektam

 

Maksimālā atbalsta intensitāte ( %)

90 % - sabiedriskā labuma projektiem

Darbības teritorija

Biedrības “Talsu rajona partnerība” teritorija.

Kontaktinformācija

Ar biedrības „Talsu rajona partnerība” SVVA stratēģiju 2015.-2020.gadam, Vērtēšanas kritēriju METODIKU un nepieciešamo dokumentāciju var iepazīties klātienē biedrības birojā Kr.Valdemāra iela 21a, Talsi, Talsu novads, LV – 3201 vai  elektroniski biedrības mājas lapā: www.talsupartneriba.lv, Lauku atbalsta dienesta (LAD) mājas lapā: www.lad.gov.lv.

Projekta iesniegumus var iesniegt TIKAI elektroniski LAD elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS).

Kontaktpersona: Administratīvā  vadītāja Lolita Muceniece  – tel. 22328884, talsu.partneriba@inbox.lv

Ziņas