Ziņas

RADOŠĀ NODARBĪBA ROJAS TŪRISMA INFORMĀCIJAS CENTRĀ

7. decembrī plkst. 12.00 Rojas tūrisma informācijas centrā notiks radošā nodarbība piespraužu jeb brošu veidošanā. Dalībniekiem būs iespējams iemācīties pašiem izgatavot greznu piespraudi no pērlītēm. Nodarbību vadīs mūsu pašu novadniece – Līga Antāne, kuras izgatavotās piespraudes kļuvušas slavenas ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām.

Dalības maksa 5.00 EUR no personas. Materiāli iekļauti cenā. Vietu skaits ierobežots.

Sīkāka informācija un pieteikšanās pa telefonu 28630590 vai Rojas tūrisma informācijas centrā, Selgas ielā 14e, Rojā.

Rojas novada bibliotēkā

25. novembrī bibliotēka atvērta līdz 14.00.

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Līdz novembra beigām aicinām apskatīt izstādes:

  • “Piemini Latviju!” ar 1920.-1930. gados izdotajām grāmatām par Latviju no Viļņa Paegles kolekcijas.
  • Līvijas Semičenkovas rokdarbi.

30. novembrī 12.00 literāri muzikāla pēcpusdiena “Kad runā sirds”.

Apsveikums

Lāčplēša dienā Roja solidarizējas ar visu Latviju

Lāčplēša diena – Latvijas brīvības cīņu visplašāk svinētā diena. Diena, kad īpaši atceramies un godinām visus, kuri izcīnījuši neatkarīgu Latvijas valsti. Šogad svinam 100 gadu jubileju vēsturiskajai dienai, kad neatkarīgās un jaunās Latvijas karavīri padzina no Pārdaugavas Bermonta - Avalova karaspēku. Solidarizējoties ar savas valsts patriotiem visā Latvijā, arī Rojā ļaudis devās lāpu gājienā, bet mājās palicēji, domās kavējoties pagātnes notikumos, logos iededza svecītes.

Tradicionāli lāpu gājienā pirmā pieturas vieta bija pie mūsu šī laika brīvības cīnītāja Gvido Zvaigznes piemiņas vietas Rojas vidusskolas pagalmā. Gājiens noslēdzās laukumā pie Rojas kultūras centra. Tur ar svētku uzrunu pie klātesošajiem vērsās Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, sveicinot ikvienu, kurš šajā vakarā ar sveces vai lāpas liesmiņu apliecināja, ka viņam ir svarīgs tas, kas notiek Latvijā, un vēlēja ikvienam šo gaismu tvert savai sirdij, dvēselei un gara stiprumam. Gājiena dalībniekus uzrunāja arī zemessargu 46. kājnieku bataljona kapteinis Uldis Plāte, skanēja zemessargu un Rojas kultūras centra sarūpēts koncerts.

Katru gadu Valsts prezidenta kanceleja organizē Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltītu skolēnu radošo darbu konkursu. Konkursa uzdevums ir sagatavot

runu par konkrētu tēmu. Šī gada temats - “Mūsdienu varonības tēli Latvijā”. Konkursā piedalījās divas Rojas vidusskolas skolnieces – Eva Kirilova un Megija Janševica, kuras abas bija uzaicinātas ciemos pie Valsts prezidenta. Abu meiteņu darbi ļoti sasaucas ar šī – Patriotu mēneša – noskaņojumu, tādēļ publicēju 10. klases skolnieces Megijas Janševicas darbu, kuru viņa nolasīja arī Lāčplēša dienas svinīgajā pasākumā Gvido Zvaigznes piemiņas vietā.

“Kas ir varonis? Ko šī persona ir paveikusi, lai to godātu šādā vārdā? Mana atbilde ir šāda. Mūsu valsts varonis jeb varoņi ir tauta. Tie esam mēs visi, katrs savas drosmes izvērtēts.

Mēs ikdienā bieži aizmirstam īsto nozīmi vārdam ‘’Varonis’’. Tad, kas mums katram ir valsts varonis? Mans valsts varonis ir cilvēks, kurš ar visiem spēkiem apzinās savu vērtību būt valsts patriota vietā, kurš spēs doties aizstāvībā pār savu valsti, ja tas būs nepieciešams. Cilvēks, kura sirds pieder vietai, kurā viņš ir uzaudzis. Tas, kuram svarīga ir ģimene, tās mīlestība un labklājība.

Manuprāt, mēs katrs varam kļūt par varoni, tikai savā jomā. Mūsu valsts ir apveltīta ar varoņiem. Mūsu varoņi ir cilvēki, kuri ikdienā ziedo savu dzīvību, lai palīdzētu mums. Cilvēki, kuri cīnās par mūsu veselību, kuri palīdz un dod iespēju mums izglītoties un cilvēki, kuri savu ikdienu saista, lai mūs aizsargātu no visiem draudiem, kuri mūs var sagaidīt te pat blakus. Mūsu valsts varonis var būt vienkārša veikala pārdevēja, kura katru dienu kādam cilvēkam novēlēs – „lai jauka diena’’! Dažkārt ar to pietiek. Mēs vienmēr būsim pateicīgi šiem cilvēkiem par viņu spēju būt cilvēcīgiem un nēsāt daļiņu no vārda ‘’Varonis’’.

Kā jau teicu, mans valsts varonis ir cilvēks, bet viņam nav konkrēts vārds. Tā ir persona, kura pazīst savu valsti, savas mājas, savu Tēvu zemi. Es vienkārši zinu un ticu, ka šis cilvēks ir.

Pateicoties mūsu tautas varonībai, mēs varam dzīvot savā valstī, kurai ir sava teritorija un runāt savā valodā. Tautai, kura mēs esam pašlaik, ir liela nozīme, jo mēs savas pozīcijas esam  nostiprinājuši ilgā laika periodā. Doma par to, kas notiks tālāk, nākotnē, dažkārt rosina mūsos bailes, kuras nav vajadzīgas, jo varonis nekad nebaidās. Viņš dodas pretī nezināmajam un nedomā par to, kas viņu sagaida. Viņam ir šī ticība un mīlestība pret to, par ko viņš cīnās.

Mēs varam kļūt par tautas varoņiem ar ticību un mīlestību, bet tai jābūt patiesai un īstai. Tikai tā mēs spēsim viens otru atbalstīt un palīdzēt grūtos brīžos. Tikai tā mēs spēsim būt vienoti. Tikai tā mēs kļūsim par varoņiem un vienotu tautu. Mēs tiecamies iet pa to ceļu, kurš mūs vedīs pretī ilgai un vienotai laimei.

Mūsdienu varonis, ir daļa no mūsu valsts. Mūsu valsts ir vieta, kurā saglabājas ticība par to, ka nākotne būs vēl labāka, ka laime būs ilga, un, ka vienmēr atcerēsimies pateikties saviem varoņiem.

Mēs esam ceļā uz vienotu laimi un varoņa cienīgu mūžu.”

Dace Klabere

Ziņas