Ziņas

Rojas muzejā – zemūdens krāsainā pasaule

Pašā Zvejnieksvētku priekšvakarā Rojas Jūras muzeja izstāžu zālē tika atklāta fotogrāfiju izstāde “Latvju zēni zemūdens pasaulē”. Izstādes veidotājus sveica Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa un Rojas Jūras zvejniecības muzeja vadītāja Inese Indriksone.

Inese pastāstīja, ka tieši pirms gada, pateicoties Jāņa Megņa iniciatīvai, muzejā tika atklāta izstāde “Latvju zēni pasaules jūrās”, kas deva iespēju izstādes apmeklētājiem neklātienē paceļot pasaules jūrās. Tad arī notikusi neformāla vienošanās pēc gada atkal atklāt izstādi, kas būtu veltīta jūras tēmai. Jānis savu vārdu turēja, un šī gada izstādes apmeklētājiem ir unikāla iespēja ielūkoties noslēpumainajā zemūdens pasaulē. No Jāņa Megņa stāstītā uzzinājām, ka pagājušā gada novembrī viņš kopā ar domubiedriem nedēļu pavadījis, nirstot Sarkanajā jūrā. Tā kā viņa draugam Gintam Astičam pieder profesionāla kamera, Jānis pierunājis Gintu padalīties ar nofotografēto, kā rezultātā tapusi izstāde. Kā var spriest pēc draudīgās haizivs fotogrāfijas, niršana ir skaists, bet riskants vaļasprieks. Izrādās, ka pēc atrašanās lielā dziļumā, nirstot uz augšu, noteikts laiks ir jāpavada tā saucamajā drošajā dziļumā, kurā mājo arī haizivis, kurām droši vien liekas, ka nupat ir atbraukusi bufete… Bet fotogrāfiju autors Gints Astičs uz jautājumu, kur pasaule ir skaistāka – zem vai virs ūdens, atbildēja, ka tās ir lietas, ko nevar salīdzināt – katrā vietā savs skaistums.

Izstādi vēl varat aplūkot līdz 25. jūlijam.

Dace Klabere

3 attēli

26.-28. jūlijs “ROJAS KINO BRĪVDIENAS”

Ceturtdiena, 26. jūlijs,-
Kaltenes klubs un kempings “Melnsils”

19.00 “ZIEDONIS” (2018.g), režisore Kristīne Vanaga.
Filma ir stāsts par interesantu personību - diriģentu, mūziķi, komponistu, kultūras darbinieku Ziedoni Lindi. Viņš Latvijas Ziemeļkurzemes piekrastes zvejniekciemā Rojā kultūras jomā darbojās vairāk nekā 30 gadus un atstājis ap 2000 sacerētu  skaņdarbu un dziesmu notis. Filmā izveidotais stāsts iepazīstina ar  viņa talantīgo, daudzšķautņaino un humorpilno personību, ļauj ieraudzīt sen aizmirstus dokumentālus kadrus, ieraudzīt savus un viņa laikabiedrus. Filmas garums 55 min.

20.00  “DZIESMUVARA” (2018. g.), režisors Askolds Saulītis. Tas ir stāsts par mums pašiem, par Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību dinamiskajā un mainīgajā laika ritā vairāk nekā simts gadu garumā - no tās pašiem pirmsākumiem līdz Trešās atmodas sākumam. Simboliskā veidā par tās galveno stāstnieku un notikumu vērotāju izraudzīts karavīrs, lidotājs, mūziķis un korists Jānis Osvalds Muižnieks. Filmā daudz izmantoti citāti no viņa grāmatas „Putnu ceļš”, kā arī vēsturiskas fotogrāfijas un kino arhīvi. Scenārija autors - Dainis Īvāns. Filmas garums 58 min.
21.00 "SEPTIŅDESMITIE. SPOŽUMS UN POSTS". Otrā filma triloģijā par Latvijas rokmūzikas vēsturi “Savējie sapratīs” (2017.g), režisors - Mareks Berents un Kristians Luhaers. “Savējie sapratīs” ir dinamiska dokumentālo filmu triloģija par latviešu rokmūzikas vēsturi no tās pirmsākumiem 60tajos gados līdz pat valstiskās neatkarības atgūšanai 90to gadu sākumā. Sēriju veido 3 filmas, kas atsevišķi veltītas notikumiem katrā dekādē. Filmas varoņi - Latvijas rokmūziķi, kas, spītējot cenzūrai un aizliegumiem, atļāvās publiski paust mūsu alkas pēc brīvības un neatkarības.

Tikšanās ar režisoru Mareku Berentu pirms filmas seansa Kaltenē, pēc filmas seansa – Melnsilā.

Piektdiena, 27. jūlijs, brīvdabas kinozāles Rojā

Atpūtas centrs “Otra puse”, Jūras iela 6
No plkst.22.00DUBULTĀ DZĪVE. SEKSS UN PSRS” (2018. g.). Pirms filmas tikšanās ar režisori Ināru Kolmani. Ironiski, traģikas un humora pilni stāsti par Homo Sovieticus jeb Padomju cilvēku, kura dzīvē nebija vietas seksam, tikai mīlestībai pret plašo Padomju Savienību. Filmas garums 60 min.
“BRĪNIŠĶĪGIE LŪZERI. CITA PASAULE” (2017. g.). Pirms filmas operatora Ivara Zviedra ievadvārdi. Filma “Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule” atklāj neredzamo pusi riteņbraukšanas sacensībās Giro d’Italia – vienā no trim pasaulē lielākajām un grūtākajām velosportistu cīņas arēnām. Neskatoties uz velosporta popularitāti, tikai nedaudzi zina par sacensību sarežģīto, hierarhisko struktūru, kas paģēr beznosacījuma pakļaušanos un pašuzupurēšanos. Filmas centrā ir tā sauktie gregari – profesionālās riteņbraukšanas “mūki”, kuri vienmēr brauc aizmugurē, piegādā biedriem ūdeni un, jau startējot, ir nolemti zaudēt. Filmas garums 71min.
“Kinokrāns”, Selgas iela 1
No plkst.21.30 “ZĀĢERI” (2017. g.), režisori Ivars Zviedris, Andris Kalnozols.  Pirms filmas tikšanās ar režisoru Ivaru Zviedri. Koks ir Latvijas eksporta smagsvars, tomēr peļņa nav viegla. Romāns savā mežizstrādes biznesa vidē cenšas realizēt ideālo modeli, lai pasūtītājs ir apmierināts ar darba kvalitāti, bet strādnieks saņem regulāru un smagajam darbam adekvātu samaksu. Pasūtītāji nemaksā, zāģeri neievēro Romāna izstrādātos ētikas noteikumus. Smags darbs tālu prom no ģimenēm, kautiņi, dzeršana, bēgšana un atgriešanās. Tikmēr mežs lēni pārtop kailcirtē. Filmas garums 90 min.

 “DZIESMUVARA” (2018. g.), režisors Askolds Saulītis. Tas ir stāsts par mums pašiem, par Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību dinamiskajā un mainīgajā laika ritā vairāk nekā simts gadu garumā - no tās pašiem pirmsākumiem līdz Trešās atmodas sākumam. Simboliskā veidā par tās galveno stāstnieku un notikumu vērotāju izraudzīts karavīrs, lidotājs, mūziķis un korists Jānis Osvalds Muižnieks. Filmā daudz izmantoti citāti no viņa grāmatas „Putnu ceļš”, kā arī vēsturiskas fotogrāfijas un kino arhīvi. Filmas garums 58 min.
Kino “Strimala”, vecā Rojas vidusskolas katlumāja
No plkst.22.00 VIDEOFILMAS PAR ROJU LAIKU LOKOS.

 Sestdiena, 28. jūlijs, lielais ekrāns Rojas pludmalē

No plkst.20.30  Jaunjelgavas gleznotāju performance "AKMEŅI LATVIEŠA DZĪVĒ UN SADZĪVĒ”.

No plkst.21.00 ROJA ART LAB mākslinieku POP-UP izstādes un performances.

21.30  Prologs filmai PŪTĒJU ORĶESTRA “TALSI” tauru skaņās, diriģents Raitis Rērihs.
22.00  Jaunā latviešu spēlfilma “BILLE” (2018. g.). Filma visai ģimenei pēc Vizmas Belševicas stāsta motīviem.  Pirms filmas režisores Ināras Kolmanes ievadvārdi. Smeldzīgs, vienlaikus dzīvi apliecinošs, asprātīgs un cerību pilns stāsts par kāda cilvēkbērna pieaugšanu un attiecībām ar pasauli pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu nogalē Latvijā. Filmas garums 1st 40 min.

Nakts seanss “ČETRI BALTI KREKLI” (1967. g.).  Režisora Rolanda Kalniņa leģendārā filma, kas šī gada maijā Kannu starptautiskā festivāla programmā “Kannu klasika/Cannes Classics” pārsteidza gan ar savu kinovalodu, it īpaši izsmalcināto, eleganto operatora darbu, gan arī ar savu sociālkritisko spēku. “Četri balti krekli” ir viena no pazīstamākajām Rolanda Kalniņa spēlfilmām ar ļoti sarežģītu likteni – uzņemta 1967. gadā, tā perfekti iederas tālaika kinopasaulē valdošajās modernisma tendencēs, taču savas brīvdomības, jauneklīgās enerģijas un dzēlīgās ironijas dēļ Latvijā pilnvērtīgu ekrāna dzīvi uzsāka tikai 20 gadus pēc tās uzņemšanas, bet līdz tam tika nolikta plauktā un izslēgta no Latvijas kino procesiem. 51 gadu pēc filmas uzņemšanas, tā nonāca visas kino pasaules uzmanības centrā. Filmas stāsts ir par jaunekli Cēzaru Kalniņu, kas raksta brīvdomīgas dziesmas un muzicē pašdarbības ansamblī "Optimisti”. Kādā no koncertiem ierodas kultūras darbiniece Anita Sondore, kas uzraksta sūdzību par frivoliem tekstiem… Filmas garums 1st 13min.

Latvija – rakstu rakstiem izdancota, greznām dziesmām piedziedāta

Rakstu rakstiem izdancota, greznām dziesmām piedziedāta šogad ir mūsu mīļā Latvija. Ir Latvijas simtgade, ir Dziesmu un Deju svētku gads, un katrs sevi cienošs pašdarbības kolektīvs ieliek savas mīlestības artavu kopējā Latvijas jubilejas svētku vainagā.

Arī Rojas kultūras centra pašdarbnieki aktīvi piedalījās šajos pasākumos. Dziesmu svētku garu izdzīvoja mūsu novada dziedātājas - senioru dāmu koris “Banga” un sieviešu koris “Kalva”. Dziesmusvētkos, kad visi ir vienoti - gan dalībnieki, gan skatītāji un pat nejauši garāmgājēji, nereti pārņem saviļņojuma un prieka trīsas, kas ļauj aizmirst gan garos mēģinājumu vakarus, gan grūtības un dažu labu neērtību. Tad esam lepni un pacilāti, un dziedāt netraucē ne lietus, ne stiprāka vēja brāzma. Ir tikai prieks un lepnums būt kopā ar visiem, un neizmērojams gandarījums. Arī mūsu senioru kora “Banga’’ kundzes, neskatoties uz saviem “zelta” gadiem, bija mundras Dziesmusvētku dalībnieces. Paldies diriģentei Aigai Kažai par kora uz svētkiem izdziedāto ceļazīmi! Kolektīvs jau pirmdienā, 2. jūlijā, senioru koru sadziedāšanās koncertā, priecēja skatītājus Esplanādē un, protams, arī noslēguma koncertā Mežaparkā. Tāpat sieviešu koris “Kalva”, kura moto šajos svētkos bija

“,,Kalva” Rīgu dimdināja!”, sestdien un svētdien ievija savas skanīgās balsis Dziesmu svētku lielkoncertos. Paldies diriģentēm Jolantai Raugai un Baibai Muskarei!

 Šie svētki paliks kā neaizmirstams, pozitīvs pārdzīvojums ikvienai dziedātājai!

Dziesmu svētku noskaņu piedzīvoja arī deju kopa “Gaspažiņas”. 9. jūnijā Olainē notika Latvijas senioru deju lielkoncerts “Latvija - dejas dzīpariem vīta’’, veltīts Latvijas simtgadei. Sadejoja vairāk nekā 600 dejotāji – seniori no visas republikas: Vidzemes, Zemgales, Kurzemes, Latgales un Rīgas. Koncerta programmā bija iekļautas un visi deju kolektīvi no Kurzemes svētkos izpildīja trīs “Gaspažiņu” vadītājas Ārijas Veides sacerētas dejas - “Austi, saulīt, rītā agri”, “Caur sidraba birzi gāju” un “Ziķerdancis”. Arī Latgales kolektīvi dejoja Ārijas radītas dejas. Senioru dāmu deju kopu kustība Latvijā ir plaši pārstāvēta visos novados un, ļoti iespējams, ka arī šie kolektīvi nākotnē varēs vienoties koncertā Dziesmu un Deju svētkos.

Lai dziesma un deja priecē sirdi ikvienam un piešķir košumu ikdienā!

Ārija Veide

Rojā ierodas Somijas lielākā jahtkluba burātāji

10. jūlijā Rojas ostu apmeklēja lielākā Somijas jahtkluba “Merikarfut” 37 jahtas. Kā pastāstīja Rojas ostas pārvaldnieks Jānis Megnis, jahtklubā ir vairāk nekā 5000 biedru un viņu viesošanās Rojā nebija nejauša. Rojas ostas pārvaldes pārstāvji mērķtiecīgi apmeklē izstādes, kurās pulcējas burātāji un popularizē Roju kā interesantu galapunktu.

Igaunijas-Latvijas Pārrobežu projekta “Uzlabota jahtu ostu infrastruktūra un ostu tīkla attīstība Igaunijā un Latvijā” ietvaros Rojas ostā pēc jahtu sezonas beigām tiks veikta ostas padziļināšana, bet nākamgad tiks stiprināti krasti un uzstādītas peldošās piestātnes. Projekta ietvaros ir paredzēti arī šādi marketinga pasākumi, reklamējot jahtu tūrismu Rojas ostā. Somu viesi bija ļoti apmierināti ar Rojas ostas apmeklējumu un šķiroties apliecināja, ka viņiem atklājies jauns ceļamērķis. “Kaut vai tikai desmitā daļa no šī jahtkluba katru gadu ieradīsies Rojā, tas jau būs ļoti daudz”, savu prieku par izveidojušos sadarbību pauda ostas pārvaldnieks.

Dace Klabere

Ziņas