Ziņas

Baiba Beraģe – cilvēks, kas savā darbā iegulda sirdi un dvēseli

Atpakaļ

Svētdien, 4. oktobrī, Latvijā atzīmēja Skolotāju dienu. Tā ir reize, kad atceramies savus skolotājus un sakām paldies. Vienlaikus šī diena ir iespēja padomāt par izaicinājumu, ar ko sastopas visai sabiedrībai tik nozīmīgā profesija. Diemžēl, kā rāda starptautisks pētījums, tikai ceturtā daļa Latvijas skolotāju uzskata, ka viņu arods sabiedrībā ir cienīts. Par to, ko šis darbs prasa no paša skolotāja un izaicinājumiem, ar ko skolotāji sastopas diendienā, saruna ar Rojas Mūzikas un mākslas skolas direktori Baibu Beraģi, kurai sācies otrs mācību gads, esot direktores amatā.

No pianistes par akordeonisti

Interese par mūziku Baibai radusies vien 10 gadu vecumā, un tad viņa arī paudusi vēlmi mācīties spēlēt klavieres. Taču klase jau bijusi nokomplektēta, un meitenei piedāvāts mācīties akordeona vai flautas spēli. Tā kā akordeonam vismaz bija taustiņi, Baiba izvēlējusies šo mūzikas instrumentu un savu toreizējo izvēli nekad nav nožēlojusi. Bijuši jau brīži gan skolas, gan studiju laikos, kad gribējies visu mest malā, bet tagad Baiba pēc pieredzes zina teikt, ka nav bijis bērnu, kas kādā mirklī nebūtu gribējuši no skolas izstāties. Baiba saka vislielāko paldies savai skolotājai Marutai Zemturei, kura vienmēr pratusi atrast motivāciju, kādēļ mācības jāturpina. “Bez viņas atbalsta es nebūtu ne šeit, ne Rojā”, ir pārliecināta Baiba. Mūzikas skolas periods bijis ļoti intensīvs – mēģinājumi, koncerti. Vidusskolas gados gan slodze bijusi smaga, arī psiholoģiski bijis grūti. Baiba saka paldies arī savām klases audzinātājām Veltai Mitenbergai un Virgīnijai Mūrniecei. Skolotājas allaž atbalstījušas bērnus, kuri mācījušies divās skolās, un šajā jautājumā problēmas nekad nav radušās. Skolotāja profesija pašlaik nav prestiža, tāpēc arī studiju gados Baiba svārstījusies, vai viņai tas ir vajadzīgs? Daudzu gadu garumā viņa bija lolojusi sapni par jurisprudenci, ko realizēja pēc vairākiem gadiem, absolvējot Biznesa augstskolu “Turība”. Šī gada februārī Baiba ieguvusi arī maģistra grādu izglītības vadībā.

Atgriešanās skolā

Pēc vairākiem gadiem Baiba atgriezās skolā kā akordeona spēles pedagogs. Viņa joprojām atceras, ar kādu bijību vērusi skolas durvis.  Direktore smej, ka, piemēram, skolotāja Zemture viņai nekad nebūs vienkārši Maruta, bet gan skolotāja Zemture. Bet atgriezties bijis viegli. “Rojas mūzikas skolu vienmēr saukšu par savējo. Lai kur es studēju, Roja bija mana īpašā vieta”, atceras Baiba. Sākotnēji viņa savu sirdi un dvēseli atdeva skolai kā audzēkne, vēlāk kā pedagoģe, nu jau kā direktore.

Direktores amatā

Sākums nebijis viegls tādā nozīmē, ka neviena skola nesagatavo pedagogu kā standartu. Ir vajadzīga pieredze, bet, kamēr tā rodas, paiet zināms laiks. Skolā Baiba ir no 2008. gada. “Zināju, ka gribu būt šeit, un es esmu šeit. Esmu savās mājās, savas sirds vietā. Tajā mirklī citas izvēles nebija”, pauž Baiba.

Pirmais gads direktores amatā bijis ļoti izaicinošs, dinamisks un paskrējis vēja spārniem. Bieži nācies strādāt nestandarta situācijās un pieņemt nestandarta lēmumus, bet kopumā direktore pirmo gadu šajā amatā vērtē pozitīvi. Stājoties amatā, pirmkārt viņas mērķis bijis nodrošināt pilnvērtīgu mācību procesu, un tas arī izdevies, neskatoties uz situāciju, kādā visi nonāca martā. Otro gadu pēc kārtas ir noturēts pastāvīgs audzēkņu skaits – 115, kas arī priecē. Neskatoties uz grūtībām, ir piesaistīti jauni pedagogi, un arī iepriekšējais kolektīvs ir noturīgs un nemainās. Visiem kopā esot, gads paskrējis ļoti ātri un piedzīvots patiešām daudz. Baiba no sirds pateicas savai vietniecei Aijai Kaļiņičenko par to, ka viņa piekrita uzaicinājumam strādāt kopā. Direktorei Aija ir neiedomājams atbalsts it visā.  Aijas idejas un pienesums skolai ir nenovērtējams. Viņa bagātina skolas mācību procesu, svētku pasākumus, arī audzināšanas plānā ieviestas Aijas idejas.

Jau padarītais un nākotnes vīzijas

Pirmajā gadā skolā veikta visu dokumentu sakārtošana, piesaistīti jauni pedagogi.  Arī nākotnē Baiba redz cilvēkus, kuri jau ir uzrunāti, lai viņi būtu tieši šeit. Tie ir mūsu pašu cilvēki, mūsu absolventi. Direktore vēlas, lai pēc studijām viņi atgriežas mājās un turpina šeit strādāt. Ir ieviestas skolvadības sistēmas e klase, kas sevi veiksmīgi pierādīja tieši attālinātajā mācību procesā. Baiba uzsver, ka skolotājiem vienmēr jābūt radošiem, un par to, ka viņi tādi ir, liecina dažādie skolas pasākumi. Otro gadu pēc kārtas notiek solfedžo festivāls. Mākslas skolas audzēkņi arī sasparojušies dažādiem jaunumiem. Veiksmīga sadarbība izveidojusies ar skolas izglītības padomi. Direktore priecājas, ka tas ir viņas veiksmes stāsts. Tajā darbojas gan vecāki, gan audzēkņi un pedagogi. Viņi visi kopā ienes jaunas idejas, kā uzlabot skolas dzīvi, kā padarīt interesantāku mācību procesu audzēkņiem. Pagājušajā gadā ļoti veiksmīgi izdevies noorganizēt mācību ekskursiju uz Liepājas mūzikas vidusskolu. Izglītības padome iesaistās arī materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanā. Mākslas skola jau ir saņēmusi dāvinājumā no Andra Krūzmaņa sen loloto gaismas galdu. Tās ir lietas, ko direktorei pagaidām izdevies īstenot, jo patiesībā jau laika ir bijis pavisam maz, jo kopš marta skolā noritēja tikai attālinātais mācību process.

Krīzes laiks

Šo laiku direktore vērtē, kā ļoti smagu. Bija vajadzīgs psiholoģisks atbalsts gan audzēkņiem, gan pedagogiem. Tā bija nestandarta situācija, kad neviens nezināja, ko nesīs nākamā diena un vai atkal nebūs jāpārorganizē viss mācību process. Baiba Beraģe ļoti cer, ka tas neatgriezīsies, jo to nevar nosaukt par pilnvērtīgu mācību procesu. Rojas Mūzikas un mākslas skola bija viena no retajām skolām, kas tajā laikā saglabāja vērtēšanas sistēmu kā tādu. Bērns 5-6 gadus ir mācījies un nobeiguma eksāmenos viņam ieraksta ieskaitīts vai neieskaitīts. “Mēs tā negribējām un saglabājām summatīvo vērtēšanas sistēmu. Arī eksāmeni un izlaidums notika klātienē, jo uzskatīju, ka bērniem izlaidums nav tikai dokumenta pasniegšanas veids bez rokasspiediena, bet gan svētki”, stāsta direktore.

Mūzika un māksla

Māksla skola ir pavisam kaut kas cits, jo māksliniekiem ir sava, savādāka domāšana, taču direktore vienmēr ir uzsvērusi, ka abas ir viena skola un vienlīdz mīļas. Arī mākslas skolā sakārtota organizācija, viss, kas saistīts ar darba plāniem utt. Direktore domā, ka mākslas skola dažkārt paliek otrā plānā, jo māksla vairāk ir sevī vērsta. Skolā tiek darīts viss, lai atvērtu bērnu. Valsts konkursos viņiem liek prezentēt savus darbus, lai viņi mācītos runāt, uzstāties. Mūziķiem ar to nav problēmu, bet mākslas skolas bērniem mazliet ir, tāpēc skola to cenšas lauzt. Direktore atzīst, ka mākslas skola ir milzīgs atspaids visu pasākumu organizēšanā. Nav jau noslēpums, ka pasākumu dekorācijas un visas dāvanas top tikai pašu rokām. Par to direktore saka milzīgu paldies gan audzēkņiem, gan pedagogiem, kas to visu spēj realizēt. Dažkārt viņu idejas esot vienkārši fantastiskā līmenī! Direktores lielais sapnis – Mūzikas un mākslas skolai jābūt zem viena jumta. Redzot, kas notiek Kurzemes reģionā, cik daudz mūzikas skolu atdzimst, Rojai nevajadzētu atpalikt.

“Rojas ritmi”

Direktore ļoti gaida pavasari, kad notiks jau sestie “Rojas ritmi” – viņas lolojums. Viņa priecājas, ka no mazā konkursa izaudzis plaša mēroga Vislatvijas konkurss, ar kuru rēķinās, kuru gaida. Interese par konkursu ir liela. Baiba atzīst, ka tas ir viņas sirds un dvēseles darbs. Tas ir arī milzīgs darba apjoms, kad palīgā tiek ņemtas arī nakts stundas, jo savādāk tas nav paveicams. Bet tas nes arī milzīgu gandarījumu. Vēl ilgi pēc konkursa pienāk pateicības vēstules, kas ir kā bonuss negulētajām naktīm pirms konkursa. Labā atmiņā joprojām slavenie brāļi Grīnbergi, kuri ir apceļojuši puspasauli, bet atceras arī mūs, un pateicībā atbrauc šeit un koncertē bez maksas. Šogad konkurss plānots 17. aprīlī un direktore sūta visas labās domas izplatījumā, lai tas realizējas.

Skolotāju diena

Direktore domā, ka tā ir īpaša diena vismaz pašiem skolotājiem. Cik sabiedrībā šī profesija ir novērtēta, lai katrs spriež pats. Viņa tikko kā rakstījusi maģistra darbu par skolotāja prestižu un neko pozitīvu veiktajās aptaujās saskatīt diemžēl nevarējusi. Viņa domā, ka tā ir valsts sistēmas problēma. Cik ir entuziastu, kas studē pedagoģiju, kāpēc katru gadu saskaramies ar pedagogu trūkumu? Ar katru gadu paliek smagāk. Direktore domā, kamēr Latvijā neuzlabosies skolotāja prestiža jautājums, studēt gribētāju būs maz. Uz laukiem brauc strādāt tikai savas dzimtās vietas patrioti, tāpēc arī direktore tur savus audzēkņus skatiena attālumā. Viņai ir milzīgs prieks un gandarījums par Miķeli Gitendorfu, kurš aizgāja studēt uz Liepājas mūzikas vidusskolu, un skolotāja cer, ka viņš šeit atgriezīsies strādāt. Bez Miķeļa viņa vēl turot savā redzeslokā vienu jaunu kadru, un ļoti cer, ka viņš būs šeit un nesīs savu pienesumu Rojai.

Audzēkņu sasniegumi

Pagājušais mācību gads nesis ļoti labus rezultātus valsts konkursos.  Pagājušajā gadā valsts konkurss norisinājies ģitāras un akordeona spēlē. Tajos no mūsu skolas piedalījušies četri audzēkņi un visi atgriezušies ar iegūtām 3. vietām. Tas Rojas Mūzikas un mākslas skolai ir izcils rezultāts! Diemžēl vizuāli plastiskās mākslas konkurss apstājās pusceļā sakarā ar izsludināto ārkārtas situāciju. Direktorei prieks, ka jau pieminētais Miķelis Gitendorfs piedalījās arī Ineses Galantes talantu konkursā un aizcīnījās līdz pat finālam. Savukārt vizuāli plastiskās mākslas audzēkņi veiksmīgi piedalījās konkursā “Mana zeme skaistā”, kurā audzēkņi fotografēja vietējo dabu. Visus darbus skola saņēma atpakaļ kā foto gleznas. Šobrīd Esplanādē ir izstādīts Evijas Minteres darbs “Zilais cerību sivēns”, kas startēja konkursā “Vērtību sakta”. Skolas koris darbojas grupās un turpina gatavoties skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Nākotnes plāni

2021. gada janvārī skolai paredzēta akreditācija. Patiesībā skola tai lēnām gatavojas jau no pagājušā gada un direktore neredz lielus šķēršļus, lai to izietu. Notiek arī gatavošanās svētku koncertiem. Notiks valsts svētku koncerts, Ziemassvētku koncerts kultūras centrā. Paredzēts, ka janvārī ar koncertu viesosies Ventspils bigbends, taču esošajā situācijā viss vēl var mainīties. Direktore priecājas, ka jau otro gadu skolā atgriezusies sitaminstrumentu un flautas spēle. Šogad pieplūdums uz sagatavošanas klasi bijis tik liels, ka nācies piesaistīt jaunus pedagoģiskos resursus. Interešu izglītībā mazākajam audzēknim ir tikai trīs gadi. Viņam veicas labi, zēns ir viens no aktīvākajiem, un viņam bijusi jau pirmā uzstāšanās. Savukārt vecākajiem audzēkņiem ir ap gadiem sešdesmit. Direktore atgādina, ka skolā tiek pieņemti audzēkņi bez vecuma ierobežojuma un pedagogi ar viņiem strādā individuāli. Ieskaitot pašus mazākos bērnus, Interešu izglītības programmā kopā mācās 35 audzēkņi.

Jau sen ir zinātniski pierādīts, ka cilvēkiem, kas apgūst mūziku, tiek attīstīta arī labā smadzeņu puslode. Protams, ka divas skolas ir dubultslodze un dubulta atbildība, bet tas, ko tev var iedot mūzika vai māksla, lai attīstītu tavu bērnu, ir nenovērtējams ieguldījums tava bērna nākotnei, par to direktore ir pilnīgi pārliecināta, un viņai žēl, ka vecāki to dažkārt nenovērtē.

Skolas direktore pateicas Rojas novada pašvaldībai par lielo atbalstu skolas materiāli tehniskās bāzes papildināšanā. Visi skolotāji ir nodrošināti ar portatīvajiem datoriem, iegādāti jauni mūzikas instrumenti flautas, ģitāras, sitaminstrumentu spēlē, solfedžo vieglākai apgūšanai katram bērnam ir sintezators. Jauni galdi un datortehnika iegādāti mākslas skolai. Bez tā visa mācību process nebūtu tik kvalitatīvs. Šodien dators katram ir pamatlieta, kas tiek pieprasīta, lai mācību procesā tiktu izmantoti visi interneta resursi un stundas būtu interesantākas, un skolas direktore tajā nesaskata neko sliktu. Tāds ir pašreizējais laikmets, kad ik brīdi ienāk jaunas tehnoloģijas, un visu laiku ir jāmācās ne tikai audzēkņiem, bet arī pašiem pedagogiem. Kā saka direktore, nav tādas dienas, kas nenāktu ar jauniem izaicinājumiem, bet tas ļauj pedagogiem būt radošiem un neieslīgt rutīnā. Gan mākslas, gan mūzikas skolas pedagogiem aizrautībā deg acis, un direktore vēlētos, lai tā būtu arī visiem audzēkņiem.

Dace Klabere

Ziņas