Ziņas

Baltais galdauts – simbols vienotībai

Atpakaļ

4. maijā visā Latvijā, tostarp Rojas novadā, atzīmēja Baltā galdauta svētkus. Tas ir veids, kā svinēt Latvijas otro dzimšanas dienu – mūsu PAR dienu, pieminot 1990. gada 4. maiju, kad Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”- lēmumu, kas atjaunoja Latvijas suverenitāti. Svētku mērķis ir nostiprināt tradīciju 4. maijā cilvēkiem pulcēties pie galda ģimenes, draugu, kaimiņu vai savējo – cieminieku – lokā un apzināti svinēt savas valsts Neatkarības atjaunošanas gadadienu. Ikviens pasākums šajā dienā – kopīga muzicēšana, maltītes gatavošana, sportošana – var kļūt par Baltā galdauta svētku sastāvdaļu.

Rojas novadā Baltā galdauta svētkus svinēja katrā ciemā, izvēloties kopā pulcēties visiem ciema ļaudīm. Valgalciemnieki un kaltenieki bija aicināti pulcēties Ritmas Zālītes mājas pagalmā. Kā pastāstīja projekta koordinatore Egita Jansone, izrādās, ka šajās mājās ciema ļaudis pulcējušies visos laikos, un jautājumam – kur satiksimies – atbilde bijusi tikai viena – uz stūra pie Ritmas. Arī šoreiz uz stūra pie Ritmas pulcējās visdažādāko paaudžu ļaudis – sākot no 3 nedēļu veca līdz pat 87 gadiem, lai pie balti klāta galda kavētos atmiņās par kādreiz tik populārajām zaļumballēm, teātra spēlēšanu, ansamblī dziedāšanu, jo kādreiz kultūras dzīve Valgalciemā situsi augstu vilni.

Kā pastāstīja Rudes Brīvā laika pavadīšanas un jauniešu centra “Varavīksme” jaunatnes lietu speciāliste Māra Folkmane, arī Rudes iedzīvotāji bija pulcējušies parkā pie “Varavīksnes”, lai kopā atzīmētu jauko tradīciju. Svētki iesākās ar “Varavīksnes” teātra pulciņa iestudētās lugas izrādi, pēc kuras sekoja Rojupes PII “Saulespuķe” audzēkņu koncerts. Svētku turpinājumā pasākuma dalībnieki aktīvi iesaistījās viktorīnā “Manai Latvijai 100”, kurā sacentās 3 komandas. Svētki noslēdzās ar kopīgu Dinas Čubas vārītās zupas baudīšanu un saviesīgām sarunām par mūsu novada skaistākajām vietām. Māra pateicas visiem pasākuma apmeklētājiem par aktīvo līdzdalību, Dinai Čubai par gardo zupu, Endijam Čerkašinam par pasākuma apskaņošanu, skolotājai un teātra režisorei Aijai Krontālei, skolotājām Aijai Mitenbergai un Sanitai Maurei, Ingai Lēmanei, Ivetai Kļaviņai un Madarai Gerhardei par idejām un atbalstu.

Baltā galdauta svētki jau otro gadu tika svinēti arī Melnsilā. Ciema ļaudis tika aicināti izmantot šo mirkli, lai sanāktu kopā ar ģimeni un draugiem. Kā atzīmēja projekta koordinatore Ludmila Ozola, ne jau galdautā vai tā krāsā ir tā būtība, bet tas ir simbols vienotībai. Lai arī sapulcējušos melnsilnieku pulciņš bija neliels, svētki izdevās jauki. Katrs apmeklētājs Kristīnes Sauškinas vadībā varēja piedalīties radošajā darbnīcā un izšūt galda kartīti, bet Ilgas Vuckas vadībā tapa garda zupa. Ikviens apmeklētājs tika cienāts ar simtgades kliņģeri un varēja izmēģināt spēkus prāta spēlē par Latviju. Savukārt jauniešu centra lielajā zālē bija izveidota izstāde, kurā varēja aplūkot gan ciema iedzīvotāju izveidotu rokdarbu izstādi, gan arī vēsturiskas lietas, kā, piemēram, kāzu kleitas, senas fotogrāfijas, grāmatas un citas interesantas lietas. Izstāde ir aplūkojama līdz pat 18. maijam!

Ģipkas ļaudis Baltā galdauta svētkus atzīmēja pie balti klātiem galdiem blakus pagājušajā gadā stādītajam simtgades ozolam. Čaklās saimnieces Ieva Krauze un Agita Krauze jau laicīgi kūra ugunskuru, lai svētku svinētājus sagaidītu ar kūpošu zupas katlu, bet Ieviņas Svitiņas virtuvē jau iepriekšējā vakarā tika mīcīta mīkla īstai lauku saldskābmaizei, kuras garšu cieminieki iepazinuši jau iepriekšējos godos. Kāds neredzams spēks bija no mājām izvilinājis cilvēkus, no kuriem viens otrs nebija redzēts teju vai 20 gadu garumā. Turpat aiz galdiem apskatei bija iekārtota talantīgās ģipcenieces Vijas Silevičas gleznu izstāde, bet savu dejas māku ciema ļaudīm demonstrēja dejotāja, daudzu medaļu un diplomu īpašniece Megija Janševica. Silti sildīja saule, netālajās priedēs aizgūtnēm čivināja putni, fonā raisījās nesteidzīgas kaimiņu sarunas un brīdī, kad atskanēja aktiera Andra Bērziņa dziedātais “Svētvakars”, pārņēma teju vai svētlaime un sapratne – jā, šī ir tā - savas valsts svētku sajūta. Savas – vienīgās un mīlētās, un šo sajūtu nekur citur pasaulē neiegūt.

Dace Klabere

Ziņas