Ziņas

Dīvainais pavasaris Rojas muzeja darba ikdienā

Atpakaļ

Šis pavasaris mums visiem ir bijis diezgan neierasts, jo ieviesis dažādas korekcijas gan mūsu ikdienā, gan arī darba dzīvē. Lai arī gandrīz 2 mēnešu garumā muzejs apmeklētājiem bija slēgts, darbs Rojas muzejā turpinājās. Ja muzeja darba kopumu būtu jāsadala daļās, tad varētu teikt, ka muzeja darbs sastāv no 3 daļām – krājuma darba, pētnieciskā darba un komunikācijas darba jeb darba ar apmeklētājiem. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ pamatīgi tika ierobežots cilvēkiem pamanāmais muzeja darba posms – muzeja apmeklējums, jo teju vai divus mēnešus savas durvis apmeklētājiem nevarējām vērt. Jāatzīmē, ka šis ierobežojums iesākumā mums, muzeja darbiniekiem, lika justies kā no laivas izsviestiem, jo apmeklētājs Rojas muzejā vienmēr ir bijusi prioritāte. Muzeja ikdienā bieži veicam diezgan neredzamu darbu – ejam ekspedīcijās, tiekamies ar cilvēkiem, apkopojam un pētām iegūtos materiālus, digitalizējam tos un katru priekšmetu reģistrējam gan muzeja priekšmetu uzskaites grāmatās, gan arī elektroniski vadām vienotajā sistēmā – Latvijas Nacionālajā muzeju kopkatalogā, rūpējamies, lai visi muzejā esošie priekšmeti (vienības) tiktu glabātas atbilstošos apstākļos, tīrībā un kārtībā, ievērojot priekšmetu uzglabāšanai nepieciešamo mikroklimatu, jo tikai tā mēs varam saglabāt visas vēstures liecības, kas glabājas muzeja krājumā (lielākā daļa) vai izstādītas muzeja ekspozīcijās, arī nākamajām paaudzēm, kas arī ir viens no galvenajiem muzeja uzdevumiem. 

Bet, kā jau jebkuram cilvēkam, arī mums gribas padalīties ar saviem darba augļiem, kas muzeja gadījumā ir izstādes, pasākumi, ekspozīcijas, kurās jūs, mūsu apmeklētāji, variet iepazīt visa iepriekš minētā saraksta darba rezultātu – apkopotu stāstu par kādu notikumu, cilvēku vai vēstures posmu. Mēs, muzeja darbinieki, varam būt laimīgi, jo mums vienmēr ir šī iespēja palepoties, parādīt savu veikumu citiem, kas šajā pandēmijas laikā mums bija liegts. Tad nu savu darbu pārorientējām tā, lai visus spēkus veltītu šiem apmeklētājiem neredzamajiem darbiem, lai pētītu, apkopotu, kārtotu materiālus, labiekārtotu ekspozīcijas, cerot, ka atkal pavisam drīz mēs varēsim aicināt ciemos uz muzeju, lai lepotos ar savu Roju, savu novadu.

Šajā laikā ir veikts darbs muzeja jaunā projekta “Ģipkas baznīcas stāsts” realizēšanā. Februārī Valsts kultūrkapitāla fonds apstiprināja Rojas muzeja un Ģipkas baznīcas draudzes kopprojektu par baznīcas muzeja izveidi Ģipkas baznīcas torņa 2. un 3. stāvā. Projektu finansē Valsts kultūrkapitāla fonds, Ģipkas baznīcas draudze un Rojas novada dome. Šis muzeja dzīvē ir vēl nebijis projekts, kas top ciešā sadarbībā ar Ģipkas baznīcas draudzi un draudzes priekšnieku Valdi Randi. Randes kungs ir savācis ievērojamu vēsturisko materiālu un liecību klāstu par baznīcas vēsturi un ļaudīm, kuru dzīves cieši savijušās ar baznīcas likteni. Būtu muļķīgi, ja šie materiāli paliktu glabāties skaisti sakrauti kastēs, neļaujot gan novadniekiem, gan arī mūsu novada viesiem iepazīties ar tiem, uzzinot stāstu par baznīcas likteni. Tāpēc esam ļoti priecīgi par iespēju veidot jaunu izstādi/ muzeju ārpus Rojas muzeja ēkas sienām, jo vēstures izzināšana autentiskā vidē ir daudz iespaidīgāka par notikuma iepazīšanu kādā attālinātā izstāžu zālē. Ģipkas baznīca (mūra) ir celta 1860. gadā (pirms tam vēl ir bijušas 2 koka baznīcas) pēc vācu barona Osten – Sakena (Zakene) rīkojuma, kurš tolaik valdījis Dundagā. Vēstures liecībās teikts, ka baznīcā bijušas skanošākās ērģeles un greznākā kancele Ziemeļkurzemē. Nežēlīgas korekcijas baznīcas liktenī ieviesis padomju okupācijas laiks, kad 1979. gada 1. septembrī  baznīca nodega. Kāpēc un kā ugunsnelaime izcēlusies, nav noskaidrots vēl līdz šai dienai, ir tikai minējumi – vai tā bijusi ļaunprātīgi izraisīta dedzināšana, vai nejaušība. Šajā laikā mežsaimnieki bija ierīkojuši baznīcas tornī novērošanas posteni. Atmiņu stāsti liecina, ka tornis bijis arī kā jauniešu pulcēšanās un izklaides vieta. Kā tas viss notika, diemžēl droši vien arī paliks noslēpumā tīts. Reiz, kad mācītājs Juris Rubenis pāri palikušajos baznīcas mūros vadījis dievkalpojumu, ar nožēlu esot secinājis, ka šī laikam būšot viena no tām baznīcām, kurai nebūs lemts vairs atdzimt. Tomēr liktenis bija lēmis savādāk – Ģipkas baznīca sāka atdzimt.1992. gadā. Pateicoties draudzes priekšniekam Paulam Ūpim un Rojas pagasta padomei, sākušies baznīcas atjaunošanas darbi, kas turpinājušies arī nākamo draudzes vadītāju Ērika Sēnes un Valda Randes vadībā, nepārtraukti meklējot un piesaistot finansējumu, sadarbojoties ar Rojas novada domi, kā arī mērķtiecīgi plānojot darbus, un posmiņu pa posmiņam pamazām realizējot. Baznīca ir atdzimusi un plānots, ka jūlija beigās apmeklētājiem tiks atklāts Ģipkas baznīcas muzejs “Ģipkas baznīcas stāsts”.

Turpinās darbs pie projekta “Cilvēki pie jūras”, kā rezultātā jau šogad pie Kaltenes kluba tiks izveidots labiekārtots laukums, kas būs kā sakopta apskates un pulcēšanās vieta svētkos gan mūsu novadniekiem, gan arī viesiem. Šajā pavasarī muzeja darbinieki strādā pie informācijas apkopošanas un pētījumiem Kaltenes kluba ēkas 2. stāvā paredzētajam ekspozīciju – radošās darbošanās centram.

Rojas muzeja krājums ir diezgan liels – gandrīz 29000 priekšmeti jeb vēstures liecības. Šis klusais laiks ir ļāvis krājuma glabātājai Gundegai Balodei veikt krājuma priekšmetu esības pārbaudes, kas nozīmē, ka katra vienība (fotogrāfija, dokuments, apsveikuma kartiņa, glezna, zvejas rīks, apģērba piederums, respektīvi, viss, kas glabājas muzeja krājumā) tiek izņemta no iepakojuma, pārbaudīta, digitalizēta, nosakot to saglabātības pakāpi, pārliecinoties, ka visi priekšmeti atrodas muzejā un nekas netrūkst. Konstatēta bojājuma gadījumā tiek plānoti restaurācijas darbi. Strādājam arī pie tā, lai maksimāli nodrošinātu katram priekšmetam atbilstošus glabāšanas apstākļus, ievietojot tos bezskābes aploksnēs vai kastēs, apģērbiem šujot speciālus pārvalkus. Tas diemžēl ir diezgan laikietilpīgs un dārgs process, tāpēc katru gadu nomainām un uzlabojam daļai priekšmetu saglabāšanas apstākļus. Muzeja speciāliste Aina Finke aktīvi strādā pie muzeju priekšmetu ievadīšanas Latvijas Nacionālajā muzeju kopkatalogā.

Pamazām esam sākuši arī gatavoties muzeja lielajam notikumam – Pētniecisko darbu lasījumu dienai, kuras ietvaros iepazīstināsim atkal ar jauniem stāstiem par mūsu novada vēsturiskajiem notikumiem un personībām, aicinot talkā vēsturniekus un novadpētniekus.

kā skolēnu un ekskursantu grupas šajā laikā muzejā uzņemt nevaram, tad mūsu muzeja pedagogs Gaidis Riekstiņš – Maure ir izstrādājis jaunas muzeja pedagoģiskās nodarbības skolēniem, kā arī piedāvājumu individuālajiem apmeklētājiem, ģimenēm un ekskursantu grupām, kas savādāk nekā bija ierasts palīdz iepazīt un izzināt gan Rojas vēsturiskos notikumus, gan Roju mūsdienās.

Esam labiekārtojuši vienu no mūsu pastāvīgajām ekspozīcijām, izvietojot priekšmetus jaunās vitrīnās. Pašlaik labiekārtojam arī bērniem veltīto radošo rotaļu telpu, lai tā kļūtu arvien aizraujošāka un izziņas bagātāka. Tagad šajā telpā varēs ne tikai iekāpt kuģī, zīmēt un likt bāku lego, bet arī apskatīt un aptaustīt piekrastes zvejā izmantotos zvejas tīklus, uzzinot, kur un kā tie izmantoti. Par šo iespēju jāsaka liels paldies Rojas ostas priekšniekam Jānim Megnim un Gunāram Reinholdam. Jauno paaudzi rotaļu telpā sagaidīs vēl daudzi un dažādi pārsteigumi, kas palīdzēs iepazīt mūsu novada vēsturi interesantā un radošā veidā, bērniem saprotamā valodā, tikmēr vecākiem sniedzot iespēju mierīgi iepazīt muzeja ekspozīciju.

19. maijā muzejs atkal vēra durvis individuālajiem apmeklētājiem. Ņemot vērā muzeja kvadratūru, muzejā vienlaicīgi varēs atrasties 10 apmeklētāji, ievērojot visus valstī noteiktos drošības pasākumus. Lielākus pasākumus gan vēl pašlaik nevaram rīkot. Bet aicinām individuālos apmeklētājus, ģimenes līdz 27. maijam (ieskaitot) apmeklēt muzeja izstāžu zālē iekārtoto Ģipkas medību kolektīva medību trofeju izstādi, kā arī vēl līdz pat jūnija beigām muzejā apskatāma Talsu novada muzeja ceļojošā izstāde “Sibīrija bērnu likteņos”. Savukārt 30. maijā, kad Roja savus svētkus svin, atklāsim Rojas Mūzikas un mākslas skolas skolotājas Līgas Reines mākslas darbu izstādi. Noteikto ierobežojumu dēļ izstādes atklāšanas pasākums gan būs tikai mākslinieces aicinātajiem viesiem, tomēr darbi mūs priecēs līdz pat jūlija vidum, kad tos aplūkot būs aicināts ikviens interesents.

Lai gan ierastajā muzeja ikdienā vēl mums, rūpējoties par savu un citu veselību, jāievēro dažādi piesardzības pasākumi, Rojas muzejs apmeklētājiem ir atvērts. Uz tikšanos Rojas muzejā!

 

Inese Indriksone,

Rojas Jūras zvejniecības muzeja vadītāja

Ziņas