Ziņas

Iespēja ceļot laikā

Atpakaļ

Mūsu laikmetā, kad latviešu vēsturnieki cenšas atdot tautai tās senatni, ir laiks arī latviešu dzimtām atdot viņu senčus. Latviešu interese par saviem senčiem nekad nav zudusi. Interese par saviem radurakstiem ievērojami augusi, kļuvuši pieejamāki arī svarīgie informācijas avoti. Vienīgais nopietnākais šķērslis vēl ir literatūras trūkums latviešu valodā dzimtu vēstures jeb ģenealoģijas jautājumos.

4. jūlijā Rojas Jūras zvejniecības muzejā notika lekcija “Kā pētīt savu dzimtu”, kuru vadīja pieredzējušas dzimtu pētnieces Agnese Lūse un Dace Alsberga. Pasākuma ievadā muzeja vadītāja Inese Indriksone atklāja, ka pagājušajā gadā daudzi muzeja apmeklētāji izrādījuši interesei par savām dzimtām. Cilvēkus interesējusi viņu pagātne un senču izcelšanās. Ne vienmēr muzeja darbinieki spējuši atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, tādēļ arī uzrunāta muzejam jau pazīstamā dzimtu pētniece Dace Alsberga, kura savukārt muzeja darbiniekus iepazīstinājusi ar zinošu speciālisti dzimtu vēstures izzināšanā Agnesi Lūsi.

Agnese savulaik studējusi vācu filoloģiju Latvijas Universitātē un kultūras menedžmentu Latvijas Kultūras akadēmijā. 2006. gadā, meklējot informāciju dokumentālas filmas vajadzībām, viņa pirmoreiz nonākusi Latvijas Valsts vēstures arhīvā, un tad arī atklājusi, cik interesanti un aizraujoši ir izzināt Latvijas vēsturi caur cilvēku likteņiem. Kopš tā laikā Agnese nav pārstājusi pētīt personu un dzimtu dzīves ceļus, paralēli gūstot arvien jaunas zināšanas Latvijas vēsturē.

Savukārt Dace vēstures izpētes pasaulē nonākusi pirms 11 gadiem, kad Latvijas Valsts vēstures arhīva jaunizveidotajā digitālajā kolekcijā Raduraksti bija iespēja pārbaudīt no radiem noklausītos un piezīmju kladēs apkopotos datus par savas dzimtas piederīgajiem. Dacei tie bijuši patiesi saviļņojoši brīži – ieraudzīt savas vecvecmātes dzimšanas un kristību ierakstus!

Ar ko sākt?

Dzimtas vēsturi sāk pētīt no šodienas – es, mani brāļi un māsas, vecāki, vecvecāki, arvien vairāk virzoties pagātnes virzienā. Tā ir garantija, ka nenomaldīsieties un tiks atrasti tieši savi senči. Zināmais jāpieraksta un jāapkopo, pievēršot uzmanību konkrētai informācijai – kas, kur, kad dzimis, laulājies vai miris. Ļoti svarīga ir dzimšanas vieta un gads. Labi, ja ir zināms pagasts un ticība, tas paver iespēju informāciju atrast baznīcu grāmatā. 1935. gadā un 1941. gadā notika tautas skaitīšana, un pēc šiem datiem var atrast visu ģimeni ar dzimšanas datiem, kas ļauj meklēt tālāk. Izglītība, darbavieta, miršanas datums – arī pēc šiem datiem var dabūt daudz informācijas. Pats galvenais ir saprast, kur informācija glabājas, jo katrs laika periods glabājas savā vietā.

Vēsturniece Zinta Valdmane norādīja, ka dokumentiem jābūt ārkārtīgi perfekti aizpildītiem visos laikos. Mums liekas, ka brīži, kad ir jāaizpilda kādi dokumenti vai, nedod Dievs, jādod ziņas kādiem statistikas pētījumiem, ir tik apnicīgi un garlaicīgi, bet, ko mēs darītu, ja Latvijā nebūtu šī varenā Statistikas pārvalde, kas 1927. gadā, balstoties uz saviem faktiem, izdeva grāmatu bez politiskās piešprices un ulmanisma. Grāmatu vēl šodien izmanto Latvijas enciklopēdiskās izdevniecības autori, atsaucoties uz 1927. gadā izdotās grāmatas faktiem.

Pētot savas dzimtas vēsturi, mēs uzzinām arī daudz vērtīga par mūsu senču tradīcijām, kultūru, vēsturi. Pacietīgi, sperot soli pa solītim, dažkārt liekot lietā intuīciju un pat detektīva prasmes, ir iespēja ne tikai atšķetināt savas dzimtas līkločus, bet arī ceļot laikā, kurā dzīvojuši mūsu dzimtai piederīgie.

Noderīgas saites, kur meklēt informāciju:

www.latvija.lv 

www.ciltskoki.lv 

www.raduraksti.arhivi.lv 

Dace Klabere

Ziņas