Ziņas

Izskanējuši jau ceturtie Kaltenes svētki

Atpakaļ

21. jūlijā kaltenieki un viesi pulcējās jau ceturtajos Kaltenes svētkos. Sportiski noskaņotajiem svētki Čībiņkalnā sākās jau laicīgi, bet romantiski noskaņotie svētku dalībnieki vēlā pēcpusdienā pulcējās Kaltenes baznīcā uz brīnišķīgu koncertu ar vasaras pilnbriedam atbilstošu nosaukumu – “Tā skan vasaras nakts”.

Īsts satikšanās prieks tika baudīts, svētku kulminācijā pulcējoties pie Kaltenes kluba. Svētku organizētāja Gundega Balode priecājās par kuplo apmeklētāju skaitu, atklādama, ka šie, Latvijas simtgades gadā notiekošie Kaltenes svētki, veltīti mūsu saknēm – jūrniekiem, zvejniekiem un stiprajām sievām, kas audzināja bērnus, apstrādāja zivis, zemi un sēja skaistus puķu dārzus.

Kaltenes ciemā jau izsenis dzīvojuši ļaudis ar stiprām saknēm, kuru senči piedalījušies lielajā darbā, lai taptu mūsu Latvija. Stalti burinieki mūsu pusē būvēti Upesgrīvā, Valgalciemā un Melnsilā, bet tieši Kaltenē 1884. gadā Dambekalnu dzimta uzbūvēja savu pirmo burinieku, kurš nosaukts Latvijas vārdā. Vai daudz cilvēku varēja iedomāties, ka cariskās Krievijas guberņas kādreiz taps par brīvu valsti! Arī Krišjānis Valdemārs aicināja gaišos cilvēkus mācīties jūrskolā, gatavot buriniekus un art jūras.  Šajā dienā atcerējāmies Štālu, Dambekalnu, Bertliņu dzimtas, kas gan buriniekus būvēja, gan tālās jūrās brauca. Ar savām atmiņām par tēvu, savulaik populāro jūras braucēju Eduardu Štālu no “Maizīšu” mājām padalījās viņa meita Lilita Freiberga. Lilitas kundze atcerējās, ka viņas tēvs gājis jūrskolā, izkuģojies pa daudzām pasaules jūrām un, mājās atgriezies, būvējis kuģus. Savulaik “Maizītēs” uzbūvēti 16 burinieki. Stiprais, jūras vējos rūdītais vīrs, nodzīvojis līdz pat 92 gadu vecumam. “Maizītēs” bieži iegriezušās ekskursantu grupas, un tad uz gida Sigurda Rusmaņa jautājumu, kā var saglabāt labu veselību vēl tik ilgi, Eduards Štāls sev raksturīgā manierē atsmējis, ka neko tādu sevišķu jau viņš neesot darījis, kā tikai dzēris pienu, ēdis medu un nekūlies ar sievišķiem. Šajā vakarā Lilitas kundze dāvināja Kaltenes klubam sava tēva portretu, kuru gleznojis kāds mākslinieks, un kura pat pabijusi izstādē Japānā. Priecājamies, ka Eduarda Štāla vārdu tālāk nes viņa mazmazdēls Eduards Olekts, kurš ar ģimeni dzīvo Rojā.

Aiziet paaudzes, bet atmiņas paliek. Lai cik tālas jūras vīri vagoja, viņi allaž atgriezās mājās. Arī mūsu jaunieši dodas pasaulē, daudz ko jaunu iemācās, bet viņu sirdis vienmēr velk uz mājām un par šīm mājām viņiem vēl gribas pastāstīt arī citiem. Tāds ir stāsts arī par kaltenieku Georgu Avetisjanu, kurš šajā vakarā novadniekiem prezentēja savu grāmatu “Dzimtene”. Pie grāmatas Georgs strādājis trīs gadus. Oficiālā grāmatas atklāšana notiks Fotogrāfijas muzejā Latvijas dzimšanas dienā novembrī, bet Georgam bijusi vēlme vispirms prezentēt savu darbu cilvēkiem, kas nākuši vai vēl tagad dzīvo Kaltenē un sajūt to tāpat kā viņš, kurš šeit ir dzimis un uzaudzis. Kā atzīmēja Georgs, Kaltenē vienmēr ir dzīvojušas spēcīgas personības un slavenas dzimtas, kas atspoguļojas arī mūsdienās. Grāmatu tās autors veltījis savam tēvam Vladimiram un mammai Intai, visiem kalteniekiem un Latvijas iedzīvotājiem gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.

Jūra ir daudz kas vairāk nekā ūdens un viļņi, kas tajā čalo. Jūra ir iznesusi plašumos latvju tautu. Visās pasaules ostās pazīst drosmīgos latvju jūrniekus, tādēļ šajā vakarā tika aizsākta jauna tradīcija – jūrā tika ievests ozola vainags, atdodot godu jūrai un tās arājiem. “Lai tā mūs visus dara stiprus un laimīgus!”, lūgšanu jūrai skaļi pauda Gundega Balode.

Vakara turpinājumā visi tika aicināti noskatīties Vārmes amatierteātra izpildījumā Ādolfa Alunāna dziesmu spēli “Šneiderienes”, jo, kā uzsvēra Gundega Balode, šis ir ne tikai Latvijas simtgades gads, bet arī latviešu teātra tēva Ādolfa Alunāna jubilejas gads.

Koncerta nobeigumā Gundega pateicās par skanīgo koncertu Ilzei, Litai, Aijai, Arvim. Paldies arī Ilzei Šelkovai, kura nenogurstoši darbojās ar bērniem un visiem pārējiem, kuri palīdzēja tapt šiem skaistajiem svētkiem.

Dace Klabere

Ziņas