Ziņas

Neliels ieskats novada vēsturē ārpus muzeja sienām

Atpakaļ

2016. gada nogalē Rojas novada dome iesniedza projekta pieteikumu (projekta nr. 16 – 08 – FL06 – F043.0203 – 000002) Eiropas Savienības Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda izsludinātajā projektu konkursa “Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam” pasākumam “Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana” rīcībai “Piekrastes teritoriju publiskās infrastruktūras pilnveidošana un kultūras mantojuma pieejamība un izmantošana”. Projekta kopējās izmaksas sastādīja 78950,01 EUR, no kuriem 48191,88 EUR – ārtelpu interaktīvo stendu izmaksas (stendi, satura programmēšana, uzstādīšana), 28895,13 EUR – stāvlaukuma un ārtelpas interaktīvā stenda vietas izbūve, 1863,00 EUR - vispārējās izmaksas (apliecinājuma kartes izstrāde, būvuzraudzība).

Par projekta mērķi tika izvirzīta Rojas novada materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma popularizēšana, labiekārtojot Rojas Jūras zvejniecības muzeja stāvlaukumu un izveidojot mūsdienīgu, izzinošu un jebkuram apmeklētājam pieejamu āra ekspozīciju.

Rezultātā, pateicoties Rojas novada domes un EJZF atbalstam, ir labiekārtots muzeja stāvlaukums, kur ierīkota autostāvvieta, izvietota velosipēdu novietne un ierīkots atpūtas stūrītis. Bruģētais auto stāvlaukums un celiņi nodrošina arī ērtu piekļuvi pie muzeja un brīvas pārvietošanās iespējas muzeja teritorijā cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kas iepriekš bija diezgan apgrūtināta. Labiekārtotajā stāvlaukumā iekārtota muzeja āra ekspozīcija, kur savu vietu tagad atraduši mūsu novadu un konkrētu vēstures posmu raksturojoši zvejas un zivju apstrādes rīki – enkuri, konservu aizvākotājs, mīnas boja, laivas. Interaktīvajā stendā pie muzeja ēkas rodama informācija un neliels vēsturisks apraksts par āra ekspozīcijā izvietotajiem priekšmetiem. Piemēram, par admiralitātes enkuriem, kas ir viens no senākajiem enkuru veidiem, ko plaši izmantoja kuģniecībā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā – laikā, kad mūsu pusē tika intensīvi būvēti divu un trīs mastu buru kuģi. Arī bojas mūsu pusē nav svešas, zvejniecībā tās izmantotas visdažādākajos laikos – 20. gadsimta sākumā vairāk izmantoja koka bojas, 1950. gados aktuālas kļuva stikla bojas, kuras mūsdienās kā dizaina elements rotā ne vienu vien puķu dobi mūsu novadnieku sētās. Muzeja āra ekspozīcijā aplūkojama mīnas boja. Šāda veida bojas pārsvarā tika izmantotas pēc Otrā pasaules kara tīklu nostiprināšanai, kad zvejas rīki bija grūti pieejami un zvejnieki savā darbā pielāgoja dažādus priekšmetus.

Otrs interaktīvais āra stends novietots Rojas centrā, iepretim veikalam Maxima. Šajā stendā atrodama informācija par Krišjāni Valdemāru un viņa devumu jūrniecības attīstībā gan mūsu pusē, gan visā Latvijā. Stendā arī informācija par Lubezeres (Rojas) jūrskolu. Lai vēstures faktus apgūtu interesanti, pagātnes izzinātāji tiek aicināti spēlēt spēli, ko izspēlējot, būs iespēja uzzināt, uz kurām valstīm (ostām) kādreiz kuģojuši  mūsu piekrastē būvētie burinieki, kā arī iepazīt dažus vēsturiskus priekšmetus no muzeja ekspozīcijas, kas kādreiz izmantoti uz mūsu piekrastē būvētajiem buru kuģiem.

Abos stendos izstrādāts neliels ekskursijas maršruts pa Roju, ietverot vēsturisko vietu un aprakstu. Lai rosinātu gan novada viesus, gan mūsu pašu iedzīvotājus salīdzināt, kā apskates vieta mainījusies gadu gaitā, klāt pievienota apskates vietas fotogrāfija no senākiem laikiem. Mūsu puses nemateriālais kultūras mantojums, mūsu puses cilvēku valodas (runas) iezīme – tāmnieku izloksne. Lai novada viesiem radītu priekšstatu par šo mūsu valodas bagātību (ko paši bieži noliedzam), apmeklējamo vēsturisko vietu virsraksti rakstīti mūsu pusē raksturīgajā tāmnieku izloksnē.

Stendos pieejama arī neliela informācija tūristiem.

Leposimies ar savu novadu, tā vēsturi, tradīcijām un mums raksturīgo!

 

Inese Indriksone,

Rojas Jūras zvejniecības muzeja vadītāja

Zem foto: x Interaktīvajos stendos atrodama informācija arī par Krišjāni Valdemāru un viņa devumu jūrniecības attīstībā gan mūsu pusē, gan visā Latvijā. Arhīva foto

 

Ziņas