Ziņas

Pēc saulainās, bet darbīgās vasaras

Atpakaļ

Nu jau pagājusī vasara bija gana saulaina, gana darbīga un ir gandarījuma sajūta, ka tik daudz paveikts, un esam kļuvuši bagātāki ar daudziem infrastruktūras objektiem, kas tālāk nodoti iedzīvotājiem lietošanā.

Pats lielākais prieks projektētājiem, projekta virzītājiem un realizētājiem ir par Kaltenes kluba atdzimšanu. Projekta īstenošanas kopējā summa ir 227 050,88 EUR, no kuriem 180 000,00 EUR ir Eiropas Savienības projekta “Kaltenes kluba pārbūve par jūras kultūras mantojuma ekspozīcijas centru” finansējums, bet 47 050,88 EUR - pašvaldības līdzfinansējums. Tagad klubs kļuvis par Rojas Jūras zvejniecības muzeja filiāli, bet galvenais jau nav nosaukums un struktūra, bet gan tas, ka vēl viena vieta ir sakārtota un labiekārtota. Pilnībā izremontēts pirmais stāvs, iekārtota ekspozīcija, aprīkota virtuves telpa, veikta pārbūve sanitārajā mezglā un klubs ticis pie skaistiem, baltiem logiem, krāsainas fasādes un terases. Neskatoties uz to, ka klubs pēc remonta ekspluatācijā nodots tikai šīs vasaras Līgo vakarā, šeit kūsā aktīva dzīve: notikušas Dinas Čubas meistarklases kulinārijā, svinēti Kaltenes svētki, notika kino brīvdienu pasākums, Rojas Jūras zvejniecības muzejs svinēja savu 50. dzimšanas dienu, bijušas tūristu grupas un jau griezti kāzu valši! Šis pašvaldībai un Kaltenes iedzīvotājiem bija sens sapnis, līdz kura realizēšanai pagāja daudzi gadi, bet pašreizējais rezultāts patiešām ir labs. Tagad ir jauns izaicinājums – jāpiesaista finansējums otrā stāva remontam!

Otrs pašvaldības un sportot gribētāju kopīgais ilgtermiņa sapnis bija Rojas stadiona basketbola un volejbola laukumu rekonstrukcija. Arī tas šovasar īstenojās, un par 151 958,07 EUR esam ieguvuši apgaismotu multifunkcionālu laukumu, pludmales volejbola laukumu, jaunu inventāru un labiekārtotu teritoriju. 27 000,00 EUR ir Eiropas Savienības struktūrfondu projekta nauda, bet 124 958,07 EUR – pašvaldības līdzfinansējums. Sporta laukumi šovasar tika noslogoti pilnībā, jo bez rojeniekiem šeit labprāt sportoja gan dažādu sporta nometņu dalībnieki, gan invalīdu biedrības, gan notika sacensības ar citu valstu sportistu piedalīšanos. Visiem darbiem, lai stadiona teritorija un apkārtne būtu ērti lietojama un pieejama, sekoja līdzi Rojas pašvaldības izpilddirektors Jānis Pūce, bet darbus veica SIA “A Celtne” darbinieki un darbu vadītājs Andris Rutkovskis.

Pēc izmaiņām Rojas novada sociālā dienesta struktūrā, multifunkcionālais centrs “Strops” kļuva par jauniešu un brīvā laika pavadīšanas centru, kuru vada Inga Lēmane. Jau vairāk nekā pusgadu centrs darbojas pēc jaunās struktūras un ar citiem mērķiem, un jāsaka, ka viss, kas ir noticis, ir noticis uz labu! Centrā aktīvi rosās visu paaudžu ļaudis, tur tiek vingrots fizioterapeita uzraudzībā, notiek kulinārijas un radošās darbnīcas, iedzīvotāji labprāt apmeklē tematiskās lekcijas un nodarbības, tiek īstenoti lielāki un mazāki projekti. Šī vieta pilnībā attaisno savu nosaukumu, un šeit ir tāda kustība kā īstā bišu stropā!

Esam ķērušies arī pie tādiem projektiem, kas saistīti ar vietu, kur dzīvojam – jūras līča piekrasti. No vienas puses, ne visiem dota tāda iespēja - dzīvot tik skaistā vietā, no otras puses – tas ir izaicinājums, jo jūras tuvums uzliek arī savus pienākumus. Esam īstenojuši un nodevuši ekspluatācijā jaunu ceļu – “Asfalts – atpūtas vieta Pūrciemā”, kurš izbūvēts ar mērķi, lai ugunsdzēsēji un glābēji varētu droši piebraukt iespējami tuvāk jūrai, un otrādi - lai nepieciešamības gadījumā varētu no jūras ar tehnikas vienībām izcelties krastā vai izvietot bonas. Par to, ka projekts jāīsteno tieši šajā vietā, konsultējāmies ar Iekšlietu ministriju, jo ērti un droši glābšanas tehnika var jūrai piekļūt Kolkā un Rojā, bet starp šīm vietām līdz šim tas nebija iespējams. Tagad tāda iespēja radīta, īstenojot “Drošība piekrastē un jūras teritorijā Latvijā un Igaunijā - "SAFE SEA" pārrobežu projektu par 30 000,00 EUR, kur 25 500,00 EUR ir Eiropas Savienības finansējums, bet 4 500,00 EUR pašvaldības līdzfinansējums.

Vēl viena mūsu rūpe, dzīvojot jūras krastā, ir pludmales teritorijas kopšana un labiekārtošana. Ir īstenots jaunu koka laipu izbūves projekts Ģipkas pludmalē, tur izbūvēta 129 metrus gara laipa par kopējo finansējumu ir 14 072,00 EUR. Tas ir Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) projekts “Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana” un darbus veica SIA “Kalvas”.

Lai turpinātu Rojas ostas teritorijas sakārtošanu un attīstību, pašvaldība iesaistījusies LAD projektā “Mazupītes gultnes pārveidošana”, kura mērķis ir ievirzīt Mazupīti pareizā, vēsturiski izveidotā gultnē, nostiprināt upītes krastu un sagatavot teritoriju II kārtai – jaunas piestātnes izbūvei. Ikviens rojenieks var vērot pašreizējo projekta virzību. Kopējais finansējums, kas paredzēts I kārtai, ir 216 877,00 EUR, no kuriem 189 165,00 EUR ir LAD finansējums, bet 27 712,00 EUR – pašvaldības līdzfinansējums.

Ceturtais projekts, kurš ir kā pateicība vietai, kur dzīvojam, ir “Taimiņu mazuļu smoltu ielaišana publisko ūdenstilpju ihtiofaunas struktūras pilnveidošanai un resursu papildināšanai Rojas novadā”, ko īstenojam ar Lauku atbalsta dienesta finansiālu atbalstu. Pašreiz saskaņots jaunais projekts par kopējo summu 8 345,90 EUR, no kuras 6 676,72 EUR ir ES struktūrfondu finansējums, bet 1 669,18 EUR ir finansējums, ko pašvaldība iekasē par zvejas tiesību nomu.

katru gadu, arī šogad, pirms uzsākt jauno mācību gadu, notika lielāki un mazāki remontdarbi izglītības iestādēs. Rojas vidusskolā tika izremontēts vizuālās mākslas kabinets par 13 595,74 EUR un veikti citi mazāki remontdarbi, turpināts darbs pie elektrības un ugunsdrošības sakārtošanas. Pirmsskolas izglītības iestādē “Saulespuķe” izbūvēti ventilācijas skursteņi par kopējo summu 7 668,58 EUR. Kopējā remontiem iztērētā summa ir 21 264,32 EUR. Ir iegādāti mācību un metodiskie materiāli, apmaksāti kursi pedagogiem, uzlabots izglītības iestāžu tehniskais aprīkojums. Augusta beigās izglītības iestāžu pieņemšanas komisija pieņēma lēmumu, ka četras izglītības iestādes ir pilnībā gatavas uzsākt jauno mācību gadu, bet vienai bija jāveic papildu darbi, un tā pieņemta ar nosacījumiem. Atliek visiem pedagogiem, tehniskajiem darbiniekiem, izglītojamiem un viņu vecākiem novēlēt veiksmīgu mācību gadu!

Pašreiz notiek Rojas kultūras centra skatuves daļas remonts, jo 2007. gadā, kad notika kultūras centra vērienīgais remonts, netika konstatēts, ka skatuves mehānisms ir nolietojies un neatbilst prasībām. 2018. gadā SIA “Cerkazi-G” veikusi mehānisma ekspertīzi un atzinusi, ka ekspluatācija vairs nav iespējama, jo skatuves mehānismi ir fiziski un morāli novecojuši. Pašreiz SIA “A Celtne” veic remontu, kuru plānots pabeigt šī gada beigās, bet, lai to varētu nodot ekspluatācijā, decembra beigās plānota paveikto darbu  ekspertīze, un tikai pēc pozitīva atzinuma  saņemšanas, kultūras centra skatuve un lielā zāle tiks atvērta apmeklētājiem. Remontdarbu un ekspertīzes kopējā summa ir 35 682,18 EUR (3 279,10 EUR – ekspertīze, 28 403,08 EUR būvdarbi, 4 000,00 EUR – būvuzraudzība), bet paši skatuves mehānismi izmaksā 125 479,70 EUR, kas tiek segti no pašvaldības pamatbudžeta.

Šogad tiek turpināts darbs pie jaunu ielu apgaismojuma izbūves, esošā apgaismojuma uzturēšanas, veco stabu nomaiņas un jaunu projektu izstrādi. Ielu apgaismojuma remontā ieguldīti 14 890,90 EUR. Pašreiz tiek saskaņots jauns ielu apgaismojuma izbūves projekts Rudē, kur tuvākajā laikā sāksies projekta īstenošana. Šeit plānoti darbi par 5 322,00 EUR.

Pašvaldībā ar iesniegumu vērsušies daudzdzīvokļu māju “Šalkas” un “Mežrozes” iedzīvotāji, lai māju apsaimniekošanu, ūdensapgādi un apkuri nodrošinātu SIA “Rojas DzKU”, jo pašreizējais apkures katls ir nolietojies, siltumtrase nedarbojas efektīvi, notekrenes ap mājām vairs nespēj pildīt savas funkcijas. Nedarbojas arī sistēma, ka kurinātājiem par darbu maksā katrs pats un arī malku gādā paši. Ir pietiekami liels iedzīvotāju procents, kuri vēlas pakalpojumus saņemt, bet nevēlas par to maksāt un arī malku negādā. Līdz ar to, ka nav nodibināta biedrība, nav arī līgumu. Pastāv tikai džentlmeniska vienošanās, ko negodprātīgie iedzīvotāji ignorē, un nav arī šo juridisko sviru, ar kurām uz viņiem iedarboties.

Šogad bijušas piecas māju iedzīvotāju kopsapulces, kurās piedalījos es, SIA “Rojas DzKU” valdes loceklis Jānis Podnieks, daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājs Edgars Murāns, vēlāk pievienojās arī SIA “AJOR” īpašnieks Juris Labarēvičs, un pa visiem kopā esam izkustējušies no nulles punkta. Ir izstrādāts siltumtrases un jauna apkures katla iegādes projekts, pašvaldība pieņēmusi lēmumu galvot Valsts kasē aizņēmumu par summu 47 858,36 EUR, tiek slēgti līgumi ar iedzīvotājiem par pakalpojumu. Lielākā daļa iedzīvotāju ir sapratuši, ka visiem mājas iedzīvotājiem kopā jāveido naudas uzkrājums, lai nepasliktinātos ēku stāvoklis un tiktu uzsākts darbs pie energoefektivitātes pasākumiem. Pēc tam abas mājas tiks apsekotas pilnībā, izveidots prioritārā secībā veicamo darbu saraksts, izstrādātas tāmes un no iedzīvotāju uzkrājumiem veikti darbi. Vēlreiz vēršu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju uzmanību, ka savā dzīvoklī ierīkot alternatīvu apkuri drīkst tikai ar būvvaldes akceptu. Ja šāda akcepta nav, būvinspektoram ir tiesības šo dzīvokli apsekot, sastādīt aktu un saukt pie atbildības personu par patvaļīgu rīcību.

Lielo birokrātisko šķēršu dēļ pavisam lēni virzās Rojas septiņu daudzdzīvokļu māju siltināšanas projekti. Pašreiz pilnīga skaidrība ir par četrām mājām, bet trīs mājām nāksies atkārtoti sludināt iepirkumu par projekta īstenošanu. Izskatās, ka mazu daļu no plānotā izdosies uzsākt šoruden, bet lielākie un vērienīgākie darbi notiks nākamā gada pavasarī.

Nākamajā pavasarī jaunus vaibstus būs ieguvusi vieta, kur uzsākti jaunās brīvdabas estrādes būvdarbi. Jau tagad nožogots laukums, savilktas iekšējās komunikācijas un uzsākti betonēšanas darbi. Darbi notiek saskaņā ar plānoto grafiku, un tagad galvenie ir betonēšanas darbi, kuriem palīgs būtu labi laika apstākļi. Šī vērienīgā projekta īstenošanai seko līdzi ikviens novadnieks, jo šeit ieplānota vēl viena vieta, kas piesaistīs Rojas novada viesus, kultūras un mākslas baudītājus. Tas būs vēl viens apliecinājums, ka Roja IR vasaras galvaspilsēta! 

Pašreiz visā Latvijā aktualizējusies tēma par personas datu aizsardzību, jo stājusies spēkā Eiropas Savienības jaunā datu regula. Mūsu pašvaldība izsludināja iepirkumu uz šo pakalpojumu, jo regula paredz gan daudz labu un sakārtojamu lietu, gan absurdas lietas, kuras rada vēl lielāku birokrātiju. Mēs ceram, ka konkursa uzvarētājs - SIA “Lattelecom” - tiks galā ar veicamo uzdevumu. Jau tagad SIA “Lattelecom” darbinieki veikuši personu datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju auditu, kā arī iesnieguši ziņojumu par auditā secināto, un izstrādājuši priekšlikumus, kas pašvaldībai būtu veicami, lai ikvienas fiziskas un juridiskas personas dati un to apstrāde būtu drošībā. Šie darbi veicami trīs gadu laikā par kopējo summu – 35 574,00 EUR.

Aicinu iedzīvotājus, kā arī nekustamo īpašumu īpašniekus, aktīvi iesaistīties jauna teritorijas plānojuma izstrādē un būt aktīviem priekšlikumu iesniegšanā. Iepriekšējā apspriešanā nebija liela iedzīvotāju atsaucība un nereti izveidojās situācijas, kad cilvēks grasījies pārdot savu nekustamo īpašumu, lai pircējs tajā veiktu būvniecību, bet pēc teritorijas plānojuma tas nav atļauts. Pastāv arī šie dažādie būvniecības nosacījumi ciematos, ārpus ciemata robežām utt. Aicinu iedzīvotājus sekot līdzi informācijai un dažādiem plānošanas dokumentiem, lai vēlāk nebūtu vilšanās par garām palaisto iespēju.

Darbīgs un ar daudzu labu ideju realizēšanu pārpilns ir bijis šis laiks, un tas ir tāpēc, ka mūsu pašvaldībā un novadā strādā ļoti aktīvi, zinoši un patriotiski ļaudis. Tikai, pateicoties Indrai un Egīlam Zigatiem, bija iespējama simtgades zaļumballe Valgalciemā, kas turpmāk varētu būt kā tradīcija - katru gadu augusta otrajā sestdienā. Arī ikgadējie Kaltenes svētki bez Gundegas Balodes, Egitas Jansones un Litas Krūmiņas līdzdalības nav iespējami. Ģipkā labais un atsaucīgais gariņš ir Ieviņa Svitiņa, kura ne tikai vāra viesiem zupu un viņus pienācīgi uzņem, bet arī tur rūpi par Latvijas simtgades ozolu Ģipkā. Rudē izveidojies aktīvu dāmu kodols – Inga Lēmane, Māra Folkmane, Broņislava Grīnīte, Dace Kirilova un Maruta Pirvica, kuras tur rūpi par to, kas notiek viņu ciematiņā. Valdis Rande ir tas, kuram nav vienalga, kas notiek Pūrciemā, un viņš ne tikai kopj un pilnveido reliģisko jomu, bet ir arī īstens sava ciemata patriots, un bieži ierodas pašvaldībā ar priekšlikumiem, kā uzlabot iedzīvotājiem saimniecisko dzīvi. Melnsilā gan kultūras, gan sporta, gan sadzīves tradīciju kopēja ir Ludmila Ozola, pie kuras var arī saņemt informāciju par to, kā labāk risināmi ar ciematu saistītie jautājumi. Protams, ka šo labo sadarbības partneru lokam jāpiepulcina tie, kuri vasarā ne tikai pagūst atpūsties, bet arī centīgi strādā, popularizējot Rojas vārdu mūsu ciemiņiem, kas brauc uz sporta un atpūtas vasaras nometnēm, kā arī nejaušiem garāmgājējiem. Šogad, pateicoties Kristīnei Voldemārei, īpaši skaisti bija Rojas upes svētki; Ārija Veide un Dace Broka ar savu komandu prata piesaistīt viesus ar plašu Zvejnieksvētku programmu, kino brīvdienām un Seno ugunsnakti; Inese Indriksone, Dina Čuba un muzeja darbinieces ar dažādām izzinošām aktivitātēm un kulinārijas labumiem padarīja vasaru vēl krāšņāku un saulaināku; visos svētkos labi apmeklētas ir sportiskās aktivitātes, kuras daudzveidīgas un azartiskas sarūpējusi Tatjanas Kirilovas darbinieku komanda, kaut vai vēl pavisam nesenais skrējiens “100 km – Latvijas simtgadei”! Lielu atsaucību no apmeklētājiem vienmēr izpelnās Rojas bibliotēkas darbinieču Irēnas Svitiņas, Daigas Dambītes un Ilutas Graudiņas organizētās vaļasprieku izstādes un tematiskās pēcpusdienas. Visi šie pasākumi nav iedomājami bez SIA “Rojas DzKU” vīriem. Viņiem paldies, ka visas pasākumu norišu vietas tika uzpostas, soliņi atvesti un aizvesti, pēc svētkiem viss savlaicīgi sakopts, un tas izdarīts pēc labākās sirdsapziņas un rūpīgi!

Kā redzat, mēs esam tik daudzveidīgi un tik atraktīvi! Visu to darām, lai mums pašiem būtu prieks par paveikto, lai ļaudis priecātos par mūsu veikumu un neskopotos ar labiem vārdiem.

Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa

Ziņas