Ziņas

Rojas bibliotēkas viesis – Māris Grosbahs

Atpakaļ

“Cilvēki būvē ap sevi sētu no “nedrīkst” un “nevaru”. Pēc tam skatās šai sētai pāri un apskauž tos, kas dzīvo ārpusē.” 26. jūlija pēcpusdienā Rojas bibliotēkā tikāmies ar mākslinieku, telpiskās mākslas maģistru Māri Grosbahu, kurš savā dzīvē izvēlējies dzīvot ārpusē.

Tikšanās bija Latvijas simtgadei veltītā cikla „Radošas personības mūsu novadā” otrais pasākums, jo Māris Grosbahs neapšaubāmi ir mūsējais. Tāpēc, ka šeit dzimis un pirmās skolas zinības apguvis, tāpēc, ka jau vairākus gadus kopā ar ģimeni dzīvo savās mājās Rojā, tāpēc, ka katru vasaru Rojas pludmalē gozējas Māra veidotā poliestera skulptūra “Zilais cerību sivēns” un tāpēc, ka, pateicoties Māra paveiktajam, Rojā sabrauc mākslinieki no dažādām pasaules valstīm. Sākotnēji Māra ceplis visus pulcināja starptautiskajā projektā ROJARAKU, kas aizsākās kā Latvijas Mākslas akadēmijas studentu simpozijs, tad pārtapa par vides mākslas laboratoriju “RojaL”, un nu jau kļuvis par mākslinieku vasaras rezidenci “Roja Art Lab”.

Tikšanās laikā uzzinājām, ka pieteikšanās mākslas laboratorijas projektā tiek izsludināta jau iepriekšējā gada rudenī. Šai vasarai saņemti 120 pieteikumi. Protams, visus uzņemt nav iespējams, tāpēc ir konkurss, kurā žūrija cenšas izvēlēties māksliniekus no dažādām jomām, lai projekts neveidotos šauri tematisks un arī pašiem māksliniekiem būtu interesantāk. Tāpēc jau tā saucas laboratorija, kur galvenais ir ne tik daudz gala rezultāts, bet eksperimentēšana un kopā būšana.  Šīs vasaras mākslas laboratorijas grupā bija mākslinieki no Latvijas, Polijas, Brazīlijas, Taivānas, Anglijas, Meksikas, Vācijas, Spānijas, ASV. Kad paudām pārsteigumu par pasaules mākslinieku ieinteresētību piedalīties vasaras rezidencē Rojā, Māris pasmaidīja, sakot, ka viņš arī bijis pārsteigts, jo līdzekļi atbraukšanai jāmeklē māksliniekiem pašiem. Tā, piemēram, angļu mākslinieks, kurš pagājušajā vasarā nepaspēja savu darbu pabeigt, šovasar atbrauca par savu naudu, un nu jau ikviens bērnu laukumā var griezt viņa darināto vilciņu. Ir arī vēl kāds nosacījums – tikai pēc 10 gadiem mākslinieki dalībai projektā var pieteikties otrreiz.

Māris Grosbahs pastāsta arī par Aizputē bāzēto mākslinieku rezidenču centru “Serde”, kurā viņš darbojas kopā ar draugiem, kursa biedriem no Liepājas lietišķās mākslas vidusskolas, par projektam izveidoto mājas lapu rojalab.lv, kas pagaidām ir tikai angliski, bet būs arī latviešu valodā, par to, ka paralēli tiek gatavota grāmata, lai būtu ari paliekoša informācija. Uzzinām par 4 krāsnīm, kas ir viņu rīcībā, bet kuras šādā karstumā nekurinās, ja nu vienīgi elektrisko krāsni, jo viena no māksliniecēm izteikusi vēlēšanos darboties ar mālu.

Apmeklētāju jautājumam, kā radusies ideja par zilo sivēnu, Māris smejot stāsta, ka, studējot ASV, pirms diplomdarba bijusi jāuztaisa tēžu izstāde, kurā jāpārliecina komisija, ka esi gatavs diplomdarbam. Tā kā vēlējies, lai darbs būtu saistīts ar Latviju, ar piekrasti un lībiešiem, iedomājies par zilajām govīm. Diemžēl govis ir lielas, vajag daudz materiāla. Kāpēc nevarētu būt sivēni? Zilā ir cerību krāsa, angliski arī labi skan – blue piglets. Izgatavojis 31 sivēnu un komisijai stāstījis, ka mums ir tāda suga, kas nāk no jūras. Māra teikto uztvēruši nopietni un darbu pieņēmuši. Pēc tam Māris atzinies, ka tā īsti neesot, kā viņš stāstījis, un tas komisijai paticis vēl labāk. Daļa sivēnu tapuši 2009. gadā, piedaloties starptautiskajā keramikas darbnīcā Slovākijā, un prieks, ka daži sivēni atkal salēkuši atpakaļ uz veikala „Ķipītis” jumta.

Iespējams, ka arī šīs vasaras projektā tapušos darbus daudzi neizpratīs, pasmies vai pat nopostīs. Skumji, ja tā. Labāk būtu, ja mēs censtos padomāt, kas rosinājis veidot šādu objektu, kāds ir tā vēstījums. Šādi ciematvides objekti, ko veidojuši mākslinieki no dažādām pasaules valstīm, katrā novadā nav redzami, tie ir „ļoti liels rotājums Rojai” /G.Millersone/.

Augusts esot mēnesis, kurā Mārim izdosies nedaudz atpūsties, un tad jau jāsāk domāt un darboties pie nākošā gada projektiem. Zinām, ka izdosies, un vēlam veiksmi, jo Mārim piemīt neatlaidība un milzu enerģija. Kā viņš pats saka – tas tāpēc, ka gāju uz bibliotēku.

Irēna Svitiņa

Daigas Dambītes foto

Ziņas