Ziņas

Rojas ostā turpina augt kravu apgrozījums

Atpakaļ

Kravu apgrozījums Rojas ostā šogad, kā jau tika prognozēts pavasarī, turpina stabili pieaugt. Kopējais nosūtīto kravu apjoms no Rojas ostas 2018. gada deviņos mēnešos sastāda 55,97 tūkst. tonnas, salīdzinoši 2017. gadā kopā 41,49 tūkst. tonnas. Tas nozīmē, ka jau šodien ostas kravu apgrozījums, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaudzis par 35 procentiem. Ostā uzkrātais kurināmās koksnes apjoms, kuras eksports sāksies novembrī-decembrī, nodrošinās vēl papildus kravu pieaugumu ostai.

Saglabājoties līdzšinējajai celulozes eksporta intensitātei, (šobrīd problēma ir koksnes, sevišķi skujkoka resursu pieejamība), kuru, sākot no novembra, papildinās kurināmās šķeldas eksports, gada kopējais kravu apgrozījums par aptuveni 100% pārsniegs 2017. gada rezultātus. Praktiski tas nozīmē, ka šogad, no ostas nosūtīto kravu apjoms varētu būt lielākais ostas pastāvēšanas vēsture.

  Kravu apgrozījumu ostā ietekmē dažādi faktori, kurus nosacīti var iedalīt divās grupās: ārējos un iekšējos. Galvenie ārējie faktori, kurus ostas pārvalde praktiski nevar ietekmēt, ir tirgus situācija un pieeja resursiem. Pēdējos gados bija samazinājies pieprasījums pēc celulozes izejvielas, attiecīgi koksnes pārstrādes uzņēmumi Skandināvijā veica vērienīgas rekonstrukcijas pārejai no celulozes uz viskozes ražošanu. Pieprasījums pēc viskozes ir stabili pieaugošs, un rekonstrukciju rezultāts ir devis papildus kravas Rojas ostai, sākot no pagājušā gada beigām. Šogad pieprasījums pēc tehnoloģiskas koksnes ir stabili pieaugošs, attiecīgi iespaidojot pieaugošo kravu apgrozījumu. Vienlaicīgi, pieaugot pieprasījumam, ārējos un iekšējos tirgos jūtam resursu, respektīvi, koksnes trūkumu, kas iespaido tās cenu. Pieņemu, ka katrs šobrīd ir sajutis kurināmās koksnes cenas pieaugumu. Kurināmās koksnes produktu (šķeldas) pieprasījuma pieaugumam šobrīd ir vislielākais potenciāls kravu apgrozījuma stabilam pieaugumam no Rojas ostas. Iemesls ir Stokholmas koģenerācijas stacija, par kuru jau esmu runājis iepriekš, un kuras gada patēriņš ir divas reizes lielāks nekā Latvijā gada laikā pieejamais kurināmās koksnes apjoms. Svarīga komponente kurināmā segmentā ir zaru šķelda, kuras eksports ne tikai palielina ostu kravu apgrozījumu, bet nodrošina efektīvāku meža resursu izmantošanu un arī uzlabo ainavisko vidi, jo cirsmas kļūst sakoptākas, samazinās ar krūmiem aizaugušās platības.

Galvenie iekšējie faktori ir kuģu ceļa parametri, pieejamas teritorijas ostā kravu uzglabāšanai un ostas klienti.

Kravu apgrozījuma pieaugums un ostas pārvaldes veiksmīgā darba organizācija nodrošināja pietiekamus finanšu resursus, lai ostas pārvalde 2017. gadā varētu veikt padziļināšanas darbus ostā. Veiktie ārējā kanāla padziļināšanas darbi šobrīd nodrošina kuģu ar iegrimi līdz 5 metriem ienākšanu ostā. Jaunie ostas parametri deva iespēju uzsākt sadarbību tehnoloģiskās koksnes segmentā ar jauniem partneriem Vācijā un kurināmā piegādi Stokholmas koģenerācijas stacijai. Kravu apgrozījuma palielināšanai kurināmās malkas un šķeldas segmentā nepieciešami pēc iespējas lielākas tonnāžas kuģi, tādēļ ostas pārvalde strādā pie papildus resursu piesaistes padziļināšanas darbiem, lai nodrošinātu kuģu ar iegrimi līdz 5.3- 5,6 m ienākšanu ostā.

Kravu apgrozījuma pieaugumu nodrošināja SIA „Laskana Mežs” veiksmīgā mārketinga stratēģija, iekarojot jaunu tirgu tehnoloģiskās un kurināmās koksnes segmentā, kā arī efektīva darbība, apkalpojot kuģus koksnes kravu nosūtīšanai. Dinamiski pieaugošā pieprasījuma pēc kurināmā apstākļos, SIA “Laskana Mežs” var dubultot kurināmā eksportu no Rojas ostas, kas nodrošinātu stabilu, uz attīstību vērstu ostas darbību jau tuvākajā laikā.

Kurināmā resursu eksporta nodrošināšanai ir nepieciešamas papildu teritorijas, kuras izmantojamas kravu uzglabāšanai un šķeldošanai, jo šķeldas segments ir viss pieprasītākais. Šobrīd tieši brīvu teritoriju trūkums ir Rojas ostas lielākā attīstības problēma, jo esošā koksnes tirgus apstākļos par Rojas ostas izmantošanu interesējas jauni klienti. Praktiski šobrīd vienīgais šķērslis kravu apgrozījuma dubultam pieaugumam ir kopš 2002. gada ilgusī Amosova kunga savulaik divās bankās ieķīlātā un neskaitāmām tiesvedībām apkrautā termināla epopeja, kuru 2016. gada izsolē iegādājās sava priekšgājēja igauņu “dvīņu brālis”, kā rezultātā ir sācies jauns izsoļu maratons. Ostas pārvalde nevar ietekmēt izsoles procesu un, saskaņā ar mūsu valsts likumdošanu, tai nav iespējas izmantot pirmpirkuma tiesības. Vienlaicīgi tikko ir stājušās spēkā izmaiņas juridiskajos aktos, kuras reglamentē publiskas zemes ( t.sk. ostas zemes) iznomāšanas noteikumus, kā rezultātā ostas pārvaldei būs iespēja izdarīt būtisku spiedienu uz šādiem “graustu miljonāriem”, kuri nestrādā paši un nedod iespēju strādāt citiem.

Kravu apgrozījuma pieaugums un ostas stabila darbība nodrošina pietiekamus resursus ostas kopējās infrastruktūras uzturēšanai arī zvejnieku vajadzībām.

Šobrīd notiek ostas iekšējā kanāla padziļināšana ES Igaunijas - Latvijas Pārrobežu projekta “Burāšanas infrastruktūras un jahtu ostu tīkla izveides uzlabošana Igaunijā un Latvijā” (EST-LAT 55 “ESTLAT Harbours”) ietvaros.

Nākošā gadā projekta ietvaros tiks veikta krasta nostiprināšana upes labajā krastā jahtu infrastruktūras izbūvei un 2020. gada burāšanas sezonas sākumā uzstādītas mūsdienu prasībām atbilstošas peldošās piestātnes līdz 60 jahtu uzņemšanai.

Šogad tika uzņemts Latvijas čempionāts jūras burāšanā, kas saskaņā ar šī brīža informāciju, nākamā gada 25. jūnijā startēs tieši Rojā. Rojas ostu 10. jūlijā apmeklēja Somijas lielākā burāšanas kluba ”Merikarhut” 40 jahtas. Somi bija ļoti apmierināti ar ostas servisu un pilsētu kopumā.  Šādas vizītes ir labs sākums tālākai sadarbībai tūrisma jomā, jo šim klubam ir vairāk nekā 5000 aktīvu biedru, un tas nozīmē, ja kaut tikai desmitā daļa kluba biedru apmeklētu Rojas ostu, viesu skaits trīskāršotos.    Zvejnieku svētkos vizināšanu atkal nodrošināja Klaipēdas Tehniskās Universitātes burinieks “Brabander”, kas savu dalību apstiprināja arī nākamajam gadam.

Ostas pārvalde šī gada oktobrī Dānijā iegādājās lietotu ledus spējīgu loča kuģi “Faros”, kas aizvietos godīgi nokalpojušo velkoni “Lasi”.  Velkonim “Lasim” ir plānots izrādīt pienācīgu godu, un pie iespējas, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, pārveidot par industriālā mantojuma objektu, izstādot apskatei, līdzīgi kā Ventspilī un Pāvilostā.  Jaunais ostas velkonis ir trīs reizes jaudīgāks par iepriekšējo, un tā korpuss ir pielāgots darbam ledus apstākļos. Tas nozīmē, ka osta varēs sniegt efektīvu atbalstu kravas un zvejas kuģiem ziemas periodā.

Pašreizējais loča kuģa nosaukums ir “Faros”, bet pirms pārreģistrācijas pastāv iespēja nosaukumu mainīt. Varbūt kādam ir priekšlikums par citu velkoņa vārdu, ko svinīgos apstākļos velkonim pasniegt? Ja vēlaties iesaistīties, tad lūgums līdz 30. novembrim savu ideju nosūtīt uz e-pasta adresi: rojasosta@apollo.lv un tas, kura priekšlikums tiks atzīts par atbilstošāko, tiks īpaši godināts.

 Jānis Megnis,

Rojas ostas pārvaldnieks

D. Klaberes foto

Ziņas