Tūrisms

Pūrciema baltā kāpa

6 attēli
Atvērt karti un objektu

Augstā kāpa (ap 20 m) radusies Litorīnas jūras laikā un saglabā sevī pirms 6000 gadu šeit apmetnēs dzīvojošo cilvēku materiālās kultūras liecības. Arheoloģiskajos izrakumos atrastas tūkstošiem gadu vecas neolīta laikmeta māla figūriņas.

Šeit atrasta pirmā akmens laikmeta apmetne Latvijas ziemeļrietumu piekrastē .Kā liecina arheoloģiskie pētījumi, plašo kāpu grēdu, kas atrodas 300 – 600 m attālumā no jūras, par savu dzīvesvietu izmantojuši akmens laikmeta zvejnieki, kuru galvenais iztikas avots bija jūras veltes. Gar kāpas pakāji plūst nelielā Pilsupīte.

Pirmie arheoloģiskie izrakumi šeit veikti 1933. g., sakarā ar atklātajām neolīta apmetņu vietām Pilsupītes kanāla krasta atsegumā. Daļā no apmetnēm atklātas pamatīgi celtņu mājokļu paliekas, no laukakmeņiem krauti pavardi, atrasti arī trauku fragmenti, dzintara izstrādājumi, arī krama un akmens darba rīki. Apmetnēs atrastas arī māla cilvēku figūriņas – elku tēli, tie ir senču gara materiālais atveidojums, kurš saglabājies dzimtas locekļu atmiņā, kā sevišķi stiprs un gudrs indivīds, apveltīts ar īpašu veiksmi visās saimnieciskās un garīgās dzīves sfērās. To pielūdz un ziedo.

No 1993 – 1998. g. arheoloģiskie izrakumi tika veikti I. Lozes vadībā. Šajos izrakumos tika atklāta plaša sākotnējā piekrastes apdzīvotība ar bāzes un sezonālajām rituālu mītnēm. Nometnē dzīvojošie senie iedzīvotāji bija mednieku un savācēju iztikas stratēģijas piekopēji, kas nodarbojas ar saldūdens un jūras zvejniecību. Viņi piederēja ķemmīšu un bedrīšu keramikas kultūras ciltīm. Apmetņu iemītnieki izgatavoja apaļdibena, olveida formas māla podus. Viņi bija izkopuši arī krama apstrādes iemaņas, izgatavoja arī rotas, apstrādājot dzintaru.

Šajā senatnīgajā vietā izveidota dabas taka gar Pilsupītes krastiem. Izejot taku, iespējams iepazīties ar to, kā veidojusies smilšu strēle un kā mainījusies daba laika un cilvēku ietekmē. Šī vieta sniedz liecības par Neolīta laika cilvēku apmetnes vietu. Takas garums ir 900 metri, laiks, kas nepieciešamas tās izpētei – līdz 1 stundai.

Baltā kāpa patiks neskartas un nepārveidotas dabas cienītājiem, kas izbauda pastaigas klusajos un saulainajos piejūras mežos. Baltā kāpa ir salīdzinoši neliela, bet šī iemesla dēļ to ir viegli ietilpināt vienā foto kadrā.

Dabas taka ir A/S Latvijas valsts mežu īpašums un atrodasvalsts mežu apsaimniekošanā.

Takas tips: lokveida
Distance: 1km
Laiks: ~30 min
Stāvvieta: bezmaksas
Segums: pamatā dēļu laipas (lietus laikā un ziemā segums/dēļu laipas var būt slidenas)

Taka internetā: www.wikiloc.com

Kaltenes dabas taka ar putnu vērošanas torni

8 attēli
Atvērt karti un objektu

Izejot aptuveni 800 m garo Kaltenes dabas taku, uzzināsiet daudz interesanta par Latvijā mītošajiem un arī migrējošajiem putniem. Takas posmā ir skatu platforma un tornis putnu vērošanai visa gada garumā.

Pavasaris un vasaras otrā puse ir labākais laiks, kad apmeklēt Kaltenes putnu taku, taču to ir vērts darīt arī ziemā, ja vien jūra nav aizsalusi.

Taka virzās gar pašu jūras malu uz Kaltenes ziemeļiem. Skatu uz jūru nereti norobežo grīšļu un niedru audzes, aiz kurām jūrā labi jūtas daudzi i putni – zivju gārņi, dažādu sugu kaijas, pīles, gulbji, kā arī mazie putniņi, kuri tur pamatā uzturas un audzina savus pēcnācējus.

Par cik šis putnu takas posms gar Kaltenes jūrmalu ir apdzīvots, kur krasta niedrēs un zālājā dzīvo gan ūdens putni, gan citi sīki putniņi, tad šis fakts apgrūtina takas apsaimniekošanu, jo nav atļauts izpļaut niedres, kurās dzīvo putni. Tikai tad, kad putni ir beiguši ligzdot, putnu takas ietvaros var veikt pļaušanas un citus apsaimniekošanas darbus.

Jūra interesanta ne vien ar putniem, bet arī ar daudzajiem akmeņiem, no kuriem viens ir Grīļu dižakmens, kas ir lielākais jūrakmens Latvijā. Tā augstums 2,4 m, apkārtmērs 15 m, bet tilpums 25 kubikmetri.

Distance: 2.3 km
Takas tips: līnijveida
Laiks: ~ 45 min
Stāvvieta: bezmaksas
 
Taka internetā: www.wikiloc.com

Dabas piemineklis "Kaltenes kalvas"

7 attēli
Atvērt karti un objektu

Aptuveni 1,5 km attālumā no Kaltenes jūrmalas atrodas lieli akmens krāvumi mežā, kas tiek dēvēti par kalvām. Līdzīgi veidojumi nevienā citā Latvijas piekrastē nav sastopami. Dabas pētnieki uzskata, ka šie vaļņveidīgie akmeņu krāvumi, kas vēlāk apauguši ar mežiem, veidojušies pirms vairākiem tūkstošiem gadu, Baltijas ledus ezeram atkāpjoties.

Mūsdienās Kaltenes akmens kalvas ir valsts nozīmes īpaši aizsargājams dabas piemineklis, līdzīgi veidojumi nevienā citā Latvijas piekrastē nav sastopami, tādēļ 2006. gadā tika ierīkota labiekārtota dabas taka šo unikālo dabas veidojumu apskatei.

Pastāv viedoklis, ka kalvas senatnē bijušas svētvietas, par tām līdz pat mūsdienām saglabājies daudz teiku un nostāstu. Tās kalvas , kas atrodas uz DA no Žulnieku valka, bijušas saistītas ar debesu dievību Toru, bet kalvu grupa uz ZR no valka – ar veļu kultu.

Pagājušā gadsimta otrajā pusē laukakmeņu krājumi Kaltenes Kalvās intensīvi izmantoti šķembu ražošanai, kas izmantotas ceļu būvei. Galvenais iemesls kāpēc "Kaltenes Kalvas" tika izveidota kā aizsargājama dabas teritorija, bija ģeologu vēlme saglabāt unikālos laukakmeņu sakopojumus, no kuriem liela daļa pēdējo 40 gadu laikā ievērojami izpostīti. Pagājušā gadsimta vidū tika uzsākta intensīva laukakmeņu izmantošana, ik gadu akmens šķembās pārstrādājot līdz 5000 m3 laukakmeņu. Pašreiz šajā atradnē ir aptuveni 0.63 miljoni m3 laukakmeņu un daļa no tiem atrodas dabas pieminekļa teritorijā.

Praktiski visa dabas pieminekļa teritorija ir klāta ar mežu, tādēļ līdz pat šā gadsimta sākumam te veikta intensīva mežsaimnieciskā darbība. Ar 1962. gada 4. jūlija Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu Nr. 422. teritorija (toreiz "Vella kalvas") pirmoreiz iekļauta aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā. Vēlākajos aizsargājamo dabas objektu sarakstos "Kaltenes kalvas" tika iekļautas dabas liegumu kategorijā.

Veci ļaudis atceras, ka kalvas bijušas gandrīz kailas. "Velna Kalva" ir lielākā kalva dabas pieminekļa teritorijā. Savulaik "Velna kalva" bijis skaists akmeņu krāvums, kas sniedzies līdz koku galotnēm. Tā laika kartēs atzīmēts tās absolūtais augstums virs jūras līmeņa bija 20 m. Pēc svētvietu pētnieku Vīka  un  Tota  domām, "Velna Kalvā" bijušas vairākas akmens piramīdas, kuras izpostītas un to enerģētiskais spēks apzināt i mazināts līdz ar mūsu senču pakļaušanu kristīgai ticībai. Tajās bijis daudz savdabīgas formas akmeņu, to vidū daudzi pilnīgi lodveidīgi, kā arī šķīvjveidīgi. Šī kalva tika gandrīz pilnīgi iznīcināta 1960–1970 gados, iegūstot šķembas ceļu būvei. Palikusi vairs tikai samērā neliela kalvas apakšējā daļa, kuras garums ir ap 300 m, augstums 2 m. Kalvas postītas vēl 1991. gadā. Pēc kalvas izpostīšanas, teritorija sākusi strauji apaugt ar biezu egļu mežu.

Šajā apvidū var sastapt dažādus akmens kalvu nosaukumus, kā:

Kārdūžkalva – ZR no Kaltenes, D no Velna kalvas. Ap 1 km garš, ap 50 m plats, 1,5 – 2,5 m augsts akmeņu krāvums.

Nablānīškalva - ZR no Kaltenes, D no Kārdūžkalvas. Ap 800 m garš, 50 m plats, 1,5 – 2,5 m augsts akmeņu krāvums. Kalvas vidusdaļā ir ieplaka.

Dāriķkalva – pie Žūrnieku (Žulnieku) strauta R no Kaltenes. Kalva bija tikai dažus metrus augsta, tās izmēri – ap 60×30 m.

Maršruta tips: lokveida
Distance: 1.8 km
Laiks: ~ 45 min
Stāvvieta: bezmaksas
Segums: pamatā dēļu laipas, iestaigāta taka (lietus laikā un ziemā segums/dēļu laipas var būt slidenas)

Taka internetā: www.wikiloc.com

Kaltenes akmeņainā jūrmala

10 attēli
Atvērt karti un objektu

Kaltenē ir atrodama burvīga, akmeņaina jūrmala ar kāpu priedēm un skaistām ainavām. Šeit atrodami reti Litorīnas jūras veidojumi. Tie ir nogulumi ar bagātīgām molusku atlieku fosilijām, kas datējamas ar Litorīnas jūras periodu.

Kaltenes piekrastē ir izveidota īpaši aizsargājama dabas teritorija "Kaltenes krasta veidojumi", jo šis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis ir viens no nedaudzajiem posmiem Rīgas jūras līča piekrastē, kur Litorīnas jūras laikā ir bijis abrāzijas krasts. Dabas pieminekļa teritorija ir nozīmīga ne tikai no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā viedokļa, bet arī savdabīga un interesanta no ainaviskā, botāniskā un ornitoloģiskā viedokļa.

Rojas Jūras Dižakmens

6 attēli
Atvērt karti un objektu

Jūrakmeņi ir ledāja atnestie lielie akmeņi jūrā, jūras krastā vai seno jūras krastu joslā. Viens no lielākajiem jūrakmeņiem atrodas Rojas akmeņainajā jūrmalā, Jomas ielas galā, jūras krastā. Tā apkārtmērs ir 12,5 m, augstums aptuveni 2 m.

Vēl 1950. g. šeit ir bijis jūras krasts un kāpa, kas pilnībā nosedza akmeni.

Šis un vēl citi akmeņi sāka atsegties pēc Rojas ostas molu izbūves.

Rojas Saules akmens

7 attēli
Atvērt karti un objektu

Akmens ir ieguvis nosaukumu "Saules akmens", jo tajā ir iekalta saules zīme. Latviju rakstos saules apzīmējumi ir apaļi priekšmeti (lode, ola, zelta zīle u. c.), kuru ritēšana mitoloģijā apzīmē Saules kustību debess velvē. Visvienkāršākajā veidā Saules zīme ir aplis. Saules zīme simbolizē auglības un siltuma rituālus.

"Saules akmens"  ir apaļam galdam līdzīgs akmens, kura augšējā daļā ir izkalts zīmējums. Aplis, kuru četros sektoros sadala divas perpendikulāras taisnes. Iekalto apli ar taisnēm dēvē par "saules riņķi" ar "saules krustu". Krustu veidojošās taisnes orientētas precīzi uz ZA, ZR, DA, DR – saules lēkta un rieta virzienos vasaras un ziemas saulgriežos. Šāda orientēšanās sistēma lietota Skandināvijā sākot ar bronzas laikmetu (500–1500 g.p.m. ēras).

Daži pētnieki uzskata, ka zīmējumi Saules akmenī saistīti ar vietējās astronomijas zinātnes pirmsākumiem.

Diametrā – 1,45 m, augstumā – 0,7-0,80 m, apkārtmērs 4,70 m. Akmenī saskatāmi arī vairāki sīki iedobumiņi iespējams pareģošanai. Apkārt šim Saules akmenim izvietoti 3 akmens apļi. Apkārtnē vēl daži neizpētīti akmeņi, iespējams šī ir daļa no lielas svētvietu sistēmas Rīgas līča Kurzemes piekrastē. Domājams, ka akmens atrodas savā sākotnējā vietā, kur tas izkalts.

Pieejamība: grūta - izbraukts zemes ceļš, ap akmeni aizaugusi, mežaina teritorija. Lai atrastu objektu, ieteicams to doties meklēt kopā ar kādu vietējo gidu vai zinātāju (informāciju jautāt Rojas TIC)

GPS koordinātas: lat=57.493710, lon=22.7915666667
57° 29′ 37″ N, 22° 47′ 29″ E

TIC Adrese: Selgas iela 14E, Roja, Rojas novads
tālr. +371 28630590

Apskates objekti kempinga “Melnsils” apkārtnē

7 attēli
Atvērt karti un objektu

Kontakti:
Mob.: +371 28605606
E-pasts: info@melnsils.lv
Internetā: www.melnsils.lv
FB: www.facebook.com/KempingsMelnsils/

 Trommeļa pils:
Seni nostāsti vēstī, ka 14.gs. Melnsilā, pašā jūras krastā, dzīvojis vienīgais, īstais latviešu jūras laupītājs Trommels, kuram piederējusi Trommeļa pils uz augstas kāpas Baķupītes kreisajā krastā. Kamēr kuģi pie Melnsila gaidījuši labvēlīgu ceļavēju, lai varētu apbraukt netālo Kolkasragu, Trommels kuģus aplaupījis un salaupītos dārgumus noglabājis pils pagrabos. Pils vieta un mūri esot bijuši redzami vēl 19.gs beigās un 20.gs. sākumā, kad vietējie iedzīvotāji akmeņus un ķieģeļus izmantojuši māju būvē.
Trommeļa pils mūsdienās vairs nav redzama, bet viduslaiku nocietinājuma vieta, kas ir valsts nozīmes arheoloģisks piemineklis, un apslēpto dārgumu meklētāju sarakātās bedres kāpā ir apskatāmas vēl šodien. Pils atrodas Rojas novadā, 400 m ziemeļaustrumos no Melnsila ciema veikala, 100 m no Krauju mājām.

 Ēvažu stāvkrasts:
Ēvažu stāvkrasts atrodas tieši uz Rojas Dundagas novadu robežas. Tas var dižoties ar saviem izmēriem! Tas ir augstākais visā Rīgas jūras līča piekrastē, to augstumā pārsniedz tikai nedaudz vien Jūrkalnes stāvkrasts. Tas atrodas dažu minūšu gājienā no “Melnsila” kempinga. Ēvažu stāvkrastu var sasniegt gan pa taciņu no stāvkrasta augšmalas, kur var vērot jūras panorāmu un saules spožuma piepildītus saullēktus, gan pa lejas daļu gar jūras krastu, kur vētrainākā laikā var spēkoties ar jūras vēju un mēģināt pāršalkt skaļumā priežu šalkas. Ēvažu stāvkrasts atrodams pie pašas Slīteres nacionālā parka robežas, braucot pa Rīgas – Kolkas šoseju. Ēvažu stāvkrastā var uzņemt dabas spēku, piepildīt sevi ar jūras vēja stiprumu un saullēkta sparu!

 Kurzemes piekrastes senie zvejnieku un zemnieku darbarīki
Objekti izvietoti Kempinga “Melnsils” teritorijā.

 

Virtuālais skatu tornis

3 attēli
Atvērt karti un objektu

             Vēlies izbaudīt dabas taku no pavisam cita skatu punkta? Sajust un redzēt to no putna lidojuma, klausīties par to, kas notiek mežā, kā tas tiek audzēts?
Šeit vari izbaudīt aktīvo atpūtu un audio gida pavadībā iepazīties ar aero panorāmas skatiem, atklājot meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu piejūras teritorijā.

             Sākot ar šī gada 5. jūliju septiņi interaktīvi kontrolpunkti pastaigas laikā pavērs durvis uz mežsaimniecības pasauli, ļaujot iedziļināties un izprast, kas ir redzams mums apkārt. Turklāt ceļotāju labsajūtai dabas takā ir izveidotas trīs apmetnes vietas ar soliem, galdiem, labierīcībām, šūpolēm, vingrošanas konstrukcijām, kā arī ugunskura vietām.
            Kad pārvietojoties pa dabas taku, ieraudzīsiet VR skatu torņa INFO zīmi, uz kuras Māris Olte aicinās jūs pacelties virs koku galotnēm, noskanējiet tajā redzamo QR kodu ar savu viedtālruni. Tad ieraudzīsiet šo pašu vietu 360° aero panorāmā 40 - 120 m augstumā. Apskatot aero skatus, noklausieties Māra ierunātu stāstu par apkārtējā meža apsaimniekošanu. Interaktīvajās aero panorāmās ir izvietotas norādes – attēli, apraksti un saites uz detālāku informāciju par meža apsaimniekošanu.
             Šis ir viens no pirmajiem šāda veida papildinātās realitātes projektiem Latvijā, kas ļauj dabā virtuāli apskatīt vietas augstas izšķirtspējas 360° aero panorāmās, paralēli izzinot tās profesionāli sagatavotos audio stāstos. 
             Rojas dabas takas virtuālos skatu torņus ir izveidojuši AS “Latvijas Valsts Meži” sadarbībā ar virtuālās realitātes studiju OCEAN MULTIMEDIA.

Internetā:
http://lvm.lv
http://ocean.lv
https://latviainside.com

http://latviainside.com/explore/tours/aero/lvm/roja/virtualtour.html

Tūrisms