Tūrisms

Pūrciema baltā kāpa

6 attēli
Atvērt karti un objektu

Augstā kāpa (ap 20 m) radusies Litorīnas jūras laikā un saglabā sevī pirms 6000 gadu šeit apmetnēs dzīvojošo cilvēku materiālās kultūras liecības.

Dabas takas maršrutu atradīsi šeit:

https://www.google.com/maps/d/edit?mid=1eRgI_g1pwYoDtzX6pcrKaPiRrE1Uq-sK&usp=sharing

 

Šeit atrasta pirmā akmens laikmeta apmetne Latvijas ziemeļrietumu piekrastē .Kā liecina arheoloģiskie pētījumi, plašo kāpu grēdu, kas atrodas 300 – 600 m attālumā no jūras, par savu dzīvesvietu izmantojuši akmens laikmeta zvejnieki, kuru galvenais iztikas avots bija jūras veltes. Gar kāpas pakāji plūst nelielā Pilsupīte.

Pirmie arheoloģiskie izrakumi šeit veikti 1933. g., sakarā ar atklātajām neolīta apmetņu vietām Pilsupītes kanāla krasta atsegumā. Daļā no apmetnēm atklātas pamatīgi celtņu mājokļu paliekas, no laukakmeņiem krauti pavardi, atrasti arī trauku fragmenti, dzintara izstrādājumi, arī krama un akmens darba rīki. Apmetnēs atrastas arī māla cilvēku figūriņas – elku tēli, tie ir senču gara materiālais atveidojums, kurš saglabājies dzimtas locekļu atmiņā, kā sevišķi stiprs un gudrs indivīds, apveltīts ar īpašu veiksmi visās saimnieciskās un garīgās dzīves sfērās. To pielūdz un ziedo.

No 1993 – 1998. g. arheoloģiskie izrakumi tika veikti I. Lozes vadībā. Šajos izrakumos tika atklāta plaša sākotnējā piekrastes apdzīvotība ar bāzes un sezonālajām rituālu mītnēm. Nometnē dzīvojošie senie iedzīvotāji bija mednieku un savācēju iztikas stratēģijas piekopēji, kas nodarbojas ar saldūdens un jūras zvejniecību. Viņi piederēja ķemmīšu un bedrīšu keramikas kultūras ciltīm. Apmetņu iemītnieki izgatavoja apaļdibena, olveida formas māla podus. Viņi bija izkopuši arī krama apstrādes iemaņas, izgatavoja arī rotas, apstrādājot dzintaru.

Šajā senatnīgajā vietā izveidota dabas taka gar Pilsupītes krastiem. Izejot taku, iespējams iepazīties ar to, kā veidojusies smilšu strēle un kā mainījusies daba laika un cilvēku ietekmē. Šī vieta sniedz liecības par Neolīta laika cilvēku apmetnes vietu. Takas garums ir 900 metri, laiks, kas nepieciešamas tās izpētei – līdz 1 stundai.

Baltā kāpa patiks neskartas un nepārveidotas dabas cienītājiem, kas izbauda pastaigas klusajos un saulainajos piejūras mežos. Baltā kāpa ir salīdzinoši neliela, bet šī iemesla dēļ to ir viegli ietilpināt vienā foto kadrā.

Dabas taka ir A/S Latvijas valsts mežu īpašums un atrodasvalsts mežu apsaimniekošanā.

Takas tips: lokveida
Distance: 1km
Laiks: ~30 min
Stāvvieta: bezmaksas
Segums: pamatā dēļu laipas (lietus laikā un ziemā segums/dēļu laipas var būt slidenas)

Taka internetā: www.wikiloc.com

Kaltenes dabas taka ar putnu vērošanas torni

8 attēli
Atvērt karti un objektu

Izejot aptuveni 1 km garo (vienā virzienā) Kaltenes dabas taku, uzzināsiet daudz interesanta par Latvijā mītošajiem un arī migrējošajiem putniem. Takas posmā ir skatu platforma un tornis putnu vērošanai visa gada garumā.

Takas maršrutu atradīši šeit:

https://www.google.com/maps/d/edit?mid=1jea2yLeLxbyBEuUEvCpypcBButRfD07S&usp=sharing

Pavasaris un vasaras otrā puse ir labākais laiks, kad apmeklēt Kaltenes putnu taku, taču to ir vērts darīt arī ziemā, ja vien jūra nav aizsalusi.

Pie dabas takas atrodas neliels stāvalukums automašīnām un āra sausā tualete.

Taka virzās gar pašu jūras malu uz Kaltenes ziemeļiem. Skatu uz jūru nereti norobežo grīšļu un niedru audzes, aiz kurām jūrā labi jūtas daudzi ūdenī un piekrastē dzīvojošie putni – zivju gārņi, dažādu sugu kaijas, pīles, gulbji, kā arī mazie putniņi, kuri tur pamatā uzturas un audzina savus pēcnācējus.

Šeit Kaltenes akmeņainās jūrmalas krasta niedrēs un zālājā dzīvo gan ūdens putni, gan citi sīki putniņi, kas uzsāk ligdošanu un mazuļu perēšanu jau pavasarī. Tāpēc līdz vasaras vidum nav iespējams veikt takas apsaimniekošanas darbus (niedrāju un zāles pļausanu), lai netraucētu putnu ligzdošanu. Tikai tad, kad putni ir beiguši ligzdot un putnu mazuļi ir izauguši, var turpināt veikt pļaušanas un citus apsaimniekošanas darbus šajā dabas takā.

Jūra interesanta ne vien ar putniem, bet arī ar daudzajiem akmeņiem, no kuriem lielākais ir Grīļu dižakmens - lielākais jūrakmens Latvijā. Tā augstums 2,4 m, apkārtmērs 15 m, bet tilpums 25 kubikmetri.

Distance: 2.2 km (turp-atpakaļ)
Takas tips: līnijveida
Laiks: ~ 45 min - 1.st.
Stāvvieta: bezmaksas
 
Taka internetā: www.wikiloc.com

Dabas piemineklis "Kaltenes kalvas"

7 attēli
Atvērt karti un objektu

Dabas taka Kaltenes kalvas 2020.gadā tika rekonstruēta.

Ar takas maršrutu iepazīsties šeit: https://www.google.com/maps/d/edit?mid=1zHam3vJ3agc3VhtS_EBywJEkgAPcTEpb&usp=sharing

 

Aptuveni 1,5 km attālumā no Kaltenes jūrmalas atrodas lieli akmens krāvumi mežā, kas tiek dēvēti par kalvām. Līdzīgi veidojumi nevienā citā Latvijas piekrastē nav sastopami. Dabas pētnieki uzskata, ka šie vaļņveidīgie akmeņu krāvumi, kas vēlāk apauguši ar mežiem, veidojušies pirms vairākiem tūkstošiem gadu, Baltijas ledus ezeram atkāpjoties.

Mūsdienās Kaltenes akmens kalvas ir valsts nozīmes īpaši aizsargājams dabas piemineklis, līdzīgi veidojumi nevienā citā Latvijas piekrastē nav sastopami, tādēļ 2006. gadā tika ierīkota labiekārtota dabas taka šo unikālo dabas veidojumu apskatei.

Pastāv viedoklis, ka kalvas senatnē bijušas svētvietas, par tām līdz pat mūsdienām saglabājies daudz teiku un nostāstu. Tās kalvas , kas atrodas uz DA no Žulnieku valka, bijušas saistītas ar debesu dievību Toru, bet kalvu grupa uz ZR no valka – ar veļu kultu.

Pagājušā gadsimta otrajā pusē laukakmeņu krājumi Kaltenes Kalvās intensīvi izmantoti šķembu ražošanai, kas izmantotas ceļu būvei. Galvenais iemesls kāpēc "Kaltenes Kalvas" tika izveidota kā aizsargājama dabas teritorija, bija ģeologu vēlme saglabāt unikālos laukakmeņu sakopojumus, no kuriem liela daļa pēdējo 40 gadu laikā ievērojami izpostīti. Pagājušā gadsimta vidū tika uzsākta intensīva laukakmeņu izmantošana, ik gadu akmens šķembās pārstrādājot līdz 5000 m3 laukakmeņu. Pašreiz šajā atradnē ir aptuveni 0.63 miljoni m3 laukakmeņu un daļa no tiem atrodas dabas pieminekļa teritorijā.

Praktiski visa dabas pieminekļa teritorija ir klāta ar mežu, tādēļ līdz pat šā gadsimta sākumam te veikta intensīva mežsaimnieciskā darbība. Ar 1962. gada 4. jūlija Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu Nr. 422. teritorija (toreiz "Vella kalvas") pirmoreiz iekļauta aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā. Vēlākajos aizsargājamo dabas objektu sarakstos "Kaltenes kalvas" tika iekļautas dabas liegumu kategorijā.

Veci ļaudis atceras, ka kalvas bijušas gandrīz kailas. "Velna Kalva" ir lielākā kalva dabas pieminekļa teritorijā. Savulaik "Velna kalva" bijis skaists akmeņu krāvums, kas sniedzies līdz koku galotnēm. Tā laika kartēs atzīmēts tās absolūtais augstums virs jūras līmeņa bija 20 m. Pēc svētvietu pētnieku Vīka  un  Tota  domām, "Velna Kalvā" bijušas vairākas akmens piramīdas, kuras izpostītas un to enerģētiskais spēks apzināt i mazināts līdz ar mūsu senču pakļaušanu kristīgai ticībai. Tajās bijis daudz savdabīgas formas akmeņu, to vidū daudzi pilnīgi lodveidīgi, kā arī šķīvjveidīgi. Šī kalva tika gandrīz pilnīgi iznīcināta 1960–1970 gados, iegūstot šķembas ceļu būvei. Palikusi vairs tikai samērā neliela kalvas apakšējā daļa, kuras garums ir ap 300 m, augstums 2 m. Kalvas postītas vēl 1991. gadā. Pēc kalvas izpostīšanas, teritorija sākusi strauji apaugt ar biezu egļu mežu.

Šajā apvidū var sastapt dažādus akmens kalvu nosaukumus, kā:

Kārdūžkalva – ZR no Kaltenes, D no Velna kalvas. Ap 1 km garš, ap 50 m plats, 1,5 – 2,5 m augsts akmeņu krāvums.

Nablānīškalva - ZR no Kaltenes, D no Kārdūžkalvas. Ap 800 m garš, 50 m plats, 1,5 – 2,5 m augsts akmeņu krāvums. Kalvas vidusdaļā ir ieplaka.

Dāriķkalva – pie Žūrnieku (Žulnieku) strauta R no Kaltenes. Kalva bija tikai dažus metrus augsta, tās izmēri – ap 60×30 m.

Maršruta tips: lokveida
Distance: 1.8 km
Laiks: ~ 45 min
Stāvvieta: bezmaksas
Segums: pamatā dēļu laipas, iestaigāta taka (lietus laikā un ziemā segums/dēļu laipas var būt slidenas)

Taka internetā: www.wikiloc.com

Kaltenes akmeņainā jūrmala

10 attēli
Atvērt karti un objektu

Kaltenē ir atrodama burvīga, akmeņaina jūrmala ar kāpu priedēm un skaistām ainavām. Šeit atrodami reti Litorīnas jūras veidojumi. Tie ir nogulumi ar bagātīgām molusku atlieku fosilijām, kas datējamas ar Litorīnas jūras periodu.

Kaltenes piekrastē ir izveidota īpaši aizsargājama dabas teritorija "Kaltenes krasta veidojumi", jo šis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis ir viens no nedaudzajiem posmiem Rīgas jūras līča piekrastē, kur Litorīnas jūras laikā ir bijis abrāzijas krasts. Dabas pieminekļa teritorija ir nozīmīga ne tikai no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā viedokļa, bet arī savdabīga un interesanta no ainaviskā, botāniskā un ornitoloģiskā viedokļa.

Rojas Jūras Dižakmens

6 attēli
Atvērt karti un objektu

Jūrakmeņi ir ledāja atnestie lielie akmeņi jūrā, jūras krastā vai seno jūras krastu joslā. Viens no lielākajiem jūrakmeņiem atrodas Rojas akmeņainajā jūrmalā, Jomas ielas galā, jūras krastā. Tā apkārtmērs ir 12,5 m, augstums aptuveni 2 m.

Vēl 1950. g. šeit ir bijis jūras krasts un kāpa, kas pilnībā nosedza akmeni.

Šis un vēl citi akmeņi sāka atsegties pēc Rojas ostas molu izbūves.

Rojas Saules akmens

7 attēli
Atvērt karti un objektu

Akmens ir ieguvis nosaukumu "Saules akmens", jo tajā ir iekalta saules zīme. Latviju rakstos saules apzīmējumi ir apaļi priekšmeti (lode, ola, zelta zīle u. c.), kuru ritēšana mitoloģijā apzīmē Saules kustību debess velvē. Visvienkāršākajā veidā Saules zīme ir aplis. Saules zīme simbolizē auglības un siltuma rituālus.

"Saules akmens"  ir apaļam galdam līdzīgs akmens, kura augšējā daļā ir izkalts zīmējums. Aplis, kuru četros sektoros sadala divas perpendikulāras taisnes. Iekalto apli ar taisnēm dēvē par "saules riņķi" ar "saules krustu". Krustu veidojošās taisnes orientētas precīzi uz ZA, ZR, DA, DR – saules lēkta un rieta virzienos vasaras un ziemas saulgriežos. Šāda orientēšanās sistēma lietota Skandināvijā sākot ar bronzas laikmetu (500–1500 g.p.m. ēras).

Daži pētnieki uzskata, ka zīmējumi Saules akmenī saistīti ar vietējās astronomijas zinātnes pirmsākumiem.

Diametrā – 1,45 m, augstumā – 0,7-0,80 m, apkārtmērs 4,70 m. Akmenī saskatāmi arī vairāki sīki iedobumiņi iespējams pareģošanai. Apkārt šim Saules akmenim izvietoti 3 akmens apļi. Apkārtnē vēl daži neizpētīti akmeņi, iespējams šī ir daļa no lielas svētvietu sistēmas Rīgas līča Kurzemes piekrastē. Domājams, ka akmens atrodas savā sākotnējā vietā, kur tas izkalts.

Pieejamība: grūta - daļēji aizaudzis zemes ceļš, ap akmeni aizaugusi, mežaina teritorija. Lai atrastu objektu, ieteicams to doties meklēt kopā ar kādu vietējo gidu vai zinātāju (informāciju jautāt Rojas TIC).

GPS koordinātas: lat=57.49365 , lon=22.79143


TIC Adrese: Selgas iela 14E, Roja, Rojas novads
tālr. +371 28630590

Virtuālais skatu tornis

3 attēli
Atvērt karti un objektu

             Vēlies izbaudīt dabas taku no pavisam cita skatu punkta? Sajust un redzēt to no putna lidojuma, klausīties par to, kas notiek mežā, kā tas tiek audzēts?
Šeit vari izbaudīt aktīvo atpūtu un audio gida pavadībā iepazīties ar aero panorāmas skatiem, atklājot meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu piejūras teritorijā.

             Sākot ar šī gada 5. jūliju septiņi interaktīvi kontrolpunkti pastaigas laikā pavērs durvis uz mežsaimniecības pasauli, ļaujot iedziļināties un izprast, kas ir redzams mums apkārt. Turklāt ceļotāju labsajūtai dabas takā ir izveidotas trīs apmetnes vietas ar soliem, galdiem, labierīcībām, šūpolēm, vingrošanas konstrukcijām, kā arī ugunskura vietām.
            Kad pārvietojoties pa dabas taku, ieraudzīsiet VR skatu torņa INFO zīmi, uz kuras Māris Olte aicinās jūs pacelties virs koku galotnēm, noskanējiet tajā redzamo QR kodu ar savu viedtālruni. Tad ieraudzīsiet šo pašu vietu 360° aero panorāmā 40 - 120 m augstumā. Apskatot aero skatus, noklausieties Māra ierunātu stāstu par apkārtējā meža apsaimniekošanu. Interaktīvajās aero panorāmās ir izvietotas norādes – attēli, apraksti un saites uz detālāku informāciju par meža apsaimniekošanu.
             Šis ir viens no pirmajiem šāda veida papildinātās realitātes projektiem Latvijā, kas ļauj dabā virtuāli apskatīt vietas augstas izšķirtspējas 360° aero panorāmās, paralēli izzinot tās profesionāli sagatavotos audio stāstos. 
             Rojas dabas takas virtuālos skatu torņus ir izveidojuši AS “Latvijas Valsts Meži” sadarbībā ar virtuālās realitātes studiju OCEAN MULTIMEDIA.

Internetā:
http://lvm.lv
http://ocean.lv
https://latviainside.com

http://latviainside.com/explore/tours/aero/lvm/roja/virtualtour.html

Apskates objekti kempinga “Melnsils” apkārtnē

7 attēli
Atvērt karti un objektu

Kontakti:
Mob.: +371 28605606
E-pasts: info@melnsils.lv
Internetā: www.melnsils.lv
FB: www.facebook.com/KempingsMelnsils/

Trommeļa pils:
Seni nostāsti vēstī, ka 14.gs. Melnsilā, pašā jūras krastā, dzīvojis vienīgais, īstais latviešu jūras laupītājs Trommels, kuram piederējusi Trommeļa pils uz augstas kāpas Baķupītes kreisajā krastā. Kamēr kuģi pie Melnsila gaidījuši labvēlīgu ceļavēju, lai varētu apbraukt netālo Kolkasragu, Trommels kuģus aplaupījis un salaupītos dārgumus noglabājis pils pagrabos. Pils vieta un mūri esot bijuši redzami vēl 19.gs beigās un 20.gs. sākumā, kad vietējie iedzīvotāji akmeņus un ķieģeļus izmantojuši māju būvē.
Trommeļa pils mūsdienās vairs nav redzama, bet viduslaiku nocietinājuma vieta, kas ir valsts nozīmes arheoloģisks piemineklis, un apslēpto dārgumu meklētāju sarakātās bedres kāpā ir apskatāmas vēl šodien. Pils atrodas Rojas novadā, 400 m ziemeļaustrumos no Melnsila ciema veikala, 100 m no Krauju mājām.

Ēvažu stāvkrasts:
Ēvažu stāvkrasts atrodas tieši uz Rojas Dundagas novadu robežas. Tas var dižoties ar saviem izmēriem! Tas ir augstākais visā Rīgas jūras līča piekrastē, to augstumā pārsniedz tikai nedaudz vien Jūrkalnes stāvkrasts. Tas atrodas dažu minūšu gājienā no “Melnsila” kempinga. Ēvažu stāvkrastu var sasniegt gan pa taciņu no stāvkrasta augšmalas, kur var vērot jūras panorāmu un saules spožuma piepildītus saullēktus, gan pa lejas daļu gar jūras krastu, kur vētrainākā laikā var spēkoties ar jūras vēju un mēģināt pāršalkt skaļumā priežu šalkas. Ēvažu stāvkrasts atrodams pie pašas Slīteres nacionālā parka robežas, braucot pa Rīgas – Kolkas šoseju. Ēvažu stāvkrastā var uzņemt dabas spēku, piepildīt sevi ar jūras vēja stiprumu un saullēkta sparu!

 Kurzemes piekrastes senie zvejnieku un zemnieku darbarīki
Objekti izvietoti Kempinga “Melnsils” teritorijā.

 

Brīvdabas taka gar Rojas upi

11 attēli

Aicinājums visiem dabas takas apmeklētājiem:

Personas pienākums, uzturoties mežā, ir ievērot meža ugunsdrošības noteikumus, nebojāt meža augsni un meža infrastruktūru, nepiesārņot mežu ar atkritumiem, ievērot noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā, nepostīt putnu
ligzdas un skudru pūžņus un citādi nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem. (Meža likums, II nodaļa, 6.pants)

Šī marķētā dabas taka ir izveidota priekš kājām gājējiem un velosipēdistiem, tāpēc cienīsim dabas takas apmeklētājus un neizbraukāsim šo dabas taku ar motorizētiem transporta līdzekļiem. Ar transportlīdzekļiem atļaut pārvietoties, meža apsaimniekošanas darbu veikšanai.

Rojas upe un tās apkārtne ir bagāta ar tūrisma un rekreācijas objektiem, kas skatāmi visu gadu. No pavasara līdz rudenim ar kājām, velosipēdiem un laivām, bet ziemā ar slēpēm, iespējami tūrisma pārgājieni pa Rojas upi un tai pieguļošajiem mežiem. Brīvdabas takas ietvaros ir izveidotas 3 ceļotāju apmetnes vietas ar soliem, galdiem, labierīcībām, šūpolēm, vingrošanas konstrukcijām, atkritumu urnām, kā arī ugunskura un telšu vietām.

Rojas upe – augštecē pārtop par Vieksti
Garums: 78 km (citos avotos 73 km)
Baseina platība: 495 km² (citos avotos 478 km²)
Kritums: 52 m (0,7 m/km, citos avotos 0,67 m/km)
Gada notece: 0,096 km³
Izteka: Pobužu apkārtnē (uz rietumiem no Valdemārpils)
Ieteka: Rīgas līcī pie Rojas

Rojas upe ir garākā upe visā bijušajā Talsu rajonā. Vārds «Roja» ir Baltijas somu cilmes vietvārds un līvu valodā tā nozīme saistīta ar zāļaino, niedrēm aizaugušo Rojas upes grīvu. Brīvā tulkojumā šis vārds varētu nozīmēt «Duļķupe». Upe savu tecējumu sāk Talsu novada, Valdgales pagastā, un ietek tā Rīgas jūras līcī, Rojā. Upes garums ir aptuveni 78 km. Upes mūsdienu gultne veidojusies Litorīnas jūras laikā (pirms 5000-6000 gadiem), kas ir viena no Baltijas jūras attīstības stadijām pēc pēdējā ledus laikmeta. Taču Dēvona smilšakmens iežu atsegumos Rojas upes krastos atrastās  bruņu zivju fosīlijas liecina par daudz senākiem laikiem. Upei ir vairāki desmiti nelielu pieteku. Palu laikā ūdens līmenis upē var pacelties vairāk kā 2 metrus upes augštecē un 1,5m lejtecē. Ar ūdeņiem bagātāka Rojas upe ir oktobra, novembra, marta, aprīļa un maija mēnešos. Upes dziļums un platums ir mainīgs.

Roju kuģošanai izmantoja jau senie skandināvi. Par to netieši liecina arī Velna laivas – akmens krāvumi, kas patiesībā ir seno skandināvu apbedījuma vietas. To apliecina 1863. gadā veiktie arheoloģiskie izrakumi Bīlavu Velna laivās, kad tajās tika atklātas trijos stāvos izvietotas 10-12 no akmeņiem veidotas kameras, kurās starp smiltīm atrada ogles, māla trauku lauskas un degušus cilvēka kaulus.
Zinātāji teic, ka Velna laivu lielums atbilst seno kuģu lielumam, ko šeit būvēja 6.-12. gadsimtā. Iespējams, tolaik Latvijas upes bija daudz bagātākas ar ūdeņiem, nekā tas vērojams šodien.
Roja izmantota par tirdzniecības ceļu arī viduslaikos. Kuģotāji pa šīm pietekām devās zemes iekšienē. Barons Hāns, pa Rojas upi no Lubezeres muižas, 17. gadsimtā eksportējis savu produkciju – spirtu, kokmateriālus un citas preces – uz Rīgu, Pēterburgu, Holandi.

Brīvdabas taka

Rojas upes stāvos krastus ieskauj pirmatnīgs mežs, kur mežsaimnieciskas aktivitātes nav notikušas jau simts gadus. Tie ir bioloģiski veci, ar augiem un dzīvniekiem bagāti meži, kādi Latvijā ir reti sastopami. Upes krastus apdzīvo bebri, ūdri, stirnas, mežacūkas, staltbrieži, aļņi, zivju gārņi, lielās gauras, gaigalas, dažādu sugu dzeņveidīgie putni. Upē mīt tādas zivis, kā asari, nēģi, foreles, līdakas, raudas un citas.
Brīvdabas taka gar Rojas upi piedāvā 3 dažāda garuma distances gar Rojas upi un tai pieguļošajiem mežiem – 2km, 7km un 15km, kas katra atzīmēta ar savas krāsas norādi. Izvēlieties piemēroto un dodieties ceļā. Taka piemērota gan kājām gājējiem, gan velosipēdistiem un ja ziema mūs palutina ar pietiekami biezu sniega kārtu, tad iespējams arī ar slēpēm izbraukt pa šo dabas taku.
Visi trīs maršruti ir apļveida, tāpēc tos iespējams iet arī pretējā virzienā. Garākais no maršrutiem, pa mežu Jūs aizvedīs no Rojas līdz Žocenei, pāri Rojas upei un atpakaļ uz Roju nāksiet pa pretējo upes krastu un maršruts noslēgsies pie viesnīcas "Roja". Lai nokļūtu atpakaļ maršruta sākumpunktā (jo iespējams tur atstājāt savu automašīnu), Jums pa Jūras ielu jādodas tālāk Rojas/centra virzienā, līdz nonāksiet pie veikala Maxima, kur griezīsities pa labi uz veikala auto stāvlaukumu, vai arī turpināsiet ceļu pa Kāpu ielu, atpakaļ līdz dabas takas sākuma punktam.
Gar upi ierīkotas vairākas atpūtas vietas ar soliem, galdiem, labierīcībām, šūpolēm, vingrošanas konstrukcijām, atkritumu urnām, kā arī ugunskura un telšu vietām. Pie atpūtas vietām Žocenē un Rojā ir izveidotas arī laivu piestātnes. Takas sākumā, upes krastā ierīkota labiekārtota vieta, kur upē ietek Rojas avots. To iecienījuši apkārtnes iedzīvotāji, kas labprāt ikdienā lieto avota ūdeni.

Garums: mazais loks 2 km, vidējais loks 7,5 km, lielais loks - 15-16 km
Stāvlaukums: takas sākumā nav speciāls auto stāvlaukums. Iespējams auto atstāt uz meža ceļa takas sākumā, vai auto stāvlaukumā pie veikala Maxima un ar kājām, pa Kāpu ielu doties uz dabas takas sākumu.
Segums: iestaigāta taka, meža ceļš. Dažviet irdens balto smilšu segums, kas var apgrūtināt pārvietošanos ar velosipēdiem.

Taka internetā: 7km - https://www.wikiloc.com/hiking-trails/trail-along-river-roja-34261387

Projekts ROJAS DABAS TAKAS VIRTUĀLIE SKATU TORŅI


  Kopš 2019. gada vasaras, septiņi interaktīvi kontrolpunkti pastaigas laikā pavērs durvis uz mežsaimniecības pasauli, ļaujot iedziļināties un izprast, kas ir redzams mums apkārt.
      Kad pārvietojoties pa dabas taku, ieraudzīsiet VR skatu torņa INFO zīmi, uz kuras Māris Olte aicinās jūs pacelties virs koku galotnēm. Noskanējiet tajā redzamo QR kodu ar savu viedtālruni, tad ieraudzīsiet šo pašu vietu 360° aero panorāmā 40 - 120 m augstumā. Apskatot aero skatus, noklausieties Māra ierunātu stāstu par apkārtējā meža apsaimniekošanu. Interaktīvajās aero panorāmās ir izvietotas norādes – attēli, apraksti un saites uz detālāku informāciju par meža apsaimniekošanu.
     Šis ir viens no pirmajiem šāda veida papildinātās realitātes projektiem Latvijā, kas ļauj dabā virtuāli apskatīt vietas augstas izšķirtspējas 360° aero panorāmās, paralēli izzinot tās profesionāli sagatavotos audio stāstos.
     Rojas dabas takas virtuālos skatu torņus ir izveidojuši AS “Latvijas Valsts Meži”, sadarbībā ar virtuālās realitātes studiju OCEAN MULTIMEDIA.

Internetā:  http://latviainside.com/explore/tours/aero/lvm/roja/virtualtour.html

Tūrisms