Pārvalde

Projekti

1. Projekts “DABAS TŪRISMS VISIEM (UniGreen)”

Projekta Nr. LLI-010  “Dabas tūrisms visiem” (UniGreen) aktualitātes

18.06.2019

Visa informācija par UNIGREEN projekta ietvaros apsekotajām dabas takām Kurzemē un Ziemeļlietuvā, atrodama Kurzemes plānošanas reģiona mājaslapā: https://www.kurzemesregions.lv/en/projects/tourism/unigreen/nature-trails/

Projekta ietvaros Kurzemes plānošanas reģions sagatavojis Kurzemes un Ziemeļlietuvas dabas taku ceļvedi, kas apkopo informāciju par vairāk nekā 80 dabas takām. Ceļvedi var atrast Kurzemes tūrisma informācijas centros un tas ir pieejams bez maksas ikvienam aktīvam ceļotājam, kā arī lejuplādējot:
Latviešu valodā
Angļu valodā
Lietuviešu valodā

Informācija par dabas takām atrodama arī dažādās mobilajās aplikācijās, piemēram, alltrails.com,
wikiloc.comgpsies.comdodies.lv.

 

09.06.2018

 25.aprīlī Rojas pludmalē tika atklāta atjaunotā gājēju laipa un informācijas stends, kurā attēlota informācija neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem braila rakstā. Cilvēki ar redzes traucējumiem var iegūt informāciju par Rojas jūras krasta kāpu zonā esošiem augiem, iepazīties ar Rojas pludmales shēmas taktilo karti, kā arī stendā iespējams atrast informāciju par pieejamo infrastruktūru un informāciju par to kā uzvesties atrodoties Rojas pludmalē.

Informācijas stends izgatavots Interreg V-A Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.g. projekta Nr. LLI-010 “Dabas tūrisms visiem” ietvaros. ERAF kopējais projekta finansējums ir 1 000 337,07 EUR, no tām 52 969,52 eiro ERAF finansējums projekta aktivitātēm Rojas novadā.

Publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rojas novada pašvaldība un tā nekādos apstākļos nav uzskatāma par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

 Informāciju sagatavoja Kristīne Voldemāre

Rojas TIC vadītāja  

 

25. APRĪLĪ ROJĀ NOTIKA KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA PASĀKUMS PAR TĒMU "DABAS TŪRISMS UN VIDES PIEEJAMĪBA"

27.04.2018

 Š.g. 25.aprīlī Rojā Kurzemes plānošanas reģions organizēja konferenci par tēmu "Dabas tūrisms un vides pieejamība". Iepriekšējā dienā (24. aprīlī) šāda pat konference kopā ar Kurzemes tūrisma asociāciju notika Liepājā. Konferences pirmajā daļā tika diskutēts par vides pieejamības lomas aktualizēšanu tūrisma attīstībai Kurzemē, kā arī par to, kāpēc pašvaldībām un uzņēmējiem ir būtiski pielāgot tūrisma infrastruktūru, produktus un pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā to paveikt pareizi un ar minimāliem ieguldījumiem, kādi ir plusi, ar kādām problēmām un izaicinājumiem saskaras uzņēmēji.
 
Svarīgi, lai informācija par viesu namiem, kas pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ir korekta un pieejama gan internetā (piemēram, tīmekļa vietnē un mobilajā aplikācijā Mapeirons), gan tūrisma informācijas centros. Būtiski, lai viesu namu tuvumā apmeklētājiem būtu pieejamas dabas takas un citi objekti, kas ir pielāgoti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un līdz ar to pieejami arī senioriem un ģimenēm ar bērnu ratiņiem. Tas veicinātu gan uzņēmēju interesi savu sniegto produktu un pakalpojumu pielāgošanai, gan jau esošo viesu namu, kas pielāgoti izmantošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, apmeklētības pieaugumu. Kā atzina Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis: “Vides pieejamība nesadārdzina būvniecības un telpu aprīkošanas izmaksas. Izvēloties efektīvākos risinājumus, mēs tieši otrādi – ietaupām līdzekļus, nevis ieguldām tos dārgā un bieži vien praktiski neizmantojamā aprīkojumā. Tāpēc aicinu visus, pirms uzsākt jebkādus darbus, sākumā vērsties pēc konsultācijām pie vides pieejamības speciālistiem, kas palīdzēs atrast labāko un lētāko risinājumu”.

 Konferences otrajā daļā eksperts Juris Smaļinskis stāstīja par to, kā mums veicies ar Baltijā garākā pārgājienu maršruta gar jūras krastu – Jūrtaka izveidi, kādi ir dabas taku veidošanas un uzturēšanas principi, kādi ir pārgājienu organizatoru praktiskie padomi pārgājienu dalībnieku uzņemšanai.

Jūrtakas eksperts Juris Smaļinskis, kurš veicis visus 1200 maršruta km, sanākušos aizrāva ar stāstījumu par unikālo Baltijas jūras piekrasti, tās daudzveidību un skaistumu, kas lika daudziem izbrīnā ieplest acis un apņemties iziet kādu no Jūrtakas posmiem jau šogad.

 Agnese Balandiņa no Ķemeru nacionālā parka izglītības centra “Meža māja” rosināja sanākušos pirms ko sākt plānot aizsargājamās dabas teritorijās, iepriekš atnākt uz konsultāciju pie attiecīgās dabas teritorijas administrācijas darbiniekiem. Jo nereti praksē pieredzēts, ka cilvēks ieguldījis lielu darbu plānošanā un nonākot līdz realizācijai saskaras ar neplānotiem ierobežojumiem, kas varēja jau tikt iekļauti pirmajā plānošanas kārtā.
 

Savukārt HikingInLatvia.lv pārstāvis Mārtiņš Kalnabērziņš uzsvēra, ka Jūrtakas maršruta izveide veicinās tūrisma attīstību piekrastē. Kā arī mudināja sanākušos uzņēmējus strādāt arī nesezonā, jo tieši rudens iestāšanās ir tas laiks, kad cilvēki dodas organizētos pārgājienos. Vasaras sezonā cilvēkiem pieejamas daudzas citas izklaides iespējas – festivāli, pilsētas svētki, kā arī veicami dažādi dārza darbi, līdz ar to organizētiem pārgājieniem atliek mazāk laika. Norisinoties karstām diskusijām uzņēmēji atzina, ka būtu jāstrādā uz to, lai naktsmītne būtu noslogota visu gadu, neatkarīgi no sezonas.
 

Rojā konferences noslēgumā svinīgi tika atklāta jaunā UniGreen projekta ietvaros izbūvētā pastaigu laipa Rojas pludmalē, kas pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
  

Jaunā pastaigu laipa ir izbūvēta kā pagarinājums jau esošajām, un sniedzas gandrīz 520 m garumā gar jūras krastu, sniedzot lielisku iespēju baudīt dabu un jūras spirgto gaisu. Laipa ir 2m plata, uz tās ir ierīkotas vairākas atpūtas vietas ar soliņiem, un tās malās ir ierīkotas speciālas apmalītes, lai tā būtu droša gan cilvēkiem ratiņkrēslos, gan vājredzīgajiem, gan ģimenēm ar bērnu ratiņiem, gan senioriem. Pie takas uzstādīts arī informācijas stends, kur informāciju varēs izlasīt arī vājredzīgi un neredzīgi apmeklētāji, jo stendā attēlota Rojas pludmales taktilā karte, un visu rakstisko informāciju var izlasīt arī braila rakstā. ERAF kopējais projekta finansējums ir 1 000 337,07 EUR, no tām 52 969,52 eiro ERAF finansējums projekta aktivitātēm Rojas novadā. 9 347,58 eiro ir Rojas novada domes līdzfinansējums.

Takas atklāšana tika apvienota ar tikko nomarķētās Jūrtakas posma apskati Rojā.

 Pasākums organizēts Interreg V-A Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.g. projekta Nr. LLI-010 “Dabas tūrisms visiem” un Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.g. projekta “Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā” ietvaros.

Publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rojas novada pašvaldība un tā nekādos apstākļos nav uzskatāma par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

 Informāciju sagatavoja Rojas TIC vadītāja Kristīne Voldemāre

 pēc Kurzemes Plānošanas reģiona iepriekš sagatavotās informācijas.  

 

ROJAS PLUDMALĒ ATJAUNOTA KOKA PASTAIGU LAIPA

26.10.2017

Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar 10 Latvijas un 4 Lietuvas partneriem, tai skaitā Rojas novada pašvaldība, piedalās pārrobežu projektā INTERREG V-A Latvijas-Lietuvas sadarbības programmas 2014.-2020.g. projektā Nr. LLI-010 „Dabas tūrisms visiem” (UniGreen).

Projekta mērķis ir dabas tūrisma attīstības veicināšana Latvijas un Lietuvas pierobežas reģionos, uzlabojot infrastruktūras un tūrisma produktus, tai skaitā pielāgojot tos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, un ir vērsts uz ilgtspējīga tūrisma attīstību Latvijas un Lietuvas pierobežas reģionos, stabilizējot un palielinot apmeklētāju skaitu reģionā.

Šī projekta ietvaros Rojas publiskajā pludmalē jau ir pilnībā izbūvēta koka pastaigu laipa, kas piemērota arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Kopējais pārbūvētās laipas garums ir 512,70 m, izbūvēti arī 4 apgriešanās laukumi un izvietots viens informācijas stends.

Laipas izbūves darbus veica uzņēmums SIA “Kalvas”.

Projekta ietvaros nākošajā pavasarī plānots izvietot apmeklētāju skaitītāju uz šīs izbūvētās koka laipas.

ERAF kopējais projekta finansējums ir 1 000 337,07 EUR, no tām 52 969,52 eiro ERAF finansējums projekta aktivitātēm Rojas novadā. 9 347,58 eiro ir Rojas novada domes līdzfinansējums. Atjaunotās pastaigu laipas kopējās būvniecības izmaksas sasniedza 49 985.99 eiro. 

Visas projekta aktivitātes plānots īstenot līdz 2019. gada aprīlim.

Projekta partneri un citi Kurzemes reģiona pašvaldību pārstāvji ir iepazinušies ar Somijas un Lietuvas pieredzi dabas tūrisma plānošanā, dabas taku veidošanā un infrastruktūras pielāgošanā cilvēkiem ar invaliditāti. Šī projekta ietvaros tikko apmācības ir uzsākuši arī 28 vides gidi no visas Kurzemes, tai skaitā 4 vides gidi no Rojas novada.

Vides gidu apmācības ilgs līdz nākošā gada novembrim, kopumā plānotas 6 apmācību sesijas, katra sesija ilgs 3 dienas.

Publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rojas novada pašvaldība un tā nekādos apstākļos nav uzskatāma par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

 Informāciju sagatavoja                                                           

Rojas TIC vadītāja

Kristīne Voldemāre

 

Kurzemes pašvaldību un tūrisma pārstāvji iepazīst Somijas pieredzi

29.08.2017

No 21. – 25.augustam Kurzemes pašvaldību un tūrisma nozares pārstāvji kopā ar četriem projekta partneru pārstāvjiem no Lietuvas (Žemaitija, Biržu, Aukštaitija, Labanoras parki, kā arī Kretingas rajona pašvaldība), devās uz Somiju iepazīt šīs Ziemeļvalsts pieredzi dabas tūrisma pieejamības veicināšanā cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem.

Šo pieredzes apmaiņas braucienu organizēja Kurzemes plānošanas reģions Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. g. projekta Nr. LLI-010, "Dabas tūrisms visiem" (projekta akronīms "UniGreen") ietvaros. ERAF kopējais projekta finansējums ir 1 000 337,07 EUR.

Brauciena dalībnieki  trīs dienu laikā Somijā apmeklēja vairākus nacionālos parkus un dabas rezervātus, tikās ar parku pārstāvjiem, kas stāstīja par Somijas pieredzi dabas taku veidošanā un pielāgošanā cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Pirmajā dienā tika apmeklēts  "Laajalahti" dabas rezervāts, kur brauciena dalībniekiem apmeklētāju centrā "Villa Elfvik" bija noorganizēta tikšanās ar dabas rezervāta direktori. Šis apmeklētāju centrs ir orientējies uz dažādām skolas bērnu apmācību programmām dabā. Somu obligātajā mācību programmā ir iekļauta bērnu apmācība parkos un rezervātos, esošajās dabas skolās, lai veicinātu bērnu izpratni un zināšanas par dabu un tās procesiem. Pēc šī dabas rezervāta apmeklējuma secinājām, ka arī Latvijas skolām šo pieredzi būtu vērtīgi pārņemt – mācīt par dabu dabā.

Dabas rezervātā tika apmeklēta arī dabas taka un putnu vērošanas tornis, kas bija piemērots tā, lai to varētu apmeklēt arī cilvēki ratiņkrēslos.

Pēcpusdienā apmeklējām Nuuksio nacionālo parku un Somu dabas centru "Haltia", kas uzbūvēts no jauna 2013. gadā. Šis centrs patiesi bija iespaidīgs, un ļoti mūsdienīgā un atraktīvā veidā atklāj un iepazīstina ar Somijas dabas bagātībām un vērtībām. Šajā nacionālajā parkā mūsu grupai bija lieliska iespēja doties pastaigā kopā ar sievieti ratiņkrēslā, kā arī pašiem iesēsties ratiņkrēslā un izmēģināt kā ir ar to pārvietoties.

Šī iespēja lieliski nodemonstrēja, kādas ir iespējas un šķēršļi cilvēkam ratiņkrēslā pārvietoties pa dabas takām. Tas uzreiz projekta grupai deva skaidrāku priekšstatu par šo cilvēku iespējām un vajadzībām, pārvietojoties dabā.

Otrajā dienā brauciena dalībnieki apmeklēja Aulanko dabas rezervātu un tā dabas takas, kā arī Puurijarvi-Isosuo nacionālo parku. Šim parkam ir izveidojusies laba sadarbība ar apkārtnes zemniekiem parka pļavu noganīšanai.

Pēdējā brauciena dienā apmeklējām Kurjenrahka nacionālo parku, kur bija iespējams izstaigāt dabas taku/laipu, kas izveidota speciāli cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Takas noslēgumā bija izveidota piekļuve pie ezera, kur cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ar asistenta palīdzību ir iespējams gan nopeldēties, gan iesēsties laivā un izvizināties pa ezeru.

Kā pēdējo apmeklējām Teijo nacionālo parku, kur skaista ezera krastā bija ierīkotas atpūtas vietas ar iespēju atpūtniekiem savu ezerā nomakšķerēto lomu uz vietas iztīrīt un pagatavot. Arī šī vieta bija pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Pamanīju, ka Somijas dabas parkos un takās nav izvietotas atkritumu urnas, un pats brīnišķīgākais ir tas, ka atkritumi nebija arī dabā, kā tas ļoti bieži diemžēl ir pie mums Latvijā. 

Secinājām, ka mums pašiem būtu vērtīgi noskaidrot, cik tad īsti katrā pašvaldībā Kurzemē ir cilvēki ratiņkrēslos, vai ar citām īpašām vajadzībām.

Somu pieredze rāda, ka ne vienmēr ir nepieciešams ieguldīt lielus resursus, lai uzlabotu dabas tūrisma pieejamību. Viena no iespējām, lai uzlabotu vispārējo pieejamību, ir nodrošināt pieejamību vismaz minimālā līmenī,piemēram, nodrošināt iespēju apmeklēt dabas takas un objektus ar pavadošajām personām, un tad pakāpeniski veikt uzlabojumus pieejamības paaugstināšanai atsevišķiem objektiem vai infrastruktūras elementiem. Brauciena laikā projekta grupa izdarīja secinājumu, ka veidojot jaunu tūrisma objektu, dabas taku, vai veicot infrastruktūras uzlabojumus, vispirms ir jāpieaicina cilvēks ar īpašām vajadzībām - pārstāvis no nevalstiskās organizācijas vai kāds cits individuālais pārstāvis, kas sniegtu ieteikumus un rekomendācijas, kā plānoto objektu un taku izbūvi veikt tā, lai tie būtu pieejami pēc iespējas plašākai auditorijai, ne tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rojas novada pašvaldība un tā nekādos apstākļos nav uzskatāma par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

Informāciju sagatavoja: Kristīne Voldemāre

Rojas TIC vadītāja                                                      

 

PLĀNOTA PLUDMALES LAIPAS PĀRBŪVE

22.06.2017

 Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar 10 Latvijas un Lietuvas partneriem, tostarp Rojas novada pašvaldību, piedalās Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadamu projektā LLI-010 “Dabas tūrisms viesiem (UniGreen)”. Rojas novads projektā piedalās ar sekojošām aktivitātēm - laipas pārbūvi gar jūras krastu, informācijas stendu, kur informācija būs attēlota arī braila rakstā un apmeklētāju skaitītāju.

Projekta mērķis ir dabas Tūrisma attīstības veicināšana Latvijas un Lietuvas pierobežas reģionos, uzlabojot infrastruktūras un tūrisma produktus. Tai skaitā pielāgojot tos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un ir vērsts uz ilgtspējīgu tūrisma attīstību Kurzemē un Lietuvas pierobežas reģionos, palielinot apmeklētāju skaitu tajos.

Tā kā laipa atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, dabas lieguma „Ģipka”, tuvumā, kas atrodas attālumā, kādā nav prognozējama saimnieciskās darbības negatīvā ietekme uz minēto Natura 2000 teritoriju, 9. aprīlī atzinuma sniegšanai tika piesaistīta AS „Latvijas valsts meži” vecākā vides eksperte Ilze Rēriha. Vides eksperte apsekoja Rojas novada būvprojekta objekta „Rojas pludmales pieejamības uzlabošana, Ostas iela 1, Roja, Rojas novads” teritoriju ar mērķi izvērtēt, vai ir iespējams teritorijā uzsākt saimnieciskos darbus. Pēc izstrādātā eksperta atzinuma par augu sugu un biotopu izpēti Rojas novada pludmalē, secināts, ka paredzētās saimnieciskās darbības apjoms būtiski nepārsniedz pašreiz esošo labiekārtojumu apjomu. Lai uzlabotu biotopa ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas kvalitāti, ieteicama jaunāko un straujāk augošo koku iznīcināšana, atstājot atsevišķas priedes.

Jaunu laipu jaunbūve, esošo laipu atjaunošana un to ekspluatācija neatstās būtisku ietekmi uz apkārtējo vidi, uz Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslu un uz aizsargājamo jūras teritoriju „Rīgas līča rietumu piekraste”. Izbūvējot pastaigu laipas, tiks nodrošināta aizsargājamo biotopu labvēlīga aizsardzība un saglabāšana. ERAF kopējais projekta finansējums ir 1 000 337,07 EUR, no tām 52 969,52 eiro ERAF finansējums projekta aktivitātēm Rojas novadā. 9 347,58 eiro ir Rojas novada domes līdzfinansējums.

Publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rojas novada pašvaldība un tā nekādos apstākļos nav uzskatāma par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

Mairita Pāvuliņa                                                                      

Sabiedrisko attiecību speciāliste

3. Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs

4. Projekts “DROŠĪBA PIEKRASTĒ UN JŪRAS TERITORIJĀ LATVIJĀ UN IGAUNIJĀ”/ “SAFE SEA”

5. Projekts "Kurzeme visiem"

 

Aicinām personas ar garīga rakstura traucējumiem izmantot projektā “Kurzeme visiem” pieejamo atbalstu

05.11.2019.

Aicinām Kurzemē dzīvojošās personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) pieteikties projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieejamajiem bezmaksas sociālajiem pakalpojumiem. Atgādinām, ka projekta apmaksāti pakalpojumi ir pieejami, ja ir veikta personas individuālo vajadzību izvērtēšana, saņemts izstrādātais atbalsta plāns un persona ir uzrakstījusi iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu savas dzīvesvietas sociālajā dienestā.

Lai veicinātu personu ar GRT patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros apmaksājam šādu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanu:

  • aprūpi mājās;
  • īslaicīgu sociālo aprūpi;
  • speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu;
  • atbalsta grupas un grupu nodarbības;
  • pakalpojumus dienas aprūpes centros;
  • pakalpojumus specializētajās darbnīcās;
  • pakalpojumus grupu dzīvokļos.

 Garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir psihiskas saslimšanas vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, taču,  saņemot nepieciešamo atbalstu, GRT netraucē cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. GRT ir depresija, šizofrēnija, Dauna sindroms, autisms, stresa radīti traucējumi, veģetatīvā distonija un citi.

Atbalsta plāns ir projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts personas individuālais sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāns, kas pamatojas uz individuālo vajadzību izvērtējumu. Kurzemē individuālās vajadzības izvērtētas un atbalsta plāni izstrādāti kopumā 326 personām ar GRT, savukārt pakalpojumus līdz šī gada novembrim saņēmušas 58 pašvaldībās dzīvojošās personas ar GRT.

Projekta “Kurzeme visiem” īstenošanu līdz 2023.gadam līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds (85%) un Latvijas valsts (15%). Līdzīgi projekti tiek īstenoti arī pārējos Latvijas plānošanas reģionos un to kopējais mērķis ir radīt Latvijā tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.

Vairāk informācijas par projektu un tajā pieejamajiem pakalpojumiem projekta mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv

Papildu informācijai aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv

 

Pasākumos “Izaugt ģimenē” Kurzemē izglīto potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes

02.10.2019.

Lai atbalstītu un motivētu potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros visās Kurzemes pašvaldībās tiks rīkoti vismaz divi izglītojoši pasākumi – sarunu rīti un vakari “Izaugt ģimenē”.  Uz pasākumu tiks gaidīts ikviens interesents, kurš vēlas kļūt par aizbildni, adoptētāju, audžuģimeni, vai viesģimeni, vai interesē jautājumi par bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes.

Pasākumos ikvienam būs iespēja uzzināt informāciju, kas ir aizbildnis, adoptētājs un audžuģimene un kā par tādu kļūt, kā arī iepazīt jau bērnus uzņemošo ģimeņu pieredzi. Izglītojošos pasākumus  vadīs gan speciālisti, kas strādā ar bērnus uzņemošajām ģimenēm, gan ģimenes, kuras jau līdz šim savā aprūpē uzņēmušas bez vecāku gādības palikušus bērnus.

Izglītojošos pasākumus “Izaugt ģimenē” organizē Sociālo pakalpojumu aģentūras Kurzemes reģiona ģimeņu atbalsta centrs “Liepāja” un tie ir plānoti katrā Kurzemes reģiona pašvaldībā. Pirmajos sarunu vakaros Liepājā 27.septembrī un Aizputē 30.septembrī kopumā piedalījušies 23 interesenti, savukārt oktobrī potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes tiks aicinātas uz sarunu vakariem Priekulē, Rucavā un Mērsragā.

 Šobrīd plānotais sarunu vakaru norises kalendārs pieejams https://agenturakurzeme.lv un http://kurzemevisiem.lv  mājas lapās.

 

Mērsragā pārrunā projekta “Kurzeme visiem” aktualitātes

20.09.2019.

Šī gada 17.septembrī uz tikšanos Mērsragā pulcējās projekta “Kurzeme visiem” vadības komanda un partneri, lai pārrunātu projekta ieviešanas aktualitātes, dalītos pieredzē un labajā praksē dokumentu noformēšanā.

Sanāksmi atklāja projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa, kura informēja par projekta aktualitātēm, paveikto vasaras periodā, kā arī  turpmāk plānoto. Projekta ietvaros nepieciešamo atbalstu un sociālos pakalpojumus turpināja saņemt projekta mērķa grupas – bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu vecāki, kā arī personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Vasarā sekmīgi noslēgušās konsultācijas potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm, ko gada laikā vēlējās un saņēma 27 cilvēki, kas ir aizdomājušies par adopciju, kļūšanu par aizbildņiem vai audžuģimeni. Lai turpinātu veicināt ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu nonākšanu ģimenēs, projekta ietvaros potenciālo aizbildņu, adoptētāju un audžuģimeņu iedrošināšanai no septembra līdz pat nākamā gada vasarai visās Kurzemes reģiona pašvaldībās tiks organizēti sarunu rīti un vakari. Augusta sākumā, lai veicinātu bērnu ar FT un viņu ģimeņu integrāciju sabiedrībā, tika organizēta nometne visai ģimenei – “Piedzīvojumu akadēmija”, kur aktīvi, radoši un vērtīgi laiku pavadīja kopumā 30 nometnes dalībnieki no visas Kurzemes. 

Turpinājumā par komunikācijas ar pašvaldības iedzīvotājiem nozīmību atgādināja projekta sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Homka, savukārt ar labo praksi iepirkumu, līgumu un dokumentu noformēšanā iepazīstināja projekta “Kurzeme visiem” juriste Līga Neilande.

Tikšanās laikā dalībnieki iepazinās arī ar Ventspils un Liepājas pilsētu un Mērsraga novada pašvaldības pieredzi projekta aktivitāšu ieviešanā un labo praksi dokumentu glabāšanā.

Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Tā ietvaros sociālos pakalpojumus var saņemt bērni ar invaliditāti un to vecāki, kā arī personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). 2018.gadā “Kurzeme visiem” ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās saņēmušas 50 personas ar GRT, 154 bērni ar FT un 47 bērnu vecāki.

Pasākuma dienas kārtība un prezentācijas pieejamas tiešsaistē.

 

Apstiprināti grozījumi Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā

23.07.2019.

2019.gada 16.jūlijā Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padome apstiprinājusi grozījumus “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plānā 2017.–2020.gadam”, kas izstrādāts projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Grozījumi bija nepieciešami, lai pašvaldības varētu saskaņot tajās dzīvojošo bērnu ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) vajadzības ar pašvaldību iespējām un turpinātu iesāktos darbus sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstībai.

Veiktie grozījumi saglabā DI plānā iepriekš nospraustos mērķus, tāpēc Kurzemē līdz 2023.gadam 288 bērni ar FT un 350  personas ar GRT saņems nepieciešamos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai, savukārt 35 personas ar GRT no valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” sāks dzīvi pašvaldībās.

2017.gadā izstrādātais un pērn apstiprinātais Kurzemes plānošanas reģiona DI plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kas paredz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveidi un nepieciešamās infrastruktūras attīstību Kurzemē, lai bērniem ar FT un personām ar GRT būtu pieejams nepieciešamais atbalsts, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai. 

Ar grozīto Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānu un tajā iekļautajiem infrastruktūras risinājumiem iespējams iepazīties tiešsaistē.

Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē plāno un ievieš Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Informāciju sagatavoja:

Laura Homka

Projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

Laura.homka@kurzemesregions.lv

 

Konsultācijās Kurzemē iedrošina potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes

25.06.2019.

“Kas nepieciešams un kā pēc iespējas ātrāk palīdzēt bērnam labi un komfortabli iejusties ģimenes vidē?” – ar šādu jautājumu pie speciālistiem bezmaksas konsultācijās 7 Kurzemes pašvaldībās vērsušies potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes. Lai veicinātu bērnu skaita samazināšanos institūcijās un to nonākšanu ģimenēs, iespēja saņemt apmaksātas psihologa, jurista un sociālā darbinieka konsultācijas tika nodrošināta Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Konsultācijas gada laikā vēlējās un saņēma 27 cilvēki, kas ir aizdomājušies par adopciju, kļūšanu par aizbildņiem vai audžuģimeni.

“Bieži no kļūšanas par aizbildi, adoptētāju vai audžuģimeni attur nevis finansiāli iemesli, bet gan uztraukums un bailes no nezināmā, piemēram, neskaidrības par likumisko procesu norisi. Tāpēc sadarbībā ar biedrību “Piecas izaugsmes formulas” no pērnā gada aprīļa līdz šī gada jūnijam nodrošinājām iespēju interesentiem konsultēties ar 3 speciālistiem – psihologu, sociālo darbinieku un juristu, kuri ar savām zināšanām un pieredzi var sniegt nozīmīgu atbalstu,” skaidro Inga Kalniņa, Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja.

Visbiežāk no piedāvātajiem speciālistiem potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes izvēlējušies konsultēties ar psihologu – kopumā sniegtas 28 konsultācijas 49 stundu garumā. Šī speciālista atbalsts galvenokārt bijis nepieciešams, lai censtos pārvarēt satraukumu par bērna ienākšanu ģimenē vai saņemtu atbildes par pieņemamā bērna audzināšanu un savstarpējām attiecībām. Savukārt 17 konsultācijās ar sociālo darbinieku 28 stundu garumā lielākoties runāts par bērna dažādajiem vajadzību līmeņiem un to, kā sniegt bērnam nepieciešamo atbalstu, pelnīto uzmanību un patiesu maigumu. Potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes devušies arī pie jurista, lai kopumā 14 konsultācijās 28 stundu garumā runātu par jautājumiem, kas saistīti ar juridisko atbildību par bērnu.

“Konsultāciju apmeklētāji norādījuši,  ka ir saņēmuši noderīgu informāciju gan par to, kā noris process bērna uzņemšanai ģimenē, gan ar ko sākt. Tas dod cerību, ka mums izdevies spert nelielu soli, lai bērnu skaits institūcijās tomēr samazinātos,” piebilst. I.Kalniņa.

Potenciālajiem adoptētājiem, aizbildņiem un audžuģimenēm arī turpmāk būs pieejams atbalsts.  Kurzemē pašlaik darbojas 4 Ārpusģimenes atbalsta centri – Kuldīgā, Liepājā, Talsos un Ventspilī, kas nodrošina apmācības un sniedz psihosociālo atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm un adoptētājiem. Savukārt projekta “Kurzeme visiem” ietvaros atbalsts turpmāk tiks nodrošināts, organizējot informatīvus, izglītojošus un motivējošus pasākumus. “Konsultācijās potenciālie aizbildņi un audžuģimenes ir norādījuši, ka vēlētos satikt esošās audžuģimenes un uzklausīt viņu vērtīgo pieredzi. Arī mēs uzskatām, ka jau esošie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes var sniegt nozīmīgu atbalstu un iedrošinājumu, lai izšķirīgais lēmums – uzņemt bērnu savā ģimenē – tiktu pieņemts. Šobrīd veicam nepieciešamos gatavošanās darbus, lai jau drīzumā Kurzemē šādas tikšanās varētu organizēt,” noslēgumā piezīmē I.Kalniņa.

Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Vairāk par “Kurzeme visiem” var uzzināt: www.kurzemevisiem.lv

Izziņai: Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar biedrību “Piecas izaugsmes formulas” kopumā sniegtas 59 (28 psihologa,  14 jurista un 17 sociālā darbinieka) konsultācijas 105 stundu apjomā 27 potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm 7 Kurzemes pašvaldībās – Dundagas, Kuldīgas, Pāvilostas, Saldus un Talsu novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.

Publikācijas autors: Laura Homka, projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

 

Bērniem ar invaliditāti  Kurzemē joprojām pieejami bezmaksas sociālie pakalpojumi

29.05.2019.

Lai sniegtu atbalstu Kurzemes bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm,  projekta “Kurzeme visiem” ietvaros ir pieejami vairāki apmaksāti sociālie pakalpojumi, kuriem var pieteikties savas pašvaldības sociālajā dienestā. Vēršam uzmanību, ka sociālās aprūpes pakalpojumi pieejami ikvienam Kurzemē dzīvojošam bērnam ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kas saņēmis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, savukārt sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pieejami projektā jau iepriekš izvērtētajiem bērniem.

Kurzemes bērniem ar FT, kuriem piešķirts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, projekta “Kurzeme visiem”  ietvaros pieejami sociālās aprūpes pakalpojumi gan bērna dzīvesvietā, gan pie “atelpas brīža” pakalpojuma sniedzēja. Sociālās aprūpes pakalpojums bērniem līdz 4 gadu vecumam pieejams līdz 50 stundām nedēļā un 5 – 17 gadus veciem bērniem – līdz 10 stundām nedēļā. Savukārt projekta apmaksātu  “atelpas brīža” jeb īslaicīgas aprūpes pakalpojumu bērni ar invaliditāti un viņu ģimenes var izmantot līdz pat 30 diennaktīm gadā. Līdz šim aprūpes pakalpojumam pieteikušās  25 un “atelpas brīža” pakalpojumam - 46 bērnu ģimenes. 

Projekta ietvaros līdz šim jau izvērtētajiem 277 bērniem ar FT ir iespēja izmantot apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus atbilstoši katram bērnam izstrādātajā individuālajā atbalsta plānā norādītajam.  Turklāt pašlaik vecākiem ir iespēja izvēlēties pakalpojuma sniedzēju, pie kura bērns varētu saņemt nepieciešamos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Līdz šim iespēju saņemt pakalpojumus projekta ietvaros izmantojuši aptuveni puse izvērtēto bērnu ar FT ģimeņu un visbiežāk pieprasīti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dažādu terapiju veidā.

Lai saņemtu projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieejamos sociālos pakalpojumus, vecākiem jādodas uz savas pašvaldības sociālo dienestu un jāraksta iesniegums. Pēc iesnieguma saņemšanas pašvaldības sociālais dienests pieņem lēmumu un informē par pakalpojumu piešķiršanu.  

Plašākai informācijai par projektā pieejamajiem pakalpojumiem aicinām sazināties ar savas pašvaldības sociālo dienestu.

Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Tā ietvaros sociālos pakalpojumus var saņemt bērni ar invaliditāti un to vecāki, kā arī personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). 2018.gadā “Kurzeme visiem” ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās saņēmušas 50 personas ar GRT, 154 bērni ar FT un 47 bērnu vecāki.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projektu “Kurzeme visiem” no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  

Vairāk par projektu: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/

Informāciju sagatavoja:

Laura Homka

Projekta “Kurzeme visiem”

sabiedrisko attiecību speciāliste

Laura.homka@kurzemesregions.lv

 

Arvien vairāk kurzemnieku izmanto projektā  “Kurzeme visiem” pieejamos pakalpojumus

02.04.2019.

2018.gadā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās saņēmušas 50 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), 154 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un 47 bērnu vecāki. Tas ir ievērojams pieaugums, jo 2017.gadā 5 Kurzemes pašvaldībās projekta ietvaros sociālie pakalpojumi tika sniegti 1 personai ar GRT, 28 bērniem ar FT un 1 bērna vecākiem vai audžuvecākiem.

“2018.gadā, pateicoties “Kurzeme visiem” vadības komandas ciešai sadarbībai ar pašvaldībām, mums izdevās panākt, ka par projektā pieejamajiem sociālajiem pakalpojumiem Kurzemē ir informēti un tos saņem arvien vairāk personas ar GRT, bērni ar FT un viņu vecāki. Arī šogad turpinām darbu, lai sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi dzīvesvietā personām ar invaliditāti, bērniem un bērnu vecākiem kļūtu vēl pieejamāki,” stāsta projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa.

Projekta ietvaros apmaksātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana Kurzemē 2018.gadā uzsākta 9 pašvaldībās un šobrīd tos saņem 14 Kurzemes pašvaldību iedzīvotāji – Aizputes, Dundagas, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Pāvilostas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.

Projekta apmaksātie pakalpojumi ir pieejami līdz šim izvērtētām personām ar GRT, kurām izstrādāts individuāls atbalsta plāns. Kopumā no 326 izvērtētajām personām ar GRT 107 dzīvoja valsts sociālās aprūpes centros (VSAC) un 219 dzīvoja pašvaldībā, no tām iespēju saņemt pakalpojumus projekta ietvaros līdz šim izmantojušas 50 personas. Pilngadīgas personas ar GRT pērn projekta “Kurzeme visiem” ietvaros visbiežāk apmeklējušas grupu nodarbības un saņēmušas speciālistu konsultācijas pie psihologa, sociālā darbinieka un/vai ergoterapeita. Divas personas izmantojušas arī pakalpojumus dienas aprūpes centrā. VSAC dzīvojošās personas pakalpojumus varēs izmantot pēc nepieciešamās infrastruktūras izveides un pārejas uz dzīvi sabiedrībā.

Projekta apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Kurzemē var saņemt līdz šim izvērtētie 277 bērni ar FT, kuriem “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts individuālais atbalsta plāns un “atelpas brīža” un sociālās aprūpes pakalpojumus, ja bērnam ir atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.  2018.gadā piedāvāto iespēju izmantoja aptuveni puse izvērtēto bērnu ģimeņu un visbiežāk saņemti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dažādu terapiju veidā. Savukārt aprūpes pakalpojumu izmantoja 20 un “atelpas brīža” pakalpojumu – 44 bērnu ģimenes.

2018.gadā projekta apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēma arī 47 vecāki, kuri visbiežāk piedalījušies izglītojošās atbalsta grupās, saņēmuši psihologa konsultāciju vai apmeklējuši fizioterapiju.

2018.gadā tika īstenotas arī citas nozīmīgas projekta aktivitātes. Februārī un novembra sākumā notika divi pieredzes apmaiņas braucieni Kurzemes pašvaldību, esošo un potenciālo sociālo pakalpojumu sniedzēju un mediju pārstāvjiem, lai iepazītu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas pieredzi citos reģionos un pārņemtu labāko praksi sociālo pakalpojumu nodrošināšanā Kurzemē. Tāpat vasaras mēnešos jūlijā un augustā tika organizētas integrējošās nometnes, kur ģimenes un ārpusģimenes aprūpē esoši bērni un jaunieši dažādās aktivitātēs pavadīja vairākas aizraujošas dienas. Savukārt oktobrī tika apstiprināts “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.–2020.gadam” un šobrīd pašvaldības turpina darbu pie sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras pilnveides.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  

Informāciju sagatavoja:

Laura Homka

Projekta “Kurzeme visiem”

sabiedrisko attiecību speciāliste

Laura.homka@kurzemesregions.lv

 

Projekta “Kurzeme visiem” partneri pārrunā paveikto un iedvesmojas turpmākajiem darbiem

28.03.2019.

27.martā Talsos uz šogad pirmo tikšanos pulcējās Kurzemes reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” partneri – pašvaldību un valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” pārstāvji, lai pārrunātu projektā paveikto un darāmo, kā arī iepazītos ar Ģimeņu un bērnu attīstības centra “Brīnumiņš” un tās jaunās struktūrvienības – Ģimeņu atbalsta centra – darbību. Tikšanās laikā projekta partneri dalījās līdzšinējā pieredzē par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un bērnu ar FT vecākiem.

Par projekta “Kurzeme visiem” ieviešanas aktualitātēm, jau paveikto un vēl paveicamo stāstīja Kurzemes plānošanas reģiona projekta vadītāja Inga Kalniņa. Kopumā 2018.gadā vairāk nekā 150 bērni ar FT un 47 viņu vecāki, kā arī 50 personas ar GRT saņēmušas no projekta apmaksātus pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās. Viņa pateicās pašvaldībām, kurās projekta ietvaros jau tiek sniegti sociālie pakalpojumi, un aicināja būt vēl aktīvākiem, lai vēl vairāk kurzemniekiem būtu iespēja izmantot projektā pieejamos pakalpojumus.

Tikšanās dalībnieki ar interesi klausījās Kuldīgas novada pašvaldības pieredzi par atbalsta grupu nodarbību organizēšanu personām ar GRT. Kā uzsvēra Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” sociālā darbiniece Ineta Eņģele, atbalsta grupu nodarbības bija vērstas uz izaugsmi, lai to dalībnieki var iekļauties sabiedrībā. To laikā 6 personas ar GRT mācījās pazīt emocijas un tās izteikt, veidot saskarsmi ar citiem, kā arī par dažādām ikdienai nozīmīgām tēmām, piemēram, iepirkuma saraksta veidošanu un citām. Kā norādīja I. Eņģele, dalībnieki ļoti atzinīgi novērtēja nodarbības, tāpēc šobrīd turpinās darbs, lai nodrošinātu atbalsta grupas darbību personām ar GRT arī 2019.gadā.

Savukārt vērtīgā pieredzē par pakalpojumu sniegšanu projekta “Kurzeme ietvaros” bērniem ar FT un viņu vecākiem dalījās Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta sociālo pakalpojumu daļas vecākā sociālā darbiniece Kristīna Šaripo. Viņa uzsvēra, ka jāizmanto dažādi informācijas kanāli, lai sasniegtu vecākus un informētu par pieejamajām atbalsta iespējām projektā un ārpus tā, un īpaši nozīmīgs ir personiskais kontakts, uzrunājot un motivējot vecākus izmantot projektā pieejamos sociālos pakalpojumus.

Ar Ģimeņu un bērnu attīstības centru “Brīnumiņš” un tā darbību iepazīstināja tā dibinātāja un vadītāja Agnese Kviese. Viņa pastāstīja, kā no nodarbībām pašiem mazākajiem “Brīnumiņš” izaudzis par dienas aprūpes centru bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām un pērnā gada decembrī kļuvis arī par Ģimeņu atbalsta centru. Šobrīd “Brīnumiņa” dienas aprūpes centrā atbalstu regulāri saņem 36 bērni un jaunieši ar invaliditāti gan no Talsu novada, gan arī citiem tuvākajiem novadiem. Tikšanās dalībnieki iepazinās ar jaunajām, daudz plašākām “Brīnumiņa” telpām, uz kurām centrs pārcēlās šī gada sākumā, un A.Kviese pastāstīja par dažādajiem pakalpojumiem, kas “Brīnumiņā” pieejami, piemēram, smilšu un spēļu terapijas, canis terapija, fizioterapija un citas, un ieskicēja ģimeņu un bērnu attīstības centra turpmākos plānus. Savukārt kopš Ģimeņu atbalsta centra dibināšanas izdevies piesaistīt jau 7 jaunas audžuģimenes un aprīlī tiks uzsāktas pirmās apmācības potenciālajām audžuģimenēm. “Brīnumiņš” sagaida, ka pēc tām ģimeni varētu iegūt 15 ārpusģimenes aprūpē esoši bērni.

 

Labklājības ministrija pateicas par ieguldījumu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā

07.02.2019.

Labklājības ministrija (LM) nosūtījusi vēstuli plānošanas reģioniem un pašvaldībām, lai pateiktos par kvalitatīvo darbu un nozīmīgo ieguldījumu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā.

Projektu* ietvaros pašvaldības ir veikušas mērķa grupas personu apzināšanu un laika periodā līdz 2018.gada 31.decembrim visā Latvijā sekmīgi nodrošinājušas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu 650 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un 285 personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT).

LM norāda: “Paveiktais ir veicinājis ne tikai snieguma ietvara uzraudzības rādītāju izpildi, bet arī, nodrošinot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar GRT un bērniem ar FT, sniedz palīdzību un atbalstu Latvijas neaizsargātākajām sabiedrības grupām un lauž aizspriedumus un aplamus stereotipus par šo cilvēku spējām sekmīgi iekļauties sabiedrībā. Esam patiesi gandarīti, ka ar savu nesavtīgo darbu veicināt humānas, iekļaujošas un mūsdienīgas sabiedrības veidošanos.”

LM pateicību saņēmušas 7 lielas un mazas Kurzemes reģiona pašvaldības – Liepājas un Ventspils pilsētas, kā arī Kuldīgas, Rucavas, Saldus, Skrundas un Talsu novadi.

*Kurzemē ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamība dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem tiek palielināta projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. To īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Latvijā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

 

Aicina vecākus  aktīvāk izmantot  projektā “Kurzeme visiem” pieejamos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus

13.02.2018.

Aicinām Kurzemē dzīvojošo bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākus un audžuvecākus pieteikties projektā “Kurzeme visiem” pieejamajiem bezmaksas sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem pie psihologa vai rehabilitologa,  vai apmeklēt fizioterapiju, vai izglītojošas atbalsta grupu nodarbības. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ir pieejami vecākiem un audžuvecākiem, kuru bērniem ir noteikta invaliditāte un projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts individuāls atbalsta plāns. Pakalpojumus var izmantot viens vai abi vecāki, kopā nepārsniedzot 20 pakalpojuma reizes visā projekta īstenošanas laikā līdz 2023.gadam.

Kopumā Kurzemē līdz šim izvērtēti un individuāli atbalsta plāni izstrādāti 277 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Iespēju projekta ietvaros saņemt bezmaksas sociālos pakalpojumus Kurzemē pašlaik izmantojis 41 vecāks  Liepājā, kā arī Aizputes, Grobiņas, Kuldīgas un Talsu novados.

Lai pieteiktos sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, vecākiem jādodas uz savas pašvaldības sociālo dienestu un jāraksta iesniegums. Vecāki paši var izvēlēties  gan sev nepieciešamos pakalpojumus, gan vēlamos pakalpojumu sniedzējus, vai arī izmantot sociālā dienesta ieteikumus. Pēc iesnieguma saņemšanas pašvaldības sociālais dienests izvērtē bērna un vecāku atbilstību pakalpojumu piešķiršanas nosacījumiem un, ja viss atbilst, pieņem lēmumu par pakalpojumu piešķiršanu. Sociālais dienests informē vecākus par pakalpojuma saņemšanas laiku un iespējām.

Plašākai informācijai par projektā pieejamajiem pakalpojumiem aicinām sazināties ar savas pašvaldības sociālo dienestu vai projekta kontaktpersonu savā pašvaldībā.

Par projektu

Kurzemē projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tiek palielināta ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamība dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 01.07.2015. līdz 31.12.2023.gadam īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Latvijā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Vairāk par projektu: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Papildu informācijai:

Laura Homka

projekta “Kurzeme visiem”

sabiedrisko attiecību speciāliste

E-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv

 

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros iepazīst sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas pieredzi Rīgā

06.11.2018.

31.10. – 01.11.2018. Kurzemes pašvaldību, sociālo dienestu, nevalstisko organizāciju, valsts sociālās aprūpes centru un mediju pārstāvji projekta “Kurzeme visiem”  ietvaros devās pieredzes apmaiņas braucienā, lai iepazītu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un personām ar garīga rakstura traucējumiem Rīgā.

Šis ir jau trešais projektā “Kurzeme visiem” organizētais pieredzes apmaiņas brauciens, kurā īpaši tika aicināti piedalīties to Kurzemes pašvaldību pārstāvji, kur pēc reģiona deinstitucionalizācijas plāna apstiprināšanas aktīvi turpināsies darbs pie sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveides un nepieciešamās infrastruktūras attīstības.

Pirmajā dienā pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki apmeklēja rehabilitācijas centru "Poga",  kustību “Plecs” un divas pakalpojumu sniegšanas vietas - dienas aprūpes centru "Cerību ligzda" un grupu māju "Mēness māja", ko izveidojusi biedrība "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns””. Otrajā dienā dalībnieki turpināja viesoties biedrības grupu dzīvoklī "Šūpoles" un iepazina nodibinājuma "Fonds Kopā" grupu dzīvokli un specializētās darbnīcas, kā arī biedrības "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi" dienas aprūpes centru un sveču darbnīcu.  

Šo organizāciju pieredze un izvēlētie risinājumi ļaus pieredzes brauciena dalībniekiem vēl sekmīgāk attīstīt un sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus savās pašvaldībās.  Kurzemē atbilstoši deinstitucionalizācijas plānam paredzēts pilnveidot pakalpojumus un izveidot dienas centrus, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļus u.c.

Vērtīga pieredze katrā no viesošanās vietām

Rehabilitācijas centrs “Poga” – iespēja veikt pirmreizējo bērna veselības stāvokļa novērtējumu bez maksas

Rehabilitācijas centrs “Poga” jau trīs gadus sniedz ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus gan bērniem, gan pieaugušajiem.  Brauciena dalībniekiem bija iespēja uzzināt vairāk par centra darbību no tā dibinātājas un vadītājas Rūtas Dimantas stāstījuma, iepazīties ar centrā izmantotajām inovatīvajām metodēm, tai skaitā G-EO System gaitas rehabilitācijas robotu, kas trenē un nepieciešamības gadījumā arī veido gaitu, un TheraSuit intensīvo fizioterapijas metodi centrālās nervu sistēmas stimulēšanai. Rūta Dimanta uzsvēra, ka ir būtiski sākt darbu ar bērnu pēc iespējas agrāk, jo tad iespējams sasniegt vislabākos rezultātus, tāpēc centrā izveidota agrīnās rehabilitācijas programma “Podziņa” bērniem no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam.

Rehabilitācijas centrs piedāvā bezmaksas bērna veselības stāvokļa pirmreizējo novērtēšanu. To veic četru speciālistu komanda - rehabilitologs, neirologs, fizioterapeits un ergoterapeits - un pēc pirmreizējās novērtēšanas tiek sagatavota rekomendācija par atbilstošākajām rehabilitācijas metodēm centrā "Poga" vai kādā citā iestādē. Šim pakalpojumam iespējams pieteikties, kad saņemts ģimenes ārsta nosūtījums, pa tālruni: 28452200.

Vairāk par rehabilitācijas centru “Poga”

“Plecs” – kustība un atbalsts, lai katram bērnam būtu ģimene

Turpinājumā pieredzes brauciena dalībnieki kustībā “Plecs” iepazinās ar to piedāvātajām plašajām atbalsta iespējām un pakalpojumiem cilvēkiem, kas vēl apsver domu, ir pieņēmuši lēmumu, jau ieguvuši aizbildņa, adoptētāja, viesģimenes vai audžuģimenes statusu, vai uzņēmuši ģimenē bērnu.

Tikšanās laikā dalībnieki uzzināja arī par kustības rīkotajām nometnēm, kur neformālā gaisotnē var tikties ģimenes un bērnunama bērni, lai viens otru labāk iepazītu. Kā uzsver “Plecs” pārstāvji, abpusējā iepazīšanās veicina bērnunamu bērnu nonākšanu ģimenē.

Pieredzes brauciena dalībnieki uzklausīja valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiāles “Rīga” sociālās darbinieces Ēsteres Zemītes stāstījumu par izmaiņām bērnu aprūpes centrā Kapseļu ielā. Tas piesaistījis brīvprātīgā darba veicējus un sācis organizēt pasākumus plašākai sabiedrībai, lai veicinātu centrā dzīvojošo bērnu nonākšanu ģimenēs.

Vairāk par kustību “Plecs”

“Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” – jau vairāk kā 20 gadus

Pirmās dienas noslēgumā pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki devās uz biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” dienas aprūpes centru “Cerību ligzda” un grupu dzīvokli personām ar garīga rakstura traucējumiem “Mēness māja”. Biedrības pirmsākumi meklējami jau 1990.gadā un tā kā sabiedriska organizācija rūpējas par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un viņu ģimenēm.

Dienas aprūpes centru “Cerību ligzda” apmeklē 48 personas ar dažāda smaguma garīga rakstura traucējumiem. Tā apmeklētāji lietderīgi un interesanti pavada laiku dažādās aktivitātēs, apgūst iemaņas darbnīcās, kā arī dodas ceļojumos un ekskursijās.

Kompleksā “Mēness māja” ir dienas centrs un grupu dzīvoklis, kuru par savām mājām sauc 14 cilvēki ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Viņi ik dienas saņem sev nepieciešamo atbalstu un apgūst ikdienas dzīvei nepieciešamās prasmes.

Otrās dienas rīts pieredzes brauciena dalībniekiem sākās ar biedrības grupu dzīvokļa “Šūpoles” apmeklējumu, kur dzīvo 13 jaunieši ar vieglākiem garīga rakstura traucējumiem. Šie jaunieši lielākoties strādā dažādos uzņēmumos, mācās vai apmeklē kādu no dienas centriem, tāpēc ikdienā sniegtais biedrības darbinieku atbalsts koncentrējas uz palīdzību budžeta un sadzīves plānošanā, zāļu lietošanā, kā arī nodarbinātības jautājumu risināšanā.

Vairāk par “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””

Nodibinājums “Fonds Kopā” – veļas mazgātava un šūšanas darbnīca

Nodibinājums “Fonds Kopā” jau 20 gadus personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina pakalpojumus dienas aprūpes centrā, grupu dzīvoklī un specializētās darbnīcās, lai sekmētu viņu integrēšanos sabiedrībā. Fonda grupu dzīvoklī, kurā viesojās pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki, dzīvo un sev nepieciešamo atbalstu saņem 24 cilvēki ar dažāda smaguma garīga rakstura traucējumiem. Fonda šūšanas darbnīcā ļoti nozīmīga ir augsta kvalitāte, jo tās izstrādājumi – somas, maisiņi, cimdi un citi – ir pieejami dažādos veikalos visā valstī un tos var iegādāties gan vietējie iedzīvotāji, gan Latvijas viesi. Darbs specializētajās darbnīcās personām ar garīga rakstura traucējumiem ir nozīmīgs, jo ļauj iemācīties darba ritmu un prasmes, lai vēlāk veiksmīgāk iekļautos darba tirgū.

Fonda “Kopā” telpās izveidota arī veļas mazgātava, kurā grupu dzīvoklī dzīvojošie apgūst prasmes, sniedzot veļas mazgāšanas, žāvēšanas un gludināšanas pakalpojumus apkārtējo māju iedzīvotājiem, patversmei un sociālās aprūpes centram.

Kā uzskata fonda vadītāja Tamāra Vahļina, var izdarīt visu, ja vien esi pārliecināts, ko gribi sasniegt. Vairāk par “Fonds Kopā”

“Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” – katrs var būt produktīvs

Pēdējā viesošanās vieta pieredzes brauciena dalībniekiem bija  biedrības “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” dienas aprūpes centrs un sveču darbnīca.  Kā norāda biedrības valdes priekšsēdētāja Inga Šķestere, ikvienam cilvēkam var atrast produktīvu aktivitāti, tāpēc biedrība  dienas centra apmeklētājiem - kopumā 22 personām ar smagiem garīga rakstura un multifunkcionāliem traucējumiem – ar dažādām nodarbēm palīdz gatavoties neatkarīgākai dzīvei.  Lai to paveiktu, daudz tiek strādāts ar pašaprūpes uzlabošanu, īstenotas dažādas kognitīvas aktivitātes, tāpat tiek attīstītas nodarbinātībai nepieciešamās iemaņas sveču darbnīcā, kur pakalpojuma saņēmēji darina visdažādāko formu, izmēru un krāsu sveces, tai skaitā īpaši veltītas Latvijas simtgadei. Sveces kā augstas kvalitātes suvenīri tiek iegādātas  un pasniegtas Latvijai nozīmīgiem cilvēkiem dažādos svētkos.

Interesentiem bija iespēja aplūkot arī biedrības izveidoto grupu dzīvokli, kurā dzīvo 14 cilvēki ar dažādiem garīga rakstura traucējumiem, kas lielākoties strādā vai apmeklē dienas centru. Biedrības pārstāvji sniedza atbildes uz pieredzes brauciena dalībnieku jautājumiem par pieredzi pakalpojumu veidošanā un sniegšanā un izteica gatavību nepieciešamības gadījumā konsultēt pašvaldības. 

Vairāk par “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi”.

 

“Kurzeme visiem” projekta partneri apspriež aktualitātes un DI plāna īstenošanu

19.10.2018.

18. oktobrī  Liepājā notika kārtējā projekta “Kurzeme visiem” vadības komandas un partneru pārstāvju tikšanās, lai pārrunātu projekta aktualitātes un turpmāk veicamos darbus. Labklājības ministrijas nesenais lēmums par “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017. – 2020. gadam” apstiprināšanu ļāvis projekta partneriem spert lielu soli uz priekšu, lai turpinātu iesāktos darbus nepieciešamās infrastruktūras izveidei vai uzlabošanai sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai savās pašvaldībās, un šim jautājumam tika veltīta arī ievērojama daļa tikšanās laika.

 Tikšanos atklāja Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa, kas informēja par projekta aktualitātēm, vasaras un rudens periodā notikušajām aktivitātēm – integrējošām nometnēm  bērniem, viņu ģimenēm un BSAC bērniem, speciālistu konsultācijām potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm, projektā jau pieejamo pakalpojumu sniegšanu un sabiedrības informēšanas aktivitātēm. I.Kalniņa aicināja pašvaldības turpināt darbu pie sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras izveides vai uzlabošanas. Kopumā 11 Kurzemes pašvaldībās tiks veidoti grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centri, specializētās darbnīcas, sociālās rehabilitācijas centri, jauniešu mājas un citi deinstitucionalizācijas plānā paredzētie infrastruktūras risinājumi par kopējo indikatīvo summu 7,3 miljoniem eiro.

Pasākuma turpinājumā ar “Baltijas Rehabilitācijas centra” darbu iepazīstināja biedrības “Dižvanagi” valdes priekšsēdētāja Ilze Durņeva, kas ne tikai skaidroja, kādi pakalpojumi centrā ir pieejami, bet arī nelielā ekskursijā  tikšanas dalībniekiem izrādīja centra izvēlētos risinājumus rehabilitācijas un citu sociālo pakalpojumu sniegšanai.

Pasākumā par ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs "Liepāja " mērķiem, pašlaik īstenotajām un plānotajām aktivitātēm informēja tā vadītāja Una Krēgere–Medne. Viņa skaidroja, ka centrs jau šobrīd sadarbojas ar 10 Kurzemes pašvaldībām un turpmāk fokusēsies uz dažādu atbalsta pakalpojumu sniegšanu adoptētājiem, aizbildņiem, viesģimenēm un audžuģimenēm un tajās nonākušajiem bērniem. Lai mazinātu institūcijās nonākošo un dzīvojošo bērnu skaitu, centrs organizēs audžuģimeņu un adoptētāju apmācības un aicinās audžuģimenes specializēties par krīžu audžuģimenēm vai audžuģimenēm bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tāpat kā līdz šim, “Kurzemes reģiona Ģimeņu atbalsta centrā” Liepājā un citās pašvaldībās turpināsies atbalsta sniegšana ģimenēm ar pavisam maziem bērniem, lai mazinātu to iespējamu nonākšanu ārpusģimenes aprūpē un ģimenes asistentu darbs.

Turpinājumā projekta partneri pārrunāja sociālo pakalpojumu sniegšanas dokumentēšanu, iepirkumu procedūru plānošanu un veikšanu kopā ar projekta juristi Līgu Neilandi un diskutēja par citiem projektu partneriem aktuāliem jautājumiem. Pasākuma noslēgumā projekta vadības komanda sniedza projekta partneriem individuālas konsultācijas.

Pasākuma darba materiāli:

  • Darba kārtība
  • Projekta „Kurzeme visiem” īstenošanas aktualitātes.

 “Kurzeme visiem” projekta vadības komandas un projekta partneru tikšanās tiek organizētas regulāri, lai pārrunātu projekta aktualitātes, apmainītos pieredzē un partneri iegūtās zināšanas izmantotu vēl sekmīgākai projektā jau pieejamo un vēl plānoto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai Kurzemē.

Projekts "Kurzeme visiem" tiek īstenots ar mērķi palielināt Kurzemes reģionā ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem un to finansē Eiropas Sociālais fonds (85%) un Latvijas valsts (15%).      

Papildu informācijai:

Laura Homka

projekta “Kurzeme visiem”

sabiedrisko attiecību speciāliste

E-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv

 

Aicinām pieteikties personas ar garīga rakstura traucējumiem bezmaksas pakalpojumu saņemšanai projektā “Kurzeme visiem”

14.09.2018.

Aicinām Kurzemē dzīvojošās personas ar garīga rakstura traucējumiem pieteikties projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieejamajiem bezmaksas sociālajiem pakalpojumiem. Persona var saņemt projekta apmaksātos pakalpojumus, ja ir veikta tās individuālo vajadzību izvērtēšana, saņemts atbalsta plāns un persona ir uzrakstījusi iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu savas dzīvesvietas sociālajā dienestā.
Lai veicinātu personu ar garīga rakstura traucējumiem patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tām tiek apmaksāta šādu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšana:
⦁ aprūpe mājās;
⦁ dienas aprūpes centrs;
⦁ specializētās darbnīcas;
⦁ grupu dzīvokļi;
⦁ īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums;
⦁ speciālistu konsultācijas un individuālais atbalsts;
⦁ atbalsta grupas un grupu nodarbības.

Atbalsta plāns ir projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts personas individuālais sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāns, pamatojoties uz personas individuālo vajadzību izvērtējumu. Kurzemē kopumā individuālās vajadzības izvērtētas un atbalsta plāni izstrādāti 326 personām ar garīga rakstura traucējumiem.
Projekta “Kurzeme visiem” īstenošanu līdz 2022.gadam līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds (85%) un Latvijas valsts (15%). Līdzīgi projekti tiek īstenoti arī pārējos Latvijas plānošanas reģionos un to kopējais mērķis ir radīt Latvijā tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.
Papildu informācijai aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv

Informāciju sagatavoja:
Laura Homka
projekta "Kurzeme visiem" sabiedrisko attiecību speciāliste
laura.homka@kurzemesregions.lv

Nometne uzņemošajām ģimenēm sevis un bērnu iepazīšanai

08.05.2018.

Kurzemes plānošanas reģions aicina pieteikties dalībniekus diennakts piedzīvojumu nometnei personām, kuras apsver iespēju kļūt vai jau ir kļuvušas par aizbildni, adoptētāju vai audžuģimeni. Nometne notiks no 27. – 28. jūlijam Olaines novadā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros un viena dalībnieka līdzmaksājums ir tikai 20EUR, bet ģimenes – 30-50EUR!

Nometne tiek organizēta kā piedzīvojumu diennakts nometne ar muzikāli radošiem elementiem un nakšņošanu teltīs, lai neformālā atmosfērā ļautu dalībniekiem iepazīt savas emocijas un bērnus. Piedalīties aicinātas arī esošās audžuģimenes, aizbildņi vai adoptētāji, kuri apsver iespēju ģimenē uzņemt jaunus bērnus. Tāpat nometnē piedalīsies arī Kurzemes reģiona bērnu namos dzīvojošie bērni.

Nometnes laikā četras krāsas (komandas) izpaudīsies dejā, dziesmā, rokdarbos, eksperimentos, dažādās sporta aktivitātēs un pārgājienos. Puiši dosies pārgājienā, bet meitenes lutināsies skaistumkopšanas meistarklasē. Īpašs notikums būs LIELĀ spēle un nakts trase. Savukārt noslēguma pasākumā tiks apkopotas piedzīvotās emocijas, rodot izpratni, kas notiek tad, ja katra krāsa grib īpaši izcelties… jeb tomēr krāsu ikdienā vajadzētu savstarpēju līdzsvaru, sadraudzību, mijiedarbību, cieņu un mīlestību? Tāpat kā mūsu dzīvēs?

  • Vairāk par nometni un dalības maksu nosacījumiem ŠEIT
  • Pieteikšanās nometnei ŠEIT vai zvanot pa tālruni 29104093 (Elīna)

Nometni organizē biedrība „Izglītības laboratorija” Kurzemes plānošanas reģiona projekta „Kurzeme visiem” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts.

Informāciju sagatavoja
Inese Siliņa         
Kurzemes plānošanas reģiona   
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

Kurzemes reģiona DI plāns iesniegts apstiprināšanai Sociālo pakalpojumu attīstības padomē

08.05.2018.

27.04.2018. Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) deinstitucionalizācijas (DI) plāns 2017.-2020. gadam iesniegts apstiprināšanai Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padomē.

Par kopējo indikatīvo summu 7,3mlj eiro DI plānā paredzēti infrastruktūras uzlabošanas risinājumi SBSP* attīstībai 11 Kurzemes pašvaldībās (Aizputes, Dundagas, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās). Ar DI plānu un tajā iekļautajiem infrastruktūras risinājumiem iespējams iepazīties ŠEIT.

Lai pašvaldības varētu sākt īstenot DI plānā iekļautos infrastruktūras risinājumus, DI plāns vispirms ir jāapstiprina Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padomei. Līdz DI plāna iesniegšanai padomei, tas tika iesniegts saskaņošanai visās Kurzemes pašvaldībās, kā arī saņemti tā saskaņojumi no Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes un projekta “Kurzeme visiem” reģionālās vadības grupas.

Kurzemes reģiona DI plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kura ietvaros noteiktas konkrētas īstenojamās rīcības Kurzemes plānošanas reģionā, lai personām ar garīga rakstura traucējumiem,  bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērnu namos esošajiem bērniem tiktu nodrošināti viņu individuālajām vajadzībām atbilstoši sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi un pēc iespējas novērsts risks nokļūt ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās.

Plānu izstrādāja SIA “SAFEGE BALTIJA” projekta “Kurzeme visiem” ietvaros.

*Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi.

 Informāciju sagatavoja
Inese Siliņa         
Kurzemes plānošanas reģiona   
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

 

Kuldīgā notikusi projekta “Kurzeme visiem” partneru kārtējā tikšanās 

16.04.2018.

4.aprīlī Kuldīgā notika kārtējā projekta “Kurzeme visiem” vadības komandas un partneru pārstāvju tikšanās, kurā 47 dalībnieki pārrunāja projekta aktualitātes, līdzšinējo pieredzi projekta ieviešanā un neskaidros jautājumus.

Pēc projekta aktualitāšu pārrunāšanas ar partneriem tikās Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna izstrādātājs - SIA “SAFEGE Baltija”, iepazīstinot ar saskaņošanā esošā plāna kopsavilkumu. Savukārt, tikšanās turpinājumā projekta partneri dalījās līdzšinējā pieredzē gan par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu un ar to saistītās dokumentācijas sakārtošanu, gan par ieguvumiem piedaloties projekta ietvaros organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā. Tikšanās noslēguma daļā tika pārrunāti dažādi partneriem nozīmīgi jautājumi – sociālo pakalpojumu sniegšanas iesējas projekta mērķa grupu personām un bērniem, vienas vienības izmaksu metodikas pielietošana, tirgus izpētes organizēšana un ar to saistītās dokumentācijas sakārtošana, kā arī, atbilstoši nepieciešamībai, partneriem tika sniegtas individuālas konsultācijas.

Projekts "Kurzeme visiem" tiek īstenots ar mērķi palielināt Kurzemes reģionā ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem un to finansē Eiropas Sociālais fonds (85%) un Latvijas valsts (15%).       
Prezentācijas no tikšanās:

 Informāciju sagatavoja      
Inese Siliņa            
Kurzemes plānošanas reģiona          
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

 

Kurzemē sāk sniegt bezmaksas konsultācijas potenciālajiem adoptētājiem, aizbildņiem un audžuvecākiem

05.04.2018.

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros Kurzemes plānošanas reģions noslēdzis līgumu ar biedrību “Piecas izaugsmes formulas” par bezmaksas konsultāciju sniegšanu Kurzemē potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm līdz 2019.gada 30.jūnijam. Konsultācijām Ventspils pilsētā ir iespējams pieteikties jau šobrīd, bet to pieejamību klātienē plānots nodrošināt arī Dundagā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Talsos.

Konsultāciju laikā interesentiem būs iespējams tikties ar psihologu, juristu un sociālo darbinieku. Saņemt papildu informāciju un pieteikties konsultācijām var pie biedrības vadītājas Olgas Apses, tel. 20490197 vai rakstot uz epastu: 5formulas@inbox.lv.

Biedrības “Piecas izaugsmes formulas” darbība ir vērsta uz tāda nepieciešamā atbalsta sniegšanu, kas veicina ģimenē augošo bērnu skaitu – motivēšana, ieinteresēšana, konsultēšana, speciālistu pieejamība. Biedrība līdz šim nodrošinājusi ilgstošu atbalstu audžuvecākiem, aizbildņiem un adoptētāju ģimenēm, piedāvājot apmeklēt psihologa konsultācijas, kursus, meistarklases, terapijas grupas, individuālās konsultācijas u.tml.

Projekta “Kurzeme visiem” mērķis ir palielināt Kurzemes reģionā ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Vairāk informācijas par pakalpojumiem un projektu www.kurzemevisiem.lv.

 Informāciju sagatavoja     
Inese Siliņa           
Kurzemes plānošanas reģiona         
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

 

Kurzemes reģiona DI plāns nodots saskaņošanai pašvaldībām

18.01.2018.

Projekta "Kurzeme visiem" ietvaros izstrādāts Kurzemes plānošanas reģiona  deinstitucionalizācijas (DI) plāns 2017.-2020. gadam un 17.01.2018. nodots saskaņošanai visām Kurzemes pašvaldībām.

Kurzemes reģiona DI plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kura ietvaros noteiktas konkrētas īstenojamās rīcības Kurzemes plānošanas reģionā, lai personām ar garīga rakstura traucējumiem,  bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērnu namos esošajiem bērniem tiktu nodrošināti viņu individuālajām vajadzībām atbilstoši sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi un pēc iespējas novērsts risks nokļūt ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās.

Ar DI plānu iespējams iepazīties šeit: http://www.kurzemesregions.lv/news/630

Plānu izstrādāja SIA “SAFEGE BALTIJA” projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Projektā kopumā ir 28 partneri, no kuriem viens ir Rojas novada pašvaldība.

Informāciju sagatavoja
Inese Siliņa         
Kurzemes plānošanas reģiona   
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

6. Video novērošanas kameru uzstādīšana, veicinot drošības pasākumus Latvijā un Lietuvā’’ (VideoGuard)

7. Projekts “Jaunu dabas un kultūras tūrisma pakalpojumu radīšana Rīgas jūras līča rietumu piekrastē”

Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” 2.kārtas projekts “Jaunu dabas un kultūras tūrisma pakalpojumu radīšana Rīgas jūras līča rietumu piekrastē” Nr.5.5.1.0/17/I/010

Projekta numurs

Nr. 5.5.1.0/17/I/010

Nosaukums

Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” 2.kārtas projekts “Jaunu dabas un kultūras tūrisma pakalpojumu radīšana Rīgas jūras līča rietumu piekrastē” Nr.5.5.1.0/17/I/010

Projekta īstenošanas laiks

No: 29.11.2018

Līdz: 28.02.2021

Statuss

Tiek īstenots

Apraksts

Projekts tiek īstenots partnerībā ar Jūrmalas pilsētas, Engures, Mērsraga un Rojas novada pašvaldībām.

Projekta ietvaros tiks veikti ieguldījumi Baltijas jūras Rīgas jūras līča rietumu piekrastes reģionā esošu:

Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu atjaunošanā, pārbūvē un restaurācijā, veicot:

1. Jūrmalas pilsētbūvniecības pieminekļa daļas – Mellužu estrādes, restaurāciju un tai pieguļošās teritorijas, tai skaitā Bāra ēkas atjaunošanu;

1.1. Kultūras pieminekļa – Ķemeru ūdenstornis, pārbūvi un restaurāciju;

1.2. Kultūras pieminekļa – Šlokenbekas muižas apbūve, administrācijas ēkas jumta seguma un tornīša atjaunošanu un muižas pagalma bruģēšanu;

2. Kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai nepieciešamās infrastruktūras būvju atjaunošanā un izbūvē veicot:

2.1. Kultūras mantojuma un kultūrvēsturiskās ainavas Engures novadā – parks pie K.Valdemāra dibinātās jūraskolas, publiskās ārtelpas attīstīšanu, tai skaitā teritorijas labiekārtošanu;

2.2. Piekrasti raksturojošās dabas ainavas – Engures pludmale, publiskās ārtelpas attīstīšanu, tai skaitā pludmales labiekārtošanu;

3. Lībiešu kultūrtelpas un nemateriālā mantojuma – ieguldījums estrādes atjaunošanā Mērsragā un jaunas estrādes būvei Rojā.

Mērķis

Projekta mērķis ir veicināt Baltijas jūras Rīgas līča rietumu piekrastes reģiona sociālekonomisko attīstību, veicot ieguldījumus reģionam nozīmīgu kultūras un dabas mantojuma objektu saglabāšanā, attīstot tajos esošos un radot jaunus tūrisma pakalpojumus, kas nodrošinās šo objektu integrāciju vietējās ekonomikas struktūrā.

Finansējuma apmērs

7 022 935.93 EUR

Finansējuma avots

Projekta kopējās plānotās izmaksas ir 7 022 935,93 euro, no tām:

1.projekta attiecināmās izmaksas ir 6 944 867,63 euro, tai skaitā:

1.1.Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums, ņemot vērā snieguma rezervi, ir 2 948 460,00 euro;

1.2.valsts budžeta dotācija ir 836 454,54 euro;

1.3.projekta sadarbības partneru līdzfinansējums ir 1 992 932,07 euro;

2.projekta neattiecināmās izmaksas ir 78 068,30 euro.

Projekta ietvaros ir paredzēts snieguma ietvara rezerves priekšfinansējums – 191 540,00 euro, ko paredzēts priekšfinansēt no Jūrmalas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem.

 

Ieguldījums tavā nākotnē

„Ūdenstūrisma kā dabas un aktīvā tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā”

„Piekrastes un jūras telpiskā plānošana Pērnavas līcī Igaunijā un piekrastes pašvaldībās Latvijā”

"Rojas novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai"

„Materiāli tehniskās bāzes pilnveide vispārējās vidējās izglītības matemātikas dabas zinību un tehnikas programmu īstenošanai Talsu rajona Rojas vidusskolā”