Izsludināta pieteikšanās izsolei rūpnieciskās zvejas tiesību nomai 2026. gadam

Komisija aicina visus izsoles dalībniekus iepazīties ar izsoles nolikumu un līdz 28. janvāra pl.17.00 iesniegt savu pieteikumu dalībai izsolē.

Izsolē var piedalīties gan komerczvejnieki (uz Mērsraga pagastā brīvi palikušajiem zvejas rīkiem), gan pašpatēriņa zvejnieki, kuri atbilst izsoles nolikumam.

Izsolei var pieteikties līdz 28. janvāra plkst. 17.00, aizpildot un iesniedzot pieteikumu (izsoles nolikumu pielikumā) personīgi attiecīgā pārvaldē:

• Kolkas pārvaldē, „Brigas”, Kolka, Talsu novads.
• Rojas apvienības pārvaldē, Zvejnieku iela 3, Roja, Rojas pagasts, Talsu novads.
• Mērsraga pārvaldē, Lielā iela 35, Mērsrags, Talsu novads,

vai ievietojot to pagasta pārvaldes pasta kastē vai iesniedzot pieteikumu Talsu novada pašvaldības Klientu apkalpošanas centrā, Kareivju ielā 7, Talsos.

Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas slēgtā izsole norisināsies š.g. 29. janvārī.

Informāciju sagatavoja: K. Voldemāre, Licencēšanas komisijas priekšsēdētāja, tel.: 28630590

Izstādes atklāšana “Ceļlauži: kuģis un cilvēks - Krišjānis Valdemārs”

Minot Krišjāni Valdemāru, bieži varam teikt vārdu ‘pirmais’. Viņš nodibināja pirmo latviešu bibliotēku, izveidoja jauniešu grupu “Baltijas jūras izsmelšanas biedrība”, kas uzskatāma par latviešu biedrību aizsākumu. Krišjānis Valdemārs kā pirmais uzdrošinājās publiski sevi saukt par latvieti un bija viens no ievērojamākajiem latviešu nacionālpolitiskās kustības organizētājiem. Krišjānis Valdemārs pirmais apzinājās jūrniecības nozīmi latviešu tautsaimniecībā, nodibināja pirmo latviešu jūrskolu un visu savu darba mūžu veltīja jūrskolu un kuģniecības attīstībai  Kurzemes un Vidzemes (tolaik Krievijas impērijas guberņu) piekrastēs. 20.gadsimta sākumā aukstās ziemas Latvijas valstij bija radījušas akūtu nepieciešamību pēc jūras ledlauža. Pirmais neatkarīgās valsts tvaikonis tika būvēts no 1924. līdz 1925. gadam un, godinot latviešu dižgaru Krišjāni Valdemāru 100 gadu jubilejā, nosaukts tā vārdā. Starp ledlauzi un pašu Krišjāni Valdemāru varam vilkt paralēles, uzlūkojot abus kā ceļlaužus: vienu kuģiem, otru latviešu tautai. Ledlauzim “Krišjānis Valdemārs” bija notikumiem bagāts mūžs. Paredzēts ledus ceļu atbrīvošanai, tas  nebija piemērots pasažieru pārvadāšanai, tomēr Latvijas valstsvīri to ar lepnumu izmantoja dodoties ārzemju vizītēs. 1941. gadā kuģis traģiski gāja bojā uzduroties mīnai Tallinas evakuācijas laikā.Izstāde ataino kuģa dzīvi no lēmuma pieņemšanas par tā būvniecību, iekļaujot priekšnosacījumus par ledlauža nepieciešamību, līdz bojāejai, kā arī kuģa “pēcnāves dzīves” versijas, kas atklājās pētījuma laikā. Izstāde akcentē ledlauža un tā komandas saistību ar Ziemeļkurzemi, stāstot par kuģa kapteiņiem, no kuriem divi ir kurzemnieki, un notikumiem, kuros iesaistīti Kurzemes piekrastes iedzīvotāji, kad īpaši bargā ziemā ledlauzim pašam gadījies iesalt ledū un nācies lūgt piekrastes ļaužu palīdzību provianta sagādē. Pētījumu izstādes vajadzībām veica novadpētniece Dace Alsberga, skrupulozi dokumentējot ledlauža dzīves notikumus un izzinot kapteiņu -  kurzemnieku dzīvesstāstus. Izstādes veidotāji cer, ka izstāde rosinās kurzemniekos patriotiskas jūtas un lepnumu par novadnieku - dižgaru Krišjāni Valdemāru, kura vārdu nesa pirmais  neatkarīgās Latvijas valsts tvaikonis - ledus ceļa lauzējs.Izstādes atklāšanas pasākuma laikā tiks demonstrēta  Vides Filmu studijas dokumentālā filma “Ledlauzis “Krišjānis Valdemārs”” (2012, 52’). Izstāde Rojas TIC izstāžu zālē būs skatāma līdz 2026. gada 21. janvārim. 

Biedrība “Domesnes” dibināta 2013. gadā un tās mērķis ir pētīt un popularizēt Kolkasraga  kultūrvēsturisko mantojumu, kas saistīts ar Latvijas un pasaules kuģniecības vēsturi, veicinot ar to saistītus zinātniskus pētījumus, mantojuma pieejamību, sabiedrības izglītošanu un izpratni par to.

Informāciju sagatavoja Dženeta Marinska, biedrība Domesnes. Organizatora kontakti: tel. + 371 29 475 692, e-pasts: dzenetam@gmail.com.

Pasākuma īstenošanai finansiālais atbalsts saņemts Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Kurzemes kultūras programma 2025” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma””.

Balso par Rojas publiskās pludmales galvenās laipas izgaismošanu