Ziņas

Iespēja pieteikties centralizētajai siltumapgādes sistēmai Rojā

SIA "Talsu namsaimnieks" Rojā nodrošina centralizētās siltumapgādes pakalpojumu un, lai paaugstinātu tā efektivitāti, uzņēmums plāno iesniegt pieteikumu 2. kārtai pasākumā  "AER izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē".

Lai kvalitatīvi sagatavotu tehniski ekonomisko pamatojumu ieguldījumiem energoefektivitātes paaugstināšanā un atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanā centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē, SIA “Talsu namsaimnieks” nepieciešams apzināt iespējamo pieslēgumu skaitu centralizētajai siltumapgādei pēc 2. kārtas īstenošanas.

Ja vēlies pieslēgties centralizētajai siltumapgādei Rojā, bet līdz šim nav bijusi tāda iespēja, tad līdz 16. maijam lūdzu informē par to SIA “Talsu namsaimnieks”, rakstot uz e-pastu info@talsunamsaimnieks.lv, norādot adresi un kontakpersonu, kas sniegs papildu informāciju par iespējamā pieslēguma ierīkošanu.

Piekrastes putnu ligzdošanas laikā Kurzemes piekrastē slēdz Ķikana, Irbes un Lūžņas grīvas

Ziemeļkurzemē no 1. aprīļa līdz 1. augustam Dabas aizsardzības pārvalde apmeklētājiem slēdz Ķikana, Irbes un Lūžņas grīvu, lai piekrastes putniem nodrošinātu netraucētas ligzdošanas apstākļus. Šajā periodā vietējiem iedzīvotājiem, atpūtniekiem, laivotājiem, mājdzīvnieku saimniekiem un makšķerniekiem atpūtai un pastaigām pludmalē jāizvēlas citas piekrastes zonas.

Sīkākā informācija pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā:https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/piekrastes-putnu-ligzdosanas-laika-kurzemes-piekraste-sledz-kikana-irbes-un-luznas-grivas

Izpētes lidojums virs jūras

Trešdien, 19.februārī mūsu piekrastē virs jūras notiks lidojumi, lai veiktu kārtējo ziemojošo ūdensputnu uzskaiti.

Jūrā veiks ziemojošo ūdensputnu uzskaites

Februāra atlikušajās dienās Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā Baltijas jūras Latvijas piekrastē un Latvijas ekonomiskās zonas ūdeņos eksperti veiks ziemojošo ūdensputnu aviouzskaites jeb putnu uzskaites no lidmašīnas. Šāda datu ievākšana ir Bioloģiskās daudzveidības monitoringa aktivitāte, ko ik gadu īsteno katra valsts pie Baltijas jūras.

 Ūdensputni ir Baltijas jūras ekosistēmas neatņemama sastāvdaļa. To skaita un blīvuma izmaiņas liecina par Baltijas jūrā notiekošajiem procesiem un ekosistēmas stabilitāti, kā arī klimata pārmaiņu ietekmi.

 “Aviouzskaišu datus izmanto dažādu starptautisku saistību izpildē, kā arī vērtējot dažādas ieceres jūrā, piemēram, VES parku attīstību. Tikai kopīgi iegūstot datus visām valstīm ap Baltijas jūru, iespējams korekti novērtēt Baltijas jūrā notiekošos procesus un pieņemt kopīgus lēmumus šīs jūras vides stāvokļa uzlabošanai. Ilglaicīga un ikgadēja monitoringa dati ir pamats pieņemt zinātnē un datos balstītus lēmumus,” teic Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode, norādot, ka šobrīd kopējie visu valstu novērojumi liecina par klimata pārmaiņu ietekmi uz putnu ziemošanu pēdējos gados.

Jūrā ziemojošo putnu aviouzskaite Latvijā tiek veikta kopš 2016. gada. Tās mērķis ir sekot līdzi Latvijas jūras ūdeņos ziemojošo putnu sugu populāciju lieluma, sugu sastāva, tendenču un teritoriālā izvietojuma izmaiņām. Ar ikgadējiem uzskaišu pārskatiem iespējams iepazīties Dabas aizsardzības pārvaldes vietnes www.daba.gov.lv sadaļā “Bioloģiskās daudzveidības monitoringa pārskati”, tālāk “Jūrā ziemojošo ūdensputnu monitorings”.

Datu ievākšana notiek no nelielas divmotoru lidmašīnas, lidojot nelielā ātrumā ~76 m augstumā, uzskaitēm piemērotos laika apstākļos. Lidmašīnā ir pilots un trīs īpaši šīm uzskaitēm apmācīti ornitologi, kas novēro konkrētajā brīdī redzamos putnus lidmašīnas abās pusēs un ziņo savus novērojumus. Novērojumi tiek sasaistīti laikā un telpā ar precīziem GPS uztvērējiem. Šogad aviouzskaites veiks Polijas speciālisti.

Lidojumi notiek speciāli noteiktos transektos, kas sistemātiski nosedz visu Latvijas atbildībā esošo jūras akvatoriju – teritoriālos un ekonomiskās zonas ūdeņus. Lai nodrošinātu pietiekamu datu daudzumu putnu skaita un izplatības telpiskajai modelēšanai, uzskaišu transekti izvietoti ik pa trīs kilometriem, izņemot dziļūdens zonas, kurās tie izvietoti ik pa sešiem vai astoņiem kilometriem. Kopējais pilno uzskaišu transektu garums ir teju 6 000 kilometru. Transekti ir novietoti ziemeļu-dienvidu virzienā.


Plašāka informācijas:

Ilze Reinika,
Dabas aizsardzības pārvaldes 
Vecākā komunikācijas speciāliste
Tālr., e-pasts: 26421296, ilze.reinika@daba.gov.lv 
www.daba.gov.lv

Ziņas