Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce Rojā – jautājumu krustugunīs
13. novembrī Rojas kultūras centrā ar novada iedzīvotājiem tikās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce un “Latvijas Avīze” žurnālists Ivars Bušmanis, lai iepazīstinātu klātesošos ar plānoto administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Šobrīd Latvijā ir 119 pašvaldības, pēc reformas ieviešanas plānotas 39 pašvaldības.
Tikšanās ievadā ministrs iepazīstināja klātesošos ar galvenajiem administratīvi teritoriālās reformas aspektiem – kāpēc ir radusies tāda nepieciešamība, un ko tā dos iedzīvotājiem. No ministra uzzinām, ka patiesībā Latvijā ATR joprojām nav beigusies. Pēdējā reforma 2008. gada nogalē, ar kuru Latvijā tika izveidotas 118 pašvaldības (pēc mēneša, Mērsragam atdaloties no Rojas – 119), nedeva gaidītos rezultātus, tādēļ valdībai tika dots uzdevums izveidot jaunu reformu, kas 2013. gadā arī tika veikts, bet sagatavotie dokumenti tā arī iegūla atvilktnē. Uz toreiz izstrādāto dokumentu pamata notiek šī reforma ar galveno uzdevumu – veidot lielākas, ekonomiski spēcīgākas pašvaldības, kas spētu pilnā mērā īstenot pašvaldībām uzticētos uzdevumus. Iepriekšējā reforma neizveidoja līdzvērtīgus novadus ne spēka, ne iedzīvotāju skaita ziņā. Mazākajās pašvaldībās dzīvo mazāk nekā 1000 iedzīvotāju, lielākajā – 34000. Visām pašvaldībām ir doti vienādi uzdevumi, bet ir tik lielas resursu atšķirības, ka pašvaldības šos uzdevumus veic ļoti atšķirīgi. Kā atzīmēja ministrs, šobrīd likuma kritērijus neievēro 60 pašvaldības. Mazākajās pašvaldībās sarūk iedzīvotāju skaits un pieaug iedzīvotāju vidējais vecums. Tas nepaliek bez sekām. Tām ir mazāka rocība, tās nevar attīstīt pakalpojumus. Šī problēma neapstāsies, un, pēc Latvijas Bankas veiktā pētījuma, šo pašvaldību uzturēšanas izdevumi 20 gadu laikā pieaugs par 26 miljoniem eiro. Diemžēl, jo tālāk no Rīgas, jo šī tendence ir straujāka.
Noklausoties ministra vēstījumu, klausītājos ierunājās spēcīgs lokālpatriotisms un tie dedzīgi aizstāvēja Rojas novada pašvaldību, uzteicot plašo piedāvājumu klāstu, kāds pieejams Rojas novada pašvaldībā, un sakārtoto infrastruktūru. Ministrs tā arī īsti nespēja atbildēt uz satraukto klātesošo jautājumiem, kas īsti būs labāks tieši Rojas novada iedzīvotājiem pēc novadu reformas. Viņa apgalvojums, ka pēc reformas pašvaldībām būs lielāki resursi un tās varēs labāk attīstīties, neizturēja kritiku, jo jau šobrīd Rojas novada attīstības koeficients ir ievērojami augstāks kā pašreizējam Talsu novadam. Kritiku neizturēja arī apgalvojums, ka pēc reformas pašvaldības varēs pieņemt darbā kvalificētākus darbiniekus, jo arī pašlaik mūsu domē strādā labi speciālisti ar maģistra grādu. Skaļu neapmierinātību izraisīja arī ministra teiktais, ka pēc reformas mums būs pieejams teritorijas plānošanas speciālists, jo šāds speciālist Rojas novada domē jau strādā gadiem ilgi. Nepatiess bija arī ministra apgalvojums, ka jaunie vecāki savu jaundzimušo var piereģistrēt internetā, neizejot no mājas. Jo tālāk, jo vairāk iekarsa gan skatītāji, gan ministra kungs, katrs aizstāvot savu taisnību. Karstajā diskusijā vienā brīdī tika pieminēts arī skaitlis, cik valstij izmaksā šis ministra tikšanās ar pašvaldībām visā Latvijā. Skaitlis nebija nekāds mazais, tādēļ izbrīnu rada šo tikšanos lietderīgums, jo, kā apgalvoja ministrs, neatkarīgi no iedzīvotāju vēlmēm, administratīvi teritoriālā reforma notiks.
Dace Klabere