Pabeigti ūdenssaimniecības paplašināšanas būvdarbi Rojā

2018. gada 3. septembrī SIA „Rojas DzKU”, pamatojoties uz veikto būvdarbu iepirkuma rezultātiem, noslēdza līgumu ar būvdarbu veicēju SIA „AJOR”, reģ. nr. 51203041061, par līguma summu EUR 343 471,29 (bez PVN). Būvdarbi tika veiksmīgi pabeigti š.g. 15. jūlijā un ekspluatācijā nodoti vairāk nekā 1600 metri jauni kanalizācijas tīkli un trīs jaunas sūkņu stacijas. Būvdarbi jaunu kanalizācijas tīklu paplašināšanai norisinājās Priežu, Krasta, Celtnieku, Saules, Meža, Dzintaru un Kosmonautu ielās, un izbūvētas 46 jaunas pieslēguma vietas pie centralizētās kanalizācijas.

SIA „Rojas DzKU” aicina Rojas iedzīvotājus būt atsaucīgiem un pieslēgties jaunizbūvētajiem tīkliem, lai kopumā mazinātu notekūdeņu infiltrāciju vidē un piesārņojumu, kas rodas no mājsaimniecību krājtvertnēm un notekūdeņu nopludināšanas uz mazdārziņiem.

Ūdenssaimniecības paplašināšanas darbu būvuzraudzību veica SIA „Akorda” un autoruzraudzību SIA „Firma L4”.

Informāciju sagatavoja SIA „Rojas DzKU”

Ar Ģipku dziļi sirdī

Uz šķūņa sienas izkārtotajā izstādē vairāki no klātesošajiem atpazīst gan paši sevi, gan savus skolasbiedrus un skolotājus, tādēļ šajā dienā viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – vai tu atceries…

Lai arī dažiem no klātesošajiem plecos jau astotais gadu desmits, mēs visi tomēr esam par jauniem, lai atcerētos skolas pirmsākumus, tādēļ ar laiku pirms 150 gadiem mūs iepazīstina muzeja darbiniece Gundega Balode, kura apkopojusi tā laika liecības.

Gundega atzīmē, ka uz afišas gan rakstīts, ka atzīmējam Ģipkas jūrskolas 150. gadadienu, bet patiesībā vēsture sniedzas vēl tālāk, un ir zināms, ka pati pirmā skola tagadējā Rojas novadā uzcelta tālajā 1851. gadā Žocenē, “Broķu” mājās. Pirmie skolotāji Krišs un Vilhelmīne Štaueri, kuri pēc tam pārnāk strādāt arī uz Ģipku. Pēc gadiem skola pārceļas uz Ģipku, kur1860. gadā tiek uzcelta jauna skolas ēka.  Laiks rit, un, pateicoties Krišjānim Valdemāram, kurš izstrādāja Jūrskolu likumu, kā rezultātā tika atvērta jūrskola Ainažos, arī Ģipkā 1869. gadā atver jūrskolu. Par šo notikumu “Baltijas Vēstnesis” 1870. gadā raksta: ”Pagasta skolas kronis ir atļāvis celt un turēt, bet pie jūras skolām dod savu palīdzību. Kronis šķiņķo visas skolas lietas, bez tam vēl 1000 rubļus priekš divu skolotāju lonēm. Nams jāgādā pašiem. Lai skola taptu ātrāk atvērta, Kārlis fon Ostenzakens ierādīja vietu Ģipkas pagasta skolas namā augšējā stāvā. Barons pats istabu iekārtošanai deva amatniekus, kokus, ķieģeļus, dzelzi un visu, kas vajadzēja. 26. oktobrī darbi pabeigti un skolu var atvērt. Strādnieki jaunajai skolai par godu uztaisījuši vēl goda vārtus. Uz skolas atvēršanu daudz ļaužu. Ieradies gubernatora palīgs jūras lietās Mīlenberga kungs no Ventspils, Dundagas pagasta vecākais un Mazirbes mācītājs Bernevics. Barons tolaik saslimis ar kaklu. Mīlenberga kungs atslēdzis skolas durvis un visi saiet istabā. Vispirms dzied jaunais dziedātāju koris “Dārga mums par visiem esi”. Mācītājs iesvēta skolu, vēl piemin, ka nesen baznīca saņēmusi ērģeles un košu altāra bildi. Un tad koris četrbalsīgi dzied “Teiciet to Kungu” un Dinsberga uz šo dienu sacerēto dziesmu. Tad Mīlenberga kungs tur runu, lai sekmētos kuģošana un kuģu būve. Vēl viņš saka, ka šī skola atbilst 1867. gada visu augstākā pavēlei apmācīt stūrmaņus priekš tuvuma jeb krasta braukšanas. Viņš izsaka cerību, ka pēcāk skola pāries uz augstāku pakāpi. Par mācekļiem uzņem tikai tos, kurus pagasts atlaidis un kas labi uzvedušies, Pēdīgi koris vēl nodzied krievu tautasdziesmu “Dievs, sargi ķeizaru”. Skolotājus izvēlējuši pagasta komiteja un apstiprinājis gubernators. Tas ir kapteinis Šulcs no Rīgas un Dundagas saimnieka dēls Ernests Rēvalds, kurš mācījies Jelgavas reālskolā. Otrajā dienā pats Mīlenbergs ir klāt pie jaunekļu uzņemšanas skolā, un skolā pirmajā reizē uzņem 31 audzēkni.”

Mācības kolā notikušas bez maksas un latviešu valodā. Tās sākušās vēlu rudenī un beigušās agrā pavasarī, lai audzēkņi navigācijas sezonā varētu apgūt braukšanas prasmi. Mācību ilgums nebija noteikts. Kas vienu ziemu bija mācījies, varēja lūgt komisiju pārbaudīt viņa zināšanas. Lai iegūtu stūrmaņa tiesības, kursantam vajadzēja būt vismaz 21 gadu vecam un ar 16 mēnešus ilgu braukšanas praksi. No 1869.-1889 gadam Ģipkas jūrskolas 305 audzēkņu skaitā bijuši 67 tuvbraucēji un 2 tālbraucēji stūrmaņi.

Ģipkas skolas ēkā jūrskola darbojās līdz 1894. gadam, pēc tam tā tika pārcelta uz Mazirbi. Savukārt ģipcenieki pamatizglītību Ģipkas skolā varēja iegūt līdz 1966. gadam, kad šo skolu likvidēja, jo tika atklāta jaunuzceltā Rojas vidusskola.

Protams, ka pasākuma apmeklētāju atmiņas vijās ap laiku, kad Ģipkā bija pamatskola.  Uz tikšanos ar ģipceniekiem bija atbraucis skolotājs Juris Erdmanis. Viņš Ģipkas skolā sācis strādāt 1959. gada 17. augustā un tā bijusi jaunā skolotāja pirmā darbavieta. Skolotājs jokoja, ka pirmo brāzienu dabūjis, kad skola vēl nemaz nebija sākusies – par to, ka viņš ar jauniešiem pļaviņā cīkstējies. Visu mūžu strādājot par skolotāju, Erdmaņa kungs daudz runājis ar jauniešiem par dzīvi, iemācījies nevienu nerāt un nenosodīt. Viņš atceras, ka tajā laikā Ģipka bijusi vienīgā vieta, kur skolēni ēdināti par brīvu. Tiesa, tas pašiem vien bijis jānopelna – paši visu sējuši, ravējuši, novākuši un apstrādājuši, pat cūka esot turēta! Kā jau sporta skolotājs, Erdmaņa kungs visus jauniešus aktīvi iesaistījis sportā, tādēl daudz ir spēlēts basketbols, volejbols, futbols, slēpots un vingrots. Protams, ka par sporta zāli nevarēja būt ne runas! Basketbola grozu izgatavojuši vietējā galdniecībā. Sākotnēji tas uzstādīts ārpusē pie kluba, vēlāk ievietots kluba telpās. Bet par atrakciju parku kalpojusi Baltā kāpa. Tajā pat esot uzstādīts pasaules rekords tāllēkšanā! Labi ieskrienoties un lecot lejā, jaunieši aizlēkuši pat līdz 8 metriem. Un kas par šļūkšanu bijusi, zem dibena paliekot skolas somu!

 Sirmais skolotājs šajā dienā ceļu uz Ģipku bija mērojis ar sabiedrisko transportu no tālās Salacgrīvas. Lai arī ceļš nebija no vieglajiem, jācer, ka viņš ne mirkli nenožēloja kopā pavadītās stundas, kas kopā ar ģipceniekiem tika pavadītas siltās atmiņās par Ģipkā pavadītajiem gadiem.

Uz tikšanos bija atbraukusi arī idejas par skolas jubilejas svinēšanu iniciatore Vineta Brišķa ar ģimeni. Vineta gan Ģipkas skolā nemācījusies, bet skolas telpās piedzimusi un dzīvojusies tur kā bērns laikā, kad viņas tēvs Alberts Ozoliņš strādājis par skolas direktoru. Izaugusi starp skolotājiem un skolasbērniem, Vineta atceras, ka tolaik katram skolotājam bijis zemes gabals un lopi. Direktors Ozols izcēlies ar ārkārtīgu stingrību, un tai pat laikā matemātiku pratis iemācīt kā neviens cits. Brišķas kundze ir pateicīga tantei Zigrīdai Veinbergai, kuras mājās Ģipkā viņas ģimene joprojām ir laipni gaidīta, jo viņa dzīvo ar Ģipku dziļi sirdī.

Otrajā pasākuma daļā, joprojām ritinot atmiņu kamolu,  viesi cienājās ar saimnieces Ieviņas vārīto zupu un pašu sanestajiem kārumiem. Saulainā diena, īpašā atmosfēra bijušajā siena šķūnī, kas ar Ieviņas un Ainara Svitiņu gādību pamazām pārvēršas par lielisku saieta namu, tā vien vedināja pakavēties ilgāk, lai vēl un vēl atcerētos Ģipkas skolā pavadīto laiku. Lai arī es pati Ģipkas skolā neesmu mācījusies, arī man šī izvērtās par interesantu pēcpusdienu, jo izdevās satikt vairākus savus skolas un klasesbiedrus, kuri par tādiem kļuva, mums visiem satiekoties jaunuzceltajā Rojas vidusskolā.

Dace Klabere

D. Klaberes foto

Garantētās atlīdzības izmaksas AS "PNB Banka" klientiem tiks uzsāktas 22. augustā

99,2% AS "PNB Banka" klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

FKTK Noregulējuma un garantiju fondu daļas vadītāja Jeļena Ļebedeva: “Latvijas banku klienti ir valsts aizsardzībā, tas attiecas gan uz iekšzemes, gan ārvalstu klientiem Latvijā. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. Esam pielikuši visas pūles, lai atrastu banku, kas var piedāvāt klientu interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājuši kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas, kā arī piesaistījuši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, lai AS "PNB Banka" klientiem sniegtu iespēju ātrāk un ērtāk saņemt pabalstus un pensijas.”

Ņemot vērā, ka ievērojama daļa AS "PNB Banka" ir pensiju un pabalstu saņēmēji, FKTK un AS "Citadele banka" strādā ciešā sadarbībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), lai klientiem nodrošinātu pēc iespējas ātru un ērtu pensiju un pabalstu saņemšanu.

FKTK ir izvēlējusies uzticēt garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS "Citadele banka", izvērtējot bankas klientu interesēm atbilstošāko risinājumu un ņemot vērā tās tehnisko nodrošinājumu pēc iespējas ātrākai garantēto atlīdzību izmaksu sākšanai. AS "Citadele banka" ir apliecinājusi gatavību veikt garantēto atlīdzību izmaksu.

 Garantētās atlīdzības izmaksas kārtība AS “PNB Banka” klientiem

Privātpersonām, VSAA maksājumu (pabalstu/pensiju) saņēmējs ar jau esošu kontu AS "Citadele banka":

Nav nepieciešams doties uz AS "Citadele banka" filiāli. Jūsu garantētā atlīdzība tiks automātiski pārskaitīta uz AS "Citadele banka" kontu. Bankas konsultants informēs VSAA par turpmāko maksājumu saņemšanu uz AS "Citadele banka". 6 mēnešu laikā no atlīdzību izmaksu sākuma Jums nepieciešams apstiprināt VSAA, vai turpināsiet saņemt maksājumus AS "Citadele banka".

Privātpersona, VSAA maksājumu (pabalstu/pensiju) saņēmējs, bez konta AS "Citadele banka":

No 22.08.2019. dodieties uz noteiktām AS "PNB Banka" filiālēm, dokumentu parakstīšanai līdzi ņemot pasi vai ID karti. Jums tiks automātiski atvērts konts AS "Citadele banka" un ieskaitīta garantētā atlīdzība. Internetbanka Jums būs pieejama uzreiz pēc dokumentu parakstīšanas. Norēķinu karti saņemsiet pa pastu 2 darba dienu laikā, un turpmāk varēsiet to izmantot norēķiniem un skaidras naudas izņemšanai. Turpat aizpildiet iesniegumu VSAA par turpmāko pabalstu/pensiju saņemšanu AS "Citadele banka" vai paziņojiet VSAA par vēlmi to saņemt citas bankas kontā.

Privātpersona, rezidents ar jau esošu kontu AS "Citadele banka":

Aizpildiet pieteikumu par garantēto atlīdzību saņemšanu internetbankā vai AS "Citadele banka" filiālē. Jūsu garantētā atlīdzība tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu – jau esošu kontu AS "Citadele banka" vai kontu jebkurā citā finanšu iestādē.

Privātpersona, rezidents bez konta AS "Citadele banka":

Dodieties AS "Citadele banka" filiāli, identificējieties un saņemiet garantēto atlīdzību ar pārskaitījumu uz savu kontu jebkurā finanšu iestādē.

Privātpersonas – ārvalstu rezidenti:

Zvaniet uz AS "Citadele banka" un vienojieties par tikšanos. Dodieties uz AS "Citadele banka" filiāli Republikas laukumā 2A, Rīgā, identificējieties un saņemiet garantēto atlīdzību ar pārskaitījumu uz savu kontu jebkurā finanšu iestādē.

Juridiskās personas un to pārstāvji:

Zvaniet uz AS "Citadele banka" informatīvo tālruni 67010000 un vienojieties par tikšanos. Dodieties uz norādītajām AS "Citadele banka" filiālēm, identificējieties un atveriet kontu AS "Citadele banka" vai saņemiet garantēto atlīdzību ar pārskaitījumu uz savu kontu jebkurā finanšu iestādē.

Ievērībai klientiem, kuriem jādodas uz AS "Citadele banka": Lai izmaksu process noritētu raiti, aicinām klientus pirms doties uz AS "Citadele banka", pārliecināties, ka spēkā esošie klienta personu apliecinošie dokumenti ir AS "PNB Banka" rīcībā jeb ir aktualizēta klienta identifikācijas informācija.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Turpmākai informācijai mediju pārstāvjiem:
FKTK Komunikācijas daļa
Tālruņi: +371 67774807; + 371 67774808
Mob.: +371 28386601; + 371 26148001
E-pasts: medijiem@fktk.lv; dace.jansone@fktk.lv

Saules mūžu Valgalciemam!

Svētki nav iedomājami bez svētku koncerta. Par to šoreiz bija parūpējušās Valgalciema izlolotās Linda Vicinska un Aija Kaļiņičenko (Barovska) ar vīru, bet savus mīļākos dzejoļus lasīja Sigita Vaivode, kura, neskatoties uz šī vakara aizņemtību, bija atradusi laiku, lai dalītos sajūtās un pārdomās ar savējiem – valgalciemniekiem.

Par īstu ciema patrioti varam dēvēt valgalciemnieci, Kaltenes bibliotēkas vadītāju Egitu Jansoni. Ar lepnumu sirdī un balsī Egita dižojās ar bijušo novadnieku panākumiem – stipro kuģu būvētāju Artūru Ķiršteinu, pirmo burinieku, kas uzbūvēts Valgalciemā 1863. gadā. No Egitas uzzinām arī vietu, kur jūras malā atrodas leģendārā, simtgadīgā priede, pie kuras 1939. gadā iesvētīts atjaunotās Lauksaimniecības biedrības karogs, kā arī pasniegts 5. pakāpes Trīszvaigžņu ordenis Voldemāram Puriņam. Pie šīs priedes savulaik svinēti arī zvejnieksvētki un pulcējušies mazpulcēni. Nākamajā dienā mūsu novadā tika atzīmēti kapusvētki, tādēļ Egita aicināja vietējos ļaudis, apkopjot savu tuvinieku kapavietas, nolikt ziediņus arī pie Krišjāņa un Nates Puriņu atdusas vietas. Šo mūsu novadnieku pīšļi tika atvesti no Toronto un paglabāti dzimtajā Valgalciema kapsētā. Savulaik, dzīvojot svešumā, laulātais pāris sakopojuši un izdevuši vairākus latviešu tautasdziesmu krājumus. Ar lepnumu sirdī, aicinot nākamos vecākus dot meitām šo stipro vārdu, Egita uzteica ciema stiprās un cienījamās sievas Annas no Kuģenieku, Bicku, Vilciņu, Zandbergu, Ģedertu, Jēkabsonu dzimtām.

Savas dižošanās noslēgumā Egita aicināja: “Stāstiet stāstus saviem bērniem! Ja nestāstīsiet, tad jau stāsti neradīsies. Tagad ir modē eiroremonti un visu lietu mešana ārā, bet varbūt kādam mājās glabājas maizes abra, un tai ir stāsts. Ja mēs šo stāstu zinām, tad vecāsmātes maizes abra ir ļoti vērtīga. Ja jums glabājas vecātēva kažoks, arī tas stāsta savus stāstus. Vecātēva ēvele, dažādi amatnieka rīki – nu nevajag tos mest ārā!  Tāpat ir ar fotogrāfijām. Jūs sakāt, kas tās skatīsies, jo mēs tur nevienu nepazīsim? Bet tā ir laikmeta liecība! Lai arī mēs šos cilvēkus nepazīsim, tajā redzams darba process, apģērbs, un tā ir vēsture. Labāk nesiet fotogrāfijas uz muzeju vai bibliotēku, nesiet cilvēkiem, kuriem interesē vēsture. Stāstīsim stāstus! Ja nevaram tos atcerēties, tad pierakstīsim! Uz tā balstās visa pasaule!”

Šādas kopā sanākšanas, kad vienkopus pulcējas tik daudz ļaužu, ir īstais brīdis, lai pateiktu paldies tiem ļaudīm, kuri gan ieguldījuši savu artavu ciema izaugsmē, gan atbalstījuši ciemnieku vēlmi kopīgai svētku baudīšanai. Par nebeidzamu viesmīlību ar skaļiem aplausiem un ziediem tika sumināti “Dzelžu” māju saimnieki Indra un Egils Zigati, par atļauju ciemniekiem pulcēties savā sētā Baltā galdauta svētkos paldies tika teikts Ritmai Zālītei. Ievai Sarmiņai paldies par sava uzņēmuma dibināšanu tieši Valgalciemā, skaists ziedu pušķis tika pasniegts arī skaistās balss īpašniecei Aijai Kaļiņičenko, šī gada titula “Gada mērsradznieks” ieguvējai. Kā vēlāk atzina Aija – ir tik jauki atgriezties un atcerēties vietu, no kurienes nākam. Savukārt paši valgalciemnieki pateicās Dacei Brokai par aktīvu iesaistīšanos Valgalciema svētku sarūpēšanā.

Šī gada Kaltenes svētkos ciema ļaudis mūs pārsteidza ar jaundibinātā Kaltenes kora uzstāšanos. Lai neatpaliktu no kaimiņiem, valgalciemnieki izveidojuši savu  – “Valgalciema teijāteri”, un kārtīgi izsmīdināja skatītājus nelielajā skečā “Visa pasaule pie kājām”. Tajā lieliski savās lomās iejutās Ruta Lapsa, Egita Jansone, Sintija Valtere un Egils Zigats.

Neba šī bija viņu pirmā reize ar pīpi uz jumta. Vairāki no viņiem jau bija iejutušies aktieru lomās pirms trim gadiem Valgalciemā uzņemtajā filmā “Gūtenmorgens un Vienciems”. Lai arī lielākā daļa skatītāju filmu bija skatījušies jau vairākkārt, visi ar sajūsmu uztvēra iespēju noskatīties to atkal. Īpašu filmas skatīšanos vērsa fakts, ka skatītāju rindās sēdēja arī Valgalciemā iemīļotais aktieris, Gūtenmorgena lomas atveidotājs, Andris Keišs.

“Šī ir vieta, kur es pa īstam iemīlēju jūru”, tikšanās sākumā atklāja aktieris un turpināja: ”Līdz kādu 40 gadu vecumam uz jūru braucu kā uz vietu, kur viss beidzas, un parasti stāvēju ar muguru pret jūru. Kad filmējām “Kolka Cool”, daudz peldējos, un tad man jūra iepatikās, bet šeit, Valgalciemā, esot kopā ar cilvēkiem, kurus jūra baro un kuriem jūra visu laiku ir klāt, tas mani tik nopietni aizķēra, ka, braucot prom, es, atzīšos, pat apraudājos! Tas bija fantastisks laiks, ir ļoti siltas atmiņas”.  Aktieris atzina, ka kopš tā laika naktsmājas viņš Valgalciemā var dabūt vismaz trijās mājās, bet, atskanot balsīm skatītājos, varēja saprast, ka gluži vai katrs ciema iedzīvotājs ir gatavs vērt sava nama durvis iemīļotajam aktierim. Informējot viesi par pasākumiem, kas notiek Valgalciemā, Egita izteica cerību, ka varbūt ar laiku atradīsies kāds sponsors, kurš palīdzētu tapt kādam saieta namiņam ciemā, kurā ļaudis varētu pulcēties arī ziemas apstākļos. Uz to aktieris atbildēja, ka šī nopietnā tēma ieskanas arī filmā. Kamēr mūsu valstsvīri spriež par 100 miljonu vērtas koncertzāles būvēšanu, par šo naudu varētu nofilmēt 100 latviešu spēlfilmu vai uzcelt pa saieta namam kādos 200 ciemos. Andris Keišs: ”Ceru, ka jaunais Kultūras ministrs pavērsīs skatu ne tikai uz Rīgu, bet arī uz tām vietām, kas nes īsto latviešu kultūru. Rīga var nogrimt. Rajonā, kurā šobrīd dzīvoju es – A. Čaka un Matīsa ielas stūrī – katrs sestais ir pakistānietis! Ir ļoti daudz iebraucēju, un Rīga pārvērtīsies par tādu pilsētu, kāda ir Parīze vai Londona, mazāk Berlīne, bet īstā Latvija būs šeit, būs Stirnienē, būs Jaunpilī.”

Kamēr esam iestiprinājušies ar Dinas Čubas un viņas palīgu vārīto zupu, noskatījušies filmu un uzklausījuši aktieri Andri Keišu, ir iestājusies tumsa – īstais laiks zaļumballei. Jau izsenis zaļumballes ir bijušas par ieganstu ciemnieku kopā sanākšanai. Kaut vai intereses pēc uz danču placi aizstaigā teju katrs vietējais. Ne jau visi cer uz milzīgu valcerēšanu – kāds aiziet līdz bufetei pēc kāda kāruma, vēl kāds pēc alus kausa, bet cits, lai jaunu klaču uzzinātu un vienkārši ar ciemniekiem satiktos. Un, ja vēl visam pa vidu izdodas arī kārtīgi izdancoties, kur nu vēl labāk! Saka jau, ka tikšanās vietu mainīt nedrīkst, nu tad uz tikšanos nākamajā zaļumballē “Dzelžu” danču placī! Atliek vien pievienoties Andra Keiša vēlējumam – “Saules mūžu Valgalciemam! Saules mūžu Latvijai!”

Dace Klabere