Ziņas

Noķert mirkļa burvību Rojas Upes svētkos

Pienākot vasaras izskaņai, Rojā tiek atzīmēti upes svētki.

Turpinot pagājušajā gadā iesākto pasākuma konceptu, arī šogad svētki norisinājās mierpilnā, sajūtu un emociju raisošā gaisotnē.

Iepriekšējā vakarā, 23. augustā, Rojā atzīmējām Baltijas ceļa 30. gadadienu un vakarā Selgas iela arī tika pārvērsta Gaismas upē, aizdedzot simtiem svecīšu ielas malā. Arī Upes svētku vakarā turpinājām šo Gaismas ceļa tradīciju, un Rojas upe iemirdzējās daudzās mazās gaismiņā, un rāmajos upes ūdeņos iepeldēja laiviņas un SUP dēļi ar pasākuma apmeklētājiem, kuri vēlējās piedalīties lāpu braucienā  un kopā izgaismot Rojas upi.

Lāpu brauciena priekšgalā brauca Normunds Liepa ar mūziķiem Ingu Ulmani un Aigaru Voitišķi, kas šajā vakarā uzstājās svētku koncertā. Pasākums spēja sapulcināt daudzus klausītājus un vakara baudītājus upes abos krastos, arī uz tilta.

Tik brīnišķīgā vakarā arī koncerts uz plosta upē bija brīnišķīgs un emocijas raisošs. Arī paši mūziķi atzina, ka koncerts izdevies burvīgs un emocionāls.

Pēc spraigās, emocijām un piedzīvojumiem bagātās vasaras, šāds mierpilns vakars ir nepieciešams ikvienam, lai mierīgi pasēdētu pie ūdens, paklausītos burvīgu koncertu uz ūdens un gremdētos atmiņās un pārdomās.

Sirsnīgs paldies tiem Upes ielas iedzīvotājiem, kuri atsaucās manam aicinājumam un iededza lielākas un mazākas gaismiņas upes krastā, tas bija burvīgi!

Un paldies visiem, visiem, kas iesaistījās un palīdzēja notikt šim pasākumam:

Normundam Liepam un Dāvidam par plostu un laivu nomu, abiem mūziķiem par brīnišķīgo koncertu, Marekam Štālam par koncerta tehniskās puses nodrošinājumu. Paldies Dinai Čubai par silto tēju,  “Cīrulīšu” mājas saimniecei Guntai Rožkalnei,  Raivim Reinholdam par cienastu mūziķiem, Alisei un Jānim Lakšmaņiem,  Evai Kiršteinei un visiem pārējiem lieliem un maziem, kas pielika roku svētku tapšanā. 

Rojas TIC vadītāja

Kristīne Voldemāre

Pabeigti ūdenssaimniecības paplašināšanas būvdarbi Rojā

Pašvaldības kapitālsabiedrība SIA „Rojas DzKU” pagājušajā gadā uzsāka projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Rojā, III kārta” (Identifikācijas Nr. 5.3.1.0/17/I/024) ieviešanu Rojā. Projekta ietvaros tika plānota jaunu kanalizācijas tīklu un pievadu līdz mājsaimniecību robežām izbūve, kā arī trīs jaunu sūknētavu uzstādīšanas būvdarbi, lai nodrošinātu Rojas iedzīvotājiem kvalitatīvu notekūdeņu savākšanas sistēmas izbūvi.

Projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Rojā, III kārta” ieviešana tiek atbalstīta no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem un tā īstenošanai paredzētais līdzfinansējums sastāda 285 367,00 EUR.

2018. gada 3. septembrī SIA „Rojas DzKU”, pamatojoties uz veikto būvdarbu iepirkuma rezultātiem, noslēdza līgumu ar būvdarbu veicēju SIA „AJOR”, reģ. nr. 51203041061, par līguma summu EUR 343 471,29 (bez PVN). Būvdarbi tika veiksmīgi pabeigti š.g. 15. jūlijā un ekspluatācijā nodoti vairāk nekā 1600 metri jauni kanalizācijas tīkli un trīs jaunas sūkņu stacijas. Būvdarbi jaunu kanalizācijas tīklu paplašināšanai norisinājās Priežu, Krasta, Celtnieku, Saules, Meža, Dzintaru un Kosmonautu ielās, un izbūvētas 46 jaunas pieslēguma vietas pie centralizētās kanalizācijas.

SIA „Rojas DzKU” aicina Rojas iedzīvotājus būt atsaucīgiem un pieslēgties jaunizbūvētajiem tīkliem, lai kopumā mazinātu notekūdeņu infiltrāciju vidē un piesārņojumu, kas rodas no mājsaimniecību krājtvertnēm un notekūdeņu nopludināšanas uz mazdārziņiem.

Ūdenssaimniecības paplašināšanas darbu būvuzraudzību veica SIA „Akorda” un autoruzraudzību SIA „Firma L4”.

Informāciju sagatavoja SIA „Rojas DzKU”

Ar Ģipku dziļi sirdī

18. augustā Ģipkas “Jokos” tika atzīmēta Ģipkas jūrskolas 150 gadu jubileja. Uz pasākumu bija aicināts ikviens ģipcenieks, lai kopā atcerētos dzīvi Ģipkā pirms vairākiem gadu desmitiem. Pasākumam bija atsaukušies gana daudz ļaužu, kas, izmantojot “Joku” saimnieces Ieviņas Svitiņas viesmīlību, pulcējās “Joku” lielajā siena šķūnī, kas šajā vasarā ieguvis jaunu elpu. Tajā vēl smaržo siens, bet izkārtotie interjera priekšmeti ir kā laikmeta liecība tiem laikiem, par kuriem tiek runāts šajā dienā.

Uz šķūņa sienas izkārtotajā izstādē vairāki no klātesošajiem atpazīst gan paši sevi, gan savus skolasbiedrus un skolotājus, tādēļ šajā dienā viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – vai tu atceries

Lai arī dažiem no klātesošajiem plecos jau astotais gadu desmits, mēs visi tomēr esam par jauniem, lai atcerētos skolas pirmsākumus, tādēļ ar laiku pirms 150 gadiem mūs iepazīstina muzeja darbiniece Gundega Balode, kura apkopojusi tā laika liecības.

Gundega atzīmē, ka uz afišas gan rakstīts, ka atzīmējam Ģipkas jūrskolas 150. gadadienu, bet patiesībā vēsture sniedzas vēl tālāk, un ir zināms, ka pati pirmā skola tagadējā Rojas novadā uzcelta tālajā 1851. gadā Žocenē, “Broķu” mājās. Pirmie skolotāji Krišs un Vilhelmīne Štaueri, kuri pēc tam pārnāk strādāt arī uz Ģipku. Pēc gadiem skola pārceļas uz Ģipku, kur1860. gadā tiek uzcelta jauna skolas ēka.  Laiks rit, un, pateicoties Krišjānim Valdemāram, kurš izstrādāja Jūrskolu likumu, kā rezultātā tika atvērta jūrskola Ainažos, arī Ģipkā 1869. gadā atver jūrskolu. Par šo notikumu “Baltijas Vēstnesis” 1870. gadā raksta: ”Pagasta skolas kronis ir atļāvis celt un turēt, bet pie jūras skolām dod savu palīdzību. Kronis šķiņķo visas skolas lietas, bez tam vēl 1000 rubļus priekš divu skolotāju lonēm. Nams jāgādā pašiem. Lai skola taptu ātrāk atvērta, Kārlis fon Ostenzakens ierādīja vietu Ģipkas pagasta skolas namā augšējā stāvā. Barons pats istabu iekārtošanai deva amatniekus, kokus, ķieģeļus, dzelzi un visu, kas vajadzēja. 26. oktobrī darbi pabeigti un skolu var atvērt. Strādnieki jaunajai skolai par godu uztaisījuši vēl goda vārtus. Uz skolas atvēršanu daudz ļaužu. Ieradies gubernatora palīgs jūras lietās Mīlenberga kungs no Ventspils, Dundagas pagasta vecākais un Mazirbes mācītājs Bernevics. Barons tolaik saslimis ar kaklu. Mīlenberga kungs atslēdzis skolas durvis un visi saiet istabā. Vispirms dzied jaunais dziedātāju koris “Dārga mums par visiem esi”. Mācītājs iesvēta skolu, vēl piemin, ka nesen baznīca saņēmusi ērģeles un košu altāra bildi. Un tad koris četrbalsīgi dzied “Teiciet to Kungu” un Dinsberga uz šo dienu sacerēto dziesmu. Tad Mīlenberga kungs tur runu, lai sekmētos kuģošana un kuģu būve. Vēl viņš saka, ka šī skola atbilst 1867. gada visu augstākā pavēlei apmācīt stūrmaņus priekš tuvuma jeb krasta braukšanas. Viņš izsaka cerību, ka pēcāk skola pāries uz augstāku pakāpi. Par mācekļiem uzņem tikai tos, kurus pagasts atlaidis un kas labi uzvedušies, Pēdīgi koris vēl nodzied krievu tautasdziesmu “Dievs, sargi ķeizaru”. Skolotājus izvēlējuši pagasta komiteja un apstiprinājis gubernators. Tas ir kapteinis Šulcs no Rīgas un Dundagas saimnieka dēls Ernests Rēvalds, kurš mācījies Jelgavas reālskolā. Otrajā dienā pats Mīlenbergs ir klāt pie jaunekļu uzņemšanas skolā, un skolā pirmajā reizē uzņem 31 audzēkni.”

Mācības kolā notikušas bez maksas un latviešu valodā. Tās sākušās vēlu rudenī un beigušās agrā pavasarī, lai audzēkņi navigācijas sezonā varētu apgūt braukšanas prasmi. Mācību ilgums nebija noteikts. Kas vienu ziemu bija mācījies, varēja lūgt komisiju pārbaudīt viņa zināšanas. Lai iegūtu stūrmaņa tiesības, kursantam vajadzēja būt vismaz 21 gadu vecam un ar 16 mēnešus ilgu braukšanas praksi. No 1869.-1889 gadam Ģipkas jūrskolas 305 audzēkņu skaitā bijuši 67 tuvbraucēji un 2 tālbraucēji stūrmaņi.

Ģipkas skolas ēkā jūrskola darbojās līdz 1894. gadam, pēc tam tā tika pārcelta uz Mazirbi. Savukārt ģipcenieki pamatizglītību Ģipkas skolā varēja iegūt līdz 1966. gadam, kad šo skolu likvidēja, jo tika atklāta jaunuzceltā Rojas vidusskola.

Protams, ka pasākuma apmeklētāju atmiņas vijās ap laiku, kad Ģipkā bija pamatskola.  Uz tikšanos ar ģipceniekiem bija atbraucis skolotājs Juris Erdmanis. Viņš Ģipkas skolā sācis strādāt 1959. gada 17. augustā un tā bijusi jaunā skolotāja pirmā darbavieta. Skolotājs jokoja, ka pirmo brāzienu dabūjis, kad skola vēl nemaz nebija sākusies – par to, ka viņš ar jauniešiem pļaviņā cīkstējies. Visu mūžu strādājot par skolotāju, Erdmaņa kungs daudz runājis ar jauniešiem par dzīvi, iemācījies nevienu nerāt un nenosodīt. Viņš atceras, ka tajā laikā Ģipka bijusi vienīgā vieta, kur skolēni ēdināti par brīvu. Tiesa, tas pašiem vien bijis jānopelna – paši visu sējuši, ravējuši, novākuši un apstrādājuši, pat cūka esot turēta! Kā jau sporta skolotājs, Erdmaņa kungs visus jauniešus aktīvi iesaistījis sportā, tādēl daudz ir spēlēts basketbols, volejbols, futbols, slēpots un vingrots. Protams, ka par sporta zāli nevarēja būt ne runas! Basketbola grozu izgatavojuši vietējā galdniecībā. Sākotnēji tas uzstādīts ārpusē pie kluba, vēlāk ievietots kluba telpās. Bet par atrakciju parku kalpojusi Baltā kāpa. Tajā pat esot uzstādīts pasaules rekords tāllēkšanā! Labi ieskrienoties un lecot lejā, jaunieši aizlēkuši pat līdz 8 metriem. Un kas par šļūkšanu bijusi, zem dibena paliekot skolas somu!

 Sirmais skolotājs šajā dienā ceļu uz Ģipku bija mērojis ar sabiedrisko transportu no tālās Salacgrīvas. Lai arī ceļš nebija no vieglajiem, jācer, ka viņš ne mirkli nenožēloja kopā pavadītās stundas, kas kopā ar ģipceniekiem tika pavadītas siltās atmiņās par Ģipkā pavadītajiem gadiem.

Uz tikšanos bija atbraukusi arī idejas par skolas jubilejas svinēšanu iniciatore Vineta Brišķa ar ģimeni. Vineta gan Ģipkas skolā nemācījusies, bet skolas telpās piedzimusi un dzīvojusies tur kā bērns laikā, kad viņas tēvs Alberts Ozoliņš strādājis par skolas direktoru. Izaugusi starp skolotājiem un skolasbērniem, Vineta atceras, ka tolaik katram skolotājam bijis zemes gabals un lopi. Direktors Ozols izcēlies ar ārkārtīgu stingrību, un tai pat laikā matemātiku pratis iemācīt kā neviens cits. Brišķas kundze ir pateicīga tantei Zigrīdai Veinbergai, kuras mājās Ģipkā viņas ģimene joprojām ir laipni gaidīta, jo viņa dzīvo ar Ģipku dziļi sirdī.

Otrajā pasākuma daļā, joprojām ritinot atmiņu kamolu,  viesi cienājās ar saimnieces Ieviņas vārīto zupu un pašu sanestajiem kārumiem. Saulainā diena, īpašā atmosfēra bijušajā siena šķūnī, kas ar Ieviņas un Ainara Svitiņu gādību pamazām pārvēršas par lielisku saieta namu, tā vien vedināja pakavēties ilgāk, lai vēl un vēl atcerētos Ģipkas skolā pavadīto laiku. Lai arī es pati Ģipkas skolā neesmu mācījusies, arī man šī izvērtās par interesantu pēcpusdienu, jo izdevās satikt vairākus savus skolas un klasesbiedrus, kuri par tādiem kļuva, mums visiem satiekoties jaunuzceltajā Rojas vidusskolā.

Dace Klabere

D. Klaberes foto

Garantētās atlīdzības izmaksas AS "PNB Banka" klientiem tiks uzsāktas 22. augustā

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK) ir pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS "PNB Banka" klientiem, sākot ar š. g. 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS "Citadele banka". Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS "PNB Banka" klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.08.2019. lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS "PNB Banka" klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS "PNB Banka" klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

99,2% AS "PNB Banka" klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

FKTK Noregulējuma un garantiju fondu daļas vadītāja Jeļena Ļebedeva: “Latvijas banku klienti ir valsts aizsardzībā, tas attiecas gan uz iekšzemes, gan ārvalstu klientiem Latvijā. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. Esam pielikuši visas pūles, lai atrastu banku, kas var piedāvāt klientu interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājuši kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas, kā arī piesaistījuši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, lai AS "PNB Banka" klientiem sniegtu iespēju ātrāk un ērtāk saņemt pabalstus un pensijas.

Ņemot vērā, ka ievērojama daļa AS "PNB Banka" ir pensiju un pabalstu saņēmēji, FKTK un AS "Citadele banka" strādā ciešā sadarbībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), lai klientiem nodrošinātu pēc iespējas ātru un ērtu pensiju un pabalstu saņemšanu.

FKTK ir izvēlējusies uzticēt garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS "Citadele banka", izvērtējot bankas klientu interesēm atbilstošāko risinājumu un ņemot vērā tās tehnisko nodrošinājumu pēc iespējas ātrākai garantēto atlīdzību izmaksu sākšanai. AS "Citadele banka" ir apliecinājusi gatavību veikt garantēto atlīdzību izmaksu.

 Garantētās atlīdzības izmaksas kārtība AS “PNB Banka” klientiem

Privātpersonām, VSAA maksājumu (pabalstu/pensiju) saņēmējs ar jau esošu kontu AS "Citadele banka":

Nav nepieciešams doties uz AS "Citadele banka" filiāli. Jūsu garantētā atlīdzība tiks automātiski pārskaitīta uz AS "Citadele banka" kontu. Bankas konsultants informēs VSAA par turpmāko maksājumu saņemšanu uz AS "Citadele banka". 6 mēnešu laikā no atlīdzību izmaksu sākuma Jums nepieciešams apstiprināt VSAA, vai turpināsiet saņemt maksājumus AS "Citadele banka".

Privātpersona, VSAA maksājumu (pabalstu/pensiju) saņēmējs, bez konta AS "Citadele banka":

No 22.08.2019. dodieties uz noteiktām AS "PNB Banka" filiālēm, dokumentu parakstīšanai līdzi ņemot pasi vai ID karti. Jums tiks automātiski atvērts konts AS "Citadele banka" un ieskaitīta garantētā atlīdzība. Internetbanka Jums būs pieejama uzreiz pēc dokumentu parakstīšanas. Norēķinu karti saņemsiet pa pastu 2 darba dienu laikā, un turpmāk varēsiet to izmantot norēķiniem un skaidras naudas izņemšanai. Turpat aizpildiet iesniegumu VSAA par turpmāko pabalstu/pensiju saņemšanu AS "Citadele banka" vai paziņojiet VSAA par vēlmi to saņemt citas bankas kontā.

Privātpersona, rezidents ar jau esošu kontu AS "Citadele banka":

Aizpildiet pieteikumu par garantēto atlīdzību saņemšanu internetbankā vai AS "Citadele banka" filiālē. Jūsu garantētā atlīdzība tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu – jau esošu kontu AS "Citadele banka" vai kontu jebkurā citā finanšu iestādē.

Privātpersona, rezidents bez konta AS "Citadele banka":

Dodieties AS "Citadele banka" filiāli, identificējieties un saņemiet garantēto atlīdzību ar pārskaitījumu uz savu kontu jebkurā finanšu iestādē.

Privātpersonas – ārvalstu rezidenti:

Zvaniet uz AS "Citadele banka" un vienojieties par tikšanos. Dodieties uz AS "Citadele banka" filiāli Republikas laukumā 2A, Rīgā, identificējieties un saņemiet garantēto atlīdzību ar pārskaitījumu uz savu kontu jebkurā finanšu iestādē.

Juridiskās personas un to pārstāvji:

Zvaniet uz AS "Citadele banka" informatīvo tālruni 67010000 un vienojieties par tikšanos. Dodieties uz norādītajām AS "Citadele banka" filiālēm, identificējieties un atveriet kontu AS "Citadele banka" vai saņemiet garantēto atlīdzību ar pārskaitījumu uz savu kontu jebkurā finanšu iestādē.

Ievērībai klientiem, kuriem jādodas uz AS "Citadele banka": Lai izmaksu process noritētu raiti, aicinām klientus pirms doties uz AS "Citadele banka", pārliecināties, ka spēkā esošie klienta personu apliecinošie dokumenti ir AS "PNB Banka" rīcībā jeb ir aktualizēta klienta identifikācijas informācija.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Turpmākai informācijai mediju pārstāvjiem:
FKTK Komunikācijas daļa
Tālruņi: +371 67774807; + 371 67774808
Mob.: +371 28386601; + 371 26148001
E-pasts: medijiem@fktk.lv; dace.jansone@fktk.lv

Ziņas