LIAA Talsu biznesa inkubators piesaka 2019. gada rudens uzņemšanu inkubācijā

Pieteikumus varēs iesniegt klātienē jau jaunrades festivālā iNOVUSS, kas notiks no 30. augusta līdz 1. septembrim Rīgā, Lucavsalā, Biznesa inkubatoru koprades terasē, bet pēc festivāla – LIAA Talsu biznesa inkubatorā klātienē, kā arī elektroniski, nosūtot elektroniski parakstītu pieteikumu uz liaa@liaa.gov.lv līdz 2019. gada 20. septembra plkst. 23:59. Pieteikuma formu var atrast: http://www.liaa.gov.lv/lv/inkubatori .

Inkubācijas programmā dalībnieks saņem 50% līdzfinansējumu dažādu sava biznesa attīstībai nepieciešamo izmaksu segšanai. Tās var būt tādas izmaksas kā, piemēram, ražošanas iekārtu iegāde, izejvielu vai izejmateriālu iegāde, grāmatvedība, telpu noma, dizaina pakalpojumi, mārketinga pakalpojumi (t.sk. facebook ads un sociālo tīklu uzturēšana), tehnoloģiskās konsultācijas, prototipu izstrāde, sertificēšana, laboratoriju izmaksas u.c.

Septembrī LIAA Talsu Biznesa inkubators plāno izbraukuma Info stundas, kurās stāstīs par inkubatora sniegtajiem pakalpojumiem un atbalsta iespējām biznesa idejas vai uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī uzņemšanas kārtību inkubatorā. Plānotas sekojošas info stundas:

• septembrī Kolkā, Lībiešu saieta namā, no 10:00 – 11:00;
• septembrī Dundagā, Brīvā laika pavadīšanas centrā, no 12:30 – 13:30;
• septembrī Sabilē, Kultūras nama mazajā zālē, no 10:00 – 11:00;
• septembrī Mērsragā, Tautas nama mazajā zālē, no 10:00 – 11:00;
• septembrī Rojā, domes sēžu zālē, no 11:30 – 12:30.

Informācija par visiem LIAA Talsu biznesa inkubatoru pasākumiem pieejama: https://www.facebook.com/LIAATalsi .

Pašlaik LIAA biznesa inkubatoros visā Latvijā ir 749 dalībnieki - biznesa ideju autori vai uzņēmumi. No tiem 296 pirmsinkubācijas programmā pārbauda savas biznesa idejas dzīvotspēju un 453 dalībnieki ir uzņemti inkubācijas programmā. Kopš LIAA biznesa inkubatoru izveides pirmsinkubācijas programmu sešu mēnešu garumā ir izgājuši 809 biznesa ideju autori. LIAA Talsu biznesa inkubatorā šobrīd ir 28 uzņēmumi inkubācijas programmā, un pirmsinkubācijas programmu 3 gadu pastāvēšanas laikā izgājuši jau 77 biznesa ideju autori.

Pirmsinkubācijas programma norit paralēli inkubācijas programmai un tā ir veidota pamatā fiziskām personām, kuras vēlas izvērtēt savas biznesa idejas dzīvotspēju. Sešu mēnešu garumā tā sniedz dalībniekiem visu nepieciešamo savas biznesa idejas attīstīšanai – aprīkotas darba telpas, mentoru un citu uzņēmēju atbalstu, seminārus un mācības par dažādām uzņēmējiem saistošām tēmām, kas palīdz risināt viņu biznesa izaicinājumus, kā arī vērtīgus kontaktus un dalību lielākajā jauno uzņēmēju kopienā Latvijā. Uzņemšana pirmsinkubācijā notiek nepārtraukti bez termiņu ierobežojumiem un tai nav kārtu. Interesentam nepieciešams vien aizpildīt pieteikumu, kas atrodams http://www.liaa.gov.lv/lv/inkubatori,  un iesniegt to LIAA Talsu biznesa inkubatorā.

LIAA Biznesa inkubatoru mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu izveidi un attīstību, nodrošināt fiziskas personas un uzņēmumus ar uzņēmējdarbības uzsākšanai vai idejas attīstīšanai nepieciešamo vidi, koprades telpu, jauno uzņēmēju kopienu, konsultācijām, mācībām, tīklošanās pasākumiem par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem, mentoru atbalstu un līdzfinansējumu biznesa attīstībai. LIAA Biznesa inkubatori ir finansēti ERAF projekta "Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators" ietvaros.

Vairāk par LIAA biznesa inkubatoriem: http://inkubatori.magneticlatvia.lv
Par pirmsinkubācijas programmu: https://youtu.be/sfsxK-CVCJQ
Par inkubācijas programmu: https://youtu.be/jTis0NTX_A0

 LIAA Talsu biznesa inkubatora vadītāja

Dagmāra Dreiškena

Tālrunis: +371 28659444

dagmara.dreiskena@liaa.gov.lv

Inkubatori.magneticlatvia.lv

23. augustā “Baltijas ceļam – 30” ietvaros notiks koncertstāsta “Es rakstu tavu vārdu: BRĪVĪBA” PIRMIZRĀDE

Viens no šāda protesta paudējiem bija arī dziedātājs un komponists Niks Matvejevs, kurš laika periodā no 1988.-1991. gadam (trīs dažādu sabiedrības notikumu laikā un ietekmē – Baltijas ceļš, janvāra barikādes, augusta pučs) sakomponēja trīs ciklu kopumu ar latviešu dzejnieku V. Belševicas, I. Ziedoņa un franču sirreālista Pola Eliāra dzeju (M. Čaklā atdzejojumā) par tēmu – BRĪVĪBA. Zināmākais no šiem trim cikliem ir V. Belševicas “Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām”, kas tapis, iedvesmojoties no Belševicas dzejoļu krājuma “Gadu gredzeni” (1969). Atmodas laika iedvesmā rakstītās dziesmas grupas “Sīpoli” izpildījumā guva spožus panākumus 1988. gadā, tā laika nozīmīgākajā rokmūzikas festivālā Liepājas Dzintars. Šajā konkursā grupa “Sīpoli” saņēma nedalītu žūrijas atzinību un Grand Prix, kā arī vairākas augstākās balvas individuālajās nominācijās. Uzreiz pēc šiem panākumiem, 1989. gadā, režisore Laimdota Kalniņa izveidoja televīzijas video filmu “Henricus Lettonicus” ar grupas “Sīpoli” piedalīšanos. Šai filmai bija liela nozīme 1989. gada augusta Baltijas ceļa un 1990. gada janvāra notikumos, kad tā tika nepārtraukti demonstrēta LTV, lai stiprinātu tautas atmodas garu. Cikls “Brīvība” šajā koncertstāstā piedzīvos savu pirmatskaņojumu. N. Matvejevs reiz kādā intervijā ir teicis:  “Latviešu asiņu manī nav ne pilītes, bet es esmu latvietis. Saka ka dzimtā valoda ir tā, kurā tu domā, nevis runā. Visu laiku domāju par latvietību un esmu pārliecināts, ka nekur citur es nevaru dzīvot, kā Latvijā. Esmu tāds – auseklītis.”

Režisors Gundars Silakaktiņš: “20. gadsimta 80.–90. gados Latvijas iedzīvotāji konfrontēja militāru lielvaru un izcīnīja neatkarību Baltijas dziesmotajā revolūcijā. Tās gaitā dziedošie latvieši saglabāja ticību nevardarbīgai politiskai rīcībai, stādamies pretī bruņotiem padomju karavīriem "ar gara spēku pret karaspēku". Gan Nika Matvejeva komponētais dziesmu cikls ar Vizmas Belševicas vārdiem „Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām”, gan cikls “Brīvība” ar franču sirreālista Pola Eliāra dzeju, ir būtiskas šī gara spēka sastāvdaļas. Radot jaunus, mūsdienīgus šo leģendāro muzikālo darbu aranžējumus, izmantojot atmosfēru veidojošus scenogrāfijas elementus un dziedošo aktieru spēju lieliski pārraidīt vēstījumu, esam iecerējuši veidot šo koncertuzvedumu kā enerģētiski spēcīgu rituālu, kas savieno pagātni ar šodienu un dod spēku nākotnē.”

Koncertstāstu izdzīvos un izdziedās Latvijas Nacionālā teātra aktieri - Agnese Cīrule, Zane Dombrovska, Līga Zeļģe, Gundars Grasbergs, Egils Melbārdis, Uldis Siliņš, Raimonds Celms, Kristaps Ķeselis, jaunā dziedātāja Kristīne Matvejeva un mūziķu grupa Raimonda Macata vadībā. Režisors un scenārija autors Gundars Silakaktiņš, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece Jurate Silakatiņa, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, horeogrāfe Inga Krasovska, muzikālā producente Zane Dombrovska.

Koncertuzveduma finansiālie atbalstītāji – Valsts Kultūrkapitāla fonds un Kurzemes plānošanas reģions, Rojas novada pašvaldība. Informatīvi atbalsta – Kurzemes Radio.

 Biļetes var iegādāties visās “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās, Rojas novada domes kasē un pasākuma vakarā, sākot no plkst. 19.30 pie estrādes ieejas.

Bērniem līdz 5 gadu vecumam, ieeja bez maksas, neaizņemot atsevišķu sēdvietu.

 Madara Aizgrāve,

Rojas brīvdabas estrādes – vasaras koncertzāles -  mākslinieciskā vadītāja

Tel. nr. 26323572, estrade@roja.lv

Izskanējuši gadskārtējie Kaltenes svētki

Svētkus atklāja un klātesošos uzrunāja Kaltenes svētku idejas autore un to galvenā organizatore Gundega Balode. Viņa izteica prieku par kārtējo tikšanos, liekot akcentu uz jaunumiem, kas gada laikā notikuši kaltenieku dzīvēs. Protams, ka gada laikā piedzīvots daudz – kāds ieguvis jaunus draugus, kāds – darbu, bet vēl kāds – jaunu kleitu. Un  jaunumu netrūka arī šī gada Kaltenes svētkos. Kā pastāstīja Gundega, svētku organizētājiem, pirmoreiz sanākot kopā 4. maijā, radusies iecere par godu Kaltenes svētkiem nodibināt kaltenieču kori. Kā rakstīts vēstures liecībās, kādreiz Kaltenē jau darbojies Kaltenes -Rojas apvienotais koris. Savukārt, lai apliecinātu sevi kā īstenus Kaltenes patriotus, tika izspēlēta spēle “Es mīlu Tevi, Kaltene”. Tajā erudīti kaltenieki un gājputni (tā Kaltenē dēvē vasarniekus), sadalījušies divās komandās, demonstrēja savas zināšanas par Kalteni, meklējot atbildes uz jautājumiem par Kaltenes kalvām, manītajām putnu sugām Kaltenes putnu tornī, Kaltenes zivju ceha produkciju un tamlīdzīgi. Piepalīdzot skatītājiem, abas komandas lieliski tika galā ar uzdotajiem jautājumiem, tādējādi apliecinot sevi kā īstenus ciema patriotus gan vārdos gan darbos. Spēle mijās ar jaunizveidotā kora, Sanijas, Sintijas un Elizabetes priekšnesumiem. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, pastāstīšu, ka koris Litas Krūmiņas vadībā nolēmis savu pastāvēšanu turpināt, par ko ir īsts prieks, jo tas nozīmē, ka viņu uzstāšanos baudījām pirmo, bet ne pēdējo reizi.

No pagājušā gada līdz šiem Kaltenes svētkiem vairākas kaltenieku ģimenes piedzīvojušas pašu brīnišķīgāko notikumu – mazuļa ienākšanu ģimenē. Tā kaltenieka Jāņa Goldmaņa ģimenē mazajai Alisei pievienojusies māsiņa Marlēna, Zitai Šteinbergai piedzimusi meitiņa Zoi, Līvai Virsnītei – dēliņš Haralds, bet Kārļa Grendes ģimenei piepulcējies Krišjānis. Pie piemiņas dāvaniņas tika arī jaunā kalteniece Grēta Jansone, kura svinību vietā bija ieradusies kopā ar vecākiem. Skanot skaļiem aplausiem, tika sveikti jaunie vecāki un mazuļi, vēlot viņiem augt veseliem un laimīgiem.

Ar aplausiem un mazām dāvaniņām tika sveikti arī šīs dienas jubilāri – Ruta Bērziņa, Marga Jurgenberga un Aurika Krūmiņa.

Kaltenes svētkos liels notikums bija arī Rojas Jūras zvejniecības muzejam, jo šajā dienā skatītājiem tika atvērts muzeja atklātais krājums, kas izvietots muzeja filiāles – Kaltenes kluba telpās. Projekts realizēts, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda un Rojas novada domes atbalstam. Muzeju ekspozīcijās apmeklētājiem apskatei izvietotie priekšmeti ir tikai pavisam neliela daļa no vērtībām, kas glabājas muzejos, jo ekspozīciju telpu platība ir ierobežota. Savukārt apmeklētājiem neredzamajās telpās – krājumā – tiek nodrošināti speciāli apstākļi, lai pēc iespējas efektīvāk pasargātu muzejos esošās bagātības no laika zoba ietekmes un nevērīgas cilvēku attieksmes. Tomēr jāatzīmē, ka mūsdienu muzeju apmeklētāji ir daudz redzējuši un vēlas gūt maksimāli daudz zināšanu, sagaidot kvalitatīvu, daudzpusīgu un interesantu muzeju piedāvājumu, kas nosaka to, ka muzejiem ir jāmainās un jāiet līdzi laikam, lai sniegtu iespēju muzeju apmeklētājiem iepazīt un izzināt pēc iespējas vairāk kultūrvēsturiskās vērtības un norises, dažādo laikmeta ietekmi uz priekšmetu. Svarīgi ir arī palīdzēt apmeklētājiem labāk izprast muzeja funkcijas un uzdevumus, lai stimulētu sabiedrību krāt un pētīt vēsturiskās liecības, domāt par to saglabāšanu. Tāpēc varam apgalvot, ka no šīs dienas Rojas muzejam ir jauns izaicinājums – rast līdzsvaru starp iepriekš minētajiem aspektiem, radīt daudzpusīgu, izziņas bagātu un interesantu piedzīvojumu tā apmeklētājiem, un nodrošināt krājumā esošajiem priekšmetiem atbilstošus glabāšanas apstākļus, saglabājot tos nākamajām paaudzēm. Jaunizveidotais Rojas Jūras zvejniecības muzeja atklātais krājums muzeja filiālē “Kaltenes klubs” būs pieejams gan individuālajiem viesiem, gan tūristu grupām, iepriekš piesakot apmeklējumu.

Savukārt kluba zālē bija izkārtota Guntas Krauleres gleznu izstāde. Piebildīšu, ka Gunta ir ne tikai talantīga gleznotāja, bet arī tikpat talantīga dzejniece, un mēs varam lepoties, ka varam saukt Guntu par savējo, par kaltenieci.

Savu talantu kaimiņu ciemam šajā vakarā demonstrēja arī Rojas amatierteātris  ar izrādi “Ak, šī skaistā lauku dzīve!” Skaļie aplausi un nerimstošie smiekli liecināja, ka aktieri ir uzdevuma augstumos un izrāde tiek spēlēta  pareizajā laikā un vietā.

Kaltenes svētku svinēšana izvērtās visas dienas garumā, tādēļ par to, lai kurkstošie vēderi netraucētu ballēšanās priekam, kā allaž gādāja saimniece Dina Čuba ar saviem palīgiem, bet par dažādiem kārumiem mazuļiem un atspirdzinošiem dzērieniem rūpējās Egils Zigats.

Kaltenes svētki izskanējuši. Ar nepacietību tiks gaidīti nākamie, lai atkal svinētu satikšanās prieku un visi kopīgi apmīļotu savu Kalteni – vienīgo vietu pasaulē, kur ceriņi zied līdz pat jūrai.

Dace Klabere

Rojas apvienotā būvvalde informē